Anotācija

Atbalsta centra noteikumi  paredz pienākumu atbalsta centriem nodrošināt pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu (turpmāk visas kopā – uzņemošās ģimenes) skaita pieaugumu. Līdz ar to atbalsta centriem ir noteikta konkrēta atbildība par ārpusģimenes aprūpes sistēmā nonākušu bērnu pamattiesību uz ģimeni nodrošināšanu[1], kā arī deleģēta nozīmīga loma uzņemošo ģimeņu kontekstā, stiprinot uzņemošo ģimeņu kapacitāti bērna vajadzībās balstītas aprūpes nodrošināšanā, kā arī sniedzot psihosociālo atbalstu ģimenēm, kuras savā aprūpē uzņēmušas ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus.
Viens no atbalsta centra sociālā darbinieka uzdevumiem saskaņā ar Atbalsta centra noteikumiem ir izstrādāt un īstenot audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes atbalsta plānu (turpmāk – audžuģimenes atbalsta plāns) un tajā ievietotā bērna individuālās attīstības plānu (turpmāk – bērna attīstības plāns). Atbalsta centra sociālais darbinieks, atbilstoši audžuģimenes atbalsta plānam un bērna attīstības plānam, var novirzīt iepriekš minēto finansējumu citu speciālistu apmaksai, piemēram, kanisterapijai, deju, kustības terapijai, smilšu terapijai, audžuģimeņu mentora u.c. speciālistiem, kas sniedz atbalstu audžuģimenei, specializētajai audžuģimenei un tajā ievietotajiem bērniem. Apzinot atbalsta centru gadu laikā uzkrāto pieredzi, noskaidrots, ka nereti, izstrādājot bērna attīstības plānu, atbalsta centra sociālajam darbiniekam nākas konstatēt, ka audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem nepieciešamais atbalsts ievērojami pārsniedz iespējas, ko paredzēts segt no vienai ģimenei paredzētā finansējuma, kas īpaši aktualizējas situācijās, kad tiek konstatēts, ka bērna vajadzību nodrošināšanai nepieciešams ievērojami lielāks finansējums, proti, ortodontijas pakalpojumi, redzes korekcija, ārstu – speciālistu (piemēram, atkarību speciālists, psihiatrs, ginekologs) apmeklējumam. Gadījumos, kad audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotajam bērnam nepieciešams nodrošināt speciālista konsultāciju, kurš pieejams arī kā valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums, rūpīgi izvērtējams, vai individuālais gadījums ir steidzams un tiešām nav iespējams gaidīt iespēju tikt pie valsts apmaksāta pakalpojuma. Piemēram, ilgs gaidīšanas laiks pie nepieciešamā speciālista.
Bērni audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs nereti nonāk ar ielaistām un nerisinātām fiziskās un mentālās veselības problēmām, kā arī mācīšanās traucējumiem, ko pastiprina stress, kas saistīts ar dzīvesvietas maiņu un jaunajiem apstākļiem, kas nozīmē, ka speciālista palīdzību nepieciešams saņemt nekavējoties, un bērna interesēs nav gaidīt vairākus mēnešus terapijas uzsākšanai. Vienlīdz aktuāli tas ir gadījumos, kad bērnam nepieciešams nodrošināt atbalstu mācībās, lai veiksmīgi spētu iekļauties jaunajā mācību vidē.
Audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem aktuāls arī jautājums par interešu izglītības nodrošināšanu, īpaši situācijās, ja konstatēta vajadzība atbalstīt talantīgus bērnus, kuriem talanta attīstībai nepieciešama īpaša ekipējuma iegāde. 
Individuālām vajadzībām atbilstoša atbalsta nodrošināšana un pakalpojumi veselības uzlabošanai, attīstībai un prasmju pilnveidošanai šiem bērniem dotu iespēju laikus saņemt pakalpojumu, atrisināt ielaistas problēmas utml. Savukārt detalizēti nosacījumi, tai skaitā, ka pakalpojums tiks saņemts tikai balstoties uz ārstniecības personas vai atbalsta centru sociālo darbinieku vērtējumu tiks iestrādāts Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – centrs) speciāli izveidotās vadlīnijās (turpmāk – vadlīnijas), kuras regulāri tiks pilnveidotas un  pielāgotas praksei. Vadlīnijas paredzēs, ka šis atbalsts ir secīgi izrietošs no bērna attīstības plāna izstrādes laikā konstatētajām bērna vajadzībām un paredzēs, ka uz individuālajām vajadzībām vērstais atbalsts tiek plānots un tā piešķiršanas pamatotība ir pārskatāmi izsekojama.
Ārpusģimenes aprūpes sistēmā nonāk bērni, kuru dzīves pieredzes un vajadzības ir ļoti dažādas. Viņus nevar aprakstīt tikai ar vispārīgiem kritērijiem, tamdēļ arvien lielāka nozīme atbalsta pakalpojumu veidošanā šiem bērniem ir pilnvērtīgai vajadzību izvērtēšanai un individuālās vajadzībās balstītu pakalpojumu piesaistei. Līdzšinēji bērnu vajadzībām tika plānots pakalpojumu grozs, kurā audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un tajās ievietotajiem bērniem tiek nodrošinātas psihologa konsultācijas, sociālā darbinieka konsultācijas un vidēji 10 citu atbalsta speciālistu konsultācijas gadā. Konstatēts, ka šobrīd atbalsta pakalpojumu klāsts veido nevienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību, proti, audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un tajās ievietotajiem bērniem paredzētais finansējums individuālajās vajadzībās balstītu speciālistu piesaistei ir nepietiekošs. Iedziļinoties bērnu vajadzībās, audžuģimenes, specializētās audžuģimenes un sociālie darbinieki secina, ka audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs esošajiem bērniem nepieciešami ilgstoši, bērnu vecumposmam atbilstoši, attīstību veicinoši pakalpojumi un atbalsts, kā piemēram, redzes korekcijas līdzekļi, ortodonta pakalpojumi, smilšu, mākslas terapijas, Montessori, logopēds, audiologopēds, ABA terapija, papildus pedagoga atbalsts un citi. Pašvaldības šādus pakalpojumus audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem bieži nenodrošina, jo pakalpojumi šai mērķa grupai nav ietverti pašvaldību saistošajos noteikumos.  Dažādo pakalpojumu veidi detalizētāk tiks aprakstīti arī vadlīnijās.
BTAL 27. panta trešā daļa paredz, ka, šķirot bērnu no ģimenes, ārpusģimenes aprūpe viņam tiek nodrošināta pie aizbildņa vai audžuģimenē. Minētā likuma 36.¹ panta otrā daļa paredz, ka atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā nodrošina atbalsta centrs. Atbalsta centri sniedz atbalstu un dažādus pakalpojumus audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem un viņu ģimenēs ievietotajiem bērniem, kā arī nodrošina mācību programmu īstenošanu potenciālajām audžuģimenēm, potenciālajām specializētajām audžuģimenēm, personām, kuras ar bāriņtiesas lēmumu atzītas par piemērotām aizbildņa pienākumu pildīšanu, aizbildņiem un potenciālajiem adoptētājiem. Atbalsta centru sniegtie pakalpojumi ir mērķēti uz dažāda veida atbalsta sniegšanu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem un viņu ģimenēs ievietotajiem bērniem. Ņemot vērā minēto, līdz ar grozījumiem Noteikumu projektā, tie tiek papildināti ar 12.21. punktu. Papildinot Noteikumu projektu ar 12.21. punktu tiks nodrošināts, ka atbalsta centri saņems ziņas par bāriņtiesā pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar personas atzīšanu par atbilstošu aizbildņa pienākumu pildīšanai, aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas un atcelšanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas. Tāpat atbalsta centri būs tiesīgi pieprasīt un saņemt ziņas par bāriņtiesu pieņemtajiem lēmumiem, proti, lēmuma datumu, numuru un lēmuma nosaukumu, par personu (laulāto) atzīšanu par atbilstošiem audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanai, par bērnu ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, par bērna uzturēšanās izbeigšanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē un par personas (laulāto) atzīšanu par adoptētāju, par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāja pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā un par bērna adopcijas atbilstību bērna interesēm, nenorādot bērna personas datus.
2023. gada 7. decembrī pieņemti grozījumi BTAL, kur pārejas noteikumu 54. punkts paredz, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos lietotais termins "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" (attiecīgā locījumā) atbilst šajā likumā lietotajam terminam "Bērnu aizsardzības centrs" (attiecīgā locījumā). Līdz  ar to nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Atbalsta centra noteikumos, salāgojot šajos noteikumos lietoto institūcijas nosaukumu ar BTAL.
Atbalsta centra noteikumu 12.5.¹ apakšpunkts nosaka, ka atbalsta centrs iesniedz bāriņtiesā adoptētāja raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, lai gan atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 667 “Adopcijas kārtība” 23.¹ punktam, pēc tam, kad persona ir apguvusi potenciālā adoptētāja mācību programmu, atbalsta centram jāiesniedz bāriņtiesai ne tikai informācija par mācību programmas apguvi un personas (potenciālā adoptētāja) raksturojums, bet arī personas (potenciālā adoptētāja) kompetenču pašvērtējums, psihologa atzinums, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam, un, ja persona (potenciālais adoptētājs) ir sekmīgi apguvusi potenciālā adoptētāja mācību programmu, apliecību par mācību programmas apguvi. Līdz ar to secināms, ka Atbalsta centra noteikumu 12.5.¹ apakšpunkts nosaka daudz šaurāku atbalsta centra pienākumu loku, nekā Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 667 “Adopcijas kārtība” 23.¹ punkts, kā rezultātā veidojas tiesību normu kolīzija. Redakcionālas precizēšanas rezultātā par 12.5.1 apakšpunktā minēto dokumentu sagatavošanu iesniegšanai bāriņtiesā, kārtība, kādā tiek segti izdevumi par psihologa konsultācijām, kas nepieciešamas atzinuma sagatavošanai, nemainās. Minētais pakalpojums jau šobrīd ir ietverts atbalsta centra nodrošinātajā pakalpojumu klāstā un ir valsts finansēts.
Vienlaikus ir konstatēta nepieciešamība veikt tehniskus labojumus, lai saskaņotu Atbalsta centra noteikumos lietotos terminus un normas atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem, piemēram,  ar 2023. gada 20. aprīļa grozījumiem BTAL 36.¹ panta trešā daļā vārdi “reģistrēšanas kārtību” tika aizstāti ar vārdiem “statusa piešķiršanas un atcelšanas nosacījumus un kārtību”, Atbalsta centra noteikumu 1.1. apakšpunkts un II nodaļas nosaukums maināms atbilstoši BTAL deleģējumam.

[1] ANO Bērnu tiesību konvencijas 20. panta 1. un 2. punkts nosaka, ka bērnam, kuram īslaicīgi vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kuru viņa paša interesēs nedrīkst atstāt ģimenē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību. Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina šādam bērnam alternatīvu aprūpi. Arī Latvijas normatīvais regulējums uzliek valstij pienākumu pievērst īpašu vērību bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības – Latvijas Republikas Satversmes 110. pants nosaka bērna tiesības līdztekus laulībai, ģimenei un vecāku tiesībām akcentētas kā valsts aizsargājamas, īpaši uzsverot nepieciešamību rūpēties par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 20.augusta lēmumu (sēdes prot. Nr.32 61.§ 62. un 63. punkts) ir piešķirts finansējums 2025. gadā 555 430 euro apmērā un 2026. gadā un turpmāk ik gadu 580 840 euro apmērā, lai, balstoties uz ārstniecības personu rekomendācijām vai atbalsta centru sociālo darbinieku vērtējumu vai rekomendācijām audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem nodrošinātu individuālām vajadzībām atbilstošu atbalstu un pakalpojumus, kuri nav valsts un pašvaldību finansēti, vai kuri, balstoties uz ārstniecības personu rekomendācijām vai atbalsta centra sociālā darbinieka vērtējumu, nepieciešami papildus valsts un pašvaldību jau finansētajam apjomam. Noteikumu projekts paredz paplašināt atbalsta centra pakalpojumu klāstu – sniegt papildu atbalstu audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem, uzsvaru liekot uz ārstniecības pakalpojumiem, kuriem atbalsts no pašvaldībām netiek sniegts, vai netiek sniegts pilnībā, interešu izglītības nodarbībām un aktivitātēm, lai veicinātu bērnu talantus un intereses, palīdzot viņiem attīstīt sociālās prasmes un veidot pozitīvas attiecības ar citiem. Pamatojoties uz augstāk minēto, noteikumu projekts papildināts ar 12.20. apakšpunktu un 22.³ punktu. Pieejamais finansējums atbalsta centriem individuālām vajadzībām atbilstoša atbalsta nodrošināšanai un pakalpojumu veselības uzlabošanai, attīstībai un prasmju pilnveidošanai, audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem tiks aprēķināts atbilstoši audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs esošo bērnu skaitam uz pārskata gada 1. janvāri. Likmes apmērs par vienu bērnu pārskata gada ietvaros nemainās.
Centrs veiks aprēķinu, pamatojoties uz atbalsta centru sniegto informāciju par bērnu skaitu audžuģimenēs, specializētajās audžuģimenēs uz pārskata gada 1. janvāri. Individuālais finansējuma apmērs uz vienu bērnu var būt atšķirīgs mazāks vai lielāks, jo tas tiek piešķirts atbilstoši bērna attīstības plānam, bet kopējais atbalsta centram piešķirtais finansējums pārskata gadā nepārsniedz summu, kas aprēķināta, ņemot vērā bērnu skaitu uz 1. janvāri.
Atbalsta centri pārskatus par faktiskajiem izdevumiem atbalstam bērniem reizi ceturksnī sniegs Labklājības ministrijas pārziņā esošajā Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS), kur centrs norādīs likmes apmēru par vienu bērnu pārskata periodā un attiecīgi sistēma aprēķinās atbalsta centram kopējo pieejamo finansējuma apmēru atbilstoši bērnu skaitam audžuģimenēs, specializētajās audžuģimenēs kopā ar administrēšanas izdevumiem 20 % apmērā pakalpojuma nodrošināšanai.
Ar grozījumiem noteikumu projektā, papildinot tos ar 29. punktu, noteikts, ka pakalpojuma īstenošanas uzsākšanas pirmajā gadā (2025. gadā) pieejamais finansējums atbalsta centriem individuālām vajadzībām atbilstoša atbalsta nodrošināšanai un pakalpojumu veselības uzlabošanai, attīstībai un prasmju pilnveidošanai, audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem tiks aprēķināts atbilstoši audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs esošo bērnu skaitam uz 1. aprīli.  Pakalpojuma īstenošanas uzsākšanas pirmajā gadā (2025. gadā), pēc vienošanās pie līguma starp centru un atbalsta centru abpusējas parakstīšanas, centrs 10 darba dienu laikā atbalsta centram veic avansa maksājumu trešajam ceturksnim 75 % apmērā no aprēķinātā finansējuma atbalstam bērnam kopā ar no pārskaitāmās summas aprēķinātajiem administrēšanas izdevumiem 20 % apmērā. Atbalsta centrs SPOLIS iesniedz pārskatu par faktiskajiem izdevumiem reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 10. datumam. Centrs izvērtē veikto izdevumu pamatotību. Pēc pārskata izvērtēšanas par periodu uz 30. septembri, centrs 10 darba dienu laikā veic avansa maksājumu 25 % apmērā no aprēķinātā finansējuma gadam atbalstam bērnam kopā ar no pārskaitāmās summas aprēķinātajiem administrēšanas izdevumiem 20 % apmērā.
Finansēšanas kārtība turpmākajos gados:
Pēc vienošanās pie līguma starp centru un atbalsta centru abpusējas parakstīšanas, nākamā gada I pusgada avansa maksājuma summa tiek aprēķināta 50 % apmērā no aprēķinātā finansējuma atbalstam bērnam kopā ar no pārskaitāmās summas aprēķinātajiem administrēšanas izdevumiem 20 % apmērā. Ja atbalsta centram palicis atlikums no iepriekšējā pārskata gadā pārskaitītā avansa, tad atbalsta centrs ceturtā ceturkšņa atskaitē atsevišķi norāda summu, kas nepieciešama pārskata gadā uzņemto saistību segšanai (decembrī saņemto pakalpojumu apmaksa)  un atlikumu, kas pārskata gadā nav izlietots atbalsta pasākumu izdevumu segšanai. Nākamā pārskata gadā aprēķinātais pieejamais finansējums atbalsta nodrošināšanai tiek samazināts par iepriekšējā gada atlikuma summu (par kuru nav uzņemtas saistības no iepriekšējā pārskata perioda).
Pēc atskaites par iepriekšējā pārskata gada ceturtā ceturkšņa izvērtēšanas un avansa maksājuma aprēķināšanas nākamajam pārskata periodam, centrs 10 darba dienu laikā  atbalsta centram veic avansa maksājumu I pusgadam.
Atbalsta centrs SPOLIS iesniedz pārskatu par faktiskajiem izdevumiem reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 10. datumam. Centrs izvērtē veikto izdevumu pamatotību. Pēc pārskata izvērtēšanas par periodu uz 30. jūniju, ja atbalsta centra faktiskie izdevumi atzīti par pamatotiem, centrs 10 darba dienu laikā pēc pārskata iesniegšanas, veic avansa maksājumu 25 % apmērā no aprēķinātā finansējuma gadam atbalstam bērnam kopā ar 20 % no pārskaitītās summas aprēķinātajiem administrēšanas izdevumiem atbalsta nodrošināšanai. Savukārt, pēc pārskata izvērtēšanas par periodu uz 30. septembri, ja atbalsta centra faktiskie izdevumi atzīti par pamatotiem,  centrs 10 darba dienu laikā pēc pārskata iesniegšanas, veic avansa maksājumu 25 % apmērā no aprēķinātā finansējuma gadam atbalstam bērnam kopā ar no pārskaitāmās summas aprēķinātajiem administrēšanas izdevumiem 20 % apmērā.
Ja atbalsta centra iesniegtajā pārskatā centrs konstatē nepilnības vai neatbilstības, centrs uzdod atbalsta centram novērst konstatētos trūkumus un norāda termiņu trūkumu novēršanai. Pēc trūkumu novēršanas centrs pārskaita atbalsta centram nepieciešamos maksājumus. Korekcijas finansējuma izlietojumā  par iepriekšējo pārskata gadu var veikt līdz kārtējā gada 15. janvārim.
Ar grozījumiem noteikumu projektā, papildinot tos ar 12.21. apakšpunktu, tiks nodrošināts informācijas apmaiņas process starp bāriņtiesu un atbalsta centru, lai pakalpojumu un atbalsta sniegšana audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm, aizbildņiem (turpmāk – ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāji) un adoptētājiem, un viņu ģimenēs ievietotajiem bērniem, tiktu uzsākta (nodrošināta) nekavējoties. Ziņu nodošana tiks nodrošināta automātiski ar web servisa (API) starpniecību, proti, atbalsta centri pieprasīs informāciju par konkrētu bērnu un ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāju un adoptētāju, kuri ir konkrētā atbalsta centra klienti. Bāriņtiesām informācija papildus manuāli nebūs jāsagatavo un jāsniedz, līdz ar to administratīvais slogs netiek palielināts.
Noteikumu projekts paredz  redakcionālas izmaiņas atbilstoši BTAL terminoloģijai, iestādes nosaukumu "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" aizstājot ar "Bērnu aizsardzības centrs".
Lai vienādotu normas ar BTAL noteikto,  labots noteikumu 1.1. apakšpunkts un II. Nodaļas nosaukums, aizstājot “centra reģistrēšana” ar “centra statusa piešķiršanu”.
Atbalsta centra noteikumu 12.2.¹ un 12.5.¹ apakšpunkti noteikumu projektā izteikti jaunā redakcijā, lai būtu atbilstība augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos ietvertajām tiesību normām un neradītu tiesību normu kolīziju.
Ar noteikumu projektu papildus tiek veikti atsevišķi tehniski precizējumi noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā, 10. punktā, 11. punktā, 22. punktā.
Arī papildus tiek veikti atsevišķi tehniski precizējumi:
1.1. apakšpunktā veikts grozījums, papildinot aiz vārda “ārpusģimenes” ar vārdu “aprūpes”;
10. punkts papildināts ar 18. punkta regulējumu, lai novērstu normatīvā akta piemērotājiem neskaidrības un grūtības tā piemērošanā;
11. punktā labots vārds no “atņemts” uz “atcelts”, lai vienādotu lietoto terminu ar BTAL noteikto.