Anotācija (ex-ante)

Satversmes tiesa Spriedumā, veicot Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punkta analīzi, ir konstatējusi, ka personas, kas bija ieguvušas pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un vēlējās turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, projektēšanā vai būvekspertīzē, atradās vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, kā arī to, ka Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā ietvertajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa un tā neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam. Pietam no Sprieduma izriet, ka Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā ietvertais tiesiskais regulējums atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 106.panta pirmajam teikumam, proti, likumdevēja izraudzītais līdzeklis (izglītības prasību paaugstināšana) ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai un  nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē, kā arī pārejas periods bija pietiekošs.

Par Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. un 4.punktu līdzšinējo piemērošanu no Latvijas Būvinženieru savienības tika saņemta informācija (2022.gada 4.augusta vēstule Nr.3-2/2022/1032), ka Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija informē, ka saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā būvspeciālistu reģistrā pieejamo informāciju, sertifikāta pārreģistrēšanu, pamatojoties uz Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. vai 4.punktu, nav veikusi nevienam inženierizpētes specialitātes būvspeciālistam. Jāatzīmē, ka Latvijas Būvinženieru savienība ir vienīgā kompetences pārbaudes iestāde (Būvniecības likuma izpratnē), kura ir tiesīga izdot vai pārreģistrēt pastāvīgās prakses sertifikātu inženierizpētes specialitātē. Līdz ar to Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punktā ietvertais pārejas regulējums attiecībā uz inženierizpētes specialitāti nenodrošina šobrīd nevienai fiziskai personai pastāvīgās prakses tiesības. Tas pats līdzīgi attiecas arī Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3.punktā ietverto regulējumu attiecībā uz inženierizpētes specialitāti.

Papildus attiecībā uz inženierizpēti arī līdz līdzšinējā būvniecības regulējuma spēkā stāšanās brīdim 01.10.2014. pastāvēja prakse, ka personai ir jābūt otrā līmeņa augstākā izglītība. Līdzšinējā Būvniecības likuma pamata redakcijā pārejas regulējumā 3. un 4.punktā regulējums par būvspeciālistiem inženierizpētes specialitātē tika ietverts piesardzības pēc, nevis tāpēc, ka būtu personas, uz kurām attiecīgais regulējums būtu attiecināms. Šāda piesardzība bija attaisnota ar objektīva pārskata neesamību par visiem tiem gadījumiem, kad kādai personai varēja būt izdots attiecīgais sertifikāts, pārkapājot iedibināto praksi. Šī pati piesardzība bija paredzētā arī 03.12.2020. grozījumos Būvniecības likumā, bez papildus pārbaudes. Tas saistīts ar to, ka attiecīgo grozījumu pamatmērķis attiecībā uz Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. un 4.punktu bija būvdarbu vadītāji.

Ievērojot iepriekš minēto, plānotās izmaiņas nav radītas, lai ar tiesiskā stāvokļa izmaiņām iedarbotos uz kādu eksistējošu personu grupu (jo tāds nav), bet lai novērstu formālo vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu sakarā ar jau minēto Satversmes tiesas spriedumu.

Ievērojot iepriekš minēto, Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. punkts attiecībā uz inženierizpēti tiek precizēts, lai nodrošinu atbilstību iepriekš minētajam Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumam. Savukārt, Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4.punkts tiek izslēgts, jo šajā punktā ietvertais tiesiskais regulējums jau ir realizēts un tā palikšana spēkā bez šajā punktā ietvertā pirmā teikuma nav nepieciešama.