Anotācija (ex-ante)

23-TA-2706: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa. Civillikuma 499. un 853.pants.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas, kas izriet no testamenta, kā arī ievērojot to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašumu atsavināšanu.
Lai izpildītu mantojuma atstājēja gribu par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, lietošanas nosacījumiem, nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi, pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas, tiks novirzīti testamentā izteiktajiem mērķiem - profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Valsts tehnikums” (turpmāk- Rīgas Valsts tehnikums) trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstīšanai un tehnikuma infrastruktūras un materiāli tehniskajā nodrošinājuma vajadzībām saskaņā Rīgas Valsts tehnikuma izstrādāto Attīstības un investīciju stratēģiju 2021.-2027.gadam.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz saņemt Ministra kabineta atļauju nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, atsavināšanai Atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums Brīvības ielā 68, Rīgā, valsts īpašumā nonācis kā novēlējums valstij no fiziskas personas vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, mantojuma atstājējam izsakot gribu testamentā.
Saskaņā ar Latvijas valsts Vēstures arhīva 24.01.1994. izziņu Nr.5-JP-1126 par testamentu no Rīgas notāra Jāņa Krūklanda 1940.gada aktu grāmatas, Līza Virs viņai lietošanā esošo zemesgabalu un īpašumā esošās dzīvojamās mājas Brīvības ielā 68, Rīgā, novēlēja Izglītības tautas komisariātam ar nosacījumu, ka tam nav tiesības objektu atsavināt, apgrūtināt ar parādiem vai citādi mazināt tā vērtību, bet gan tas jāuztur kārtībā un jāizmanto, kā tas bijis – īres objekts. Visa gada tīrie ienākumi no novēlētās mantas īres maksājumiem paredzēta Rīgas Valsts tehnikuma  trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstīšanai un tehnisko kabinetu papildinājumiem un mācību līdzekļiem.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 22.01.2008. rīkojumu Nr.25 “Par nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā” Izglītības ministrija nodeva Finanšu ministrijas valdījumā nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0022) - Brīvības ielā 68, Rīgā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1622, lēmuma datums: 21.04.2008. Pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības ”Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) un Finanšu ministrijas 18.09.2013. noslēgto vienošanos par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un savstarpējo sadarbību valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas izstrādē un īstenošanā Nr. 12-22/136 un 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu (reģistrēts Finanšu ministrijā ar Nr. 13.7-17/12/38) nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, pārvalda VNĪ.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk- NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 2 406 538 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0022) 1743 m2 platībā; zemes vienībai noteikti šādi lietošanas mērķi: 0801- komercdarbības objektu apbūve 0.0564 ha; 0703- sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0.0830 ha; 0902 - ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve 0.0349 ha.
Zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
 – arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0.1743 ha;
 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap gāzes regulēšanas staciju 0.00 ha;
 – Rīgas elektrotīkliem piederošs ievads 0.00 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi 0.00 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0.00 ha.
dzīvojamā ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0022 001) ar kopējo platību 5909.7 m2, galvenais lietošanas veids: 1230 – “vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas”, būves tips 12300101 – “tirdzniecības ēkas”; dzīvokļu kopējā platība 2224.7 m2; nedzīvojamo telpu platība 3188.1 m2.
Dzīvojamā māja nav sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0022 001) ir izdalītas 29 telpu grupas (telpu grupas kadastra apzīmējumi: 01000220022001001 - 01000220022001008; 01000220022001011- 01000220022001023; 01000220022001042, 01000220022001043; 01000220022001901 – 01000220022001908) ar dažādiem telpu lietošanas veidiem.
Būvei noteikts apgrūtinājums – 7314010104 – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti 0.00 ha platībā;

- dzīvojamā ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0022 002) ar kopējo platību 1035.1 m2, galvenais lietošanas veids: 1122 – “triju vai vairāku dzīvokļu mājas”, būves tips 11220104 – “daudzdzīvokļu 6-9 stāvu mājas”; dzīvokļu kopējā platība 759 m2, nedzīvojamo telpu platība 127.8 m2.
Dzīvojamā māja nav sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Saskaņā ar NĪVKIS datiem būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0022 002) ir izdalītas 16 telpu grupas (telpu grupas kadastra apzīmējumi: 01000220022002001 - 01000220022002004; 01000220022002018; 01000220022002020 - 01000220022002022; 01000220022002024 – 01000220022002029; 01000220022002901 un 01000220022002902) ar dažādiem telpu lietošanas veidiem.

- uz zemes vienības vēl atrodas nekustamā īpašumā Brīvības ielā 68, Rīgā, sastāvā reģistrēta inženierbūve- bruģēts laukums (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0022 004) ar kopējo platību 332.0 m2, galvenais lietošanas veids: 2112 – “ielas, ceļi un laukumi”. Saskaņā ar NĪVKIS datiem minētās  inženierbūves tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija un tā atrodas Finanšu ministrijas bilancē.
Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to izstrādātais projekts paredz kopā ar nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, pārdot arī NĪVKIS nekustamā īpašuma sastāvā reģistrēto Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošo inženierbūvi – “bruģēto laukumu”, kas ir nesaraujami saistīta ar nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, un tiks atsavināta kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.

Atbilstoši Ministru kabineta 22.01.2008. rīkojuma Nr.25 “Par nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā” 1.1. apakšpunktam, Izglītības ministrija nodeva Finanšu ministrijas valdījumā arī nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā,  sastāvā esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0022 003) –“pagrabs zem pagalma”. Ņemot vērā, ka saskaņā ar 21.08.2007.būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, būve “pagrabs zem pagalma” tika pievienota būvei  (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0022 001) – dzīvojamai mājai, būve (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0022 003)  30.11.2010.tika dzēsta no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā nekustamā īpašuma Brīvības iela 68, Rīgā, sastāva.

Atbilstoši Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. pielikumam nekustamais īpašums Brīvības ielā 68, Rīgā (Dzīvojamo ēku komplekss) ir valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 6511). https://mantojums.lv/cultural-objects/6511?tab=baseData

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Lai nodrošinātu iepriekš minēto, VNĪ ar 20.02.2023. vēstuli Nr. 2/9-3/1615 informēja Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, ka tiek virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts par valsts nozīmes kultūras pieminekļa Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanu, vienlaikus lūdzot izdot kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus. Minētie norādījumi publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 03.03.2023. laidienā Nr.45 (2023.gada 3.marta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” laidienā ir publicēti Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde 2023. gada 28. februāra vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/1185 “Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Dzīvojamo ēku komplekss" (valsts aizsardzības Nr. 6511) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi” https://www.vestnesis.lv/op/2023/45.13).

Valsts nekustamajam īpašumam Brīvības ielā 68, Rīgā, noteiktie apgrūtinājumi nerada papildu ietekmi uz nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī  tiesību akti, kas regulē augstākminētā kultūras pieminekļa aizsardzību, kura teritorijā nekustamais īpašums atrodas. Vienlaikus, lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.

Nekustamais īpašums Brīvības ielā 68, Rīgā, 1850 m2 platībā, ir iznomāts/izīrēts juridiskām un fiziskām personām un noslēgti šādi nomas/īres līgumi:

1) uz nenoteiktu laiku noslēgts nekustamā īpašuma daļas nomas līgums ar SIA “Internet Communications”
2)nekustamā īpašuma telpu nomas līgums Nr. IEN/2022/1262 ar SIA “SAULES APTIEKA” (spēkā līdz 17.06.2044.);
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 1622 III daļas 1.iedaļā nostiprināta nomas tiesība nekustamā īpašumā - būvē ar kadastra apzīmējumu 01000220022001 (telpu grupas 023 otrā stāva telpas no Nr.12- Nr.60) 767.7 m²; nostiprināta nomas tiesība nekustamā īpašumā - būvē ar kadastra apzīmējumu 01000220022002 - nomnieks SIA "SAULES APTIEKA”,  nomas termiņš: no 26.04.2023. līdz 17.06.2044.
3) neapdzīvojamo telpu apakšnomas līgums ar SIA “LENOKA” (spēkā līdz 01.01.2029.);
4) dzīvojamās telpas īres līgums par  ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 022 0022 002 telpu grupas 024 īri ar fizisku personu (spēkā līdz 11.12.2023.). Minētais līgums tiks pagarināts līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai.
5)  dzīvojamās telpas īres līgums par  ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 022 0022 002 telpu grupas 003 īri ar fizisku personu (spēkā līdz 01.09.2024.);
6) dzīvojamās telpas īres līgums par  ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 022 0022 002 telpu grupas 021 īri ar fizisku personu (spēkā līdz 12.11.2023.). Minētais līgums tiks pagarināts līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai.
7) nekustamā īpašuma daļas nomas līgums ar SIA “BALTICOM” (spēkā līdz  14.02.2027.);
8) uz nenoteiktu laiku noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa Nr.26 īri ar fizisku personu (spēkā līdz 01.06.2097.). Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 1622 III daļas 1.iedaļā nostiprinātas īres tiesības uz dzīvokli nr.26 līdz 01.06.2097. nomnieks -fiziska persona, pamats: 01.06.1998. dzīvojamās telpas īres līgums;
9) dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa Nr. 27 īri ar fizisku personu (spēkā līdz 17.06.2024.);
10) dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa īri Nr.42 un īri un bēniņu telpām ar fizisku personu (spēkā līdz 31.07.2051.). Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 1622 III daļas 1.iedaļā nostiprinātas nomas tiesība uz dzīvokli Nr.42, 6. stāvā un bēniņu telpām ar kopējo platību 106 kv.m. līdz 31.07.2051., nomnieks- fiziska persona, pamats: 01.08.2001. dzīvojamās telpas īres līgums.
11) uz nenoteiktu laiku noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa Nr.12 īri ar fizisku personu;
12) uz nenoteiktu laiku noslēgts nedzīvojamo telpu īres līgums par bēniņa telpām ēkā lit.Nr.1 ,5. stāvā virs 15. un 16. dzīvokļa ar kopējo platību 150 kv.m. ar fizisku personu. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 1622 III daļas 1.iedaļā nostiprinātas īres tiesības uz bēniņa telpām ēkā lit.Nr.1 ,5. stāvā virs 15. un 16. dzīvokļa ar kopējo platību 150 kv.m. līdz 2098. gada 1. maijam. Īrnieks: fiziska persona, pamats: 03.05.999. nedzīvojamo telpu īres līgums.

Saskaņā  Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, tie nomas/īres līgumi, kas ierakstīti zemesgrāmatā, jaunajam ieguvējam būs saistoši. Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu. Atbilstoši Civillikuma 2174.pantam, ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.

Noslēgtie telpu nomas un īres līgumi tiks turpināti līdz attiecīgā līgumā noteiktajam termiņam un ne ilgāk kā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Savukārt nomnieki/īrnieki saskaņā ar līgumos paredzētajiem nosacījumiem, tiks brīdināti, ka valsts nekustamais īpašums tiek atsavināts un nomas attiecības ar VNĪ netiks turpinātas. Atbilstoši noslēgto nomas līgumu nosacījumiem, nomniekiem nav atlīdzināmu ieguldījumu valsts nekustamajā īpašumā, līdz ar to esošie nomnieki un jaunais valsts nekustamā īpašuma ieguvējs varēs izlemt par nomas attiecību turpināšanu.

Attiecībā uz dzīvojamo telpu īres līgumiem, jānorāda, ka atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 28.panta pirmajai daļai, ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Vienlaikus Dzīvojamo telpu īres likuma  Pārejas noteikumu 2. punkts, nosaka, ka, ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dzīvojamai telpai, par kuras lietošanu līdz 30.04.2021. ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, mainās īpašnieks, dzīvojamās telpas ieguvējam šis līgums ir saistošs līdz 31.12.2026, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beidzas laikā līdz 31.12.2026., — līdz līgumā noteiktā termiņa beigām. Ja ir celta šo pārejas noteikumu 3. punktā minētā prasība, dzīvojamās telpas īres līgums ieguvējam ir saistošs līdz šā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai, līdz līgumā noteiktajam termiņam vai līdz tiesas nolēmumā noteiktajam līguma beigu termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2036.

Vienlaikus VNĪ līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai vai īpašuma tiesību pārejas brīdī veiks darbības, lai no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 1622 III daļas 1.iedaļas dzēstu šādas nostiprinātās lietu tiesības, kas nav aktuālas:
- Nostiprinātas nomas tiesības uz telpām 1.korpusā Nr.1-11, 43, 44, 44a- 388.89 kv.m.; pagrabstāvā Nr.1, 4 - 9, 40, 45, 46- 210.64 kv.m.; 1.stāvā Nr.4, 5-18, 17-77.3 kv.m. un telpām pieguļošo pagalma zemes teritoriju- 190 kv.m. līdz 2011.gada 11.martam. Nomnieks: SIA "TK RĪGA", nodokļu maksātāja kods 40003258988.Pamats: 1996. gada 11. marta līgums par neapdzīvojamo telpu nomu, 1998. gada  29. jūlija papildinājumi un grozījumi 1996.gada 11.marta līgumam par neapdzīvojamo telpu nomu;
- Nostiprinātas nomas tiesības uz telpām Nr.1-6 pirmajā stāvā - 141.47 kv.m. un pagraba telpām Nr.14, 17, 18-26- 253.49 kv.m. līdz 2020.gada 1.februārim. Nomnieks: SIA "APTIEKA SAULE", nodokļu maksātāja kods 40003373494. 2000. gada 20. janvāra līgums par nedzīvojamo telpu apakšnomu;
- Nostiprinātas nomas tiesības uz dzīvokli Nr.20 līdz 05.07.2097. Pamats: 1998. gada 6. jūlija nomas līgums (VNĪ ar 23.04.2023. ir izbeigusi īres līgumu un dzīvokli Nr.20 ir pārņēmusi savā pārvaldīšanā,  ņemot vērā saņemto informācija, ka īrnieks ir miris).

Starp Izglītības un zinātnes ministriju un SIA “ANNO” 2002.gadā tika uzsākts tiesvedības process par noslēgtā Līguma atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža un SIA “ANNO” izlikšanas no īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā. SIA “ANNO”  iesniedza pretprasību  – izbeigt noslēgto Līgumu un piedzīt no Izglītības un zinātnes ministrijas par labu SIA “ANNO” ieguldījumus, kas veikti īpašuma saglabāšanā un atjaunošanā.

VNĪ 01.03.2008. pārņemot nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, pārvaldīšanā, pamatojoties uz Ministru kabineta 22.01.2008. rīkojumu Nr.25 “Par nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā” turpināja uzsākto tiesvedības procesu.

20.12.2012. ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu nospriests izbeigt tiesvedību daļā par SIA “ANNO” pretprasību pret Izglītības un zinātnes ministriju par Līguma izbeigšanu, nekustamā īpašuma ieguldījumu, procentu un negūtās peļņas piedzīšanu un prasību par Līguma atcelšanu, Līguma atzīšanu par spēkā neesošu, SIA “ANNO” izlikšanu no nekustamā īpašuma noraidīt.
Pēc Finanšu ministrijas apelācijas sūdzības 29.09.2016. ar Latvijas Republikas Augstākā tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu atkārtoti tiek noraidīta prasību par Līguma atcelšanu, Līguma atzīšanu par spēkā neesošu, SIA “ANNO”  izlikšanu no nekustamā īpašuma.
 Arī ar 18.12.2018. Latvijas Republikas Augstākā tiesas Senāta spriedumu nolemts noraidīt Finanšu ministrijas prasību par noslēgtā līguma atzīšanu par spēkā neesošu un SIA “ANNO” izlikšanu no nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, spriedumā norādot, ka noslēgtais līgums uzskatāms par pilnvarojuma līgumu. Neskatoties uz to, ka SIA “ANNO” 17.06.2019. beidzās Līguma darbības termiņš, SIA “ANNO” ilgstoši vilcinājās nodot VNĪ nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā pārvaldīšanā un ar pārvaldīšanu saistīto dokumentāciju, kas bija iespējama tikai 01.02.2020.


Šobrīd  VNĪ ir cēlusi prasību tiesā pret SIA “ANNO” par zaudējumu piedziņu 1 694 109, 67 euro apmērā par labu valstij Finanšu ministrijas  personā, pamatojoties uz to, ka SIA “ANNO” nav pildījusi ar pilnvarojuma līgumu uzņemtās saistības un ilgstošas, un nevērīgas pārvaldīšanas laikā īpašuma tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies. SIA “ANNO” nav nodrošinājusi īpašuma uzturēšanu pienācīgā tehniskā stāvoklī, pārvaldīšanas organizēšana nav veikta ar pietiekamu profesionālo rūpību un tā neatbilst visa laika perioda normatīvajam regulējumam, kas bija saistošs SIA “ANNO” kā īpašuma apsaimniekotājam.

19.04.2023. Rīgas pilsētas tiesa ierosinājusi civillietu Nr.C771077423 VNĪ (FM) prasībā pret SIA “ANNO” un apmierinājusi VNĪ pieteikumu par prasības nodrošinājumu šādā apmērā:

- nodrošināt prasību, apķīlājot SIA “ANNO” piederošo kustamo mantu. Noteikt, ka nodrošinājums nevar pārsniegt 1 694 109,67 euro;
- apķīlāt SIA “ANNO” naudas līdzekļus, kas tai pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, par summu 70 000,00 euro;
- nodrošināt prasību, aizliedzot SIA “ANNO”, veikt pamatkapitāla samazināšanu atbilstoši 27.01.2023. publicētajam paziņojumam par pamatkapitāla samazināšanu;
Nodrošināt prasību, ierakstot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā aizliegumu veikt jebkādus ierakstus par SIA “ANNO” pamatkapitāla samazināšanu.

Lai konstatētu nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, tehnisko stāvokli un sagatavotu apsaimniekošanas un remontdarbu plānu, 2020.gada maijā SIA “JaunRīga ECO” veica abu dzīvojamo ēku tehnisko izpēti un secināja, ka kopējais ēku nolietojums ir 43% (neapmierinošs), kā arī tika konstatēti būtiski ugunsdrošības un lietošanas drošības defekti. Lielākais nolietojums ir pamatiem (40%), sienām (38%-40%), jumta segumam (50%), pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumiem (45%-55%), ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai (50%-55%), apkures sistēmai (60%), elektroapgādes sistēmai (60%), hidroizolācijai un siltumizolācijai (60%) un lifta iekārtai (60%). Izvērtējot tehniskos apsekošanas atzinumus, ir secināms, ka iepriekšējais ēkas apsaimniekotājs - SIA “ANNO” nav veicis būtiskus ieguldījumus nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, konstruktīvo elementu un sistēmu uzturēšanā un atjaunošanā, kā arī, iespējams, SIA “ANNO” nav veikusi uzkrājumus kārtējo un kapitālo remontdarbu veikšanai, jo SIA “ANNO”, beidzoties Līgumam, VNĪ netika nodevusi šādu uzkrājumu dokumentāciju.

Papildus norādāms, ka VNĪ, nepienācīgo SIA “ANNO” pilnvarojuma līguma izpildi, tika konstatējusi jau līguma darbības laikā, un tika vērsusi SIA “ANNO” uzmanību uz nekustamā īpašuma neapmierinošo stāvokli ar lūgumu veikt nepieciešamos remontdarbus.
Ņemot vērā, ka SIA “ANNO” bija īpašuma pilnvarotais apsaimniekotājs tā 25 ekspluatācijas gadus, kā arī īpašuma faktisko tehnisko stāvokli, un dokumentālo pierādījumu kopumu, pieņemams, ka atsevišķu konstrukciju un elementu, kā arī visas ēkas kopumā, tehniskais stāvoklis kopš 1994.gada ir pasliktinājies, jo ilglaicīgi netika organizēta atmosfēras radīto bojājumu novēršana, bojāto elementu un sistēmu pārbūve. Nav nodrošināta īpašumā esošo ēku un to daļu iekšējo inženiertīklu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu saglabāšana un uzturēšana.


VNĪ, pārņemot nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, pārvaldīšanā veica šādus pasākumus ēkas uzlabošanā:
- Pagraba grīdas remontu, par kopējo summu 1 367,19 euro;
- Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ekspertīzi ēkas daļu pārbūvei un atjaunošanai (balkona stiklojums), par kopējo summu 7 003,50 euro
- Pagaidu balstu izbūvi, par kopējo summu 86 369, 30 euro;
- Jumta seguma, jumta nesošo konstrukciju un jumta papildelementu izbūvi, atjaunošanu un pārbūvi, par kopējo summu 30 816,00 euro apmērā;
- Kanalizācijas stāvvada avārijas posma nomaiņu, par kopējo summu 223,70 euro;
- Fasādes avārijas remontdarbus, par kopējo summu 3297,25 euro ;
- Fasādes neatliekamos remontdarbus, par kopējo summu 715,09 euro ;
- Jumta neatliekamos remontdarbus, par kopējo summu 542,81 euro;
- Fasādes avārijas remontdarbus par kopējo summu 2 970,00 euro.


 Daļa no zaudējumiem, kurus lūgts piedzīt no SIA “ANNO” ir veidojušies valstij un VNĪ ieguldot finanšu līdzekļus ēkas remontdarbu veikšanā (kopā 133 304,84 euro apmērā). Pie kam daļa no līdzekļiem ir ieguldīti no atsavināšanas ieņēmumiem par citu īpašumu pārdošanu (atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam tie ir valsts budžeta līdzekļi – 117 185,30 euro).

Vienlaikus informējam, ja kādi finanšu līdzekļi tiesvedībā pret SIA “ANNO” par zaudējumu piedziņu par labu valstij tiks atgūti, tad pēc pārvaldītāja veikto tiesāšanās izdevumu un ieguldītās summas 117 185,30 euro, kas radušies, ieguldot valsts budžeta līdzekļus no citu īpašumu pārdošanas, atskaitīšanas, atgūtā zaudējumu piedziņas summa tiks nodota Rīgas valsts tehnikumam ar testamentu uzliktā pienākuma izpildei”.

Balstoties uz tehniskajiem apsekošanas atzinumiem un tajos secinātajiem nepieciešamajiem atjaunošanas darbiem, VNĪ ir aprēķinājusi nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, atjaunošanas izmaksas, kas sastāda 13 012 386 euro bez PVN. Lai veiktu kapitālieguldījumu izvērtējumu, tika sagatavoti aprēķini ar trīs variantiem:
1. Ieguldījumi tiktu segti no nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, iznomāšanas, pēc nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, atjaunošanas nomas maksu nosakot atbilstošu tirgus cenām un saglabājot esošos ilgtermiņa līgumus. Pie šāda varianta NPV (neto tagadnes vērtība) būtu “-2 267 193 euro” un atmaksāšanās periods 28 gadi;
2. Ieguldījumi tiktu segti no nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 68, Rīgā, esošo dzīvokļu pārdošanas, pēc nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, atjaunošanas turpinot iznomāt komerctelpas par tirgus cenām atbilstošu nomas maksu. Pie šāda varianta NPV būtu -544 836 euro un atmaksāšanās periods 21 gads.
 3. Ieguldījumi tiktu segti no nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, iznomāšanas, 70% telpu iznomātu publiskai personai, 30% telpu iznomātu par tirgus cenām atbilstošu nomas maksu. Pie šāda varianta NPV būtu 43 131 euro un atmaksāšanās periods 21 gads.
Vērtējot  iespējamos variantus tika secināts, ka kapitālieguldījumu pirmais un otrais variants ir ekonomiski nelietderīgi, jo abos gadījumos naudas plūsmas neto tagadnes vērtība ir negatīva. Lai gan trešā varianta naudas plūsmas neto tagadnes vērtība ir pozitīva, tā īstenošana faktiski nav realizējama, jo iznomājot telpas publiskajam klientam normatīvais regulējums (Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumiem Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi“) neparedz iznomātājam gūt peļņu. Savukārt, valsts budžeta finansējums ir pieprasāms un  piešķirams konkrētām valsts vajadzībām, kas konkrētajā gadījumā nav identificējamas. Līdz ar to ir secināms, ka neviens no scenārijiem nesasniedz testamenta mērķi.
Vienlaikus atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantam publiski personai, kā arī kapitālsabiedrībai jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir  rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Ņemot vērā, ka īpašuma saglabāšana valsts īpašumā valstij radītu zaudējumus, kā arī faktu, ka arī ieguldījumu veikšana nesasniegt testamenta mērķi, īpašuma saglabāšana valsts īpašumā būtu pretrunā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto.



Papildus tehniskā apsekošanas akta sagatavošanai, VNĪ pasūtīja izpēti, lai secinātu, vai SIA “ANNO”, veicot nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, ir nodrošinājis  nekustamā īpašuma būvju, to daļu, iekšējo un ārējo inženiertīklu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu saglabāšanu un uzturēšanu, nepasliktinot to stāvokli, garantējot īpašuma uzturēšanu pienācīgā tehniskā stāvoklī. AS “Inspecta Latvia” 21.04.2022. atzinumā Nr. 3-4.5.0/861199 tika secināts, ka “Mājas pārvaldnieks-nomnieks nav veicis nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā,  apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, nav nodrošinājis Pasūtītājam piederošo un tiesiskajā valdījumā esošo būvju, to daļu, iekšējo inženiertīklu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu saglabāšanu un uzturēšanu. Ilgstošas un nevērīgas pārvaldīšanas laikā nekustamā īpašuma tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies, nav garantējis tā uzturēšanu pienācīgā tehniskā stāvoklī. Praktiski šāds Mājas tehniskais stāvoklis jau bijis secināts SIA “JaunRīga ECO”, reģ. Nr.40103680902, 19.06.2020. izstrādātajā tehniskās apsekošanas atzinumā “Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Brīvības ielā 68 tehniskās apsekošanas atzinums”.

VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija 25.05.2022. sēdē (prot. Nr. IZKP-22/21), izskatot turpmāku rīcību ar nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, kā lietderīgāko risinājumu ir atbalstījusi nekustamā īpašuma atsavināšanu (pārdošanu), normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavojot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju šādai rīcībai.:
Pieņemot lēmumu par atsavināšanu, VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija ņēma vērā:
– VNĪ portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipus, proti, ka VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi – valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu. Pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā;
– nekustamā īpašuma rentabilitātes rādītājus – valsts nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, rentabilitāte par 2014. - 2022.gadu ir negatīva (-49 840 euro).
– nekustamajam īpašumam ar testamentu uzlikto lietošanas mērķi un nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas – ņemot vērā, ka nekustamo īpašumu vairs nevar izlietot mantojuma atstājējas noteiktajam mērķim – izmantot kā īres objektu un mantojuma atstājēja nav devusi norādījumus šajā sakarā, saskaņā ar Civillikuma 449. pantu, vienlaikus, lai kaut daļēji izpildītu mantojuma atstājēja gribu, optimālākais risinājums tālākai rīcībai ar nekustamo īpašumu būtu tā atsavināšana, novirzot Rīgas Valsts tehnikumam atsavināšanā iegūtos ienākumus.

Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajā daļā noteikts pienākums palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 3.panta pirmo daļu, publiskas personas nekustamo un kustamo mantu var atsavināt nododot to bez atlīdzības, līdz ar to nekustamā īpašuma nodošana pašvaldībai bez atlīdzības  īpašumā  ir viens no atsavināšanas veidiem.
Atsavināšanas likuma 45. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldībai piedāvājama dzīvojamā māja  palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos. Nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, sastāvā esošo dzīvojamās mājās ir ne tikai dzīvokļi, bet arī nedzīvojamās telpas, kas nevar tikt izmantotas palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Vispārīgā gadījumā nekustamais īpašums Brīvības ielā 68, Rīgā, ir piedāvājams pašvaldībai palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā. Vienlaikus, ņemot vērā konkrēto situāciju un nekustamajam īpašumam Brīvības ielā 68, Rīgā, ar testamentu uzliktos lietošanas nosacījumus, proti, ka visi ienākumi no novēlētās mantas īres maksājumiem paredzēta Rīgas Valsts tehnikuma  trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstīšanai un tehnisko kabinetu papildinājumiem un mācību līdzekļu nodrošināšanai, situācijā, ja nekustamais īpašums Brīvības ielā 68, Rīgā, tiktu nodots bez atlīdzības pašvaldībai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos, netiktu izpildīts mantojuma atstājējas pēdējā griba.

Lai rastu risinājumu jautājumā par valsts nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, turpmāko lietderīgāko izmantošanu tādā veidā, lai tiktu sasniegts ar testamentu uzliktie nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, izmantošanas nosacījumi, starp VNĪ un Rīgas Valsts tehnikumu 01.04.2020. tika noslēgta vienošanās Nr. IZD/2020/805 par  testamenta izpildes kārtību.
Vienošanās nosaka, ka  katru gadu līdz 1.aprīlim VNĪ Rīgas Valsts tehnikuma kontā ieskaita daļu no nekustamā īpašuma ienākumiem 10 000 euro apmērā, bet līdz 1.jūnijam ieskaita atlikušos ienākumus atskaitot izdevumus par pārvaldīšanu, nodokļiem, apdrošināšanu un remontdarbiem.

Šobrīd no kopējās iznomājamās platības 6795 m2, ieņēmumi tiek gūti tikai no 1850 m2, jo pārējās telpas nav iespējams iznomāt nekustamā īpašuma sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, līdz ar to VNĪ vairs nav iespējams nodrošināt testamenta nosacījumus un starp VNĪ un Rīgas Valsts tehnikumu noslēgtās vienošanās Nr. IZD/2020/805 izpildi par finansiālo atbalstu Rīgas Valsts tehnikumam (pēdējais maksājums atbilstoši vienošanās tika veikts 2023.gada aprīlī). Bez tam, kā jau tas minēts iepriekš, saglabājot minēto īpašumu valsts īpašumā, testamentā noteikto pienākumu pašlaik vairs nav iespējams izpildīt, pat ja nekustamajā īpašumā tiktu ieguldīti valsts budžeta līdzekļi.
 Vienlaikus pastāv arī dzīvojamo ēku turpmākas ekspluatācijas riski, ja nekustamais īpašums tuvāko gadu laikā netiks atjaunots. Līdz ar to optimālākais risinājums tālākajai rīcībai ar nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, būtu tā atsavināšana, ienākumus novirzot Rīgas Valsts tehnikumam, ņemot vērā secināto, ka testamentā novēlēto nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā,  vairs nevar izlietot mantojuma atstājējas noteiktajam mērķim – izmantot kā īres objektu un mantojuma atstājēja nav devusi norādījumus tālākai rīcībai ar nekustamo īpašumu.

Saskaņā ar Civillikuma 499.pantā noteikto, ja mērķis, kuram manta novēlēta, kaut kādā kārtā izbeidzas vai mantu vairs nav iespējams izlietot mantojuma atstājēja noteiktam mērķim, un šādam gadījumam mantojuma atstājējs nav devis nekādus rīkojumus, tad bāriņtiesa par novēlētās mantas tālāko likteni izstrādā priekšlikumu un caur tieslietu ministru iesniedz to izlemt Ministru kabinetam. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja novēlēto mantu neizlieto noteiktam mērķim, pie kam šajā gadījumā bāriņtiesai savā priekšlikumā jāņem vērā mantojuma atstājēja priekšraksti.
Ievērojot iepriekš minēto, VNĪ ar 31.01.2022. vēstuli Nr. 4/2-7/1034 lūdza Rīgas bāriņtiesu par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, tālāko izmantošanu izstrādāt priekšlikumus un caur tieslietu ministru iesniegt to izlemšanai Ministru kabinetam. Ar 22.03.2022. vēstuli Nr.BT-22-2903-nd Rīgas bāriņtiesa informēja, ka ir veikusi sarunas ar Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta pārstāvjiem par Civillikuma 499.panta piemērošanu nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, gadījumā un sniedza viedokli, ka minētais Civillikuma pants nosaka kārtību kādā īpašnieks, kas ir privāta persona, var vērsties ar bāriņtiesas starpniecību Ministru kabinetā jautājuma izlemšanai, jo normatīvie akti neparedz iespēju privātai personai tieši vērsties Ministru kabinetā.
Ņemot vērā, ka konkrētajā situācijā nekustamā īpašuma īpašnieks ir publiska persona- valsts Finanšu ministrijas personā, Finanšu ministrija (VNĪ) var pati vērsties Ministru kabinetā ar izstrādāto priekšlikumu rīcībai ar nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā.

Papildus ar minētajiem nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, izmantošanas scenārijiem un to saistīto problemātiku VNĪ 10.12.2021. iepazīstināja arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas Valsts tehnikuma pārstāvjus.

Rīgas Valsts tehnikums ar 14.07.2023. vēstuli Nr. 1-1/169 ir informējis, ka Rīgas Valsts tehnikums testamenta nosacījumus pilda tā iespēju robežās:
Rīgas Valsts tehnikuma Valsts kases pašu ieņēmumu kontā (nodrošinot nodalītu finanšu uzskaiti) tiek ieskaitīti VNĪ iekasētie nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, tīrie ienākumi 10 000 euro gadā apmērā, kas 50% tiek izlietoti trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstam un 50% tiek izlietoti tehnikuma mācību līdzekļu papildināšanai.
Tehnikums katru gadu 13.maijā (vai tuvākajā darba dienā) notur atceres brīdi Jāņa Vīrs un Līzes Vīrs piemiņai.
Vienlaikus vēstulē Rīgas Valsts tehnikums secina, ka kopš testamenta sastādīšanas ir pagājuši teju jau 83 gadi, mainījusies gan ekonomiskā situācija, gan ēkas tehniskais stāvoklis, līdz ar to ir jāizvērtē testatora gribas izpildes iespējas ar Rīgas Valsts tehnikuma vajadzībām un iespējām.

Papildus Rīgas Valsts tehnikums ar 21.09.2023. vēstuli Nr. 1-1-14/210 ir informējis, ka atbalsta nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanu un ir izvērtējis iespējas testatora gribas izpildi pielāgot aktuālajai (gandrīz gadsimtu vēlākai) situācijai. 
Rīgas Valsts tehnikums ierosina nodrošināt nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanā iegūto finansējumu ieskaitīt valsts budžeta apakšprogrammā 02.01.00 “Profesionālās izglītības programmu īstenošana".
Rīgas Valsts tehnikums ir pārskatījis Attīstības un investīciju stratēģijā 2021. - 2027. gadam paredzētos nepieciešamos ieguldījumus Rīgas Valsts tehnikuma infrastruktūrā un materiāli tehniskajā nodrošinājumā, akcentējot tos ieguldījumus, kas nākotnē Rīgas Valsts tehnikumam dotu iespēju saņemt pašu ieņēmumus (skat. tabulu) un ļautu pildīt testatora gribu. 

Nepieciešamie ieguldījumi Tehnikuma mācību vides infrastruktūrā saskaņā ar Attīstības un investīciju stratēģiju 2021. - 2027.

 

Objekta adrese 

 
Apraksts  Investīcijas EUR 
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīgā; Dārzciema iela 70, Rīgā Materiāli tehniskā nodrošinājuma papildināšana RVT īstenotajām izglītības programmām  300 000 
 
Dārzciema iela 70, Rīgā; Piedrujas iela 17, Rīgā  Datu centra būvniecība un enerģētikas poligona izveide. Aprīkojums (transformatori, sadales skapji)  1 400 000 
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīgā
 
Interaktīvā RVT muzeja izveide, ietverot uzskates materiālus, mācību klasi un ceļojumu laikā caur dzelzceļa, drukas, mediju un citu nozaru attīstību. Papildus iekārtojot ekspozīciju ikgadējai atceres brīžu organizēšanai par godu testatoram -  Jānim Vīrs.  400 000 
Kopā:   2 100 000 

Nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanas rezultātā gūtie ieņēmumi, kas būtu izlietoti tehnikuma materiāli tehniskā nodrošinājuma, aprīkojuma papildināšanai jau būtu uzskatāmi par vienu no testatora gribas izpildi. 
Ieguldījumi Datu centra, muzeja izveidē un aprīkojuma iegādē ir tādi ieguldījumi, kas tiktu izmantoti Rīgas Valsts tehnikuma maksas pakalpojumu sniegšanai. No šiem ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem arī turpmāk attiecīgi būtu izpildāma testamentā noteiktā testatora griba: šie ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, atskaitot ar šo ieņēmumu gūšanu saistītos nepieciešamos izdevumus, būtu ieskaitāmi Budžeta apakšprogrammā 02.01.00 “Profesionālās izglītības programmu īstenošana" un būtu novirzāmi stipendijām, trūcīgu un sekmīgu audzēkņu atbalstam.
Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta Rīgas Valsts tehnikuma iesniegto finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši Rīgas Valsts tehnikuma Attīstības un investīciju stratēģijai 2021.-2027.gadam.

Lai varētu nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanā gūtos ieņēmumus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas novirzīt Rīgas Valsts tehnikumam, šāda rīcība ir jāparedz normatīvajā regulējumā kā izņēmums no vispārējās kārtības, kas noteikta Atsavināšanas likumā.
Par faktiskajiem atsavināšanas izdevumiem tiks uzskatīti tie izdevumi, kas tieši saistīti ar minētā īpašuma atsavināšanas organizēšanu, kā piemēram, sludinājuma ievietošanu, papildu tehnisko atzinumu saņemšanu, nekustamā īpašuma novērtēšanu, fotografēšanu un tā pārdošanas reklamēšanu.

Lai minēto nodrošinātu, likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 56.pantā ir noteikts izņēmums, kas paredz atļaut finanšu ministram, pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0022) Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanu un atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitīti valsts budžetā, palielināt Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 02.01.00 “Profesionālās izglītības programmu īstenošana” apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem piešķirot līdzekļus, lai nodrošinātu ar testamentu uzliktā pienākuma izpildi un novirzīt Rīgas Valsts tehnikuma trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstīšanai un infrastruktūras un materiāli tehniskajā nodrošinājuma vajadzībām, ievērojot Rīgas Valsts tehnikuma Attīstības un investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā  valsts nekustamajam īpašumam Brīvības ielā 68, Rīgā, ar testamentu uzlikto izmantošanas iespējas nosacījumus, kā arī nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli, kā arī to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots  attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, ņemot vērā, ka nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, vairs nevar izlietot mantojuma atstājējas noteiktajam mērķim un mantojuma atstājēja nav devusi norādījumus šajā sakarā saskaņā ar Civillikuma 499.pantu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projekta minēto nekustamo īpašumu ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.

Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli, tāpat izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par tam saistošajiem noslēgtajiem nomas līgumiem, kas ierakstīti zemesgrāmatā, kā arī par nekustamajam īpašumam noteiktajiem apgrūtinājumiem, kas nākamajam nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, ieguvējam, būs saistoši izmantojot nekustamo īpašumu.

Projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Konkrētajā gadījumā alternatīvais risinājums ir saglabāt nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, valsts īpašumā, kas, ņemot vērā nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli, prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus. Kā jau iepriekš anotācijā  ir norādīts, nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, atjaunošanas izmaksas sastāda 13 012 386 euro bez PVN, kurus iespējams atpelnīt tikai ilgstošā laika posmā, 20-30 gadu laikā. Līdz ar to alternatīvā risinājuma gadījumā, netiktu sasniegts ar  testamentu uzliktais pienākums.
VNĪ, izvērtējot iespējamos nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, turpmākās izmantošanas scenārijus, kas izklāstīti iepriekš anotācijas 1.3. sadaļā, ir secinājusi, ka vienīgais veids rīcībai ar nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, tādā veidā, lai izpildītu mantojuma atstājēja gribu par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, izmantošanu, proti, lai ienākumi no novēlētās mantas tiktu novirzīti Rīgas Valsts tehnikuma trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstīšanai un tehnisko kabinetu papildinājumiem un mācību līdzekļiem ir iesniegt priekšlikumu Ministru kabinetā atļaujas saņemšanai nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanai (pārdošanai) izsolē.
Minētais risinājums ļautu daļu no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākumiem novirzīt Rīgas Valsts tehnikumam, ņemot vērā secināto, ka testamentā novēlēto nekustamo īpašumu Brīvības ielā 68, Rīgā, vairs nevar izlietot mantojuma atstājējas noteiktajam mērķim – izmantot kā īres objektu un mantojuma atstājēja nav devusi norādījumus šajā sakarā. Līdz ar to projektā paredzētā rīcība ir uzskatāma par lietderīgāko risinājumu mērķa sasniegšanai gan no Publiskas personas mantas izšķērdēšanas likuma viedokļa, gan salāgota ar Rīgas Valsts tehnikuma vajadzībām.
 
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.

Lai izpildītu mantojuma atstājēja gribu par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, izmantošanu Finanšu ministrija likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” ir iekļāvusi šādu izņēmumu no vispārējās kārtības:
1) VNĪ publiskas personas mantas – valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0022) Brīvības ielā 68, Rīgā, – atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā.
2) Atļaut finanšu ministram, pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0022) Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanu un atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitīti valsts budžetā, palielināt Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 02.01.00 “Profesionālās izglītības programmu īstenošana” apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem piešķirot līdzekļus, lai nodrošinātu ar testamentu uzliktā pienākuma izpildi un novirzīt profesionālās izglītības kompetences centra “Rīgas Valsts tehnikums” trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstīšanai un infrastruktūras un materiāli tehniskajā nodrošinājuma vajadzībām, ievērojot tehnikuma Attīstības un investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

Šobrīd nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanā iegūto summu, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi