Anotācija (ex-ante)

Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 6. punktā noteiktais, ka profesionālā pamatizglītība — pamatizglītības pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, rada situāciju, ka lai nodrošinātu profesionālās pamatizglītības piedāvājumu nozarēm ir nepieciešams speciāli ieviest otrā līmeņa profesionālās kvalifikācija, jo profesionālās izglītības programmas izstrādes pamats ir profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības.
Norādītie apstākļi arī neveicina 2022. gada 3. marta grozījumu Profesionālās izglītības likumā mērķa īstenošanu, jo minēto grozījumu mērķis bija padarīt profesionālo izglītību elastīgu, kas ir uz  indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēma, kas vienlaikus pilnībā atbilst nozaru vajadzībām, un kuras ietvaros tiek novērtēts personas sasniegtais,  to apliecinot  ar atbilstošu profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu. 

Profesionālās izglītības likuma 6. panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktais, ka valsts atzītus profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu un valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu izsniedz akreditēta profesionālās izglītības iestāde, rada situāciju, ka minētos dokumentus nevarēs izsniegt citas izglītības iestādes, kas atbilstoši Izglītības likumam un Vispārējās izglītības likumam arī īsteno profesionālās izglītības programmas.

Savukārt Profesionālās izglītības likumā noteiktais, ka katras profesionālās izglītības iestādes, tai skaitā arī profesionālās tālākizglītības centros konventā iekļauj pašvaldības pārstāvjus, rada situāciju, ka lielākajās pašvaldībās pašvaldības pārstāvjiem būtu jāpiedalās vairāku desmitu izglītības iestāžu konventos, kas neveicina kvalitatīvu dalību. Savukārt attiecībā uz nosacījumu par to, ka konventa sastāvā iekļauj tās ministrijas pārstāvi, kuras padotībā ir profesionālās izglītības iestāde, nevar izpildīt privātpersonu dibinātas profesionālās izglītības iestādes. 

Attiecībā uz Profesionālās izglītības likumā paredzēto kreditēšanu profesionālās izglītības izglītojamiem un Ministru kabinetam doto uzdevumu izstrādāt nosacījumus un kārtību, kādā tiek piešķirti un atmaksāti mācību maksas un izglītojamā kredīti no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem,  taču pašlaik nav neviena ārvalstu instrumenta, kas piedāvā kreditēšanu bez finansējuma no valsts budžeta, līdz ar to nav iespējams noteikt kārtību un nosacījumus, jo nav zināmi kritēriji. 
Vienlaicīgi kopš 2020.gada augusta ir uzsākta studiju un studējošo kredītu izsniegšana, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem ar portfeļgarantiju, kuru administrē akciju sabiedrību “Attīstības finanšu institūcija “"Altum" (turpmāk - "Altum").  Atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 21.aprīļa noteikumiem Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem” kredītu izsniedz kredītiestāde, bet galvojumu sniedz "Altum", kas  noslēdzi sadarbības līgumus ar vairākām kredītiestādēm, kas vēlās izsniegt šos kredītus un starp kurām izglītojamais pats vārētu izvēlēties kredīta devēju.  Tādējādi šīs kreditēšanas sistēmas ietvaros valsts vārdā galvojumu sniedz "Altum" portfeļa garantijas instrumenta veidā. Proti, tiek noteikta valsts maksimālā galvojuma summa studiju un studējošo kredītiem 90% apmērā no kopējās kredītu summas, bet ierobežots maksimālais aizdevumu portfeļa zaudējumu apmērs, kuru kredītiestādei sedz "Altum" garantija. "Altum" noslēgtu sadarbības līgumus ar visām kredītiestādēm, kas vēlēsies piedalīties valsts galvoto studiju un studējošo kredītu izsniegšanā.
Priekšnosacījums jaunu kreditēšanas veidu ieviešanai ir maksimāli salāgot šo procesu ar jau esošo, veiksmīgi strādājošo kreditēšanas sistēmu attiecībā uz datu apmaiņu un izstrādātajiem tehniskajiem risinājumiem. Pašlaik visām organizācijām, tai skaitā kredītiestādēm, ir ierobežoti resursi jaunu IT risinājumu izstrādei. Kredītiestādes apsver iespēju izstrādāt jaunus IT risinājumus gadījumā, ja tie ir domāti visam Baltijas valstu tirgum, nevis šauram klientu skaitam Latvijā. Līdz ar to ir jāizmanto jau izveidotie IT risinājumi. 
Līdzīgi kā valsts galvotajiem studiju un studējošo kredītiem augstākās izglītības iegūšanā, arī profesionālajā izglītībā ir nepieciešams saglabāt procentu izdevumu starpības segšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Tā ir daļa no kredītiestādes standarta procesa arī valsts garantēto studiju un studējošo kredītu administrēšanā.
Šogad tiks uzsāktas pārrunas starp "Altum" un Eiropas investīciju fondu (turpmāk - EIF) par EIF programmas turpinājumu, tādēļ  Profesionālās izglītības likumā nepieciešams precizēt normas par kreditēšanu profesionālajā izglītībā ņemot vērā, ka šobrīd nav informācijas par EIF pasākuma turpinājumu un tā nosacījumiem. Attiecīgi arī paredzētais termiņš Ministru kabineta noteikumu izdošanai ir pārceļams uz 2025.gada 31.decembri.
 

Ievērojot minēto likumprojekts paredz precizēt likumā definēto  terminu  “profesionālā pamatizglītība”, nosakot, ka profesionālās pamatizglītības programmas dod iespēju iegūt ne tikai otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, bet  dod iespēju iegūt arī trešā vai ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas daļu. Tādējādi tiek dota iespēju paplašināt profesionālās pamatizglītības programmu klāstu, neveidojot jaunas profesionālās kvalifikācijas, kas nozarēm kopumā nav nepieciešamas.
Šāds regulējums ir saistīts ar 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, kuru mērķis bija padarīt profesionālo izglītību elastīgu, kas ir orientēta uz indivīda vajadzībām un spējām un, kas vienlaikus pilnībā atbilst nozaru vajadzībām. Profesionālās izglītības likums paredz, ka  tiek noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī paredzēta iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt.  Proti,  sākotnējā profesionālajā izglītībā jaunietis uzsāk mācīties, apgūstot prasmes sākot no zemākā profesionālās kvalifikācijas līmeņa (turpmāk - PKL). Tādējādi pēc  būtības persona var vienas mācību programmas ietvaros pakāpeniski apgūt profesionālo kompetenci sākot no 2.PKL  līdz 4.PKL. Piemēram, profesionālās vidējās izglītības programmas "Būvdarbi" ietvaros  pakāpeniski tiek apgūtas 2.PKL prasmes,  iegūstot kvalifikāciju  "būvstrādnieks", tālāk 3. PKL prasmes, iegūstot kvalifikāciju "apdares darbu strādnieks" un  secīgi 4.PKL  prasmes, iegūstot  kvalifikāciju "apdares darbu tehniķis". Līdz ar to, lai arī persona ir uzsākusi mācības profesionālās vidējās izglītības programmā, kur ir iespēja iegūt 4.PKL,  personai ir iespēja pēc zemāka līmeņa kvalifikācijas (2.PKL, 3.PKL)  ieguves, mācības neturpināt un saņemt izglītības dokumentu, kas apliecina attiecīga līmeņa kvalifikācijas ieguvi vai arī citu dokumentu, piemēram moduļa apliecību, kas apliecina sasniegtos rezultātus.  
Bet ir arī nozares (piemēram, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozare), kur nozare nesaskata nepieciešamību pēc zemāka līmeņa kvalifikācijām, un tādas nav izveidotas, bet vienlaicīgi saskata iespēju veidot kvalifikācijas daļas, kuras sasniedzamie mācīšanās rezultāti var atbilst zemāka līmeņa profesionālajām kvalifikācijām.
Tas arī atbilst modulāro profesionālās izglītības programmu būtībai, jo tajā profesionālo saturu atkarībā no izglītības programmai izvirzītā mērķa veido moduļu kopums un kuras apguves rezultātā var iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu (Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 2.⁶ apakšpunkts).
Šādu iespēju - iegūt zemāka līmeņa kvalifikāciju vai kvalifikācijas daļu paredz arī 2023. gada 2. maija Ministru kabineta noteikumu Nr. 220 "Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām" 18. un 19. punkta paredz, ka izglītojamam, kas nav pārceļams nākamajā kursā, jo ir nepietiekami vērtējumi, izglītības iestāde nodrošina iespēju apgūt profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas zemāka līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, izņemot gadījumu, ja profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programma neparedz zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas daļas ieguvi. 
 
Tādējādi ar likumprojektā paredzēto regulējumu tie paplašinātas  personas iespējas atbilstoši savām spējām un prasmēm apgūt programmu un sasniegt mācību rezultātus, kas ir novērtējami un atzīstami. 

Likumprojekts paredz precizēt likumā noteikto par valsts atzītu profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu un valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu izsniegšanu, nosakot, ka minētos dokumentus var izsniegt akreditēta izglītības iestāde, tādējādi nodrošinot, ka tos ir tiesīgas izsniegt visas izglītības iestādes, kas ir akreditētas un kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam īsteno profesionālās izglītības programmas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos - nozares eksaminācijas centri.

Vienlaicīgi likumprojekts paredz precizēt konventa sastāvu, nosakot nedaudz  atšķirīgu konventa sastāvu profesionālās izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmas un studiju programmas un profesionālās izglītības iestādēs, kas īsteno tikai profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Attiecībā uz konventa sastāvā esošo padomnieku skaitu, noteikts, ka   profesionālās izglītības iestādēs, kas īsteno tikai profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas, konventa padomnieku skaits ir ne mazāks par trim.  Attiecībā uz konventa sastāvu minētajā iestādēs noteikts, ka konventa sastāvā sastāvā obligāti  iekļaujams profesionālās izglītības iestādes vadītājs, darba devēju un to apvienību pārstāvji,  bet attiecībā uz atbildīgās ministrijas pārstāvju,  attiecīgās pašvaldības pārstāvju,  plānošanas reģiona pārstāvju un profesionālās izglītības iestādes darbinieku pārstāvi un citu ieinteresēto institūciju pārstāvjus iekļaušanu konventa sastāvā ir tiesīga lemt izglītības iestāde. Tādējādi tiek noteikts elastīgāks regulējums attiecībā uz konventa sastāvu minētajās iestādēs, ņemot vērā nepieciešamību un situāciju. 
Attiecībā uz pārējām izglītības iestādēm, ņemot vērā gan tajās īstenojamo programmu lielāku dažādību, gan arī to, ka lielākā daļa tās ir valsts un pašvaldību izglītības iestādes, kur nepieciešams arī pastāvīgi lemt par racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu,  konventa padomnieku skaits un tās sastāvā esošo iestāžu pārstāvniecība  noteikta kā līdz šim. Proti, konventa sastāvā ir ne mazāk kā pieci padomnieki un konventa sastāvā iekļauj profesionālās izglītības iestādes vadītāju, tās ministrijas pārstāvi, kuras padotībā ir profesionālās izglītības iestāde, ja profesionālās izglītības iestāde atrodas kādas ministrijas padotībā. Tiek noteikts, ka konventa sastāvā iekļauj  arī attiecīgās pašvaldības, darba devēju un to apvienību pārstāvjus. Konventa sastāvā var iekļaut attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvi, kā arī attiecīgās profesionālās izglītības iestādes darbinieku pārstāvi un citus ieinteresēto institūciju pārstāvjus. Tāpat kā līdz šim noteikts, ka konventa priekšsēdētājs  ir darba devēju vai attiecīgās pašvaldības pārstāvis.

Ievērojot augstāk minēto attiecībā uz kreditēšanu, likumprojekts paredz  noteikt, ka izglītojamam, kurš apgūst licencētu profesionālās izglītības programmu, izņemot studiju programmu, ja izglītojamais atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, ir tiesības pretendēt uz:
1) mācību maksas kredītu — aizdevumu no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, lai segtu maksu par mācībām profesionālās izglītības programmā;
2) izglītojamā kredītu — aizdevumu no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, lai nodrošinātu izglītojamā sociālās vajadzības.
Plānots, ka kreditēšana profesionālajā izglītībā būs līdzīgi kā studējošo kredīta izsniegšana,proti, kreditēšana profesionālajā izglītībā iekļautos jau esošajā sistēmā  portfeļgarantijas veidā.
Kreditēšana nebūs valsts atbalsts kredītu ņēmējiem, jo kredītu ņēmēji ir fiziskas personas – izglītojamie.
Ekonomiskās priekšrocības kredītiestāžu līmenī tiks izslēgtas, nodrošinot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu kredītiestāžu pieteikšanos kreditēšanas nodrošināšanai, kārtību un nosacījumus iekļaujot Ministru kabineta noteikumos par profesionālās izglītības izglītojamo kreditēšanu.  Kreditēšanai varēs pieteikties jebkura kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijā un vēlas izsniegt kredītus izglītojamiem. Paredzēts, ka līgumi tiks noslēgti ar vairākām kredītiestādēm, tādējādi kredītiestādes savstarpēji  konkurēs ar aizdevuma procentu likmi un citām pakalpojumu atšķirībām.
Papildus minētajam likumprojekts attiecīgi precizē pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka profesionālās kvalifikācijas, kuru apguvei izglītojamam ir tiesības pretendēt uz šā panta pirmajā daļā minēto mācību maksas un izglītojamā kredītu, kā arī nosaka prasības izglītojamam un kārtību, kādā piešķir un atmaksā mācību maksas un izglītojamā kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem.