Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā veic  apmācību sniedzēju sertificēšanu. Latvijas Republikas gaisa telpā, veicot lidojumus ar paraplāniem un veicot vinčošanu ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai un vinčošanai, tiek apdraudēts lidojumu drošums, cilvēku dzīvība un veselība.

Projekts nosaka kārtību, kādā sertificē un uzrauga apmācību sniedzējus (projekta 1.1. apakšpunkts, 10.,11.,12.,13.,14. un 15. punkts), t.sk. kā tiek izsniegts, apturēts vai anulēts apmācību sniedzēja sertifikāts. Atbilstoši projekta 4.2. apakšpunktam Paraplanierisma federācija sertificē un uzrauga apmācību sniedzējus. Atbilstoši projekta 2.7. apakšpunktam un 10. punktam apmācību sniedzēja sertifikātu var iegūt juridiska persona, kas:
1) ir Paraplanierisma federācijas biedrs, lai Paraplanierisma federācijai būtu papildus uzraudzības mehānisms un lai par apmācību sniedzējiem būtu personas, kas ir saistītas ar civilās aviācijas jomu un ieinteresētas paraplanierisma jomas attīstībā, jo neatbilstoši apmācot paraplāna pilotus un vinčas operatorus var iestāties būtiskas sekas, kas saistītas ar lidojumu drošuma apdraudējumu, cilvēku dzīvību un veselību. Atbilstoši Paraplanierisma federācijas statūtu 4.1. apakšpunktam biedrībā var iestāties jebkura Latvijā reģistrēta juridiska persona, kuras mērķi ir tieši vai netieši saistīti ar paraplanierismu, iesniedzot noteiktas formas rakstisku pieteikumu;
2) atbilstoši likuma “Par aviāciju” 111. panta otrajai daļai ir apdrošinājuši personas, kuru apmācības procesā nepieciešams veikt mācību lidojumus, jo minētā likuma tiesību norma uzliek apmācību sniedzējam šādu pienākumu;
3) ir saņēmuši Paraplanierisma federācijas izsniegtu sertifikātu, jo Latvijas Republikas gaisa telpā, veicot lidojumus ar paraplāniem un veicot vinčošanu ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai un vinčošanai, tiek apdraudēts lidojumu drošums, cilvēku dzīvība un veselība. Atbilstoši projekta 10.3. apakšpunktam minētajā sertifikātā iekļauj šādas ziņas - sertifikāta numuru, apmācību sniedzēja nosaukumu, juridiskās personas, kas izveido apmācību sniedzēju, nosaukumu un reģistrācijas numuru, uz kādām kvalifikācijām ir tiesības apmācīt paraplānu pilotus un vinčas operatorus un sertifikāta darbības termiņu. Minētās ziņas ir nepieciešams norādīt sertifikātā, lai personas, kuras vēlas apgūt teorētiskās zināšanas un praktiskās prasmes paraplāna pilota un vinčas operatora apliecības, un paraplāna pilota un vinčas operatora kvalifikāciju iegūšanai, varētu pārliecināties par apmācību sniedzēja identitāti un uz kādām kvalifikācijām tam ir tiesības apmācīt paraplānu pilotus un vinčas operatorus, un vai apmācību sniedzējam izsniegtais sertifikāts ir derīgs;
4) atbilst Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas 3.1. apakšnodaļas “Prasības apmācību sniedzējiem” prasībām. Projekta pielikumā tiek noteikts, kādai informācijai ir jābūt iekļautai Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatā. Paraplanierisma federācijas rokasgrāmata, kurai ir vairāk kā 50 lapu, ir izstrādāta, ņemot vērā Starptautiskās Aviācijas Sporta federācijas (FAI) izdotus tiesību aktus, t.sk. Sporta kodeksu ar tā pielikumiem, kam ir vairāk kā 2400 lapu, no kurām vairāk kā 600 lapu ir attiecināmas tieši uz paraplanierisma jomu, un kas ir saistoši paraplanierisma jomā iesaistītām personām. Starptautiskās Aviācijas Sporta federācijas (FAI) izdotajiem tiesību aktiem un Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatā noteiktajam ir liels informācijas apjoms, ko ne pēc apjoma, ne juridiskās tehnikas nav iespējams iestrādāt nacionālajā normatīvajā aktā. Minētie dokumenti satur daudz tehnisku jautājumu paraplanierisma jomā. Šie dokumenti nav pieņemti valsts normatīvā akta formā un nevar tikt tieši iestrādāti nacionālā normatīvajā regulējumā, kas rada vispārsaistošas tiesību normas. Normatīvās tehnikas prasības pieprasa, lai tiesību akti būtu kodolīgi, saprotami un precīzi, lai neradītu juridisku neskaidrību vai interpretācijas problēmas. Iekļaujot šādu apjomīgu materiālu noteikumos, tiktu apgrūtināta normatīvā akta piemērošana un radīti šķēršļi tiesiskās noteiktības principa ievērošanai. Starptautiskās Aviācijas Sporta federācijas (FAI) tiesību akti un Paraplanierisma federācijas rokasgrāmata ir dinamiskas, tās tiek regulāri atjauninātas, lai pielāgotos starptautiskajiem standartiem un tehnoloģiskajai paraplanierisma jomas attīstībai. Ja tās tiktu tieši iekļautas normatīvajā aktā, katra izmaiņa prasītu formālu regulējuma grozīšanu, kas var radīt ievērojamu administratīvo slogu un kavēt starptautisko normu operatīvu ieviešanu. Starptautiskās Aviācijas Sporta federācijas (FAI) tiesību akti regulē paraplanierisma sacensību un pilotu sertifikācijas standartus, kas attiecas uz sporta sabiedrību, nevis valsts publisko tiesību regulējumu. Latvijas normatīvajiem aktiem ir jānosaka tikai vispārējie regulējuma ietvari, atstājot konkrētu tehnisko prasību noteikšanu Paraplanierisma federācijai. Lai nodrošinātu saikni ar Starptautiskās Aviācijas Sporta federācijas (FAI) tiesību aktiem un Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatu, noteikumu projektā var tikt iekļautas atsauces uz šiem dokumentiem, kas ļautu piemērot aktuālās versijas, vienlaikus saglabājot tiesisko elastību un nepārslogojot normatīvo aktu ar detalizētām tehniskām normām. Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatā ir iekļauti Starptautiskās Aviācijas Sporta federācijas (FAI) tiesību aktos noteiktie saistošākie un būtiskākie jautājumi, kas attiecas uz paraplanierisma jomu, t.sk. paraplāniem, paraplānu pilotiem un paraplānu lidojumu veikšanu, paredzot, kā Starptautiskās Aviācijas Sporta federācijas (FAI) tiesību aktos noteiktās prasības tiek piemērotas Latvijas Republikā.
Projekta 7. punkts paredz, ka apmācību sniedzēju sertifikātu derīguma termiņš ir pieci gadi, kas ir efektīvs uzraudzības rīks apmācību sniedzēju uzraudzībā un minētais termiņš ir sevi pierādījis praksē kā atbilstošs un efektīvs uzraudzības periods.
Projekta 11. punktā ir uzskaitīti dokumenti, kas ir jāiesniedz pretendentam, lai saņemtu apmācību sniedzēja sertifikātu, t.sk. dokuments, kas apliecina apmācību sniedzēja atbilstību Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas 3.1. apakšnodaļā “Prasības apmācību sniedzējiem” noteiktajām prasībām, lai Paraplanierisma federācija varētu izvērtēt apmācību sniedzēja atbilstību apmācību sniedzējam izvirzāmās prasībām. Attiecīgi projekta 13. punkts paredz, ka Paraplanierisma federācija pieņems lēmumu par atteikumu izsniegt apmācību sniedzēja sertifikātu, ja nebūs iesniegti minētie dokumenti vai pretendents neatbildīs Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas 3.1. apakšnodaļā “Prasības apmācību sniedzējiem” noteiktajām prasībām.
Projekta 14. punktā ir uzskaitīti gadījumi, kad Paraplanierisma federācija pieņems lēmumu uz laiku līdz gadam apturēt izsniegtā sertifikāta darbību, lēmumā norādot, kādas konstatētās neatbilstības apmācību sniedzējam jānovērš. Minētie gadījumi var būtiski apdraudēt lidojumu drošumu, cilvēku dzīvību un veselību. Attiecīgi projekta 15. punkts paredz, ka Paraplanierisma federācija pieņems lēmumu anulēt izsniegto sertifikātu, ja apmācību sniedzējs sešu mēnešu laikā pēc izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanas nav novērsis Paraplanierisma federācijas konstatētās neatbilstības.
Ar minēto nacionālo regulējumu tiks nodrošināts, ka paraplāna piloti un vinčas operatori būs atbilstoši apmācīti un būs apguvuši tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai un vinčošanai.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā veic  paraplāna pilotu sertificēšanu. Latvijas Republikas gaisa telpā, veicot lidojumus ar paraplāniem ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai, tiek apdraudēts lidojumu drošums, cilvēku dzīvība un veselība.

Projekts nosaka kārtību, kādā sertificē paraplāna pilotus (projekta 1.2. apakšpunkts, projekta 16.,17.,18.,19. un 20.punkts), t.sk. kā tiek apturēta vai anulēta paraplāna pilota apliecība. Projekta 7. punkts paredz, ka paraplāna pilota apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi kas ir efektīvs uzraudzības rīks paraplāna pilotu uzraudzībā un minētais termiņš praksē ir atbilstošs un efektīvs uzraudzības periods. Tādējādi nodrošinot, ka paraplāna piloti būs atbilstoši apmācīti un būs apguvuši tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai. Paraplanierisma federācija administratīvās lietas izskatīšanas gaitā izvērtēs vai lietā ir pierādījumi, kas apliecina, ka ir konstatēti projekta 19. punktā minētie gadījumi un tikai, konstatējot minēto gadījumu esamību, Paraplanierisma federācija pieņems projekta 19. punktā minēto lēmumu par paraplāna pilota apliecības darbības apturēšanu. Administratīvās lietas izskatīšanas gaitā var tikt konstatēts, ka paraplāna pilots ir apdraudējis lidojumu drošumu vai veicis lidojumu ar paraplānu alkoholisko, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Tā, piemēram, ja minēto apliecina Civilās aviācijas aģentūras vai Valsts policijas lēmums par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā. Projekta 19.2. apakšpunkts paredz, ka Paraplanierisma federācija aptur paraplāna pilota apliecības darbību, ja paraplāna pilots būtiski apdraudējis lidojumu drošumu. Paraplāna pilots ir būtiski apdraudējis lidojumu drošumu, ja:
1) paraplāna pilota darbību rezultātā ir noticis atgadījums (incidents, nopietns incidents vai nelaimes gadījums);
2) paraplāna lidojums veikts, neievērojot projekta 41., 48., 49. un 50. punkta prasības;
3) paraplāna lidojums veikts tam neparedzētā vietā;
4) pirms paraplāna lidojuma veikšanas nav informējis projekta 46. punktā minētās kontaktpersonas par paraplāna lidojuma veikšanu pirms tā uzsākšanas, t.sk. kādu reģionālo radio frekvenci paraplāna pilots izmantos paraplāna lidojuma laikā;
5) pirms paraplāna lidojuma veikšanas īslaicīgi rezervētā zonā (TRA) nav saņēmis projekta 45. punktā minētās kontaktpersonas atļauju veikt paraplāna lidojumu.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā veic  vinčas operatoru sertificēšanu. Veicot vinčošanu ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības vinčošanai, tiek apdraudēts lidojumu drošums.

Projekts nosaka kārtību, kādā sertificē vinčas operatorus (projekta 1.2. apakšpunkts, projekta 21., 22., 23., 24., 25.punkts), t.sk. kā tiek apturēta vai anulēta vinčas operatora apliecība. Projekta 7. punkts paredz, ka vinčas operatora apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi kas ir efektīvs uzraudzības rīks vinčas operatoru uzraudzībā un minētais termiņš ir sevi pierādījis praksē, kā atbilstošs un efektīvs uzraudzības periods. Tādējādi nodrošinot, ka vinčas operatori būs atbilstoši apmācīti un būs apguvuši tiesību aktos noteiktās prasības vinčošanai. Paraplanierisma federācija administratīvās lietas izskatīšanas gaitā izvērtēs, vai lietā ir pierādījumi, kas apliecina, ka ir konstatēti projekta 24. punktā minētie gadījumi, un tikai, konstatējot minēto gadījumu esamību, Paraplanierisma federācija pieņems projekta 24. punktā minēto lēmumu par vinčas operatora apliecības darbības apturēšanu. Administratīvās lietas izskatīšanas gaitā var tikt konstatēts, ka vinčas operators ir apdraudējis lidojumu drošumu vai veicis vinčošanu alkoholisko, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Tā piemēram, ja minēto apliecina Civilās aviācijas aģentūras vai Valsts policijas lēmums par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā iegūst un uztur paraplāna pilota un vinčas operatora kvalifikācijas. Veicot lidojumus ar paraplāniem un vinčošanu ar neatbilstošu kvalifikāciju un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai un vinčošanai, tiek apdraudēts lidojumu drošums, cilvēku dzīvība un veselība.

Projekta 5. punktā ir noteikts, kādas kvalifikācijas var iegūt paraplāna pilots, un projekta 6. punktā ir noteikts, kādas kvalifikācijas var iegūt vinčas operators. Projekts nosaka kārtību, kādā iegūst un uztur paraplāna pilota un vinčas operatora kvalifikācijas (projekta 1.3. apakšpunkts, projekta 26., 27., 28., 29., 30., 31. punkts). Projekta 5. punktā minētās paraplāna pilota kvalifikācijas ir beztermiņa. Atbilstoši projekta 27. punktam, lai nezaudētu paraplāna pilota kvalifikāciju, paraplāna pilotam ne retāk kā reizi piecos gados ir jāizpilda Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas 6.1. apakšnodaļā “Prasības paraplāna pilota kvalifikācijas iegūšanai un uzturēšanai” noteiktās prasības, lai Paraplanierisma federācija varētu pārliecināties, ka paraplāna pilotam ir joprojām nepieciešamās zināšanas un prasmes. Minētais termiņš ir efektīvs uzraudzības rīks paraplāna pilotu uzraudzībā un minētais termiņš ir sevi pierādījis praksē, kā atbilstošs un efektīvs uzraudzības periods. Ja paraplāna pilots neizpildīs projekta 27. punktā noteiktās prasības Paraplanierisma federācija pieņems lēmumu anulēt paraplāna pilota kvalifikāciju.
Projekta 6. punktā minētās vinčas operatora kvalifikācijas ir beztermiņa. Atbilstoši projekta 29. punktam, lai nezaudētu vinčas operatora kvalifikāciju, vinčas operatoram ne retāk kā reizi divos gados ir jāizpilda Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas 6.2. apakšnodaļā “Prasības vinčas operatora kvalifikācijas iegūšanai un uzturēšanai” noteiktās prasības, lai Paraplanierisma federācija varētu pārliecināties, ka vinčas operatoram ir joprojām nepieciešamās zināšanas un prasmes. Minētais termiņš ir efektīvs uzraudzības rīks vinčas operatoru uzraudzībā un minētais termiņš ir sevi pierādījis praksē, kā atbilstošs un efektīvs uzraudzības periods. Tā kā vinčas operatora darbība ir saistīta ar papildus lidojumu drošuma riskiem, tā piemēram, vinčas operators izvēlas vinčošanai piemērotu vietu, projektā ir paredzēts minētais divu gadu kvalifikācijas uzraudzības periods, lai pārliecinātos, ka vinčas operators joprojām atbilst piešķirtajai kvalifikācijai. Ja vinčas operators neizpildīs projekta 29. punktā noteiktās prasības Paraplanierisma federācija pieņems lēmumu anulēt vinčas operatora kvalifikāciju.
Veicot lidojumus ar paraplāniem un vinčošanu ar atbilstošām kvalifikācijām un ievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai un vinčošanai, tiks nodrošināts lidojumu drošums un tiks būtiski mazināts cilvēku dzīvības un veselības apdraudējums.

2024. gada 14. novembrī Saeimā pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Likumprojekta Nr.653/Lp14) papildina likumu “Par aviāciju” ar 6. panta vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka Paraplanierisma federācija veic paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē paraplānu pilotu un vinčas operatoru apliecības, un ar 32. panta piekto daļu, kas nosaka, ka paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertifikācijas maksu nosaka Ministru kabinets. Paraplanierisma federācija atbilstoši likuma “Par aviāciju” 6. panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam deleģējumam veiks tai noteiktās funkcijas un tās valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīta ar  paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu, tiks piemērota maksa, kas jānosaka projektā.
Maksa par Paraplanierisma federācijas sniegtajiem pakalpojumiem ir jāaprēķina un jānosaka atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumos Nr. 333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” noteiktajai kārtībai. Paraplanierisma federācija ir atbildīga par publisko maksas pakalpojumu (apmācību sniedzēju, paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu un paraplānu pilotu un vinčas operatoru kvalifikācijas piešķiršanu) sniegšanu atbilstoši kompetencei un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītu izmaksu pilnīgu segšanu no pakalpojumu maksas ieņēmumiem.

Projekts paredz, ka izdevumus, kas radīsies saistībā ar apmācību sniedzēju sertifikātu, paraplāna pilotu un vinčas operatoru apliecību, un to dublikātu izsniegšanu un projekta 5.2., 5.3., 5.5. un 5.7. apakšpunktā minēto paraplāna pilota kvalifikāciju un vinčas operatoru kvalifikāciju piešķiršanu, segs apmācību sniedzēji, paraplāna piloti vai vinčas operatori (projekta 32., 33., 34. punkts). Paraplanierisma federācija par minēto darbību veikšanu nesaņem un nesaņems finansējumu no valsts budžeta vai un pašvaldību budžetiem.
Maksas pakalpojumu cenas aprēķinātas, lai segtu ar Paraplanierisma federācijas maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas no pakalpojumu maksas ieņēmumiem, vienlaikus nodrošinot, ka maksas pakalpojumu cenas nepārsniedz ar to sniegšanu saistītos izdevumus (detalizētu maksas pakalpojumu cenas aprēķinu skatīt projekta anotācijas 2. pielikumā). Apmācību sniedzēja sertifikātu, paraplāna pilota un vinčas operatora apliecību un to dublikātu Paraplanierisma federācijas izsniegs pēc tam, kad Paraplanierisma federācija ir saņēmusi samaksu par projekta 32. punktā minēto maksas pakalpojumu (projekta 33. punkts), tādējādi novērošot nevajadzīgu strīdu risināšanu, kas Paraplanierisma federācijai radītu papildus administratīvo slogu un izmaksas. Maksu par projekta 32. punktā minētajiem maksas pakalpojumiem minētajām personām būs jāiemaksā Paraplanierisma federācijas kontā kredītiestādē (projekta 34. punkts).
Projektā iekļauto maksas pakalpojumu izcenojumi ietver visas tiešās un netiešās izmaksas, kas Paraplanierisma federācijai rodas, sniedzot attiecīgos maksas pakalpojumus, un tie noteikti, ievērojot Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” prasības (projekta anotācijas 1. pielikums).
Paraplanierisma federācijas maksas pakalpojumu cenas ir saistītas Paraplanierisma federācijas tiešajām izmaksām (administratīvo izdevumu segšanu, atalgojumu, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām) un ar netiešajām izmaksām (sakaru pakalpojumiem, personāla kvalifikācijas uzturēšanu, speciālās literatūras iegādi, Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas izstrādi un grozījumiem tajā, informācijas publicēšanu tīmekļvietnē www.paragliding.lv, Paraplanierisma federācijas uzturēšanas pakalpojumiem, informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem,  zemes nomu  un civiltiesisko apdrošināšanu, t.i. atbilstoši likuma “Par aviāciju” 111. panta pirmās daļas 2. punktam Paraplanierisma federācija veic paraplāna pilotu apdrošināšanu, jo praksē apdrošinātāji neveic viena paraplāna pilota civiltiesisko apdrošināšanu), apmācību sniedzēju sertificēšanu, paraplāna pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu un paraplāna pilotu un vinčas operatoru kvalifikāciju piešķiršanu, paraplānu lidojumu veikšanas kārtības uzraudzību.
Lai nodrošinātu likuma “Par aviāciju” 6. panta vienpadsmitajā daļā noteiktos uzdevumus, Paraplanierisma federācija sniedz pakalpojumus, kuru cena noteikta, ņemot vērā visas Paraplanierisma federācijas veiktās darbības konkrēta pakalpojuma sniegšanai un ar šīm darbībām saistītās administratīvās izmaksas.  Sniegtā pakalpojuma maksa iekļauj Paraplanierisma federācijai deleģēto uzdevumu ietvaros radītās administratīvās izmaksas šo pakalpojumu sniegšanai, par ko pakalpojuma saņēmējam jānorēķinās ar Paraplanierisma federāciju. Ņemot vērā minēto,  kā arī izvērtējot valsts nodevas un nodokļa definīciju, sniegtie pakalpojumi klasificējami kā maksas pakalpojums, nevis valsts nodeva vai nodoklis.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst citas valsts izsniegtu paraplāna pilota un vinčas operatora apliecību. Latvijas Republikas gaisa telpā, veicot lidojumus ar paraplāniem un vinčošanu ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, un neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības lidojumu veikšanai un vinčošanai, tiek apdraudēts lidojumu drošums, cilvēku dzīvība un veselība.

Projekts nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst citas valsts izsniegtu paraplāna pilota apliecību (projekta 1.5. apakšpunkts, projekta 35., 36. un 37. punkts), t.sk. kad tiek pieņemts lēmums atzīt vai atteikt atzīt citas valsts izsniegtu paraplāna pilota apliecību. Projekta  35., 36. un 37. punktā tiek noteikta tiesiskā procedūra, kādā Latvijas Republikā tiek atzīta ārvalstu kompetento iestāžu izsniegta paraplāna pilota apliecība. Praksē rodas situācijas, kad paraplāna piloti, kuri ieguvuši apliecību citā valstī, vēlas veikt paraplāna lidojumus Latvijas teritorijā. Lai Paraplanierisma federācija varētu pārliecināties, ka paraplāna pilotam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, un lai nodrošinātu paraplāna pilotu kvalifikācijas atbilstību prasībām, kas ir spēkā Latvijas republikas teritorijā, t.sk. nepieciešamās zināšanas un prasmes, projekts paredz:
1) prasības, kādām jāatbilst paraplāna pilotam, piemēram, paraplāna pilota apliecību atbilstoši projektam var iegūt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, kas ir starptautiska un arī Latvijā Republikā piemērojama prakse, jo praksē ir pierādījies , ka no minētā vecuma persona var veikt paraplāna lidojumus;
2) paraplāna pilotam ir jāiesniedz Paraplanierisma federācijai iesniegums, pievienojot attiecīgus dokumentus, kas apliecina viņa kvalifikāciju;
3) gadījumus, kad Paraplanierisma federācija pieņems lēmumu atzīt vai atteikt atzīt citas valsts izsniegtu paraplāna pilota apliecību. Pozitīva lēmuma gadījumā praplāna pilots varēs veikt paraplāna lidojumus Latvijas gaisa telpā.
Tādējādi nodrošinot, ka Paraplanierisma federācijai būs iespēja pārliecināties, ka citā valstī izsniegtas paraplāna pilota apliecības turētāji būs sasnieguši attiecīgu vecumu, būs atbilstoši apmācīti un būs apguvuši tiesību aktos noteiktās prasības paraplānu lidojumu veikšanai Latvijas gaisa telpā.
Projekts nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst citas valsts izsniegtu vinčas operatora apliecību (projekta 1.5. apakšpunkts, projekta 38., 39. un 40. punkts), t.sk. kad tiek pieņemts lēmums atzīt vai atteikt atzīt citas valsts izsniegtu vinčas operatora apliecību. Projekta  38., 39. un 40. punktā tiek noteikta tiesiskā procedūra, kādā Latvijas Republikā tiek atzīta ārvalstu kompetento iestāžu izsniegta vinčas operatora apliecība. Praksē rodas situācijas, kad vinčas operatori, kuri ieguvuši apliecību citā valstī, vēlas veikt vinčošanu Latvijas teritorijā. Lai Paraplanierisma federācija varētu pārliecināties, ka vinčas operatoram ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, un lai nodrošinātu vinčas operatora kvalifikācijas atbilstību prasībām, kas ir spēkā Latvijas republikas teritorijā, t.sk. nepieciešamās zināšanas un prasmes, projekts paredz:
1) prasības, kādām jāatbilst vinčas operatoram, piemēram, vinčas operatora apliecību atbilstoši projektam var iegūt persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, kas ir starptautiska un arī Latvijā Republikā piemērojama prakse, jo praksē ir pierādījies , ka no minētā vecuma persona var veikt vinčošanu;
2) vinčas operatoram ir jāiesniedz Paraplanierisma federācijai iesniegums, pievienojot attiecīgus dokumentus, kas apliecina viņa kvalifikāciju;
3) gadījumus, kad Paraplanierisma federācija pieņems lēmumu atzīt vai atteikt atzīt citas valsts izsniegtu vinčas operatora apliecību. Pozitīva lēmuma gadījumā vinčas operators varēs veikt vinčošanu Latvijas gaisa telpā.
Tādējādi nodrošinot, ka Paraplanierisma federācijai būs iespēja pārliecināties, ka citā valstī izsniegtas vinčas operatora apliecības turētāji būs sasnieguši attiecīgu vecumu, būs atbilstoši apmācīti un būs apguvuši tiesību aktos noteiktās prasības vinčošanas veikšanai Latvijas gaisa telpā.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpā veic lidojumus ar paraplāniem, kas nav motoparaplāni un šasijas motoparaplāni.
Motoparaplānu lidojumu veikšanas kārtību Latvijas Republikas gaisa telpā šobrīd regulē noteikumi Nr. 145. Noteikumos Nr.145 noteiktā motoparaplānu  lidojumu veikšanas kārtība Latvijas Republikas gaisa telpā ir novecojusi un ir nepieciešams jauns Latvijas Republikas nacionālais regulējums, kas nosaka kārtību, kādā veic paraplānu (paraplānu, motoparaplānu un šasijas motoparaplānu) lidojumus.
Gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību regulē Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 26 “Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 26). Gaisa telpas izmantošanas aktivitātes civilām vajadzībām pieaug. Noteikumi Nr. 145 un grozījumi tajos ir pieņemti, pirms stājās spēkā noteikumi Nr.26, līdz ar to projektā ir nepieciešams atrunāt, kā tiek izveidotas paraplānu aktivitātēm paredzētās zonas. Gaisa telpas pārvaldībai lidojumu drošības nolūkos nepieciešams nozīmēt kontaktpersonas saziņai ar gaisa telpas lietotājiem, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Valsts robežsardzi.

Projekts nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpā veic lidojumus ar paraplāniem (projekta 1.6. apakšpunkts, projekta 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50. punkts). Daļa no projekta 8. nodaļā “Paralpānu lidojumu veikšanas kārtība” ietvertajām normām ir pārņemta no noteikumiem Nr. 145, tā piemēram, projekta 41. punkts pārņem noteikumu Nr. 145 5. punktā noteikto, jo, veicot lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā ar visiem paraplāniem (paraplānu, motoparaplānu un šasijas motoparaplānu), ir jāievēro regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. punktā minētos vizuālo lidojumu noteikumus. Projekts paredz, ka paraplānu aktivitātēm paredzētās zonas veido saskaņā ar noteikumiem, kas regulē gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību (projekta 42. un 43. punkts), t.i. noteikumiem Nr. 26. Projekts paredz, ja paraplāna lidojumus paredzēts veikt aviācijas skates ietvaros, tad aviācijas skates organizētājs saņem atļauju  aviācijas skates organizēšanai un norisei saskaņā ar tiesību aktiem, kas regulē aviācijas skates organizēšanas un norises kārtību, t.i. Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumiem Nr. 819 “Noteikumi par atļaujas izsniegšanu aviācijas skates organizēšanai un norisei un aviācijas skates organizēšanas un norises kārtību”, un atļauju gaisa telpas izmantošanai saskaņā ar noteikumiem, kas regulē gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, t.i. noteikumiem Nr. 26. Lai nodrošinātu gaisa telpas pārvaldības lidojumu drošību, projekts nosaka, ka Paraplanierisma federācija nozīmē kontaktpersonas saziņai ar gaisa telpas lietotājiem, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Valsts robežsardzi. Minētās kontaktpersonas nodrošinās efektīvu saziņu un koordināciju ar gaisa telpas lietotājiem, t.sk. paraplāna pilotiem, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts robežsardzi. Paraplānu pilotiem būs pienākums informēt projektā minētās kontaktpersonas par parplāna lidojuma veikšanu pirms tā uzsākšanas, t.sk. kādu reģionālo radio frekvenci paraplāna pilots izmantos paraplāna lidojuma laikā. Projektā minēto kontaktpersonu kontaktinformācija būs pieejam aeronavigācijas publikācijā un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas gaisa satiksme”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Valsts robežsardzei, kas nepieciešamības gadījumā varēs sazināties ar minētām kontaktpersonām. Savukārt kontaktpersonas attiecīgi varēs sazināties ar paraplāna pilotu atbilstoši nepieciešamībai un varēs nodot paraplāna pilotiem nepieciešamo informāciju un norādījumus turpmākai rīcībai.
Šo kontaktpersonu nepieciešamība ir pamatota ar vairākiem aspektiem:
1) lidojumu drošums – kontaktpersonu savlaicīga sazināšanās ar paraplāna pilotiem novērsīs iespējamas sadursmes ar citiem gaisa telpas lietotājiem;
2) ātra reaģēšana uz situācijām – kontaktpersonām jānodrošina nepārtraukta sasniedzamība un operatīva spēja pārtraukt vinčošanu un paraplānu lidojumus, ja tas nepieciešams lidojumu drošuma apsvērumu dēļ;
3) sadarbība ar valsts iestādēm – kontaktpersonas darbojas kā starpnieki starp paraplāna pilotu un valsts iestādēm, veicinot efektīvu informācijas apmaiņu;
Šādi pasākumi nodrošina paraplāna lidojumu drošu un koordinētu veikšanu Latvijas gaisa telpā.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka būs vienotas prasības, kas jāievēro, veidojot paraplānu aktivitātēm paredzētās zonas un paraplāna pilotiem veicot lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā.

Šobrīd Latvijas Republikā nav nacionālā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpā veic vinčošanu. Latvijas Republikas gaisa telpā veicot vinčošanu ar civilās aviācijas personālu, kas nav atbilstoši apmācīts un sertificēts, tiek apdraudēts lidojumu drošums.

Projekts nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpā veic vinčošanu (projekta 1.6. apakšpunkts, 51., 52., 53., 54. punkts). Tādējādi nodrošinot, ka būs vienotas prasības, kas jāievēro vinčas operatoriem, veicot vinčošanu Latvijas Republikas gaisa telpā.

2024. gada 14. novembrī Saeimā pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Likumprojekta Nr.653/Lp14) papildina likuma “Par aviāciju” 6. pantu ar vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka Paraplanierisma federācija veic paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē paraplānu pilotu un vinčas operatoru apliecības, un  trīspadsmito daļu, kas nosaka, ka Paraplanierisma federācija, pildot 6. panta vienpadsmitajā daļā minētos uzdevumus, ir Civilās aviācijas aģentūras pārraudzībā. Tādēļ projektā ir jāparedz kārtība, kā Civilās aviācijas aģentūra uzraudzīs Paraplanierisma federāciju.

Projekts nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra veic Paraplanierisma federācijas uzraudzību (projekta 1.7. apakšpunkts, 3., 9., 55., 56., 57. punkts). Projekts paredz, ka Civilās aviācijas aģentūra apstiprinās Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatu un grozījumus tajā un uzraudzīs Paraplanierisma federācijas darbības atbilstību Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatas un projekta prasībām. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Paraplanierisma federācijas rokasgrāmata ir sastādīta, ievērojot projekta pielikumā un normatīvajos aktos minētās prasības. Civilās aviācijas aģentūras uzraudzības ietvaros tiks nodrošināts, ka Paraplanierisma federācijas projekta 13., 14., 15., 18., 19., 20., 23., 24., 25., 37. un 40. punktā minētie lēmumi ir pieņemti, ievērojot projektā, Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Projektā jāparedz, kas notiks ar apmācību sniedzēju sertifikātiem, paraplāna pilotu apliecībām, vinčas operatoru apliecībām, paraplāna pilotu un vinčas operatoru kvalifikācijām, kas izsniegtas līdz projekta spēkā stāšanās dienai.

Paraplanierisma federācija līdz šim izsniedza apmācību sniedzēju sertifikātus, paraplāna pilotu apliecības, vinčas operatoru apliecības, un piešķīra paraplāna pilotu un vinčas operatoru kvalifikācijas, ievērojot Paraplanierisma federācijas rokasgrāmatā, kas ir saskaņota ar  Civilās aviācijas aģentūru, noteikto kārtību, kas ir līdzvērtīga projektā noteiktajai kārtībai. Ievērojot minēto, projekts paredz, ka apmācību sniedzēju sertifikāti, paraplāna pilotu apliecības, vinčas operatoru apliecības un paraplāna pilotu un vinčas operatoru kvalifikācijas, kas izsniegtas līdz projekta spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām. Tādējādi novēršot nesamērīgu darbību veikšanu un nevajadzīgu papildus izdevumu radīšanu apmācību sniedzējiem, paraplāna pilotiem un vinčas operatoriem.