Anotācija (ex-ante)

Virszemes ūdeņu bagātināšanās ar augu barības vielām (pamatā slāpekļa un fosfora savienojumiem) veicina ūdeņu pastiprinātu aizaugšanu, izmaiņas to dabiskajos apstākļos un līdz ar to ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes pasliktināšanos un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Savukārt, nekontrolēta dažādu ķīmisko savienojumu ienese ūdeņos pasliktina ūdeņu ķīmisko kvalitāti un rada draudus ne tikai sīkajiem ūdens organismiem, zivīm un augiem, bet arī cilvēku veselībai.  Notekūdeņu emisijas ūdens objektos ir viens no minētā piesārņojuma avotiem.
MK noteikumu Nr. 34 7. punkts noteic, ka prioritārās vielas, arī ūdens videi īpaši bīstamās vielas, ir ķīmiskas vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi (turpmāk – prioritārās vielas). Par īpaši bīstamām vielām tiek uzskatītas tādas vielas, kas ir toksiskas, stabilas ūdens vidē un spēj uzkrāties dzīvajos organismos.  Savukārt,  MK noteikumu Nr. 34 8. punktā ir noteiktas to ķīmisko vielu grupas, no kurām izvēlas konkrētas vielas prioritāro vielu sarakstam. Jāatzīmē, ka prioritāro vielu saraksts ir izveidots, lai īstenotu  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (turpmāk – Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK), noteikto stratēģiju ūdeņu aizsardzībai pret ķīmisko piesārņojumu. Minēto vielu sarakstu, kā arī prasības to uzraudzībai nosaka ar direktīvu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas izstrādāto priekšlikumu. Spēkā esošo MK noteikumu Nr. 34 1. pielikumā noteikto prioritāro vielu sarakstu noteica Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (turpmāk – Direktīva 2008/105/EK), II pielikums. Prioritāro vielu saraksts regulāri tiek pārskatīts, un jauno šo vielu sarakstu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (turpmāk –  Direktīva 2013/39/ES ) I pielikums un arī II pielikums, kurā noteiktas prioritārās vielas un tām piemērojamie vides kvalitātes normatīvi. Bez tam direktīva 2013/39/ES nosaka arī termiņus, kuros jāpanāk atbilstība gan esošajām vielām izmainītajiem vides kvalitātes normatīviem, gan jaunajām prioritārajām vielām (vielas nr. 34-45) noteiktajiem normatīviem. Jaunais prioritāro vielu saraksts ir iekļauts Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr. 92 “Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei” (3. pielikumā) un Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumos Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” (1. pielikumā). Līdz ar to ir nepieciešams atbilstoši aktualizēt MK noteikumu Nr. 34 1. pielikumu, lai nodrošinātu normatīvo aktu savstarpējo saskaņotību attiecībā uz minēto vielu sarakstu, kā arī lai ūdenssaimniecības uzņēmumi, kuri saņem un attīra notekūdeņus, būtu informēti par izmaiņām prioritāro vielu kontrolei notekūdeņos.

Noteikumu projekts aktualizē MK noteikumu Nr. 34 1. pielikumu, nosakot tajā 45 prioritārās vielas un vielu grupas un nodrošinot normatīvo aktu savstarpējo saskaņotību attiecībā uz minēto vielu sarakstu. Tādējādi tiek aktualizēta informācija ūdenssaimniecības uzņēmumiem, kuri saņem un attīra notekūdeņus. Papildus prioritāro vielu sarakstam tiek aktualizēta piezīme attiecībā uz tām prioritārajām vielām, kuras noteiktas kā ūdens videi īpaši bīstamas vielas, norādot Direktīvā 2013/39/ES noteiktos termiņus, kuros attiecībā uz minētajām vielām jānovērš šo vielu izplūdes un zudumi vidē, lai sasniegtu atbilstību labai ūdeņu ķīmiskai kvalitātei.

Bez prioritārajām vielām, kuru uzraudzība virszemes ūdeņos tiek regulēta Eiropas Savienības līmenī, ir svarīgi kontrolēt arī citas ūdeņu videi bīstamas vielas, kuru izmantošana un radītā ietekme uz ūdensobjektiem var būt nozīmīga konkrēta reģiona vai upju sateces baseina robežās. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 34 11. punktam ūdens videi bīstamas ir ķīmiskās vielas, kuru emisijas negatīvā ietekme ir atkarīga no pieņemošo ūdeņu īpašībām un var tikt ierobežota noteiktā platībā. Šādu vielu grupas ir noteiktas MK noteikumu Nr. 34 12. punktā. Savukārt MK noteikumu Nr. 34 5. pielikumā ir noteiktas prasības notekūdeņu attīrīšanai no organiskajām un suspendētajām vielām, arī slāpekļa un fosfora savienojumiem atkarībā no notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ienākošā piesārņojuma slodzes. Specifiskas ķīmiskās vielas, kuru izmantošanu pamatā nosaka Latvijai raksturīgā tautsaimniecības struktūra un kuras ar notekūdeņu emisijām var radīt ūdeņu ķīmisko piesārņojumu, ir  noteiktas MK noteikumu Nr. 34 2. pielikumā “Ūdens videi bīstamās vielas”. Pašreiz tajā iekļautas kopskaitā 22 vielas un vielu grupas.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 34 15. punktu,  Ministrijai 2. pielikumā iekļautā informācija ir regulāri jāizvērtē. Līdz šim bīstamo vielu sarakstā noteikto vielu pārskatīšanu atbilstoši iepriekš minētā 15. punkta nosacījumiem ir veikusi valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – Centrs), pamatojoties uz Centra darba plānā atbilstoši atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģējuma līgumam starp Ministriju un Centru doto uzdevumu. Šāda darba izpildei ir nepieciešami specifiski dati un informācija, kas ir Centra rīcībā, jo tas atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 1. jūlija Rīkojuma Nr. 448 “Par valsts aģentūras "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dibināšanu” 6.12. apakšpunktam veic ķīmisko vielu pārvaldības nacionālās kompetentās iestādes uzdevumus Latvijā. Turklāt saskaņā ar Rīkojuma 6.4. apakšpunktu Centrs veic arī vides novērojumus un nodrošina vides kvalitātes informācijas uzkrāšanu, glabāšanu, sistematizāciju un papildināšanu, kā arī atbilstoši 6.5. apakšpunktā noteiktajam novērtē vides kvalitātes un dabas resursu stāvokli, tendences, prognozes un riska faktorus.

2019. gadā Centrs Ministrijas uzdevumā izvērtēja MK noteikumu Nr. 34 2. pielikumā noteiktās vielas un to aktualitāti pašreizējos apstākļos, kā arī papildus vēl vairāk kā 50 izvēlētas vielas, ņemot vērā to bīstamības riska ūdens videi un cilvēku veselībai novērtējumu, izmantojot piesārņojošo darbību atļaujās, Ķīmisko vielu/maisījumu datu bāzē un Latvijas Augu aizsardzības reģistrā iekļautos datus un informāciju par bīstamu ķīmisko vielu saturošas saražotās produkcijas veidiem, daudzumu, kā arī bīstamu ķīmisku vielu un tās saturošu ķīmisko maisījumu importu un eksportu. Tāpat tika izvērtēti bīstamu ķīmisko vielu piesārņojuma avoti vidē, to radītais piesārņojuma apjoms un vides monitoringa rezultāti. Ūdens videi bīstamo vielu saraksta aktualizācijas laikā ir notikušas Centra konsultācijas, piemēram, ar Valsts Augu aizsardzības dienestu, kura kompetencē ir uzturēt dažādu augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu sarakstus un veikt valsts kontroli un uzraudzību augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas līdzekļu aprites jomā, tādējādi nodrošinot vispusīgu un kompetentu izvērtējumu atjaunotajā sarakstā iekļaujamajām vielām.

Ar noteikumu projektu tiek veiktas izmaiņas MK noteikumu Nr. 34 15. punktā, nosakot, ka Centrs izvērtē šo noteikumu 2. pielikumā ietverto informāciju ne retāk kā reizi sešos gados - upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu atjaunošanas gaitā atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam. Retāka ūdens videi bīstamo vielu saraksta pārskatīšana noteikta tāpēc, lai to saskaņotu ar visas tās informācijas pārskatīšanu un atjaunošanu, kura nepieciešama katra turpmākā, sešu gadu cikla, upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādei, kuru veic Centrs atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktajam.

Pamatojoties uz Centra izvērtējumu, ar noteikumu projektu tiek aktualizēts MK noteikumu Nr.34 2. pielikums - ūdens videi bīstamo vielu saraksts, iekļaujot tajā 25 vielas un vielu grupas.

Ar noteikumu projektu tiek veiktas izmaiņas MK noteikumu Nr. 34 16. punktā, nosakot, ka sabiedrība, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas par šo noteikumu 2. pielikuma vielu saraksta atjaunošanu tiek informētas upju baseinu apsaimniekošanas plānu sabiedriskās apspriešanas laikā, kad minēto plānu izstrādei ir apkopota un izvērtēta visa informācija attiecībā uz ūdeņu piesārņojumu ar ķīmiskajām vielām.
 

Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK viens no mērķiem ir nodrošināt iekšējo virszemes ūdeņu aizsardzību, tostarp veicot īpašus pasākumus, lai pakāpeniski samazinātu (kā arī izbeigtu vai pakāpeniski pārtrauktu) prioritāru vielu un īpaši bīstamo vielu izplūdes, emisijas un zudumus. Savukārt Direktīva 2008/105/EK nosaka prioritāro vielu sarakstu un to vides kvalitātes normatīvus, kā arī ievieš jēdzienu „sajaukšanās zona” (teritorija notekūdeņu izplūdes vietas tuvumā, kur vienas vai vairāku vielu koncentrācija var pārsniegt vides kvalitātes normatīvu, ja tās neietekmē pārējās ūdenstilpes atbilstību vides kvalitātes normatīviem) un nosaka kritērijus tās piemērošanai, kuri pārņemti MK noteikumu Nr. 34 20.1., 20.2. un 20.3. punktā. Lai veicinātu abu minēto direktīvu mērķu sasniegšanu, Eiropas Komisija 2010. gada 22. decembrī ir publicējusi Tehniskās pamatnostādnes sajaukšanās zonu noteikšanai, kā to nosaka Direktīvas 2008/105/EK 4. panta 4. punkts. Ņemot vērā, ka VVD saskaņā ar MK noteikumu Nr. 34  20.2. apakšpunktu ir pienākums - operatoram, kurš novada vidē prioritārās vai bīstamās ķīmiskās vielas, piesārņojošas darbības  atļaujā noteikt prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijas limitus, tai skaitā maksimāli pieļaujamo koncentrāciju notekūdeņu izplūdē pēc attīrīšanas, kā arī prasības minēto vielu monitoringam (MK noteikumu Nr. 34 20.8. apakšpunkts), noteikumu projekta saskaņošanas laikā VVD papildus ierosināja precizēt pašreizējo MK noteikumu Nr. 34 regulējumu par iesaistīto pušu – VVD un operatoru - pienākumiem attiecībā uz sajaukšanās zonas novērtēšanu virszemes ūdeņos lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas. VVD ieskatā, lai nodrošinātu, ka sajaukšanās zona tiek novērtēta visagrākā posmā, proti, lai sagatavojot iesniegumu atļaujas saņemšanai vai tās pārskatīšanai, būtu iespējams paredzēt tehniskos risinājumus vai organizatoriskus pasākumus sajaukšanās zonas atbilstības nodrošināšanai saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem, ir jāprecizē kārtība, kādā tiek veikts sajaukšanās zonas novērtējums, kā arī  jānosaka precīzāka iesaistīto pušu (operatora un VVD) atbildība. Šobrīd MK noteikumos Nr. 34 ir noteiktas prasības operatoram veikt savā darbībā izmantoto, saražoto vai radīto prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu un to rezultātus iesniegt VVD, kas, savukārt, izskata iespēju izvērtēt notekūdeņu un virszemes ūdeņu sajaukšanas zonas lielumu, un noteikt prioritāro un ūdens videi bīstamo vielu limitus (vai aizliegumu tos emitēt), kā arī nepieciešamības gadījumos noteikt pasākumus sajaukšanas zonas lieluma samazināšanai.

Kaut arī MK noteikumi Nr. 34 pārņem vairāku direktīvu prasības saistībā ar ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, tomēr neviena no tām nenosaka konkrētus prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju robežlielumus pēc attīrīšanas novadāmajos notekūdeņos, kas nepieciešami, lai ierobežotu minēto vielu emisiju un samazinātu ietekmi uz  virszemes ūdeņiem. Viens no mehānismiem, kā noteikt minēto vielu koncentrācijas notekūdeņos (to izplūdes vietā) un novērtēt piesārņojošās darbības ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti, ir sajaukšanās zonas novērtējums iesnieguma piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai sagatavošanas posmā, un attiecīgi nepieciešamo prasību izvirzīšana atļaujās, nosakot  identificēto prioritāro vielu un bīstamo vielu pieļaujamās koncentrācijas novadāmajos notekūdeņos. Jāatzīmē, ka sajaukšanās zonas lielums ir atkarīgs ne vien no emitēto notekūdeņu plūsmas un piesārņojošo vielu koncentrācijām tajā, bet arī no notekūdeņus pieņemošā ūdensobjekta hidroloģiskajiem parametriem. Līdz ar to sajaukšanās zonas noteikšana ļauj atbilstošāk novērtēt piesārņojošās darbības ietekmi uz konkrētu virszemes ūdensobjektu, kā arī sniedz informāciju par koncentrācijām, kādas attiecīgu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūdē ir pieļaujamas attiecībā uz prioritārajām un bīstamajām vielām. Atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem sajaukšanās zonas noteikšanas un novērtēšanas procesā operators  nodrošina tā darbības rezultātā radītās ietekmes uz ūdens kvalitāti novērtējumu, savukārt VVD izvērtē operatora veikto novērtējumu un tā pamatojošo informāciju un nosaka emitēto vielu pieļaujamās koncentrācijas un emisijas limitus. Šajā procesā uz operatoru tiek attiecināts  princips “piesārņotājs maksā”, jo operators sedz izdevumus, kas saistīti ar tā darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu.

Tā kā MK noteikumu Nr. 34 20.¹ punkta regulējums nenoteic, ka sajaukšanās zona jānovērtē lejpus jebkuras notekūdeņu izplūdes, ir svarīgi noteikt kritēriju, kādā gadījumā operatoram ir nepieciešams novērtēt sākotnējo sajaukšanās zonu un notekūdeņu novadīšanas ietekmi uz konkrētu ūdensobjektu. Tāpēc MK noteikumi Nr. 34 tiek papildināti ar jaunu, 19.4. apakšpunktu, kurš noteic pamatprasības sajaukšanās zonas novērtēšanai, kā arī to informāciju, kas iesniedzama VVD, lai pamatotu sākotnējās sajaukšanās zonas aprēķinu sakarā ar piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanu. Jāatzīmē, ka VVD 2021. gada 7. oktobrī rīkoja tiešsaistes apmācību semināru “Sajaukšanās zonas aprēķinu rīki un to izmantošanas iespējas”. Tajā VVD iepazīstināja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārstāvjus ar plānotajām rīcībām attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) atļauju pārskatīšanu. Seminārā tika arī demonstrēts, kā praksē,  izmantojot Excel aprēķina rīku un konkrētus datus, veikt sajaukšanās zonas aprēķinu. Vadlīnijas, kā arī aprēķina rīks sajaukšanās zonas sākotnējai novērtēšanai  izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas tehniskajām pamatnostādnēm sajaukšanās zonas noteikšanai (2010). Vadlīnijas un minētais aprēķina rīks ir pieejams VVD tīmekļvietnē:  https://www.vvd.gov.lv/lv/vadlinijas-un-citi-riki-operatoriem. Jāatzīmē, ka Direktīvas 2008/105/EK 4. panta 4. punktā ir noteikta prasība  - izstrādāt tehniskās pamatnostādnes sajaukšanās zonu noteikšanai saskaņā ar regulatīvo procedūru. Tehniskās pamatnostādnes ir izstrādātas Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK kopīgās īstenošanas stratēģijas ietvaros, iesaistot ekspertus no Eiropas Komisijas darba grupas "Ķīmiskie aspekti" un to pārstāvētās institūcijas.
Jāuzsver, ka saskaņā ar Direktīvas 2008/105/EK 4. pantu dalībvalstīm nav pienākuma noteikt sajaukšanās zonas, pamatnostādnes pēc definīcijas nav juridiski saistošas, tomēr - ja tiek nolemts sajaukšanās zonas noteikt, Eiropas Komisija sagaida, ka tiks ievērots pamatnostādnēs norādītais. Turklāt ir svarīgi, lai gan nacionālā līmenī gan dalībvalstīs, kur sajaukšanas zonas plānots noteikt, izmantotu vienotu pieeju un pamatprincipus to aprēķināšanai, tādējādi nodrošinātu salīdzināmu informāciju par noteikto sajaukšanās zonu skaitu un pasākumiem, kuri neatbilstības gadījumā tiks īstenoti, lai samazinātu prioritāro un bīstamo vielu emisiju vidē.

Ievērojot, ka vidē novadīto piesārņojumu un sajaukšanās zonas novērtēšanu var ietekmēt ne tikai konkrēta uzņēmuma ražošanas procesā izmantotās vai radītās ķīmiskās vielas notekūdeņos, bet arī no citiem klientiem attīrīšanai  saņemtie notekūdeņi, ir jāprecizē MK noteikumu Nr. 34 19.1. apakšpunkts. Patreizējais regulējums minētajā apakšpunktā  nosaka, ka operators iesniegumā atļaujas saņemšanā norāda visas attiecīgajā iekārtā jau izmantotās vai ražošanas procesā saražotās vai radušās prioritārās vielas vai bīstamās vielas, tomēr tas nenosaka pienākumu operatoram sniegt informāciju par tām prioritārām vai bīstamām ķīmiskām vielām, kuras ar notekūdeņiem novada, piemēram, ražošanas uzņēmumi, kuri nodod notekūdeņus attīrīšanai.  Sākotnējās sajaukšanās novērtēšanai, kā arī vides piesārņojuma samazināšanai ir svarīga iespējami pilnīgāka informācija par notekūdeņos esošām prioritārajām un bīstamajām vielām, turklāt iespējami gadījumi, kad attīrīšanai nodotie notekūdeņi satur konkrētas minētās vielas tādās koncentrācijās, kad nepieciešams sajaukšanās zonas novērtējums lejpus attīrīto notekūdeņu izplūdes vietas.

Tā kā ne visos gadījumos sajaukšanās zonu lejpus notekūdeņu izplūdes  ir nepieciešams noteikt un tas ietekmē monitoringa izpildi pieņemošajā ūdensobjektā, noteikumu projekts precizē prasības attiecībā uz mērījumiem pieņemošajā virszemes  ūdensobjektā atkarībā no tā, vai operators ir vai nav veicis sākotnējo sajaukšanās zonas novērtējumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto par sajaukšanās zonu novērtēšanu, ar noteikumu projektu tiek precizēts  MK noteikumu Nr. 34 19.1. apakšpunkts, to papildinot ar nosacījumu, ka operatori iesniegumā  atļaujas saņemšanai norāda ne vien visas attiecīgajā iekārtā jau izmantotās vai ražošanas procesā saražotās vai radušās prioritārās vielas vai bīstamās vielas, bet arī no citiem operatoriem saņemto notekūdeņu sastāvā esošās prioritārās vielas vai bīstamās vielas, par kurām informāciju sniedz operatori, kuri nodod notekūdeņus attīrīšanai.

Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 34 19.3. apakšpunkts, nosakot, ka operators kā pierādījumu tam, ka vidē novadītie notekūdeņi nesatur vai nesaturēs prioritārās vai bīstamās vielas, var izmantot ne tikai dokumentētus testēšanas rezultātus vai aprēķinu metodi atbilstoši izejvielu masas
bilancei, bet arī uzņēmuma inventarizācijas datus.

Ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr. 34 19.4. apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā. Tas  noteic, ka operators iesniegumā atļaujas saņemšanai norāda informāciju par sajaukšanās zonas aprēķinu, ja vienas vai vairāku prioritāro vai bīstamo vielu koncentrācija notekūdeņu izplūdē pārsniedz ūdens aizsardzības normatīvajos aktos šīm vielām noteiktos vides kvalitātes normatīvus. Papildus minētajā apakšpunktā tiek noteikts, ka operators pamato sajaukšanās zonas novērtējumu ar akreditētas laboratorijas testēšanas rezultātiem, ieskaitot testēšanas rezultātus par attiecīgu prioritāro vai bīstamo vielu fona koncentrācijām virszemes ūdensobjektā, un oficiālu izziņu no komersanta, kurš veicis virszemes ūdensobjektu raksturojošo hidroloģisko parametru mērījumus, kas nepieciešami sajaukšanās zonas aprēķinam.

Ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr. 34 tiek papildināti ar jaunu, 19.5. apakšpunktu. Tas regulē nosacījumus monitoringam attiecībā uz emitēto notekūdeņu ietekmi uz virszemes ūdensobjektu. Operatoriem, kuri atbilstoši 19.4. apakšpunktā noteiktajam ir veikuši sākotnējo sajaukšanās zonas aprēķinu, iesniegumā atļaujas saņemšanai ir jānorāda prioritāro vielu vai bīstamo vielu, kuras mērījumu rezultātā konstatētas notekūdeņos, koncentrācija pieņemošajā ūdenī lejpus sajaukšanās zonas vai pie tās robežas. Savukārt, ja sajaukšanās zona lejpus notekūdeņu izplūdes nav novērtēta, jo notekūdeņu izplūdē nav pārsniegti prioritāro un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi, tad nemainās līdzšinējā kārtība - ar notekūdeņiem novadīto prioritāro un bīstamo vielu ietekmes novērtēšanai operators VVD sniedz datus par šo vielu koncentrācijām pieņemošajā ūdenī augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietas.

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu MK noteikumu Nr.34 19.3.apakšpunktu tiek aktualizētas prasības operatora monitoringam, atbilstošas izmaiņas tiek veiktas 43.1.2.apakšpunktā, papildinot to ar atsauci uz 19.3. apakšpunktu un nosakot, ka līgumā ar centralizētas kanalizācijas sistēmas  vai attiŗīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju operators norāda vielas, kuras paredzēts emitēt, tai skaitā visas prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras konstatētas notekūdeņos, veicot šo noteikumu 19.3. apakšpunktā paredzēto monitoringu, vai kuras operators prognozējis novadīt.
 

Tā kā ar noteikumu projektu tiek precizētas MK noteikumu Nr. 34 prasības attiecībā uz sajaukšanās zonas novērtēšanu, un tas saistīts ar prioritāro vielu  un bīstamo vielu saraksta aktualizāciju un attiecīgi minēto vielu monitoringu notekūdeņu izplūdēs, kā arī ar VVD ieplānoto piesārņojošo darbību atļauju pārskatīšanu attiecībā uz ķīmisko vielu piesārņojuma novadīšanu vidē, ir nepieciešams noteikt secību un termiņus, kādā šis process tiks veikts, attiecinot prasības arī uz tiem operatoriem, kuri ražošanas notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā un nodod attīrīšanai uz ārējām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Lai nodrošinātu pakāpenisku sajaukšanās zonu noteikšanu un attiecīgi iepriekš izsniegto atļauju pārskatīšanu, nosakot prasības prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijas novadīšanai, samazināšanai vai novēršanai, ir nepieciešams noteikt kritērijus - kuru operatoru darbība ir izvērtējama prioritāri, lai atkarībā no iegūtās informācijas noteiktu prioritāro vielu un bīstamo vielu sajaukšanās zonu virszemes ūdeņos.
Saskaņā ar jauno, MK noteikumus Nr. 34 papildinošo 19.4. apakšpunktu, sajaukšanās zona virszemes ūdensobjektā lejpus notekūdeņu izplūdes ir jānovērtē pie nosacījuma, ja notekūdeņu izplūdē vienai vai vairākām prioritārajām vai bīstamajām vielām ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvi.

Ūdenssaimniecības uzņērmumi ir norādījuši, ka mainās ražošanas procesi, rodas jauni uzņēmumi un arī jau zināmās ražotnēs ir iespējama jaunu produktu ražošana, kas var būt saistīta ar prioritāro vai bīstamo vielu izmantošanu. Šādā gadījumā atbilstoši normatīvajam regulējumam ir jāpārskata/jāsaņem atbilstoša piesārņojošās darbības atļauja, kurā tiktu fiksēta attiecīgo vielu izmantošana un iespējamā novadīšana centralizētās kanalizācijas sistēmā. Ūdenssaimniecības uzņēmumiem ir bažas, ka tie ne vienmēr iegūst pietiekamu un savlaicīgu informāciju par notikušājām izmaiņām. Lai nodrošinātu labāku informācijas apmaiņu starp ūdenssaimniecības uzņēmumu operatoriem, kuri pieņem attīrīšanai ražošanas notekūdeņus, un VVD, noteikumu projektā tiek iekļauts jauns, 19.² punkts,  kurā iekļauta norāde, kas paredz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus par iesniegumu piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai vai būtiskām izmaiņām tajā informēt kārtībā, kāda jau ir noteikta MK 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai".

MK noteikumi Nr. 34 tiek papildināti ar 19.¹ punktu, kurš noteic, ka visi operatori, kuriem atļauja piesārņojošai darbībai, kas ietver notekūdeņu novadīšanu vidē vai centralizētā iekārtu un cauruļvadu sistēmā, kura nodrošina  notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu (centralizētajā kanalizācijas sistēmā), ir izsniegta līdz 2022. gada 31. decembrim, veic notekūdeņu monitoringu to izplūdes vietā attiecīgām šo noteikumu 1. un 2. pielikumā noteiktajām vielām vai ražošanas procesā izmantotām, saražotām vai blakusprocesos radītām prioritārajām vielām vai bīstamajām vielām atbilstoši šo noteikumu 74. vai 75. punktā noteiktajiem termiņiem.

MK noteikumi tiek papildināti ar  19.² punktu, kurš noteic, ka VVD, saņemot iesniegumu piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai, tai skaitā būtisku darbības izmaiņu gadījumā, no operatora, kurš novada notekūdeņus centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām, informē attiecīgas centralizētas kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu operatoru par saņemto iesniegumu un elektroniski nosūta tīmekļvietnes adresi, kurā iesniegums ir pieejams.

MK noteikumu  Nr. 34 IX. sadaļa Noslēguma jautājumi tiek papildināta ar  ar jaunu, 74. un 75. punktu. Tie noteic secību un termiņus operatoriem prioritāro un bīstamo vielu monitoringam un informācijas iesniegšanai, kuriem atļauja piesārņojošai darbībai izsniegta līdz 2022. gada 31. decembrim.

74. punkts attiecas uz operatoriem, kuri ražošanas notekūdeņus nodod attīrīšanai citiem uzņēmumiem. Tas noteic, ka ka operatori, kuri šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās prioritārās vielas un 2. pielikumā noteiktās bīstamās vielas izmanto  ražošanas procesā vai ražo, vai minētās vielas rodas ražošanas blakusprocesā un kuri ražošanas notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām, līdz 2024. gada 30. jūnijam  sniedz informāciju notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoram par notekūdeņos mērījumu rezultātā konstatēto prioritāro un bīstamo vielu koncentrāciju.

Vienlaikus ar 74. punktu tiek veiktas izmaiņas MK noteikumu Nr.34 43. punktā, papildinot to ar 43.3. apakšpunktu. Minētais apakšpunkts noteic pienākumu operatoriem, kuri novada ražošanas notekūdeņus centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām - līdz attiecīgā gada 1. martam informēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoru par iepriekšējā kalendāra gadā ražošanas notekūdeņos mērījumu rezultātā konstatēto prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju. Turklāt tiek noteikts, ka ražošanas notekūdeņu paraugus ņem vismaz divas reizes gadā (reizi sešos mēnešos) tā, lai paraugi raksturotu ražošanas procesu tā normālā darbības režīmā.

75. punkts noteic termiņus un secību attiecībā uz pārējiem operatoriem monitoringa informācijas iegūšanai un sajaukšanās zonas aprēķinam, kā arī attiecīgās informācijas sniegšanai VVD. Atbilstoši minētajam operatori, kuriem izsniegta atļauja piesārņojošai darbībai, kas ietver notekūdeņu novadīšanu vidē, iesniedz VVD noteikumu 19.3. apakšpunktā un, ja sajaukšanās zona ir aprēķināta, 19.4. apakšpunktā norādīto informāciju šādos termiņos:
- līdz 2025. gada 30. jūnijam - operatori, kuri saskaņā ar atļaujas nosacījumiem atskaitās par prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisijām virszemes ūdensobjektos vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatos, vai kuru novadītais notekūdeņu apjoms no vienām iekārtām kādā no pēdējiem pieciem gadiem pirms šo noteikumu 75. punkta stāšanās spēkā ir bijis vienāds vai pārsniedzis 1 miljonu m³ gadā;
- līdz 2026. gada 30. jūnijam– pārējie operatori, kuri ražošanas procesos izmanto vai ražo prioritārās vielas vai bīstamās vielas un kuri attīrītos notekūdeņus novada virszemes ūdensobjektos;
- līdz 2027. gada 30. jūnijam – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori, kuri pieņem ražošanas notekūdeņus.

Ievērojot, ka MK noteikumos Nr. 34 tiek iekļauts  jauns, 19.4. apakšpunkts, kurš nosaka operatora pienākumu pašam noteiktos gadījumos veikt sajaukšanās zonas novērtējumu, ir nepieciešams precizēt minēto noteikumu 20.¹ punktu attiecībā uz VVD noteikto pienākumu saistībā ar sajaukšanās zonas novērtēšanu -  20.¹ punkta teikuma otrā daļa ir pārcelta uz MK noteikumu Nr. 34 20.² punktu, papildinot to ar 20.²4. apakšpunktu un iekļaujot  atsauci uz MK noteikumu Nr. 34 20.6. apakšpunktu.

Pamatojoties uz to, ka iesniegumā atļaujas saņemšanai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators VVD sniedz informāciju par sajaukšanās zonas aprēķinu (atbilstoši jaunajam 19.4. apakšpunktam) papildus iepriekš veiktajiem grozījumiem redakcionāli nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 34 20.² un 20.³ punktu. Operatora sniegtā informācija ļauj tieši VVD savlaicīgi spriest par notekūdeņu iespējamo ietekmi uz ūdensobjektu un izvirzīt nosacījumus piesārņojuma novadīšanai vidē, ja tas nepieciešams.

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr. 34 tiek papildināti ar 19.¹ punktu, kas nosaka prasību operatoriem, kuriem atļauja prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijai ir izsniegta līdz 2022. gada 31. decembrim, atjaunināt monitoringa datus un  attiecīgām prioritārām vielām vai bīstamām vielām veikt notekūdeņu monitoringu to izplūdes vietā atbilstoši aktualizētajiem šo vielu sarakstiem, MK noteikumus Nr. 34 20. punktu nepieciešams papildināt ar jaunu apakšpunktu attiecībā uz nosacījumiem, uz kuru pamata VVD būs tiesības pārskatīt operatoram izsniegto atļauju, ņemot vērā operatora veiktā notekūdeņu monitoringa rezultātus un sajaukšanās zonas aprēķinu.

Saskaņā ar precizēto 20.¹ punkta redakciju - VVD izvērtē operatora aprēķināto sajaukšanās zonu virszemes ūdeņos lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas.

20.² punkta ievaddaļa tiek precizēta, nosakot, ka VVD sajaukšanās zonu nosaka punktveida izplūdes vietas tiešā tuvumā, ņemot vērā varākus specifisku apstākļus, tai skaitā  labāko tehnisko paņēmienu  iespējas piesārņojuma samazināšanai, emitēto prioritāro vai bīstamo vielu ķīmiskās īpašības, kā arī konkrēta ūdensobjekta hidtoloģisko apstākļus. Pamatojoties uz iepriekšminēto, 20.² punkts tiek papildināts ar jaunu 20.²4. apakšpunktu, kurš pārņem daļu no iepriekš 20.¹ punktā iekļautā regulējuma un noteic, ka sajaukšanās zonā vienas vai vairāku šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minēto vielu koncentrācija drīkst pārsniegt ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus, ja tas neietekmē attiecīgā virszemes ūdensobjekta kvalitātes atbilstību minētajiem vides kvalitātes normatīviem ārpus sajaukšanās zonas un ir izpildīts šo noteikumu 20.6. apakšpunkta nosacījums par koncentrāciju būtisku nepalielināšanos

20.³ punktā tiek precizēts VVD pienākums attiecībā uz sajaukšanās zonu novērtējumu - ja VVD konstatē, ka iesniegumā atļaujas saņemšanai noteiktā sajaukšanās zona nenodrošina MK noteikumu Nr. 34 20.6. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi attiecīgā virszemes ūdensobjektā ārpus sajaukšanās zonas, izsniedzot vai pārskatot atļauju atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, VVD izvērtē sajaukšanās zonas lielumu lejpus punktveida piesārņojuma avota un izvirza nosacījumus tās samazināšanai.

MK noteikumu Nr. 34 20. punkts tiek papildināts ar jaunu, 20.9.apakšpunktu, nosakot, ka VVD atļaujas nosacījumos iekļauj, tai skaitā, nosacījumus atļaujas pārskatīšanai, pamatojoties uz notekūdeņu monitoringa rezultātiem un operatora veikto sākotnējo sajaukšanās zonas aprēķinu.

Sajaukšanās zonas un ar to saistītas ietekmes uz pieņemošo ūdensobjektu novērtēšana ne visos gadījumos ir vienkārša - tas ir atkarīgs no dažādiem specifiskiem apstākļiem. Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr. 34 pašreiz nenoteic šādus īpašus gadījumus, minētos noteikumos nepieciešams papildināt, norādot, kādā gadījumā VVD var pieprasīt detalizētu sajaukšanās zonas novērtējumu.
Bez tam pašreiz MK noteikumos Nr. 34 nav ietverts regulējums, kā segt izdevumus, ja nepieciešama vairāku operatoru notekūdeņu izplūžu savstarpējās ietekmes vērtēšana un summāro sajaukšanās zonu noteikšana. Noteikumu projektā izmaksu segšanas nosacījumi attiecībā uz summāro sajaukšanās zonas novērtēšanu noteikti, ņemot vērā Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteikto vides aizsardzības principu - "piesārņotājs maksā". Piemērojot šo principu, lielākās izmaksas būs jāsedz operatoram, kurš novada vidē lielāko piesārņojuma daudzumu. Vienlaikus ir iespējama situācija, kad izdevumus sadalīt pēc minētā principa nebūs iespējams. Šādā gadījumā tiek noteikts, ka iesaistītās puses izmaksas saistībā ar sajaukšanās zonas noteikšanu sedz vienādās daļās.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, MK noteikumos Nr. 34 tiek iekļauts jauns 20.⁴ punkts attiecībā uz VVD tiesībām pieprasīt detalizētu sajaukšanās zonas novērtēšanu, kurš noteic -  VVD var pieprasīt veikt detalizētu sajaukšanās zonas novērtējumu, ja:
- ir nepieciešama vairāku notekūdeņu izplūžu savstarpējās ietekmes vērtēšana un summāro sajaukšanās zonu noteikšana;
- ir vērtējama neregulāra notekūdeņu izplūde;
- sajaukšanās zonas sākotnējās noteikšanas rezultāti liecina, ka ārpus tās vienas vai vairāku  šo noteikumu  1. vai 2. pielikumā minēto vielu koncentrācija pārsniegs  ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.

Ar noteikumu projektu, papildinot MK noteikumos Nr. 34 ar 20.⁵ punktu, tiek noteikta kārtība izdevumu segšanai vairāku notekūdeņu izplūžu summārās sajaukšanās zonas noteikšanai un notekūdeņu ietekmes novērtēšanai: ja ir nepieciešama vairāku notekūdeņu izplūžu savstarpējās ietekmes vērtēšana un summāro sajaukšanās zonu noteikšana, izdevumus par detalizētāku sajaukšanās zonas aprēķinu sedz operatori proporcionāli vidē novadītā piesārņojuma daudzumam. Ja izdevumus sadalīt nav iespējams, operatori sedz izmaksas vienādās daļās. 

Ministru kabineta 2000. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 646 “Noteikumi par par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām” 7.1. apakšpunkts noteic, ka upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos attiecībā uz nozīmīgākajām slodzēm un cilvēku darbības ietekmi uz pazemes un virszemes ūdeņu cita starpā ir jāiekļauj arī informācija par punktveida piesārņojuma avotiem, kuriem ir noteiktas sajaukšanās zonas, kā arī apraksts par to noteikšanai izmantoto pieeju un metodoloģiju. Turklāt minēto noteikumu 20.14. apakšpunktā noteikts, ka pasākumu programmā, kura ir katra upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna obligāta sastāvdaļa, ir nepieciešams iekļaut pasākumus, lai samazinātu sajaukšanās zonu platību lejpus punktveida piesārņojuma avotiem, ja šādas zonas ir noteiktas. Ievērojot, ka Centrs atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 9. panta ceturtās daļas 5. punkta deleģējumam sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un izstrādā pasākumu programmu projektus, Centram ir nepieciešama informācija par noteiktajām sajaukšanās zonām.

MK noteikumu Nr. 34 20. punkts noteic prasības, kuras VVD iekļauj operatoram izsniegtajā piesārņojošas darbības atļaujā. Tomēr minētais punkts neietver nosacījumus attiecībā uz sajaukšanās zonas novērtēšanu. Ņemot vērā, ka atbilstoši precizētajām 20.¹ punktam VVD izvērtē operatora aprēķināto sajaukšanās zonu, kā arī saskaņā ar precizēto 20.³ punktu VVD izvirza nosacījumus tās samazināšanai, ir nepieciešams attiecīgi papildināt MK noteikumus Nr. 34.
 

Pamatojoties uz iepriekš minēto,  MK noteikumi Nr. 34 tiek papildināti ar 20.⁶ punktu, kurš noteic, ka informāciju par sajaukšanās zonu  lejpus  prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas, ar tās noteikšanu saistītos aprēķinus un nosacījumus sajaukšanās zonas samazināšanai, ja VVD tādus nosaka, iekļauj operatoram izsniegtajā atļaujā.

Bez tam MK noteikumi Nr. 34 tiek papildināti ar 20.⁷ punktu, kurš VVD noteic pienākumu - reizi gadā apkopot informāciju un informēt Centru par noteiktajām sajaukšanās  zonām lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietām, attiecībā uz kurām izvirzīti nosacījumi tās samazināšanai.

MK noteikumu Nr. 34 21. punkta regulējums noteic, ka bīstamo vielu radīto virszemes ūdeņu piesārņojumu samazināšanai  ir jāizstrādā rīcības programma. Līdzīgi arī 47. punktā noteikta prasība izstrādāt rīcības programmu komunālo notekūdeņu novadīšanas radītā piesārņojuma samazināšanai. Abos minētajos punktos ir atsauce uz likuma “Par piesārņojumu” 17. panta deleģējumu.
Lai izpildītu likuma “Par piesārņojumu” un MK noteikumu Nr. 34 prasības, kā arī Nacionālā vides politikas plāna 2004. - 2008. gadam un Eiropas Kopienas 1991.gada 21.maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (turpmāk - Direktīva 91/271/EEK) prasības, ar Ministru kabineta 2004. gada 31. marta Rīkojumu Nr. 181 tika apstiprināta toreizējās Vides ministrijas izstrādātā Rīcības programma komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai. Kopš tā laika situācija ir mainījusies, un rīcībām paredzētie termiņi notecējuši - kanalizācijas sistēmu ierīkošana aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu virs 2000 bija jāpabeidz līdz 2015. gada 31. decembrim (atbilstoši MK noteikumu Nr. 34 71. punktam). Turklāt  izmaiņas ir notikušas arī vides aizsardzības tiesiskajā regulējumā, piemēram, likumā “Par piesārņojumu”. Atbilstoši pašreizējam likuma “Par piesārņojumu” 17. panta pirmās daļas nosacījumam Ministrija izstrādā rīcības plānu piesārņojuma samazināšanai, ja tiek vai var tikt pārsniegti konkrēta veida piesārņojumam noteiktie vides kvalitātes normatīvu robežlielumi, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Pašreizējos apstākļos minēto rīcības plānu pēc būtības aizstāj plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas nozarēs. Pēc iepriekšminētā pārejas perioda beigām tiek apzinātas turpmāk nepieciešamās investīcijas ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas nozarēs, lai attiecībā uz notekūdeņiem panāktu atbilstību tiesiskajam regulējumam notekūdeņu attīrīšanā un samazinātu vidē novadīto piesārņojumu. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai¹, šāda plānošanas dokumenta izstrāde ir būtisks nosacījums, lai Latvija Eiropas Savienības fondu (turpmāk – ES fondi) finanšu plānošanas periodā varētu pretendēt uz ES fondu finansējuma piesaisti minētajās nozarēs. Jaunākais investīciju vajadzību izvērtējums notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir iekļauts Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021. – 2027. gadam. Attiecībā uz ūdensapgādi ir izstrādāts  Ūdensapgādes investīciju plāns 2021. – 2027. gadam. Abi minētie dokumenti  ir apstiprināti ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2020. gada 20. novembra rīkojumu Nr. 1-2/144 un tiks izmantoti ūdenssaimniecības attīstībai nepieciešamo investīciju pamatošanai un plānošanai 2021. - 2027.gadā. 
Saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvu 2000/60/EK upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu pasākumu programmā jāietver kopsavilkums par pasākumiem, kas nepieciešami arī citu ES tiesību aktu, t.sk. Direktīvas 91/271/EEK, ieviešanai un ūdensobjektiem izvirzīto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai. Pasākumu programmā norāda pasākumu, tā īstenošanas vietu (ūdensobjektu), atbildīgo institūciju, izpildes termiņu, nepieciešamos ieguldījumus un to avotus.

[1] pieejams tīmekļvietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32021R1060
 

Pamatojoties uz minēto, kā arī lai nodrošinātu saskaņotu pieeju dažādu direktīvu prasību izpildē atbilstoši iedibinātajai praksei, ar noteikumu projektu tiek veiktas izmaiņas MK noteikumu Nr. 34 21. punktā, nosakot, ka prioritāro un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai, Centrs attiecīgus pasākumus ietver atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādāto upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmās.
Līdzīgi MK noteikumu Nr. 34 47. punkta aktualizētā redakcija noteic, ka pasākumus komunālo notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai iekļauj un īsteno atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādāto upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmās, nosakot gan pasākumu izpildes termiņus, gan informāciju par nepieciešamo finansējumu un tā avotiem.

MK noteikumi Nr. 34 nosaka prasības centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošanai aglomerācijās, definējot arī pašu jēdzienu. Atbilstoši šo noteikumu 31.¹ punktam  aglomerācija ir apdzīvota vieta vai tās robežās esoša atsevišķa teritorijas daļa, kur iedzīvotāju skaits, apdzīvotības blīvums un ekonomiskā aktivitāte ir pietiekami koncentrēta, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot centralizētu kanalizācijas tīklu sistēmu notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai uz to galīgās novadīšanas vietu vidē. Aglomerācijā radīto notekūdeņu piesārņojumu (slodzi), kurš nonāk attīrīšanas iekārtās, izsaka cilvēku ekvivalentos CE, un atkarībā no tā konkrētas slodzes aglomerācijai tiek izvirzītas prasības notekūdeņu attīrīšanai, kuras iekļautas MK noteikumu Nr. 34 5. pielikumā. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 34 32. punktam,  centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīko visās aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir lielāks vai vienāds ar 2000. Par centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošanu atbild vietējā pašvaldība. Sagatavojot ziņojumus Eiropas Komisijai, kā arī ievācot informāciju no pašvaldībām un ūdenssaimniecības uzņēmumiem nepieciešamo investīciju apzināšanai, konstatēts, ka pašvaldību administratīvajās teritorijās sākotnēji noteiktās aglomerāciju robežas daudzviet vairs neatbilst sākotnēji plānotajam un ir jāpārskata. To ietekmējuši dažādi apstākļi, piemēram, neprecīzas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām, apbūves un saimnieciskās darbības attīstību noteiktās teritorijās, ierobežoti finanšu resursi un tehniskie šķēršļi centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēmu ierīkošanai, nepietiekama pieredze teritorijas attīstības plānošanā un citi apstākļi. Turklāt jāņem vērā, ka noteiktās aglomerācijas robežās ir jāpanāk ne vien prasībām atbilstoša notekūdeņu attīrīšana, bet arī augsts iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmanto centralizētos notekūdeņu savākšanas pakalpojumus, tādējādi būtiski ierobežojot decentralizētu kanalizācijas sistēmu izmantošanu. Sākotnējās aglomerāciju robežas pašvaldībās tika noteiktas laikā, kad Latvija gatavojās iestāties Eiropas Savienībā, lai pārņemtu un īstenotu Direktīvas 91/271/EEK prasības par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un piesaistītu ES fondu finansējumu, tai skaitā centralizētai notekūdeņu apsaimniekošanai. Ņemot vērā šo gadu laikā notikušās izmaiņas, daļa pašvaldību aglomerāciju robežas ir pārskatījusi, tai skaitā izvērtējot arī savas finansiālās iespējas ierīkot centralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas. Arī Valsts kontroles 2020. gadā veiktās  revīzijas “Vai valstī izveidotā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas sistēma nodrošina vides aizsardzību pret komunālo notekūdeņu kaitīgo ietekmi?” rezultātā Ministrija saņēma ieteikumu izstrādāt risinājumus pašvaldībām aglomerāciju robežu noteikšanai. Jāatzīmē, ka pašreizējais MK noteikumu Nr. 34 regulējums nenosaka vienotus kritērijus aglomerācijas robežu pārskatīšanai, kā arī pašvaldības pienākumu to darīt regulāri un par noteikto aglomerācijas robežu vai tās izmaiņām informēt Ministriju. Bieži informācija par aktuālajām aglomerācijas (-u) robežām Ministrijai nav pieejama, bet tā ir nepieciešama gadījumos, kad Ministrija saņem informācijas pieprasījumus par ūdenssaimniecības jautājumiem, kā ari ziņojumu  sagatavošanai par Direktīvas 91/271/EEK ieviešanu. Arī VVD ir nepieciešama  informācija par aglomerācijām un to robežām, jo šo informāciju VVD izmanto, izvērtējot iesniegumus piesārņojošo darbību atļaujām un izvirzot tajās nosacījumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbībai. Lai novērstu minētos trūkumus, noteikumu projekts papildina MK noteikumus Nr. 34 ar jaunu 31.² un 31.³ punktu, kas noteic prasības un termiņus aglomerācijas pārskatīšanai un informācijas sniegšanai Ministrijai.
 

Atbilstoši 31.² punktam vietējā pašvaldība līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam ne retāk kā reizi septiņos gados izvērtē tās administratīvajā teritorijā esošo aglomerāciju robežas, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas veikt esošās centralizētās kanalizācijas sistēmas paplašināšanu vai jaunas centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi, un pēc nepieciešamības precizē aglomerācijas robežas, pamatojoties uz šādu informāciju:
- iedzīvotāju blīvums dažādās aglomerācijas daļās;
- aglomerācijas iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences pēdējo piecu gadu laikā pirms lēmuma pieņemšanas;
- dati no reģistra, kas izveidots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu;
- aglomerācijas centralizēto kanalizācijas sistēmu izvietojums, jaudas un tehniskais stāvoklis, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu un piesārņojošās darbības operatoru izvietojums un radītā piesārņojuma slodze;
- pašvaldības teritorijas plānojums, tai skaitā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdenssaimniecības pakalpojumiem tajā noteiktās apbūves teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas, kā arī apbūves noteikumus minētajās teritorijās.

Savukārt 31.³ punkts noteic, ka vietējās pašvaldības dome pieņem lēmumu par aglomerācijas robežu noteikšanu un ne vēlāk kā līdz 2025. gada 2. janvārim iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai lēmumu par aglomerācijas robežu noteikšanu, tā pamatojumu un kartogrāfisko materiālu ar aktuālo aglomerācijas robežu. Ja vietējās pašvaldības dome pieņem lēmumu mainīt aglomerācijas robežu, pašvaldība mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieņemto lēmumu, tā pamatojumu un kartogrāfisko materiālu ar aktuālo aglomerācijas robežu.

Ņemot vērā, ka gan prioritāro vielu saraksts (MK noteikumu Nr. 34 1. pielikums), gan bīstamo vielu saraksts (MK noteikumu Nr. 34 2. pielikums) tiek regulāri pārskatīti un atjaunināti, tāpat iespējamas arī citas izmaiņas, piemēram, ES tiesību aktos attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu un piesārņojošo vielu monitoringu, VVD kā kompetentajai institūcijai, kura kontrolē vides aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu, ir nepieciešama aktuālākā informācija par vidē novadīto piesārņojumu. Līdz ar to ir nepieciešams VVD noteikt tiesības - pieprasīt operatoriem atjaunot piesārņojošo vielu, tai skaitā prioritāro un bīstamo vielu, monitoringa informāciju atbilstoši veiktajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā.
 

Ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr. 34 tiek papildināti ar jaunu 57.¹ punktu, kurš noteic: pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, tai skaitā par izmaiņām šo noteikumu 1. un 2. pielikumā, VVD pieprasa operatoriem atjaunot monitoringa informāciju par prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijām un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem izstrādāt jaunu monitoringa programmu.

Precizējot MK noteikumos Nr. 34 prasības par sajaukšanās zonu novērtēšanu, aktualizējās jautājums par to, kā plānot un veikt prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoriem. Atšķirībā no ražošanas uzņēmumiem, kuri pārzina ražotnes tehnoloģiskos procesus un tātad arī izmantotās vai saražotās vielas, komunālo notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumi paši prioritārās un bīstamās vielas neizmanto un nerada, tomēr vienlaikus tie ir viens no bīstamu ķīmisku vielu emisijas avotiem vidē, jo savāc un attīra gan mājsaimniecību, gan arī dažādu ražotņu notekūdeņus un daļēji arī lietus ūdeņus. Ne vienmēr tie saņem pilnīgu informāciju par šādu vielu klātbūtni notekūdeņos, kuri tiek ievadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā no dažādiem klientiem. Savukārt, MK noteikumi Nr. 34 nosaka prasības ar notekūdeņiem vidē novadītā piesārņojuma kontrolei, tai skaitā prioritāro un bīstamo ķīmisko vielu emisiju uzraudzībai, samazināšanai vai novēršanai. Tā kā aktualizētajā prioritāro vielu sarakstā ir iekļautas 45 vielas/vielu grupas un aktualizētajā bīstamo vielu sarakstā - 25 vielas/vielu grupas, tad visu šo vielu analīzes notekūdeņu izplūdē komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzņēmumiem radītu nozīmīgu finansiālu apgrūtinājumu, lai ar testēšanas rezultātiem apliecinātu, vai vidē novadītie notekūdeņi satur vai nesatur prioritārās un bīstamās vielas. Lai noskaidrotu, kādas vielas tiek konstatētas komunālajos notekūdeņos un novērstu nepieciešamību šādu notekūdeņu paraugos analizēt visas MK noteikumu Nr. 34 1. un 2. pielikumā noteiktās vielas, Ministrija 2021. gadā īstenoja projektu “Prioritāro un bīstamo ķīmisko vielu skrīnings (izpēte) no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām izplūstošajos notekūdeņos, lai izstrādātu norādījumus/vadlīnijas šādu uzņēmumu turpmākam prioritāro un bīstamo vielu monitoringam un kontrolei” (turpmāk – Projekts). Projekta rezultāti ir izmantoti, lai atlasītu un rekomendētu konkrētas vielas, par kuru klātbūtni, veicot turpmāko testēšanu komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu notekūdeņos, lielākajiem notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumiem būtu jāpārliecinās. Pamatojoties uz Projekta rekomendācijām, MK noteikumos Nr. 34 tiek papildināts 59. punkts un iekļauts jauns, 6. pielikums Prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringa kārtība no attīrīšanas iekārtām emitēto komunālo notekūdeņu izplūdē.  Vēršam uzmanību, ka minētā pielikuma virszrakstā ir saglabāts termins "komunālo notekūdeņu", jo šajā pielikumā iekļautie nosacījumi attiecas tikai uz tiem operatoriem, kuri attīra komunālos notekūdeņus.

Ar noteikumu projektu MK noteikumu Nr. 34 59. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā: veicot no attīrīšanas iekārtām emitēto komunālo notekūdeņu monitoringu, operators ievēro šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās procedūras un references analīzes metodes un 6. pielikumā noteiktos kritērijus. Citas analīzes metodes var izmantot, ja ar tām iespējams iegūt līdzvērtīgus rezultātus.

6. pielikumā Prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringa kārtība no attīrīšanas iekārtām emitēto komunālo notekūdeņu izplūdē:
1.punkts, atkarībā no novadīto notekūdeņu apjoma un pieņemto ražošanas notekūdeņu īpatsvara, noteic sekojošo:
1. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators, plānojot un veicot prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu notekūdeņu izplūdē, ņem vērā šādus nosacījumus:
1.1. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās novadāmo notekūdeņu apjoms no vienām iekārtām kādā no pēdējiem pieciem gadiem pirms šo noteikumu 75. punkta stāšanās spēkā ir bijis vienāds vai pārsniedzis 1 miljonu m³ gadā, operators:
  - monitoringā iekļauj šo noteikumu 1. pielikuma 6., 20., 21., 23., 28. un 35. punktā norādītās prioritārās vielas un šo noteikumu 2. pielikuma 2., 3., 4., 10., 24. un 25. punktā norādītās bīstamās vielas;
  - apzina lielākos ražošanas uzņēmumus, kuri notekūdeņus novada uz attiecīgajām attīrīšanas iekārtām, izvērtē to darbības veidu un saņemto ražošanas notekūdeņu apjomu;
  - papildus monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuru izmantošana ir norādīta attiecīgā uzņēmuma A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā vai kuras uzņēmums ir konstatējis atbilstoši šo noteikumu 74. punktam veiktajā monitoringā, kā arī tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras izmanto vai ražo attiecīgu nozaru uzņēmumi, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto ražošanas notekūdeņu īpatsvars ir lielāks par 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma;

1.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās novadāmo notekūdeņu apjoms ir mazāks par 1 miljonu m³ gadā un un kuras jau atskaitās par atsevišķu prioritāro vielu vai bīstamo vielu novadīšanu,  operators:
  - monitoringā iekļauj līdz šim kontrolētās prioritārās vielas un bīstamās vielas,
  - papildus monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada attiecīgu ražošanas nozaru uzņēmumi, kuri izmanto vai ražo minētās vielas, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto ražošanas notekūdeņu īpatsvars ir vismaz 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma;

1.3. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kuras saņem ražošanas notekūdeņus un ja to īpatsvars ir vismaz 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma, operators monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras centralizētajā kanalizācijas sistēmā var novadīt attiecīgu ražošanas nozaru uzņēmumi, kuri izmanto vai ražo prioritārās vielas vai bīstamās vielas.

2.punktā noteikta prasība - papildus šā pielikuma 1. punktā noteiktajam komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras valsts vides monitoringā ir konstatētas pieņemošajā virszemes ūdensobjektā un nosaka sliktu ūdeņu ķīmisko kvalitāti.

Savukārt 6. pielikuma 3. punkts noteic, ka  monitoringa rezultāta ticamības nodrošināšanai un lai mazinātu dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz komunālo notekūdeņu monitoringa rezultātiem, operators atbilstoši šā pielikuma 1. punktam izvēlēto prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu notekūdeņu izplūdē veic vienu gadu, paraugus ņemot ne retāk kā reizi ceturksnī.

4. punktā iekļauti nosacījumi, kuriem jāizpildās vienlaicīgi, lai operators turpmākā monitoringā varētu neiekļaut prioritāro vielu vai bīstamo vielu:
  - mērījumi ir veikti vismaz vienu gadu atbilstoši šā pielikuma 3. punktā noteiktajam monitoringa biežumam,
  - gada laikā visi konkrētai vielai veiktie mērījumi ir bijuši mazāki par attiecīgas testēšanas metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu,
  - nav būtiski mainījušies ražošanas uzņēmumi, kuri nodod notekūdeņus attīrīšanai komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, vai nav notikušas izmaiņas minēto uzņēmumu darbībā, kas ietekmē notekūdeņu apjomu un sastāvu,
  - izmantotā testēšanas metode ir pietiekami jutīga un nodrošina, ka konkrētās prioritārās vielas vai bīstamās vielas kvantitatīvās noteikšanas robeža ir vienāda ar 30 % vai mazāka par 30 % no ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktā attiecīgās vielas vides kvalitātes normatīva vērtības.

Pielikuma 5. punkts noteic kritērijus prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringa programmas pārskatīšanai un atjaunošanai. Atbilstoši minētajam punktam operators pēc dienesta pieprasījuma  pārskata un atjauno prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringa programmu, ja notikušas izmaiņas ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajos prioritāro vielu un bīstamo vielu sarakstos, no ražošanas uzņēmumiem saņemto notekūdeņu apjomā un sastāvā, kā arī ņemot vērā valsts vides monitoringa informāciju attiecībā uz tām ķīmiskajām vielām, kuras nosaka sliktu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti pieņemošajā ūdensobjektā.

Ir jāaktualizē Ministrijai un Centram noteiktās ziņošanas prasības Eiropas Komisijai atbilstoši Direktīvas 91/271/EEK nosacījumiem, jo daļa no pašreiz minētajā punktā noteiktajām ziņošanas prasībām izrietēja no spēku zaudējušām direktīvām - Padomes un Parlamenta 2006. gada 15. februāra Direktīvas 2006/11/EK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (kodificēta  Padomes 1976. gada 4. maija  Direktīva 76/464/EEK), kas bija spēkā līdz 2013. gada 21. decembrim, Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīvas 86/280/EEK par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā (spēkā līdz 2012. gada 22. decembrim), Padomes 1979. gada 17. decembra Direktīvas 80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu (spēkā līdz 2013. gada 21. decembrim).

Arī šogad Eiropas Komisijai tika sagatavots un 2022.gada 30. jūnijā iesniegts kārtējais ziņojums  par panākto progresu un atbilstību MK noteikumu Nr. 34 un reizē arī Direktīvas 91/271/EEK prasību izpildē attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu Latvijā noteiktajās aglomerācijās (apdzīvotās vietās vai to teritorijas atsevišķās daļās), kurās notekūdeņu slodze, izteikta cilvēku ekvivalentos CE ^[1], ir lielāka par 2000. Ziņojumā tiek sniegti dati un informācija attiecībā uz Direktīvas 91/271/EEK 15. un 17. panta izpildi - informācija par aglomerācijām un tajās radīto slodzi (izteiktu CE), vidē novadīto piesārņojuma un notekūdeņu apjomu, attīrīšanas efektivitāti un piesārņojuma rādītāju koncentrāciju atbilstību direktīvas robežvērtībām, kā arī monitoringa dati un informācija par attīrīšanas iekārtās saražoto notekūdeņu daudzumu/izmantošanu un aglomerācijās esošo decentralizēto sistēmu īpatsvaru. Detalizēts ziņojumā iekļaujamo datu apraksts Direktīvā 91/271/EEK nav iekļauts, taču Eiropas Komisija katram ziņojumam izstrādā un dalībvalstīm nosūta aizpildāmās ziņošanas veidlapas un vadlīnijas to aizpildīšanai, kā arī rīko izglītojošus pasākumus datu iesniedzējiem. 

Papildus paskaidrojam, ka atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 24.pantā noteiktajam Centrs sniedz ļoti plašu un daudzpusīgu informāciju  par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un to pasākumu programmām. Tas ietver ekonomisko analīzi, upju baseinu raksturojumu un arī cilvēku darbības ietekmes izvērtējumu, tai skaitā izvērtējumu par dažādām slodzēm uz ūdens resursiem, kas ietver arī vidē novadīto piesārņojumu no punktveida avotiem (piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām) un tā ietekmi uz ūdeņu kvalitāti.
Detalizēts  Eiropas Komisijai iesniedzamās informācijas uzskaitījums saistībā ar minētajiem plāniem ir noteikts Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumos Nr. 646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 646), kuri izdoti, pamatojoties uz Ūdens apsaimniekošanas likuma deleģējumu. Šo noteikumu 7. punktā detalizēti uzskaitīta iesniedzamā informācija par cilvēku darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli. Piemēram, 7.1. apakšpunkts noteic, ka upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā jānorāda esošie punktveida piesārņojuma avoti un ūdensobjekti, kurus šie avoti ietekmē vai var ietekmēt, un jāizvērtē piesārņojuma ietekme. Atsevišķi jāsniedz informāciju par piesārņojumu ar īpaši bīstamām piesārņojošām vielām un vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras jāņem vērā, nosakot atļauto emisiju ūdenī. Ja kādam operatoram apgabala teritorijā atļauta piesārņojošo vielu tieša emisija pazemes ūdeņos, sniedz informāciju par attiecīgo operatoru, kā arī norāda šādas atļaujas izsniegšanas pamatojumu. Ja punktveida piesārņojuma avotiem ir noteiktas sajaukšanās zonas, jāapraksta to noteikšanai izmantoto pieeju un metodoloģiju. Savukārt MK noteikumu Nr. 646 20.punkts noteic, ka pasākumu programmā, kas ir upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pāna neatņemama sastāvdaļa, iekļauj obligātos pasākumus, kas jāveic, lai:
- izpildītu prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos:
-par virszemes un pazemes ūdeņu resursu lietošanu un aizsardzību (arī aizliegumu tieši emitēt piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos), kā arī ūdeņu stāvokļa kontroli;
- par piesārņojuma samazināšanu un kontroli;
- kontrolētu virszemes un pazemes saldūdeņu ieguvi, sekmētu to racionālu izmantošanu un veicinātu Ūdens apsaimniekošanas likumā un apsaimniekošanas plānos noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu. Nosaka, kādos apgabalā esošajos virszemes un pazemes ūdensobjektos ūdens ieguve vai regulāra virszemes ūdeņu līmeņa vai režīma maiņa netiek reglamentēta, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanu šo darbību ietekme uz ūdeņu stāvokli ir nebūtiska;
- novērstu virszemes ūdeņu piesārņošanu ar prioritārajām vielām.
Rezumējot iepriekš minēto - ar grozījumu MK noteikumu Nr. 34 67. punktā, netiek mazinātas Direktīvas 91/271/EEK prasības attiecībā uz ziņošanu par tās ieviešanas progresu.

^[1] Atbilstoši MK noteikumu Nr. 34 31. punktam cilvēku ekvivalentos izteikto piesārņojuma daudzumu aprēķina, pamatojoties uz maksimālo nedēļas vidējo piesārņojuma daudzumu, kas normālos laikapstākļos komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (turpmāk — attīrīšanas iekārtas) nonāk gada laikā. Plānošanas vajadzībām cilvēku ekvivalentos izteikto piesārņojuma daudzumu var aprēķināt, pamatojoties uz iedzīvotāju un uzņēmumu skaitu, kam plānots pieslēgums, un atkarībā no tiem raksturīgā ūdens patēriņa un notekūdeņu bioķīmiskā skābekļa patēriņa (BSP5) vērtībām. Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60 g O2 dienā.

Ar noteikumu projektu jaunā redakcijā tiek izteikts MK noteikumu Nr. 34 67. punkts. Ministrijai sadarbībā ar Centru ir saglabātas šādas ziņošanas prasības Eiropas Komisijai:
- ne retāk kā reizi divos gados, pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma un tās norādītajā formātā – sniegt ziņojumu par komunālo notekūdeņu novadīšanu un notekūdeņu dūņu izmantošanu un apglabāšanu Latvijas teritorijā, kā arī aktuālo informā. ciju par veiktajām un plānotajām rīcībām komunālo notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai;
- ziņot par komunālo notekūdeņu monitoringā izmantotajām metodēm.

2019. gada sākumā Eiropas Komisija ir vērsusi Latvijas uzmanību uz to, ka notekūdeņu savākšana un attīrīšana 14 pilsētās (aglomerācijās) ir uzskatāma par Direktīvas 91/271/EEK prasībām neatbilstošu, jo minētajās pilsētās pārmērīgi izmanto nekontrolētas decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Eiropas Komisija uzskata, ka augsta decentralizēto kanalizācijas sistēmu izplatība ir tad, ja decentralizēto kanalizācijas sistēmās nonākošo notekūdeņu daudzums pārsniedz 2 % no kopējās radītās slodzes aglomerācijā vai 2000 CE (cilvēku ekvivalents). Ja lielākajās pilsētās centralizēti tiek savākti vismaz 98 % notekūdeņu, Eiropas Komisijas ieskatā prasības ir izpildītas. 2019. gadā 18 aglomerācijās centralizēti savākti no 86,9 % līdz 100 % notekūdeņu. Lai izpildītu Direktīvas 91/271/EEK prasības, pēc Eiropas Komisijas norādes nepieciešams mazināt decentralizēto kanalizācijas sistēmu nekontrolētu lietojumu aglomerācijās, lai novērstu vides piesārņojuma risku blīvi apdzīvotajās vietās.
Atbilstoši MK 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” 3. punktam, decentralizētās kanalizācijas sistēmas ir tādas, kur notekūdeņu savākšana vai attīrīšanai izmanto:
- rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī (turpmāk – individuālas attīrīšanas iekārtas);
- septiķus;
- notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi un nosēdumi.
Saskaņā ar MK 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 2. pielikuma 6.3. apakšpunktu C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ar jaudu no 5 līdz 20 m3/diennaktī. Individuālo attīrīšanas iekārtu darbībai nosacījumi netiek izvirzīti. Jāņem vērā, ka pilsētu teritorijās (to aglomerācijās) ir izbūvētas un darbojas arī šādas mazas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Jāatzīmē, ka Direktīvā 91/271/EEK nav paredzēti izņēmumi (mazāk stingras prasības) notekūdeņu attīrīšanai individuālajās attīrīšanas iekārtās – prasības ir vienotas visām aglomerācijā esošām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām neatkarīgi no šo iekārtu jaudas. Turklāt, nosacījumi notekūdeņu attīrīšanai ir atkarīgi no aglomerācijā radītās kopējās notekūdeņu slodzes (izteikta cilvēku ekvivalentos) un noteikti MK noteikumu Nr. 34 5. pielikumā (1. un 2. tabulā).
Pamatojoties uz iepriekš minēto, prasības attiecinātas tikai uz pilsētu un ciematu teritorijām atbilstoši MK 2017. gada 27.jūnija noteikumu Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" 3.punktā noteiktajam tvērumam.
 

Lai novērstu nekontrolētu individuālo attīrīšanu iekārtu darbību aglomerācijās un vides piesārņojuma risku blīvi apdzīvotajās vietās, MK noteikumi Nr. 34 tiek papildināti ar jaunu – 40.¹ punktu, kas noteic: ja ciemu vai pilsētu teritorijā notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, iekārtu īpašnieks vai valdītājs nodrošina vismaz notekūdeņu otrējo attīrīšanu, kā arī ievēro šo noteikumu 5. pielikuma 9.¹ punktā noteiktās prasības. 

Papildus minētajam 5. pielikums tiek papildināts ar 9.¹ punktu, kas noteic, kādos gadījumos un kas veic individuālo attīrīšanas iekārtu pārbaudi: novadīto notekūdeņu paraugus no rūpnieciski izgatavotām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuras atrodas ciemu un pilsētu teritorijā, attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī,  ņem, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu noteiktai institūcijai vai personai, kura veic šādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzību un kontroli, rodas pamatotas aizdomas par novadīto notekūdeņu neatbilstību šo noteikumu prasībām. Šādā gadījumā iekārtu īpašnieks vai valdītājs nodrošina, ka notekūdeņu paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes veic akreditēta laboratorija. Ja analīžu rezultāti neuzrāda atbilstoši šo noteikumu 40.¹ punktam noteikto piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumu, tad paraugu ņemšanu atkārto ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem Ja analīžu rezultāti uzrāda piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumus, notekūdeņu paraugu ņemšanu un analīzes atkārto pēc iekārtas darbībā konstatēto trūkumu novēršanas, kontroli īstenojošās institūcijas vai personas norādītajā termiņā. Izdevumus par  notekūdeņu analīzēm sedz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašnieks vai valdītājs, ja analīžu rezultāti uzrāda notekūdeņu neatbilstību šo noteikumu 40.¹ punkta prasībām. Ja notekūdeņu analīžu rezultāti liecina, ka minētā punkta prasības ir ievērotas, izdevumus par notekūdeņu analīzēm sedz pašvaldības noteiktā institūcija vai persona, kura veic šādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzību un kontroli

Par nepieciešamību veikt individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbaudi var liecināt vairāki apstākļi, piemēram, apkārtējo iedzīvotāju sūdzības par stipru notekūdeņu smaku, notekūdeņu izplūde tam neparedzētā vietā, novadīto notekūdeņu vizuālais izskats un citi faktori.

MK noteikumos Nr. 34 ir nepieciešami vairāki tehniski precizējumi.

Ar noteikumu projektu MK noteikumos Nr. 34 tiek veikti vairāki tehniski precizējumi: 
- tiek precizēta  MK noteikumu 2.3.1. apakšpunkta redakcija, jo sadzīves notekūdeņi rodas ne tikai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās, bet arī, piemēram, frizētavās, šūšanas darbnīcās un citās līdzīga veida pakalpojumu sniegšanas vietās, kas nav pieskaitāmas sabiedriskajiem pakalpojumiem;
- 4. punktā un tālāk visā MK noteikumu Nr.34 tekstā tiek precizēta atsauce uz Valsts vides dienestu, kā arī nosakot, ka VVD reģistrē C kategorijas piesārņojošās darbības, pamatojoties uz  likuma "Par piesārņojumu" (23. panta otrās daļas) un Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 (turpmāk – MK noteikumi Nr.1082) noteikto normatīvo regulējumu (1.3.¹ apakšpunkts);
- tiek papildināta MK noteikumu Nr. 34 19. punkta ievaddaļa, nosakot, ka minētajā punktā norādītā informācija atļaujas saņemšanai iesniedzam arī  gadījumā, ja operatora darbībā notikušas būtiskas izmaiņas. Izmaiņas veiktas atbilstoši MK noteikumu Nr. 1082 4.2. apkšpunktā noteiktajam, ka iesniegums atļaujas saņemšanai iesniedzams VVD arī tad, ja operatora darbībā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Savukārt, likuma “Par piesārņojumu “ 1. panta  1. punktā ir sniegta definīcija terminam ”būtiska izmaiņa”;
- tiek precizēts 52.¹ punkts, paplašinot normatīvā regulējuma tvērumu un attiecinot prasību par stigrāku emisiju limitu noteikšanu notekūdeņu novadīšanai riska ūdensobjektā  ne tikai uz aglomerāciju, bet arī uz apdzīvotām vietām, ievērojot, ka riska ūdensobjektos tiek novadīti notekūdeņi ne tikai no aglomerāciju (lielāko pilsētu) notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, bet arī no pārējām apdzīvotajām vietām, kuras neietilpst aglomerāciju sarakstā, jo arī šādu nelielu pilsētu vai ciemu notekūdeņi var radīt būtisku ietekmi uz ūdeņiem, kas jutīgi pret piesārņojumu (riska ūdensobjektiem); 
- jaunā redakcijā tiek izteikts 63. un 65. punkts, ņemot vērā, ka skaidrojums attiecībā uz akreditētu laboratoriju ir sniegts noteikumu projekta 19.4. apakšpunktā. Turklāt 63. punktā norādītajam standartam ir stājusies spēkā jaunā redakcija - LVS EN ISO/IEC 17025 : 2017 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības". Saskaņā ar Latvijas Nacionālā akreditācija biroja tīmekļvietnē pieejamo informāciju pēc 2019. gada jūnija laboratoriju novērtēšana notiek tikai atbilstoši jaunā standarta prasībām. Ar grozījumiem 19.4. apakšpunktā tiek noteikts, ka nepieciešamās analīzes veic laboratorijā, kura attiecīgajā jomā ir akreditēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību (turpmāk – akreditēta laboratorija).;
- saskaņā ar Vides aizsardzības likumā lietoto terminoloģiju tiek precizēts 64. punkts, ievērojot, ka atbilstoši minētā likuma 20. panta pirmajai daļai vides valsts kontroli veic Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori;
- informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām tiek svītrotas pirmajā un otrajā atsaucē minētas direktīvas, jo abas direktīvas bija spēkā līdz 2013. gada 21. decembrim. Savukārt, papildus tiek iekļauta Direktīva 2013/39/ES, kas noteic spēkā esošo prioritāro vielu sarakstu, kā arī Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK, jo Direktīvas 2013/39/ES I pielikums aizstāj Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK X pielikumu.