25-TA-2414: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 27. aprīļa noteikumos Nr. 265 "Noteikumi par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārvalstīm"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets 2025. gada 26. augusta sēdē (protokola Nr. 33, 53.§) (turpmāk - Protokols Nr.33, 53.§) izskatīja un atbalstīja ziņojumu “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam”, 25-TA-2002.
Atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.puntam, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu[1].
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fba1296e-4d5c-45f5-8edf-f843782a48fe
Atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.puntam, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu[1].
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fba1296e-4d5c-45f5-8edf-f843782a48fe
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2021.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.265 “Noteikumi par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārvalstīm” (turpmāk – MK noteikumi Nr.265) noteikto kompetento institūciju loku, uz kurām ir attiecināms regulējums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar ārvalstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm, papildinot ar VNĪ.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Ministru kabineta noteikumu projekts ir saistīts ar likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē iekļautajiem šādiem likumprojektiem: “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (1089/Lp14), “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (1077/Lp14), “Grozījumi Civilprocesa likumā” (1093/Lp14), “Grozījumi likumā “Par policiju”” (1076/Lp14), kuriem ir noteikts vienots spēkā stāšanās termiņš – 2026.gada 1.janvāris.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 634.1 panta divpadsmitajai daļai nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildāms Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā vai normatīvajos aktos, kas regulē rīcību ar valstij piekritīgo mantu, noteiktajā kārtībā.
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes kārtību un tajā iesaistītās personas un institūcijas, tā piemēram, minētā likuma 4.panta pirmā daļa nosaka, ka zvērināts tiesu izpildītājs, saņemot izpildu dokumentu un tam pievienotos Kriminālprocesa likumā noteiktos dokumentus, ieved izpildu lietu. Tāpat minētais likums nosaka citas turpmāk veicamās darbības ar valsts labā konfiscēto noziedzīgi iegūto manu – piemēram, pārdod izsolē, pieņem lēmumu pārdot bez izsoles, nodod Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) (Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 26.panta ceturtā daļa, 37.panta vienpadsmitā un divpadsmitā daļa).
Protokola Nr.33, 53.§ 29.punkta risinājums paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumu Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.901) 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktos minēto mantu (tajā skaitā alkohols, cigaretes, nevērtīga, izplatīšanai aizliegta manta, mantai beidzies derīguma termiņš).
Savukārt VID turpinās īstenot tai normatīvajos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.
Līdz ar to, Ministru kabinets, atbalstot Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, proti, kompetento institūciju klāsts tiek papildināts arī ar VNĪ.
Lai VNĪ un VID no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, Ministru kabineta 2025.gada 30.septembra sēdē (protokola Nr.40, 45.§, 46.§, 48.§, 49.§) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē tika izskatīti un atbalstīti vairāki likumprojekti - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (25-TA-2187,1089/Lp14), likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA-2203, 1077/Lp14), likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (25-TA-2188,1093/Lp14), likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (25-TA-2196, 1076/Lp14). Saeima minētos likumprojektus 2025.gada 3.decembrī ir pieņēmusi galīgajā 2.lasījumā.
Lai VNĪ un VID no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, ir veikti attiecīgi grozījumi arī Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā“ (1000/Lp14)) un “Grozījumi Notariāta likumā” (986/Lp14 ). Minētie likumprojekti 2025.gada 6.novembrī ir pieņemti Saeimā 2.lasījumā.
Līdz ar grozījumiem iepriekš minētajos likumprojektos, paredzēts grozīt arī vairākus saistītos Ministru kabineta noteikumus, tai skaitā, arī MK noteikumus Nr.901, 3.4.apakšpunktā nosakot, ka valstij piekritīgos nekustamos īpašumus un tiesības uz nekustamo īpašumu, bezķermeniskās lietas, kā arī kustamo mantu, kas nav minēta šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā, pārņem VNĪ.
Ievērojot Ministru kabineta Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā doto uzdevumu, lai VID un VNĪ no 2026.gada 1.janvāra nodrošinātu turpmāko rīcību ar valstij piekritīgo mantu, tai skaitā valsts labā konfiscēto mantu, atbilstoši protokollēmumā norādītajai kompetencei, grozījumi veicami arī MK noteikumos Nr.265, lai paredzētu, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu tālākā sadalē būs iesaistīta arī VNĪ, gadījumos, kad attiecībā uz mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem Tieslietu ministrija ir saņēmusi ārvalsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu to sadalīt un Tieslietu ministrija ir pieņēmusi lēmumu par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu atdošanu šai ārvalstij vai Eiropas Savienības dalībvalstij.
Minētajiem likumprojektiem un saistītajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem ir paredzēts vienots spēkā stāšanās termiņš – 2026.gada 1.janvāris.
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes kārtību un tajā iesaistītās personas un institūcijas, tā piemēram, minētā likuma 4.panta pirmā daļa nosaka, ka zvērināts tiesu izpildītājs, saņemot izpildu dokumentu un tam pievienotos Kriminālprocesa likumā noteiktos dokumentus, ieved izpildu lietu. Tāpat minētais likums nosaka citas turpmāk veicamās darbības ar valsts labā konfiscēto noziedzīgi iegūto manu – piemēram, pārdod izsolē, pieņem lēmumu pārdot bez izsoles, nodod Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) (Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 26.panta ceturtā daļa, 37.panta vienpadsmitā un divpadsmitā daļa).
Protokola Nr.33, 53.§ 29.punkta risinājums paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumu Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.901) 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktos minēto mantu (tajā skaitā alkohols, cigaretes, nevērtīga, izplatīšanai aizliegta manta, mantai beidzies derīguma termiņš).
Savukārt VID turpinās īstenot tai normatīvajos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.
Līdz ar to, Ministru kabinets, atbalstot Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, proti, kompetento institūciju klāsts tiek papildināts arī ar VNĪ.
Lai VNĪ un VID no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, Ministru kabineta 2025.gada 30.septembra sēdē (protokola Nr.40, 45.§, 46.§, 48.§, 49.§) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē tika izskatīti un atbalstīti vairāki likumprojekti - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (25-TA-2187,1089/Lp14), likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA-2203, 1077/Lp14), likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (25-TA-2188,1093/Lp14), likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (25-TA-2196, 1076/Lp14). Saeima minētos likumprojektus 2025.gada 3.decembrī ir pieņēmusi galīgajā 2.lasījumā.
Lai VNĪ un VID no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, ir veikti attiecīgi grozījumi arī Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā“ (1000/Lp14)) un “Grozījumi Notariāta likumā” (986/Lp14 ). Minētie likumprojekti 2025.gada 6.novembrī ir pieņemti Saeimā 2.lasījumā.
Līdz ar grozījumiem iepriekš minētajos likumprojektos, paredzēts grozīt arī vairākus saistītos Ministru kabineta noteikumus, tai skaitā, arī MK noteikumus Nr.901, 3.4.apakšpunktā nosakot, ka valstij piekritīgos nekustamos īpašumus un tiesības uz nekustamo īpašumu, bezķermeniskās lietas, kā arī kustamo mantu, kas nav minēta šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā, pārņem VNĪ.
Ievērojot Ministru kabineta Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā doto uzdevumu, lai VID un VNĪ no 2026.gada 1.janvāra nodrošinātu turpmāko rīcību ar valstij piekritīgo mantu, tai skaitā valsts labā konfiscēto mantu, atbilstoši protokollēmumā norādītajai kompetencei, grozījumi veicami arī MK noteikumos Nr.265, lai paredzētu, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu tālākā sadalē būs iesaistīta arī VNĪ, gadījumos, kad attiecībā uz mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem Tieslietu ministrija ir saņēmusi ārvalsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu to sadalīt un Tieslietu ministrija ir pieņēmusi lēmumu par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu atdošanu šai ārvalstij vai Eiropas Savienības dalībvalstij.
Minētajiem likumprojektiem un saistītajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem ir paredzēts vienots spēkā stāšanās termiņš – 2026.gada 1.janvāris.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kriminālprocesa likuma 791. un 797. pants paredz izpildu iestādes pienākumu informēt tiesu un Tieslietu ministriju par mantas konfiskācijas izpildes rezultātu.
Gadījumā, ja attiecībā uz mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem Tieslietu ministrija ir saņēmusi ārvalsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu to sadalīt, ir jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 792. un 800.pantā iekļautie nosacījumi.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 792.panta piektajai daļai un 800.panta ceturtajai daļai pēc ārvalsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu atdošanu attiecīgajai ārvalstij vai dalībvalstij.
Kārtība, kādā mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtos naudas līdzekļus sadala ar ārvalsti vai Eiropas Savienības dalībvalsti un kārtību, kādā naudas līdzekļus pārskaita, kā arī naudas līdzekļu sadales kritēriji ir noteikti MK noteikumos Nr.265.
Lai nodrošinātu, ka no 2026.gada 1.janvāra arī VNĪ var piedalīties noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu tālākā sadalē, MK noteikumu Nr.265 2., 4., 9. un 10.punktu nepieciešams papildināt ar VNĪ.
Gadījumā, ja attiecībā uz mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem Tieslietu ministrija ir saņēmusi ārvalsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu to sadalīt, ir jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 792. un 800.pantā iekļautie nosacījumi.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 792.panta piektajai daļai un 800.panta ceturtajai daļai pēc ārvalsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma Tieslietu ministrija var pieņemt lēmumu par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu atdošanu attiecīgajai ārvalstij vai dalībvalstij.
Kārtība, kādā mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūtos naudas līdzekļus sadala ar ārvalsti vai Eiropas Savienības dalībvalsti un kārtību, kādā naudas līdzekļus pārskaita, kā arī naudas līdzekļu sadales kritēriji ir noteikti MK noteikumos Nr.265.
Lai nodrošinātu, ka no 2026.gada 1.janvāra arī VNĪ var piedalīties noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu tālākā sadalē, MK noteikumu Nr.265 2., 4., 9. un 10.punktu nepieciešams papildināt ar VNĪ.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.265 2., 4., 9. un 10.punktu, papildinot ar VNĪ, ņemot vērā, ka no 01.01.2026. noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu tālākā sadalē var būt iesaistīts gan VID, gan VNĪ.
MK noteikumu Nr.265 8. un 9.punkts šobrīd paredz Tieslietu ministrijas rīcību pēc komisijas atzinuma saņemšanas, tai skaitā lēmuma pieņemšanu par naudas līdzekļu sadali (Eiropas Savienības dalībvalstij vai ārvalstij pārskaitāmo naudas līdzekļu apmēru, valsts budžeta ieņēmumu kontā pārskaitāmo naudas līdzekļu apmēru) un pieņemtā lēmuma paziņošanas pienākumu VID.
Attiecībā uz VNĪ rīcībā esošajiem noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, atbilstoši MK Noteikumu Nr.265 8.punktam VNĪ pārskaitīs Tieslietu ministrijas lēmumā par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali noteikto naudas līdzekļu apmēru Eiropas Savienības dalībvalstij vai ārvalstij.
Savukārt attiecībā uz valsts budžeta ieņēmumu kontā pārskaitāmo naudas līdzekļu apmēru norādāms, ka uz VNĪ ir piemērojams uz valsts kapitālsabiedrībām attiecināmais Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 panta otrajā daļā (redakcijā, kas iekļauta likumprojektā “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr.1089/Lp14) noteiktais realizācijas ieņēmumu izlietojums (ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas valsts kapitālsabiedrības izlieto ar valstij piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu saistītu izdevumu segšanai.)
Šāds procesa finansēšanas modelis izraudzīts pēc līdzības ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā[1] un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteikto principu, kas paredz, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas VNĪ izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai.
Vienlaikus norādāms, ka gadījumā ja VID un VNĪ būs izpildījuši vienu tiesas nolēmumu, ar kuru personai piemērota mantas konfiskācija, tad VID un VNĪ pārskaita lēmumā norādīto naudas līdzekļu apmēru Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes norādītajā kontā atbilstoši Tieslietu ministrijas lēmumā par naudas līdzekļu sadali noteiktajam sadalījumam.
[1] 47. pants. Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un privatizāciju veicošā institūcija izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Valsts kustamās mantas un atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets.
MK noteikumu Nr.265 8. un 9.punkts šobrīd paredz Tieslietu ministrijas rīcību pēc komisijas atzinuma saņemšanas, tai skaitā lēmuma pieņemšanu par naudas līdzekļu sadali (Eiropas Savienības dalībvalstij vai ārvalstij pārskaitāmo naudas līdzekļu apmēru, valsts budžeta ieņēmumu kontā pārskaitāmo naudas līdzekļu apmēru) un pieņemtā lēmuma paziņošanas pienākumu VID.
Attiecībā uz VNĪ rīcībā esošajiem noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, atbilstoši MK Noteikumu Nr.265 8.punktam VNĪ pārskaitīs Tieslietu ministrijas lēmumā par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali noteikto naudas līdzekļu apmēru Eiropas Savienības dalībvalstij vai ārvalstij.
Savukārt attiecībā uz valsts budžeta ieņēmumu kontā pārskaitāmo naudas līdzekļu apmēru norādāms, ka uz VNĪ ir piemērojams uz valsts kapitālsabiedrībām attiecināmais Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 panta otrajā daļā (redakcijā, kas iekļauta likumprojektā “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr.1089/Lp14) noteiktais realizācijas ieņēmumu izlietojums (ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas valsts kapitālsabiedrības izlieto ar valstij piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu saistītu izdevumu segšanai.)
Šāds procesa finansēšanas modelis izraudzīts pēc līdzības ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā[1] un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteikto principu, kas paredz, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas VNĪ izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai.
Vienlaikus norādāms, ka gadījumā ja VID un VNĪ būs izpildījuši vienu tiesas nolēmumu, ar kuru personai piemērota mantas konfiskācija, tad VID un VNĪ pārskaita lēmumā norādīto naudas līdzekļu apmēru Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes norādītajā kontā atbilstoši Tieslietu ministrijas lēmumā par naudas līdzekļu sadali noteiktajam sadalījumam.
[1] 47. pants. Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un privatizāciju veicošā institūcija izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Valsts kustamās mantas un atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets.
Problēmas apraksts
Atbilstoši MK noteikumu Nr.265 10.punktam VID piecu darbdienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas pārskaita lēmumā norādīto naudas līdzekļu apmēru Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes norādītajā kontā. Ja naudas līdzekļi ir kredītiestādes kontā, tad VID uzdod kredītiestādei pārskaitīt naudas līdzekļus valsts budžeta kontā.
VID saskaras ar situācijām, ka izpildot lēmumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij vai ārvalstij, nevar iekļauties MK noteikumu Nr.265 10.punktā noteiktajā 5 darba dienu termiņā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, jo lēmumā norādītie atmaksas rekvizīti neatbilst Valsts kases tīmekļvietnē norādītajiem maksājuma nosacījumiem un Valsts kases e-pakalpojumā norādītajām maksājuma noformēšanas prasībām, kā rezultātā pirms maksājuma rīkojuma sagatavošanas lēmumā norādītos rekvizītus ir nepieciešams precizēt.
Ja maksājuma rīkojums nav noformēts atbilstoši Valsts kases prasībām vai rodas kādas neskaidrības, tad Valsts kase atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra noteikumiem Nr.778 “Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu” pieprasa papildus informāciju maksājuma sagatavotājam. Ja maksājumā norādītā informācija būs nepilnīga vai neprecīza, maksājumu pakalpojuma sniedzējs vai tā starpnieks var noraidīt maksājumu vai pieprasīt papildu informāciju no maksātāja (Valsts kases), turklāt šajā gadījumā var tikt ieturēta komisijas maksa.
Minētajās situācijās konstatēts, ka 20 darba dienas būtu optimāls laiks, kad varētu tikt izpildīts MK noteikumu Nr.265 10.punktā minētais uzdevums. Ņemot vērā minēto, MK noteikumu Nr.265 10.punktā nepieciešams precizēt termiņu, kādā VID vai VNĪ pārskaita lēmumā norādīto naudas līdzekļu apmēru Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes norādītajā kontā
Vienlaikus, ņemot vērā, ka pienākums ieskaitīt atpazīto nenodokļu ieņēmumu summu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, ko rīko Valsts kase, izriet jau no Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumiem Nr. 553 “Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība” (6.punkts “Pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija ne retāk kā reizi mēnesī līdz mēneša pēdējai darbdienai ieskaita atpazīto nenodokļu ieņēmumu summu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, ko rīko Valsts kase.”), MK noteikumu Nr.265 10.punktā nav nepieciešams norādīt pēdējā teikumā minēto informāciju.
VID saskaras ar situācijām, ka izpildot lēmumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij vai ārvalstij, nevar iekļauties MK noteikumu Nr.265 10.punktā noteiktajā 5 darba dienu termiņā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, jo lēmumā norādītie atmaksas rekvizīti neatbilst Valsts kases tīmekļvietnē norādītajiem maksājuma nosacījumiem un Valsts kases e-pakalpojumā norādītajām maksājuma noformēšanas prasībām, kā rezultātā pirms maksājuma rīkojuma sagatavošanas lēmumā norādītos rekvizītus ir nepieciešams precizēt.
Ja maksājuma rīkojums nav noformēts atbilstoši Valsts kases prasībām vai rodas kādas neskaidrības, tad Valsts kase atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra noteikumiem Nr.778 “Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu” pieprasa papildus informāciju maksājuma sagatavotājam. Ja maksājumā norādītā informācija būs nepilnīga vai neprecīza, maksājumu pakalpojuma sniedzējs vai tā starpnieks var noraidīt maksājumu vai pieprasīt papildu informāciju no maksātāja (Valsts kases), turklāt šajā gadījumā var tikt ieturēta komisijas maksa.
Minētajās situācijās konstatēts, ka 20 darba dienas būtu optimāls laiks, kad varētu tikt izpildīts MK noteikumu Nr.265 10.punktā minētais uzdevums. Ņemot vērā minēto, MK noteikumu Nr.265 10.punktā nepieciešams precizēt termiņu, kādā VID vai VNĪ pārskaita lēmumā norādīto naudas līdzekļu apmēru Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes norādītajā kontā
Vienlaikus, ņemot vērā, ka pienākums ieskaitīt atpazīto nenodokļu ieņēmumu summu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, ko rīko Valsts kase, izriet jau no Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumiem Nr. 553 “Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība” (6.punkts “Pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija ne retāk kā reizi mēnesī līdz mēneša pēdējai darbdienai ieskaita atpazīto nenodokļu ieņēmumu summu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, ko rīko Valsts kase.”), MK noteikumu Nr.265 10.punktā nav nepieciešams norādīt pēdējā teikumā minēto informāciju.
Risinājuma apraksts
Precizēts MK noteikumu Nr.265 10.punkts, paredzot 20 darba dienu termiņu no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, kad VID vai VNĪ pārskaita lēmumā norādīto naudas līdzekļu apmēru Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes norādītajā kontā.
Kā arī minētajā punktā svītrots pēdējais teikums: “Ja naudas līdzekļi ir kredītiestādes kontā, tad Valsts ieņēmumu dienests uzdod kredītiestādei pārskaitīt naudas līdzekļus valsts budžeta kontā”.
Kā arī minētajā punktā svītrots pēdējais teikums: “Ja naudas līdzekļi ir kredītiestādes kontā, tad Valsts ieņēmumu dienests uzdod kredītiestādei pārskaitīt naudas līdzekļus valsts budžeta kontā”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšanai no VID finanšu līdzekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami.
VNĪ izdevumus, ja tādi radīsies saistībā ar valstij piekritīgās mantas pārņemšanu no VID, kā arī 2 darbinieku, kas tiks pārņemti no VID, darba samaksa tiks segta no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā” 25-TA-2203 anotācijas 3.sadaļā.
VNĪ izdevumus, ja tādi radīsies saistībā ar valstij piekritīgās mantas pārņemšanu no VID, kā arī 2 darbinieku, kas tiks pārņemti no VID, darba samaksa tiks segta no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā” 25-TA-2203 anotācijas 3.sadaļā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumos Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumos Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu”, nosakot kompetento institūciju, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, kompetences sadalījumu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu", papildinot tos ar jaunu kompetento institūciju – VNĪ , kurai zvērināts tiesu izpildītājs, izbeidzot lietu par bezmantinieka mantu, nosūta paziņojumu vai nodod aktu, kā arī noteikt, kādos gadījumos minētais paziņojums vai akts nosūtāms Valsts ieņēmumu dienestam un kādos VNĪ tālākai rīcībai ar valstij piekritīgo bezmantinieka mantu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, kā arī nepieciešamību salāgot ar MK noteikumos Nr.901 noteikto regulējumu, Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 49.punktā veicami attiecīgi grozījumi.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījums Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi”, paredzot, ka mirušā apcietinātā izmeklēšanas cietumā esošo mantojumu - dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus, ja apcietinātajam nav mantinieku vai likumā noteiktajā termiņā pēc mantojuma atklāšanās viņi nav pieteikušies vai apliecinājuši savas mantojuma tiesības, no 2026.gada 1.janvāra, pamatojoties uz procesa virzītāja norādījumiem, nodod realizēšanai VNĪ.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Grozījums Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcība ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”, paredzot, ka valstij piekritīgo mantu uzskaita budžeta iestāde, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Ja rīcību ar valstij piekritīgo mantu nodrošina valsts kapitālsabiedrība, tad valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic tā ministrija, kas ir šīs kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir saistīts ar budžeta likumprojektu paketi saistītajiem tiesību aktu projektiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Ministru kabineta noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir saistīts ar budžeta likumprojektu paketi saistītajiem tiesību aktu projektiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Ministru kabineta noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VID daļēji tiks atbrīvots no tam neraksturīgu funkciju un uzdevumu veikšanas.
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā.
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
- Risinājums ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un pildīt Ministru kabineta 2025.gada 13.maija sēdes protokola Nr.19 50.§ uzdoto, t.i., veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu;
- Tiks mazināts birokrātiskais slogs nekustamo īpašumu pārņemšanā. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, kas šobrīd VNĪ tiek nodoti ar VID starpniecību, nonāks nekustamo īpašumu portfelī nepastarpināti, tādejādi nodrošinot ātrāku un lētāku nekustamo īpašumu pārņemšanas procesu, valsts birokrātijas mazināšanu un darba procesa optimizāciju;
- Nosakot VNĪ par kompetento institūciju, kura nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, daļējā apjomā, kas šobrīd noteikts VID, process paliek Finanšu ministrijas resora pārziņā un uzraudzībā.
- Tiks mazināts birokrātiskais slogs nekustamo īpašumu pārņemšanā. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, kas šobrīd VNĪ tiek nodoti ar VID starpniecību, nonāks nekustamo īpašumu portfelī nepastarpināti, tādejādi nodrošinot ātrāku un lētāku nekustamo īpašumu pārņemšanas procesu, valsts birokrātijas mazināšanu un darba procesa optimizāciju;
- Nosakot VNĪ par kompetento institūciju, kura nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, daļējā apjomā, kas šobrīd noteikts VID, process paliek Finanšu ministrijas resora pārziņā un uzraudzībā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
