Anotācija (ex-ante)

Latvijā nav izstrādāta vienota agrīnā preventīvā atbalsta (turpmāk – APA) jēdziena izpratne. Tā saturs nav noteikts, agrīns preventīvs atbalsts nav definēts normatīvajos aktos, un arī praksē nav izveidojusies saprotama robežšķirtne starp agrīno preventīvo atbalstu (profilakse un agrīnā intervence) un prevenciju, kas tiek īstenota, raugoties caur krīzes gadījumu prizmu. Agrīnā prevence ir visu bērna attīstības vajadzību nodrošināšana, sniedzot savlaicīgu atbalstu bērna attīstības potenciāla atraisīšanai – psihoemocionālās un sociālās attīstības, intelektuālās, uzvedības un fiziskās attīstības dimensijās un bērna personības integritātes jomā kopumā (tai skaitā arī bērniem ar speciālām vajadzībām). Jāatzīmē, ka šos jautājumus nerisina bērnu tiesību aizsardzības institūcijas, tām ir citi uzdevumi un instrumenti!

Latvijā nepietiekami tiek apzināta katras no šīm atšķirīgajām atbalsta pakalpojumu jomām specifika, to mērķa grupas, atbalsta sniegšanas mērķi, šajās jomās strādājošo speciālistu atšķirīgais profesionālo kompetenču profils un izmantojamo pierādījumos balstīto metodisko instrumentu un atbalsta pakalpojumu programmu specifiskais klāsts. Skaidra un vienota izpratne šajos jautājumos mūsu valstī ir akūti nepieciešama, jo tieši no tās izriet vienas vai otras valsts politikas plānošanas pieejas izmantošana attiecībā uz mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu un gaidītās atdeves saņemšanu. Vai nu plāni ir pakārtoti tikai "ugunsgrēka dzēšanai" (prevencija caur krīzes gadījumu prizmu), vai arī valsts vienlaikus uzsāk plānot un īstenot arī holistisku, horizontālu, starpsektoriālu APA pieeju, kas ietvertu visus bērnus, nevis tikai krīzes bērnus.
APAS un tās pakalpojumu infrastruktūras attīstība nozīmē veidot bērnu agrīnās attīstības vajadzību identificēšanas, novērtēšanas un APA (profilakses un agrīnās intervences) pierādījumos balstītu metodisko instrumentu un programmu izstrādi, to izmantošanas Latvijā sagatavošanu, nepieciešamo speciālistu apmācību pakalpojumu ieviešanā visiem Latvijas bērniem, viņu vecākiem, iesaistītajiem multiprofesionāliem speciālistiem, valsts un pašvaldību institūcijām, zinātniskajām organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, sekmējot to iesaisti un līdzdalību bērnu veselīgas attīstības procesu nodrošināšanā un iekļaušanā visos Latvijas reģionos.

Tieši valsts pašnoteikšanās vienas vai otras prevencijas politikas veidošanā jau plānošanas posmā rada (projektē) attiecīgi vienus vai otrus sagaidāmos rezultātus – vai nu vēl vairāk krīzes un vēl lielākus tēriņus to pārvarēšanā (un tā ir ļoti dārga pieeja), vai arī, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus APAS infrastruktūras izveidē, pakāpeniski tiek panākts, ka nākotnē būs mazāk bērnu, kuri nonāks līdz krīzei. Tieši valsts politiskās gribas ideja attiecībā uz Latvijas bērniem nosaka (vai nenosaka) stratēģisko vektoru sabiedrisko resursu ieguldījumiem un risinājumu izstrādei valsts preventīvā atbalsta sistēmai kopumā un abām prevencijas apakšsistēmām, tādējādi ilgtermiņā pakāpeniski panākot resursu nepieciešamības samazinājumu bērnu krīzes infrastruktūras nodrošināšanai.

APA (profilakses un agrīnās intervences) pakalpojumu trūkuma sekas Latvijā

Minēto risku, APA pakalpojumu (pierādījumos balstītu metodisko instrumentu, speciālistu, specifisko programmu) pieejamības trūkuma un citu situatīvi konkrētu apstākļu mijiedarbības rezultātā Latvijas bērnu attīstības reālajā praksē ir iestājušās šādas negatīvas sekas:
• Latvijā 2017. gadā bija 358 762 bērni, no tiem 1,8 % (~6400) Latvijas bērnu atrodas ārpusģimenes aprūpē (konstatēts konceptuālā ziņojuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai" izstrādes laikā);
• pasaulē veiktajos pētījumos (Klitzing, K., Dohnert, M., Kroll, M. Grube, M. 2015. Mental Disorders in Early Childhood, Deutsches Arzteblatt International, 112:375-386) konstatēts, ka attīstības, uzvedības un psihiskās veselības traucējumi bērniem līdz 6 gadu vecumam ir novēroti 16–18 % gadījumu. Nav pamata domāt, ka situācija Latvijā būtiski atšķirtos no pasaulē novērojamām tendencēm.

Ilgstošas APAS sistēmas neesības un APAS pakalpojumu trūkuma dēļ ievērojams skaits bērnu attīstības procesa grūtību ir kļuvušas par akūti risināmām problēmām. Daži fakti:

• skolēni, kuri pēdējā gada laikā apmeklējuši pedagoģiski medicīnisko komisiju (redzes, dzirdes, fiziskās un psihiskās attīstības traucējumi somatiskās saslimšanas), – 7000–8000 (https://www.visc.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati/gadp2019.pdf);
• nepilngadīgie, kuri pēdējā gada laikā apmeklējuši psihiatru, – 9000 (unikālo gadījumu skaits), (NVD dati);
• psihiatriskajā uzskaitē esošie nepilngadīgie – 10 697 (Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra dati, 2017.); 
• ilgstoši kavē skolu – 1600 (IKVD dati);
• skolēni, kuri cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās, – 22,3 % (SPKC dati);
• jaunieši ar simptomiem un sūdzībām par depresiju – 4 % (Rancans, E., Vrublevska, J., et all (2014) The point prevalence of depression and associated sociodemographic correlates in the general population of Latvia. Journal of Affective Disorders, 156: 104- 110);
• pusaudži ar datoratkarības veidošanās risku – 30 %, Holšteina tests, https://www.spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/Atkaribu%20slimibu%20petijumi/espad2015_ziojums.pdf.
• jaunieši ar iespējamu alkohola atkarību – 6 %, CIDI tests (https://www.spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/Atkaribu%20slimibu%20petijumi/Diana/atkaribu_izraisosu_vielu_lietosana.pdf).

APAS pakalpojumi ir multiprofesionāli, un arī Latvijā tie vienlaikus skar vairāku ministriju politikas, tomēr galvenās APAS funkcionēšanā iesaistītās jomas ir veselība un izglītība. Protams, pastarpināti nepieciešams koordinēt sadarbību ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem (LM pārziņā esošo sociālā atbalsta pakalpojumu jomu) un bērnu tiesību aizsardzības institūcijām (jomu koordinē LM). Ņemot vērā, ka par veselības aprūpes iestāžu tīklu un izglītības iestāžu tīklu daļēji vai pilnībā atbild pašvaldības, būtiska ir pašvaldību iesaiste APAS pakalpojumu attīstīšanā. Iesaistāma arī VARAM kā atbildīgā ministrija par pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības koordināciju.

Par dažādām bērnu politikām atbildīgās nozaru ministrijas atbilstoši iespējām plāno un īsteno atsevišķus bērnu un jauniešu prevencijas pasākumus, taču pašreizējā institucionālajā ietvarā APAS pakalpojumi līdz šim nav ieņēmuši nozīmīgu vietu, salīdzinot ar prevenciju, raugoties no krīzes aspekta. Minētās disproporcijas dēļ valsts pieejā APAS pakalpojumiem šobrīd kopējā situācija ir šāda:
• Latvijā bieži vien nav izstrādāts saturs sistēmiskam agrīnam atbalstam, visai problemātiskas ir speciālistu sadarbības spējas, ir nepietiekama kvalifikācija visatbilstošākā atbalsta sniegšanā. Tā kā atbalsta saņemšana ir novēlota, ievērojami mazinās tā pozitīvā ietekme uz mērķgrupu un līdz ar to arī izmaksu efektivitāte;
• pakalpojumu masā lielākais uzsvars ir novēlota reaģēšana tikai krīzes situācijā vai prevencija, raugoties no krīzes ietvara, t. i., atbalsta sistēma strādā "pēc pieprasījuma iesnieguma", nevis proaktīvi;
• pakalpojumu masā vērojama vienveidība, uzsvaru liekot uz konsultēšanu, nevis uz bērnu attīstības grūtību situācijas izmainošām darbības pieejām – agrīnu risku novērtēšanas un agrīnās intervences tehnikām, metodiskiem instrumentiem. Uzsvars būtu liekams tieši uz bērna attīstības trajektorijas un situācijas praktiskas izmainīšanas pakalpojumiem;
• APAS pakalpojumi novērojami tikai epizodiski;
• vērojams izteikts APAS pakalpojumu īstenošanai nepieciešamo specifisko metodisko instrumentu, programmu un attiecīgi izglītotu speciālistu trūkums to izmantošanā;
• vērojamas krasas reģionālās atšķirības attiecībā uz pakalpojumu kvalitātes līmeni un pieejamību;
• nevalstisko organizāciju sniegtie pakalpojumi ir labi un nepieciešami, taču tie ir fragmentēti un nav pieejami visur Latvijā, līdz ar to neveido vienotu atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem;
• vērojama sektoru sniegto atbalsta pakalpojumu fragmentētība un sadrumstalotība to mērķos, saturā, pieejamībā un rezultātos

Paredzēts, ka Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments, piesaistot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansējumu 2021.–2027. gada plānošanas periodam, īstenos pasākumus šādos galvenajos konceptuālajos virzienos:
• turpinās sadarbību ar pasaulē un Latvijā savu efektivitāti jau pierādījušo agrīnās intervences un profilakses programmu izstrādātājiem, veicot dažādu APA profilakses un intervences programmu un metodisko instrumentu izpēti, atlasi un iegādi vai izstrādi to tālākai sagatavošanai ieviešanai Latvijā;
• veiks dažādu APA programmu un metodisko instrumentu sagatavošanu sistēmiskai ieviešanai adaptāciju Latvijas kultūrvidei, pilotēšanu, validēšanu, standartizāciju, speciālistu mācību un sertifikāciju, kā arī jaunveidojamā atbalsta pakalpojuma ieviešanas modeļa izstrādi;
• sagatavotos jaunos APAS pakalpojumus sistēmiski ieviesīs visos Latvijas reģionos sadarbībā ar multiprofesionālām komandām un ieviesējorganizācijām atbilstoši nepieciešamībai, kas noteikta Ministru kabineta apstiprinātajos plānošanas dokumentos – Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plānā 2021.–2023. gadam (3. mērķa "Atbalsts ikviena izaugsmei" 3.1. rīcības virzienā "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" noteiktie pasākumi) un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam (1. mērķa "Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību" 1. rīcības virzienā "Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai" noteiktie mērķi un uzdevumi).

Galveno konceptuālo risinājumu virzienu definēšana, praktiski uzsākot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" (turpmāk – 4.3.6.7. pasākums) īstenošanu, sākotnēji tika balstīta pētniecībā.
Svarīgi ir ņemt vērā gan ārvalstu labāko APAS veidošanas pieredzi, analizējot informāciju, kas iegūta pētījumos un jau izstrādātu APA metožu izmantošanā praksē, gan arī izpētīt aktuālo situāciju Latvijas pašvaldībās, lai iepazītā un Latvijas vajadzībām piemērotā ārvalstu prakse ļautu labāk izvērtēt un noteikt jaunattīstāmo APAS pakalpojumu kopumu bērniem un ģimenēm.
Tāpēc visas plānotās darbības 4.3.6.7. pasākuma ietvaros Latvijas APAS pakalpojumu attīstībai balstīsies uz ārvalstu un Latvijas zinātnē, pētniecībā un labās prakses pieredzē iegūtajām atziņām un izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz pakalpojumu izstrādē un ieviešanā risināmiem uzdevumiem. 

PKC 2022. gadā organizēja pētījumu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas un agrīnās profilakses un intervences pakalpojumu groza izveidei Latvijā [http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Petijums_agrina_prevent_atbalsta_sistemas_un_pakalpojumu_groza_izveidei.pdf].
No vienas puses, pētījums ietvēra ārvalstu labās prakses analīzi APAS ieviešanā un nodrošināšanā, detalizēti analizējot piecu valstu pieredzi (Igaunija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Vācija, ASV) pieredzi. Pētījuma dalībnieki ārvalstu eksperti akcentē, ka agrīnās intervences pakalpojumu bērniem ar attīstības grūtībām īstenošana aizsākusies jau sešdesmitajos gados ASV un septiņdesmitajos – Eiropā. Nākamais posms, jo īpaši lielākas izpratnes ziņā par visaptverošāka APA nozīmi, sakrīt ar pasaules ekonomiskās recesijas laiku (2007.–2009. gads). Šajā laikā vairākas valstis atzina, ka līdzšinējā "ugunsgrēka dzēšanas stratēģija", koncentrējoties galvenokārt uz būtiskiem bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumiem, nav rezultatīva, un meklēja arvien iedarbīgākus un izmaksu ziņā efektīvākus risinājumus bērnu tiesību nodrošināšanai, tai skaitā attīstības veicināšanai.
No otras puses, pētījums ietvēra visu Latvijas pašvaldību aptauju par aktuālo situāciju to īstenoto atbalsta un, jo īpaši, APA pakalpojumu jomā, to pieejamībā, kā arī pagaidām vēl neatrisināto jautājumu apzināšanu tieši APA pakalpojumu nodrošināšanā.
Pētījuma secinājumi un priekšlikumi tiks ņemti vērā, ieviešot 4.3.6.7. pasākumu.

4.3.6.7. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamais specifiskais rezultāta rādītājs: bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija, – 14 150 (kumulatīvais skaits).
Līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamais iznākuma rādītājs: bērni vecumā līdz 18 gadiem, kuri saņēmuši atbalstu, – 14 150; nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 836; nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kuras saņēmušas atbalstu, – 3750.
Līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzamais starpposma rādītājs: bērni līdz 18 gadiem, kuri saņēmuši atbalstu, – 2830; nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 273; nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kuras saņēmušas atbalstu, – 400.
Iznākuma un specifiskā rezultāta rādītāja uzskaiti veic finansējuma saņēmējs.
Skaidrojam, ka pasākums ir vērsts uz bērniem ar aizdomām par attīstības traucējumiem, kuriem traucējumi var nebūt vēl diagnosticēti.
Papildus norādām, ka zinātniskajā literatūrā par bērnu attīstību "attīstības grūtības", "attīstības nepietiekamība" un "attīstības traucējumi" tiek aplūkoti kā trīs dažādi stāvokļi. Ja "attīstības traucējumi" attiecas uz gadījumiem, kam ir zināma skaidra organiska izcelsme (piemēram, redzes, dzirdes traucējumi, garīgās attīstības traucējumi), tad ar jēdzienu “attīstības grūtības” tiek izprasti gadījumi bez skaidras organiskas etimoloģijas (piemēram, izaicinoša uzvedība, hiperaktivitāte, agresivitāte). Savukārt  ar jēdzienu "attīstības nepietiekamība" tiek saprastas tās problēmas bērna attīstībā, kas radušās specifisku sociālo un vides apstākļu rezultātā.

4.3.6.7. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ar plānotajām investīcijām paredzēts sniegt atbalstu kopumā 836 nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga institūcijām, tostarp:
• 700 izglītības iestādēm (vispārizglītojošām iestādēm, kas īsteno pamata un vidējās izglītības programmas un pirmskolas izglītības iestādēm) jeb 50 % no kopējā izglītības iestāžu skaita;
• 36 sociālajiem dienestiem jeb 90 % no kopējā sociālo dienestu skaita pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas;
• ārstniecības iestādēm, tostarp primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un stacionārajām iestādēm;
• bāriņtiesām, paredzot sasniegt 90 % no kopējā bāriņtiesu skaita pēc administratīvi teritoriālās reformas un bāriņtiesu reformas pabeigšanas;
• izglītības pārvaldēm, paredzot sasniegt 90 % no kopējā izglītības pārvalžu skaita pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.

4.3.6.7. pasākuma mērķa grupa ir bērni vecumā līdz 18 gadiem; personas, kuru aizgādnībā vai aizbildnībā ir bērni vecumā līdz 18 gadiem; ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas; vispārējo izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta personāls; ārstniecības iestādes; vispārējās izglītības iestādes; pašvaldības un to iestādes.
Skaidrojam, ka atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3.panta 1.daļai bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Bērnu, kuriem nepieciešams atbalsts, identificēšanas ceļi projektā var būt dažādi, tostarp tas var būt pedagoga, ģimenes ārsta vai bērna vecāka pieteikums, pēc kura tiek veikts speciālista novērtējums par bērna atbilstību agrīnās intervences saņemšanai.
Taču pamatā bērni, kuriem nepieciešams agrīnas intervences atbalsts noteiktu attīstības grūtību gadījumā, tiks identificēti caur agrīnās attīstības skrīningu. Lai uzlabotu agrīnu attīstības grūtību un traucējumu atpazīšanu bērniem, projekta īstenošanas 1.posmā paredzēts ieviest veselības un izglītības jomās vienotu agrīnās attīstības skrīningu bērniem no viena līdz sešu gadu vecumam, pārskatot ikgadējās pie ģimenes ārsta veiktās profilaktiskās apskates protokolu, apjomu un norises ilgumu. Skrīninga īstenošanā paredzēts izmantot strukturētu novērtējuma instrumentu komplektu, attīstības grūtību atpazīšanā balstoties ne vien uz ģimenes ārsta, bet arī uz bērna vecāku un bērna pirmsskolas pedagoga novērtējumu, kā arī izmantojot spēju un prasmju testu bērniem no trīs gadu vecuma. Līdz ar skrīninga ieviešanu tiks digitalizēti bērnu vecumā no viena līdz sešiem gadiem profilaktiskās apskates rezultāti, nodrošinot to uzkrāšanu vienotā informācijas sistēmā, kas ļaus labāk sekot līdzi dinamikā bērniem ar identificētiem attīstības riskiem rekomendētiem un nodrošinātiem atbalsta pasākumiem, kā arī novērtēt īstenoto atbalsta pasākumu ietekmi uz bērna attīstību, kuru plānots izstrādāt 4.3.6.8. pasākuma "IKT sistēmu modernizācija labākas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai" ietvaros. Tiek plānots, ka sistēma darbību varētu uzsākt 2025.gadā, līdz sistēmas darbības uzsākšanai informācija par mērķa grupas bērniem tiks iegūta no pedagoga, ģimenes ārsta vai bērna vecāka pieteikuma.
Informācija par mērķa grupu tiks iegūta:
- par ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām iegūstami no Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra publiskās sadaļas Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē;
- par vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālu iegūstami, pieprasot izziņu no izglītības iestādes, kurā pedagogs ir nodarbināts;
- par bērniem vecumā līdz 18 gadiem un personām, kuru aizgādībā vai aizbildnībā ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, adoptētāji, audžuģimene, bērnu aprūpes iestādes atbildīgais darbinieks, kurš nodrošina bērna aprūpi un audzināšanu iegūstama, lūdzot uzrādīt bērna dzimšanas apliecību, pasi vai ID karti, kā arī vecāku pasi. 

Iznākuma rādītājam Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits atbilstošās darbības:
18.2. bērnu attīstības vajadzību novērtējuma instrumentu sistēmas izveide un pilotēšana;
18.3. mācības, praktiskie treniņi un supervīzijas pedagogiem un citiem darbā ar bērniem iesaistītajiem speciālistiem;
18.14. izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīzes veikšana;
18.13. konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste;
18.15. informatīvie un izglītojošie pasākumi.

Iznākuma rādītājam Nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas atbilstošās darbības:
18.9. multimodālu programmu bērnu attīstības un uzvedības traucējumu veidošanās risku mazināšanai pilotēšana un īstenošana;
18.13. konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste.

Iznākuma rādītājam Bērni vecumā līdz 18 gadiem atbilstošās darbības:
18.1. pierādījumos balstītu profilakses un agrīnās intervences programmu bērnu psihoemocionālās un psihosociālās attīstības vajadzību atbalstam licences iegāde, metodiku izstrāde, adaptēšana, aprobēšana un metodiskā vadība ieviešanai Latvijā
18.4. agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem;
18.5. agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana ģimenēm ar agrīnas piesaistes veidošanās riskiem vai zemām vecāku pamatprasmēm;
18.6. agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana vecāku un bērnu mijiedarbības stiprināšanai, hiperaktivitātes mazināšanai un uzmanības noturības veicināšanai bērniem;
18.7. agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana bērnu psihoemocionālās un psihosociālās attīstības vajadzību atbalstam, stiprinot bērnu iekļaušanu izglītības vidē un sabiedrībā;
18.8. agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana mācīšanās grūtību, valodas vai runas attīstības vajadzību atbalstam;
18.10. profilakses un agrīnās intervences pilotēšana un īstenošana zināšanu, prasmju un iemaņu korekcijai pāridarījuma risku mazināšanai izglītības vidē un bērniem ar sociālemocionālām grūtībām, trauksmi, distresu;
18.11. izvērtējumi un pētījumi problēmu izplatības noteikšanai, atbalsta pasākumu plānošanai un intervences efektivitātei;
18.12. aktivitātes vecāku un speciālistu motivēšanai un informēšanai, kapacitātes stiprināšanas pasākumi;
18.13. konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste.
Skaidrojam, ka pasākuma darbības ir dizainētas tā, ka iznākuma rādītājos tiek uzskaitīti tikai bērni, nevis viņu vecāki, ņemot vērā, ka agrīnās intervences pakalpojumi tiek nodrošināti vecākam kopā ar bērnu vai arī bērnam vienam pašam.

4.3.6.7. pasākumam ir sekojošs dalījums pa intervences kategorijas kodiem un tiem paredzēto finansējuma apjomu:
"Intervences laukums" ir:
•           atbalsts pirmsskolas izglītībai un aprūpei (kods 148) - 8 881 476 euro
•           atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai un aprūpei (kods 149) - 8 881 475 euro,
•           pasākums sabiedrības vienlīdzīgu iespēju un aktīvas līdzdalības atbalstam (kods 152) - 8 881 475 euro,
•           pasākums, lai veicinātu vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un pieejamiem pakalpojumiem (kods 158)- 8 881 475 euro;
“Finansējuma veids” ir grants (kods 01) - 35 525 901  euro apmērā;
“Teritoriālie sasniegšanas mehānismi” ir bez teritoriālā sadalījuma (kods 33)  - 35 525 901  euro apmērā;
“ESF+ sekundāras tēmas” ir:
•           bērnu nabadzības novēršana (kods 06) - 4 525 000 euro apmērā,
•           nav attiecināms (kods 09) – 31 000 901 euro apmērā;
“Dzimumu līdztiesība” ir dzimumu līdztiesības integrētā pieeja (kods 02) - 35 525 901  euro apmērā.

Pasākumam plānotais kopējais finansējums ar elastības finansējumu ir 41 795 178  euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 35 525 901  euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 6 269 277 euro.
Pasākuma kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu vienošanos par projektu īstenošanu, ir   35 200 938 euro (Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 29 920 797 euro un valsts budžeta līdzfinansējums –5 280 141 euro). Savukārt no 2026. gada 1. janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt pieejamo kopējo finansējumu par noteikto elastības finansējuma summu  6 594 240 euro (Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums  5 605 104 euro un valsts budžeta finansējums 989 136 euro).
Sadarbības partneris tam deleģēto atbildības jomu un darbību īstenošanai saņem publisko finansējumu atbilstoši stapresoru vienošanās vai sadarbības līgumā paredzētajam.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Eiropas Sociālā fonda Plus daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (Eiropas Sociālā fonda Plus un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
4.3.6.7. pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, divās projektu iesniegumu atlases kārtās, katrā kārtā iesniedzot pa vienam projektam atbilstoši noteikumu projekta 7.punktā kārtām noteiktajam pieejamajam finansējumam.
Divas projektu iesniegumu atlases kārtas ir nepieciešamas, jo ir pakalpojumi, kuri ir augstā gatavības pakāpē un ir veikti priekšdarbi no valsts budžeta līdzekļiem, lai tos varētu uzsākt īstenot nekavējoties, kas ir ļoti svarīgi, lai nekavētu pasākuma īstenošanu un vienlaikus novērstu n+2 riskus un sasniegtu protokollēmumā norādīto finansējuma ieguldījumu, savukārt ir pakalpojumi, kuru ieviešanas uzsākšanai vēl ir nepieciešams laiks, kas tiks īstenoti otrās kārtas ietvaros. Norādām, ka katrā kārtā tiks ieviests dažāds pakalpojumu grozs, kas savstarpēji nepārklājas. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sadalot pasākumu divās kārtās ir veikta risku diversifikācija pasākumam, kura ietvaros plāno ieviest pakalpojumus ar starpnozaru iesaisti un kas iepriekš nav bijuši pieejami.
4.3.6.7. pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās, katrā kārtā iesniedzot pa vienam projektam atbilstoši noteikumu projekta 7. punktā minētajam attiecīgajai kārtai pieejamajam finansējumam.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

4.3.6.7. pasākumā plānotas šādas atbalstāmās darbības:
• pierādījumos balstītu profilakses un agrīnās intervences programmu bērnu psihoemocionālās un psihosociālās attīstības vajadzību atbalstam licences iegāde, metodiku izstrāde, adaptēšana, aprobēšana un metodiskā vadība ieviešanai Latvijā;
• bērnu attīstības vajadzību novērtējuma instrumentu sistēmas izveide un pilotēšana;
• mācības, praktiskie treniņi un supervīzijas pedagogiem un citiem darbā ar bērniem iesaistītajiem speciālistiem;
• agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem;
• agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana ģimenēm ar agrīnas piesaistes veidošanās riskiem vai zemām vecāku pamatprasmēm;
• agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana vecāku un bērnu mijiedarbības stiprināšanai, hiperaktivitātes mazināšanai un uzmanības noturības veicināšanai bērniem;
• agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana bērnu psihoemocionālās un psihosociālās attīstības vajadzību atbalstam, stiprinot bērnu iekļaušanu izglītības vidē un sabiedrībā;
• agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana mācīšanās grūtību, valodas vai runas attīstības vajadzību atbalstam;
• multimodālu programmu pilotēšana un īstenošana bērnu attīstības un uzvedības traucējumu veidošanās risku mazināšanai;
• profilakses un agrīnās intervences pilotēšana un īstenošana zināšanu, prasmju un iemaņu korekcijai pāridarījuma risku mazināšanai izglītības vidē un bērniem ar sociālemocionālām grūtībām, trauksmi, distresu;
• izvērtējumi un pētījumi problēmu izplatības noteikšanai, atbalsta pasākumu plānošanai un intervences efektivitātei,
aktivitātes vecāku un speciālistu motivēšanai un informēšanai, kapacitātes stiprināšanas pasākumi;
• konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste;
• izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīzes veikšana;
• informatīvie un izglītojošie pasākumi;
• informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
• projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana.

Pirmās kārtas atbalstāmās darbības:
- pierādījumos balstītu profilakses un agrīnās intervences programmu bērnu psihoemocionālās un psihosociālās attīstības vajadzību atbalstam licences iegāde, metodiku izstrāde, adaptēšana, aprobēšana un metodiskā vadība ieviešanai Latvijā;
- bērnu attīstības vajadzību novērtējuma instrumentu sistēmas izveide un pilotēšana;
- mācības, praktiski treniņi un supervīzijas pedagogiem un citiem darbā ar bērniem iesaistītajiem speciālistiem;
- agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem;
- agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana bērnu psihoemocionālās un psihosociālās attīstības vajadzību atbalstam, stiprinot bērnu iekļaušanu izglītības vidē un sabiedrībā;
- multimodālu programmu pilotēšana un īstenošana bērnu attīstības un uzvedības traucējumu veidošanās risku mazināšanai;
- profilakses un agrīnās intervences pilotēšana un īstenošana zināšananu, prasmju un iemaņu korekcijai pāridarījumu risku mazināšanai izglītības vidē un bērniem ar sociālemocionālām grūtībām, trauksmi, distresu;
- izvērtējumi un pētījumi problēmu izplatības noteikšanai, atbalsta pasākumu plānošanai un intervences efektivitātei;
- aktivitātes vecāku un speciālistu motivēšanai un informēšanai, kapacitātes stiprināšanas pasākumi;
- konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste;
- izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīzes veikšana;
- informatīvie un izglītojošie pasākumi;
- informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
- projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana.

Otrās kārtas atbalstāmās darbības:
- agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana vecāku un bērnu mijiedarbības stiprināšanai, hiperaktivitātes mazināšanai un uzmanības noturības veicināšanai bērniem;
- agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana ģimenēm ar agrīnas piesaistes veidošanās riskiem vai zemām vecāku pamatprasmēm;
- agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana mācīšanās grūtību, valodas vai runas attīstības vajadzību atbalstam;
- izvērtējumi un pētījumi problēmu izplatības noteikšanai, atbalsta pasākumu plānošanai un intervences efektivitātei;
- konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste;
- izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīzes veikšana;
- informatīvie un izglītojošie pasākumi;
- informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
- projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana.

Sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri(-iem) tiks īstenota, starp iesaistītajām pusēm noslēdzot sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumā tiks noteiktas savstarpējās atbildības jomas un pienākumi, kārtība, kādā veicami norēķini ar sadarbības partneri, pārskatu un attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība, citi nosacījumi projekta sekmīgai īstenošanai, tai skaitā kārtība, kādā sadarbības partneris atmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus konstatējusi sadarbības iestāde, un iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus konstatējis finansējuma saņēmējs.

Finansējuma saņēmējs vienosies ar sadarbības partneri par sadarbības jomām, kurā tas tiks iesaistīts vai par konkrētu darbību īstenošanu projektā. Tiek plānots, ka noteikumu projektā minētās ministrijas deleģēto funkciju ietvaros tiks iesaistītas kā viedokļa sniedzējas kvalitatīvas visaptverošas intervences programmas ieviešanai, savukārt pastāv iespēja, ka citi sadarbības partneri tiks piesaistīti arī konkrētu darbību ieviešanā.
Sadarbības partneru izvēlē tiks ievērots 13.07.2023. Ministru kabineta noteikumos Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 3.3.apakšpunktā ietvertais nosacījums, ka finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Tātad sadarbības partneriem piešķirtais finansējums tiks izlietots izdevumu kompensēšanai nevis samaksai par pakalpojumu sniegšanu, kas atbilstu publiska iepirkuma līguma pazīmēm. 4.3.6.7. pasākumā plānots iesaistīt to nozaru institūcijas, kurām ir vistiešākā sasaiste ar pasākuma ieviešanu.

Tiek plānots, ka sadarbības partneriem tiks segti radušies izdevumi saistībā ar novirzītajām cilvēkresursu slodzēm. Plānotais atlīdzības izmaksu apmērs nepārsniegs tirgus vērtību kā atbilstošiem jomas speciālistiem, līdz ar to tiek izslēgta komercdarbības atbalsta 2.pazīme (ekonomiskā priekšrocība), kas minēta Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 2.punktā, kā rezultātā 4.3.6.7. pasākuma finansējums saistībā ar sadarbības partneriem nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas saistītas ar visaptverošas, integrētas, uz indivīda vajadzībām orientētas diagnostikas, profilakses aktivitāšu, konsultatīvās, agrīnās intervences un atbalsta pakalpojumu kopuma īstenošanas bērnu attīstības vajadzību identificēšanai un savlaicīga atbalsta pieejamībai izveidei.

Ņemot vērā, ka tiek plānots ieviest jaunas intervences, tad katra jaunradītā intervence sevī ietver sekojošas izmaksas: licenču iegādes, aprobēšanas un lokalizācijas, standartizācijas un validācijas, tulkošanas, pilotēšanas pakalpojumu, supervīzijas, pasniedzēju, konsultantu, ekspertu un citu speciālistu atlīdzības, pakalpojuma izmaksas, komandējumu izmaksas.
Papildus skaidrojam, ka ar lokalizēšanu, tiek saprasts konkrētās intervences pielāgošana Latvijas vajadzībām un specifikai.
Ieviešot jaunas intervences, kas iepriekš nav tikušas ieviestas un aptver visu Latvijas teritoriju, ļoti būtiski nepārtraukti vērtēt, analizēt, gūt atgriezenisko saiti par ieviešamajām intervencēm  dažādos griezumos, nevien izvērtējot efektivitāti intervences noslēgumā, bet nepārtraukti dažādos veidot monitorēt, uzraudzīt, analizēt un pētīt aspektus, ko nepieciešams uzlabot, mainīt, pilnveidot, ņemot vērā, ka šie pasākumi skar vairākas nozares vienlaikus, tad dažāda veida pētījumi, izvērtējumi vai analīzes (analīzes apjoma ziņā būtiski atšķiras no pētījumiem un izvērtējumiem, līdz ar to ir norādīti atsevišķi) ir būtiski efektīvas, atbilstošas, ilgtspējīgas intervences ieviešanai.

Projekta vadības un īstenošanas personālam ir attiecināmas personāla atlīdzības izmaksas, darba vietas iekārtošanas izmaksas, iekšzemes un ārvalstu komandējuma izmaksas, transporta pakalpojuma izmaksas.

Skaidrojam, intervences tiks iepirktas no ārvalstīm, līdz ar to, tiek plānots, ka būs nepieciešamība doties uz apmācībām, vai praktiski iepazīties ar pakalpojuma sniegšanu, lai efektīvāk pārņemtu intervences īstenošanu Latvijā būs nepieciešams nevien projekta vadītājam, bet arī īstenošanas personālam.

Skaidrojam, ka saistībā ar darba vietas iekārtošanas izmaksām daļlaikā iesaistītajiem nodarbinātajiem projektā tiks vērtēts iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu, kā arī tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz nodarbinātajiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai (telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u. c.). Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
• kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;
• telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
• telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
• IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
• citas izmaksas atbilstoši 4.3.6.7. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.
Netiešās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla, kā arī sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksas).

Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir ar programmu, pakalpojumu izpētes, izveides, adaptēšanas, pilotēšanas, ieviešanas, izvērtēšanas, skrīningu saistītās izmaksas, tai skaitā pasniedzēju, konsultantu, ekspertu un citu speciālistu atlīdzības izmaksas, kā arī pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai, piemēram, izmaksas izvērtējumu veikšanai, pakalpojuma izstrādei, semināru, pieredzes apmaiņas un citu pasākumu organizēšanai un īstenošanai (tai skaitā ar to saistīto materiālu nodrošināšanai, telpu nomai, licenču, kafijas pauzēm u. c.). 4.3.6.7. pasākuma ietvaros attiecināmas ir arī papildu informatīvo un izglītojošo pasākumu īstenošanas izmaksas, piemēram, drukāto un/vai audiovizuālo materiālu, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu izgatavošanai un izplatīšanai, informatīvo kampaņu organizēšanai u. tml.

Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādāto atlīdzības reformu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Likmē iekļautās atlīdzības izmaksas ir pamatotas un noteiktas atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam. Vienlaikus, aprēķinātā 19% likme paredz atlīdzības izmaksas projektā tādā apmērā, lai projekta īstenošanas laikā segtu iespējamās izmaiņas vidējā darba samaksā un inflāciju, un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projekta īstenošanā iesaistītajam personālam;
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz mēnešalgu grupu viduspunktu valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi Valsts kancelejas veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas vienotā personāla atlīdzības likmes apmērs ir atbilstošs projekta iesniedzēja iestādē (t.i.,Valsts kanceleja) noteiktajam par līdzvērtīga darba veikšanu un ir atbilstošs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma noteiktajām mēnešalgu grupām un to noteiktajām minimālās un maksimālās mēneša darba algas apmēram normālā darba laika ietvaros;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās personāla likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms. Personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar Valsts kancelejas veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.3.6.7.  pasākuma reglamentējošos Ministru kabineta noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 4.3.6.7. pasākuma reglamentējošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīža).
Kvalitatīvai ieviešanai katrā projektā būtu nepieciešams:
Projekta vadītājs, projekta vadītāja asistents, projekta koordinatori,  sabiedrisko attiecību speciālists, finansists,  iepirkumu speciālists, jurists,  datu aizsardzības speciālists,  eksperti, kā arī sadarbības partneru eksperti.
Atlīdzība tiks piemērota atbilstoši katram amatam noteiktajai saimei, līmenim un noslodzei, piemērojot no 9. – 11. mēnešalgu grupai.
Algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un 2022.gada 26.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība". Detalizēts likmes aprēķins ir iesniegts vadošajā iestādē saskaņošanai. Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un projekta īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Pienākumi tiks noteikti amatu aprakstos, stājoties darba tiesiskajās attiecībās. Visas ar projekta vadību un īstenošanu saistītās izmaksas tiks uzskaitītas tā, lai to izlietojumam varētu izsekot un lai netiktu pārkāpts noteiktās likmes 19% apmērs. Norādām, ka projekta vadības un īstenošanas darbība ir nošķirta no citām noteikumu projektā paredzētajām darbībām, kas tiks noteikts projekta iesniegumā.

Noteikumu projekts šobrīd neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu bērnu agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumiem, ņemot vērā, ka šāda veida pakalpojumi nav tikuši ieviesti, līdz ar to nav pieejami vēsturiskie dati uz kuru pamata varētu izstrādāt vienkāršotās izmaksas. Tomēr tiek plānots, ka projektu ieviešanas laikā, kad jaunradīto pakalpojumu ietvaros būs pieejams pietiekams apjoms pamatojošo dokumentu, uz kuru pamata varētu izstrādāt vienkāršotās izmaksas, tās tiks izstrādātas, lai mazinātu administratīvo slogu gan projekta ieviesējiem, gan mērķa grupai.

Komercdarbības atbalsts. Finansējuma saņēmējs ir Valsts kanceleja, kas neveic saimniecisko darbību, kā arī nesniedz un nepiedāvā nekāda veida maksas pakalpojumus, līdz ar to negūst ienākumus no saimnieciskās darbības.
Valsts kancelejai Agrīnās prevensijas pakalpojumu izstrādes deleģējums ir noteikts:
- Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.50, 36.§ 2.punkts) dotais uzdevums - Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju uzsākt darbu, lai līdz 2023.gada 31.decembrim izstrādātu bērnu, vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem vienotu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplektu izmantošanai izglītības un veselības aprūpes jomās, ietverot arī speciālo vajadzību novērtēšanas instrumentu izglītojamiem pirms obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanas.
- Ministru prezidenta 2022. gada 10. janvāra rezolūcija - Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju turpināt uzsāktās reformas pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta institucionālā risinājuma izstrādei un agrīnās prevencijas pakalpojumu attīstībai visā valsts teritorijā (valsts un pašvaldību līmenī), sagatavojot un īstenojot pierādījumos balstītus pakalpojumus un vienlaikus nodrošinot atbalstu, kas orientēts uz bērnu attīstības vajadzībām, kā arī to izpēti, novērtēšanu, diagnostiku un agrīnu intervenci.
Papildus skaidrojam, ka ir notikusi Pārresoru koordinācijas centra integrācija Valsts kancelejas struktūrā, ko noteica 2022. gada 15. novembra (prot. Nr. 57 1. §) Ministru kabineta rīkojums Nr. 808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju”, līdz ar to Valsts kanceleja ir visu saistību pārņēmēja.
Sadarbības partneri:
-      Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātne ministrija, kas darbojas atbilstoši tām deleģēto funkciju ietvaros;
-      Biedrības un nodibinājumi, kurus plāno piesaistīt metodoloģiskā atbalsta sniegšanai pakalpojumu adaptēšanas, pielāgošanas un ieviešanas kvalitatīvai nodrošināšanai. Tiek plānots, ka biedrībām un nodibinājumiem tiks segti radušies izdevumi saistībā ar novirzītajām cilvēkresursu slodzēm. Plānotais atlīdzības izmaksu apmērs nepārsniegs tirgus vērtību kā atbilstošiem jomas speciālistiem, līdz ar to tiek izslēgta komercdarbības atbalsta 2.pazīme (ekonomiskā priekšrocība), kas minēta Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 2.punktā, kā rezultātā 4.3.6.7. pasākuma finansējums saistībā ar sadarbības partneriem nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
Mērķa grupa:
ārstniecības personas un ārstniecības iestādes pasākuma ietvaros bez selektivitātes ir plānots iesaistīt semināros un praktiskos treniņos kompetenču stiprināšanai, lai uzlabotu starpinstitūciju sadarbību un sekmētu sadarbības algoritmu izstrādi un iedzīvināšanu starp iesaistītajām pusēm agrīnās prevencijas pakalpojumu vajadzību savlaicīgai identificēšanai un nodrošināšanai. Papildus mērķa grupai tiks nodrošinātas izstrādātās metodikas un atbalsta materiāls, kas tiks nodrošināts visām ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm bez selektivitātes. Tiek plānots, ka iepriekšminētie pasākumi mērķa grupai veicinās darba pienākumu veikšanu, tiek izslēgta komercdarbības atbalsta 3.pazīme (selektivitāte), kas minēta Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 3.punktā, kā rezultātā 4.3.6.7. pasākuma finansējums saistībā ar mērķa grupu nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

Ņemot vērā, ka ir aizkavējusies plānošanas perioda uzsākšanās un vienlaikus izpildot iepriekš tekstā premjera dotajiem uzdevumiem saistībā ar agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas izveidi, tad 4.3.6.7. pasākuma attiecināmības periods ir noteikts sākot ar 2023. gada 1. janvāri, ņemot vērā iepriekšminēto ir noslēgti pieci līgumi, kā arī ir uzsākts darbs par trīs licenču pirkšanu saistībā ar jaunu intervenču ieviešanu un ar to saistīto programmu adaptēšanu un pilotēšanu. Norādām, ka šis finansējums ir nepieciešams uzsākto intervenču ieviešanas nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī lai varētu līdz 2024.gada beigām sasniegt Darbības programmā apstiprinātos rādītājus un mazinātu pieejamā finansējuma  n+2 riska iestāšanos.
Tiek plānots, ka Valsts kanceleja pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīs finansējuma pārdali līdz 1 484 035 euro apmēram saskaņā ar  protokollēmumā noteikto.
Pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu izlieto, ievērojot valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs un sadarbības partneris/i izstrādā iekšējās kontroles sistēmu (iekšējo kārtību), ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem. Iekšējā kontroles sistēma sevī ietver sekojošas prasības: Regulas Nr. 2018/1046, direktīvas Nr. 2014/24/ES, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Eiropas Komisijas paziņojuma Nr. C/2021/2119 par interešu konfliktu un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 prasības (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus; pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei. Papildus projekta iesniedzēja un sadarbības partnera organizācijās ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai, kā arī ir izveidots ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību un izveidota trauksmes celšanas sistēma).

Sinerģija un demarkācija.
4.3.6.7.pasākumam ir papildinātība ar 4.2.3.1.pasākumu "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs", 4.3.6.7. pasākums vairāk ir vērsts uz bērniem ar attīstības un mācīšanās grūtībām  pirmskolā un sākumskolā, lai gan atsevišķas darbības pasākumos ir līdzīgas, tomēr mērķa grupas profils un problēmas fokuss pasākumiem ir atšķirīgs un pārklāšanās nav iespējama.
Papildus 4.3.6.7. pasākumam ir papildinātība ar 4.2.1.1.pasākumu "Infrastruktūras izveide starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai", kas ir plānots pedagoģiski psiholoģiskais atbalsta dienesta izveidei un 4.2.1.2.pasākumu "Izveidot asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmu izglītības iestādēm", darbību un izmaksu pārklāšanās risks šiem pasākumiem nepastāv.

Ņemot vērā, ka pedagoģiski psiholoģiskais atbalsta dienests nav izveidots, tad 4.3.6.7.pasākumu īstenos Valsts kancelejas “Pārresoru koordinācijas departaments”. Lai nodrošinātu ieviešamo agrīno intervenču pilotēšanu un īstenošanu visā Latvijas teritorijā, pasākuma ietvaros tiks veidota sadarbība ar ārstniecības iestādēm, pašvaldībām, konkrēti arī ar izglītības pārvaldēm, kā arī veidotas speciālistu komandas reģionos. Ministrijas atbilstoši regulējumā paredzētajam projekta ieviešanā tiks iesaistītas kā sadarbības partneri. Papildus norādām, ka tiek plānots izveidot projekta ieviešanas Uzraudzības padomi, kuras ietvaros dalībai tiks aicināti 4.2.3.1., 4.2.1.1. un 4.2.1.2. pasākuma īstenotāji un citu pasākumu īstenotāji, kuriem iespējama sinerģija un demarkācija ar 4.3.6.7.pasākumu, lai jau sākotnēji tiktu novērsts dubultā finansējuma risks. Vienlaikus norādām, ka sinerģija ir nodrošināma un uzraugāma abos virzienos  starp iepriekšminētajiem pasākumiem, attiecīgo atbildīgo institūciju starpā uzturot regulāru dialogu un atgriezenisko saiti par abu pasākumu ieviešanas praktiskajiem aspektiem.

Noteikumu projektā finansējuma saņēmējam netiek izvirzīta prasība veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā, ka plānotās intervences iepriekš Latvijā nav tikušas ieviestas un ir pilnīgi jaunas, kas ar šo projektu palīdzību tiks ieviestas, adaptētas un pilotētas, līdz ar to projekta iesniegšanas brīdī nav iespējams novērtēt un analizēt ne ietekmi uz vidi, ne ietekmi uz veselību, ne ekonomiskās ietekmes aspektus un sociālo ietekmi, kā arī nav iespējams to veikt naudas izteiksmē. Tāpat arī jāatzīmē, ka 4.3.6.7. pasākuma projektu ietvaros netiek radītas taustāmas materiālās vērtības, ko būtu iespējams kvantificēt, izmērīt, novērtēt vai uzskaitīt izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros, nosakot to nākotnes vērtību, jo projekts ir vērsts uz bērnu agrīnās intervences un atbalsta pakalpojumu kopuma izveidi, par kuriem šobrīd vēl nav pieejami dati. Izmaksu ieguvumu analīzes vietā sniedzam sekojošu padziļinātu skaidrojumu pasākuma ekonomisko ietekmi: 
Kā rāda pētījumi, bērnībā īstenotajiem agrīnās intervences pasākumiem ir daudzas iespējamās ekonomiskās ietekmes, taču ne visas ir vienkārši izmērāmas. Vairums agrīno intervenču tiek īstenotas ar mērķi uzlabot bērna attīstību. Tas nozīmē, ka rezultātu novērtēšanai var tikt - izmantota informācija par bērna:
- kognitīvo attīstību (piemēram, intelektuālo spēju testi);
- sociālemocionālo attīstību (piemēram, mērījumi par sociālām prasmēm);
- uzvedību (piemēram, mērījumi par uzvedības grūtībām);
- izglītības sasniegumiem (piemēram, iegūtais izglītības līmenis, iesaiste speciālās izglītības programmās, priekšlaicīga mācību pārtraukšana, skolas kavējumi utt.);
- pamešanu novārtā un piedzīvoto vardarbību;
- veselību (piemēram, traumatisms, slimnīcas apmeklējumi);
- iesaisti nepilngadīgo noziedzībā.
Nereti agrīno intervenču ietekmes noteikšanai tiek izmantoti dati arī par bērnu grāmatu lasīšanas paradumiem vai dati par sagatavotību skolai, tomēr tie, tāpat kā kognitīvā attīstība, sociālemocionālā attīstība vai uzvedība nav novērtējami monetārā izteiksmē. Līdz ar to ar datiem, kas iegūstami īstermiņā, ir grūti pierādīt īstenoto agrīno intervenču ekonomiskos ieguvumus jeb precīzāk agrīnās intervences nav vienmēr vērtējamas, izmantojot izmaksu ieguvumu argumentus. Monetārā izteiksmē ir novērtējami dati par iegūto izglītības līmeni, iesaisti noziedzībā, nodarbinātību u.c. līdzīga rakstura informācija, kas par bērnu iegūstama pamatā pēc pilngadības sasniegšanas. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams uzkrāt longitudinālus datus par bērna dzīves gājumu, lai, ņemot vērā informāciju par dzīves notikumiem (iesaisti  noziedzīgu nodarījumu veikšanā, iegūto izglītības līmeni, nodarbinātību un ienākumiem) tālākā nākotnē, bērnam pieaugot, varētu retrospektīvi aprēķināt to agrīno intervenču ietekmi, kas nodrošinātas bērnībā [1],[2]. ([1] Aos S, Lieb, R., Mayfield, J., Miller, M. and Pennucci, A. Benefits and Costs of Prevention and Early Intervention Programs for Youth. In: Washington State Institute for Public Policy, editor. Olympia, Washington: Washington State Institute for Public Policy, 2004; [2] Aos S, Miller M, Drake E. Evidence based public policy options to reduce future prison construction, criminal justice costs, and crime rates.  Olympia, WA: Washington State Institute for Public Policy 2006.)
Lai gan šādi retrospektīvie pētījumi uzrāda ciešāku saiti starp problēmām bērnībā un sagaidāmo iznākumu pieaugušo vecumā, ekonomiskās ietekmes noteikšanai tiek izmantoti arī prospektīvie pētījumi. Tā, piemēram, Feinšteins ar kolēģiem ir parādījuši, ka sociālās izmaksas un nelabvēlīgās sekas pieaugušo vecumā var paredzēt, ņemot vērā ģimenes kontekstu un datus par bērna attīstību līdz 11 gadu vecumam.[3]
([3] Feinstein L, Duckworth K, Sabates R. A model of the intergenerational transmission of educational success. Wider Benefits of Learning Research Report, 2004.).
Pierādījumi par jauno cilvēku turpmākās dzīves trajektorijām saistībā ar problēmām agrīnā bērnībā uzrāda, ka ar augstu varbūtību ir prognozējama bērna turpmākā dzīve tad, ja bērnībā ir konstatētas uzvedības grūtības[4][5][6].([4] Richards M, Abbott R, Collis G, Hackett P, Hotopf M, Kuh D, et al. Childhood mental health and life chances in post-war Britain: Insights from three national birth cohort studies. 2009.
[5] Colman I, Murray J, Abbott R, Maughan B, Kuh D, Croudace T, et al. Outcomes of conduct problems in adolescence: forty year follow-up of a national cohort. British Medical Journal 2009;338(a2981).[6] Murray J, Irving B, Farrington DP, Colman I, Bloxsom CAJ. Very early predictors of conduct problems and crime: results from a national cohort study. Journal of child psychology and psychiatry 2010;51(11):1198-207.).
Ir arvien vairāk pierādījumu par ciešo saistību starp agrīnām uzvedības problēmām un likumpārkāpumiem nākotnē pat tad, ja tiek kontrolēta ģimenes vidi raksturojošo faktoru ietekme[7]. ([7] Fergusson D, Horwood J, Ridder E. Show me the child at seven: the consequences of conduct problems in childhood for psychosocial functioning in adulthood. Journal of child psychology and psychiatry 2005;46(8):837-49.).
Pastāv arī saikne starp uzvedības problēmām 10 un 16 gadu vecumā un zemāku iegūtās izglītības pakāpi un bezdarbu nākotnē[8]. ([8] Richards M, Abbott R, Collis G, Hackett P, Hotopf M, Kuh D, et al. Childhood mental health and life chances in post-war Britain: Insights from three national birth cohort studies. 2009.) Tāpat ir arī pierādījumi par nepārtrauktu emocionālo grūtību saistību ar būtiskām nākotnē prognozējamām izmaksām psihiskās veselības aprūpes nodrošināšanai pieaugušā vecumā[9]. ([9] McCrone P, Dhanasiri S, Knapp M, Lawton-Smith S. Paying the price: The cost of mental health care in England to 2026, 2008.). Ir arī konstatēts, ka bērnu psihiskās veselības traucējumi paši par sevi nosaka veselības rezultātus pieaugušo vecumā, un šī saistība tiek uzskatīta par galveno, kas veido nevienlīdzību veselības jomā.
Agrīnās bērnības intervences programmas ne tikai uzlabo rezultātus bērniem, kas piedalās programmā, bet arī var uzlabot rezultātus viņu vecākiem, parasti bērna mātei, jo daudzi riska grupas bērni dzīvo mājsaimniecībās, kurās ir tikai māte. Pētījumos konstatēts, ka mātēm, kuras kopā ar bērnu piedalījušās agrīnās intervences programmu īstenošanā, vēlākos gados ir uzlabotas vecāku prasmes, sasniegts augstāks izglītības līmenis, labāka darba  karjera, viņām ir veselīgāki dzīvesveida paradumi, viņas mazāk izmanto valsts palīdzību un retāk veic noziedzīgas darbības (Karoly et al., 1998, un Brooks-Gunn, Berlin un Fuligni, 2000).

Ekonomiskie ieguvumi

Atkarībā no sniegtā atbalsta veida un intensitātes agrīnās intervences programmu izmaksas var svārstīties no ļoti zemām līdz ievērojamiem finanšu ieguldījumiem, sasniedzot pat vairākus tūkstošus dolāru par vienu programmā aptverto bērnu. Tāpēc ir pamatots jautājums, vai izmaksas var attaisnot ar ieguvumiem, kas tiek gūti caur intervences programmu uzrādīto pozitīvo ietekmi. Vairāku agrīno intervenču programmu ekonomiskā analīze liecina, ka, īstenojot efektīvus pasākumus, kas uzrāda rezultātus programmā iesaistītajiem bērniem un ģimenēm, var atgūt sākotnējos ieguldījumus, ietaupot publiskos resursus un sniedzot labumu sabiedrībai.
Lai novērtētu ekonomisko ieguvumu no īstenotajām agrīnās intervences programmām, parasti tiek izmantota vai nu izmaksu efektivitātes analīze, vai arī izmaksu-ieguvumu analīze.
Izmaksu efektivitātes analīze ir visizplatītākais ekonomiskās analīzes veids bērnu un pusaudžu psihiskās veselības jomā, kā novērtēt veiktos ieguldījumus[10]. ([10] Kilian R, Losert C, Park A, McDaid D, Knapp M. Cost-effectiveness analysis in child and adolescent mental health problems: An updated review of literature. International Journal of Mental Health Promotion 2010;12(4)).
Tā nosaka izmaksas par noteiktas rezultāta vienības sasniegšanu, lai varētu salīdzināt dažādas programmas, kas mēģina sasniegt vienu un to pašu rezultātu (piemēram, vai tā vai cita programma labāk sagatavo bērnus skolai, ņemot vērā katru iztērēto naudas vienību). Tāpat pētījumos šajā jomā nereti izmantota izmaksu-ieguvumu pieeja, nosakot naudas vērtību izvēlētajai ietekmei, kā arī izmaksām, kas ļauj salīdzināt vienu un to pašu finanšu līdzekļu alternatīvus izlietojumus, pat apspriežot dažādus rezultātus (piemēram, ekonomiskā vērtība, ko rada ieslodzīto skaita pieaugums, vai atbalsta uzlabošana pirmsdzemdību etapā).

Pētījumi rāda, ka ekonomiskā atdeve no investīcijām agrīnajā intervencē ir lielāka tad, ja agrīnās intervences saturs ir efektīvi mērķēts noteiktai mērķa grupai – vai nu bērniem no sociālās atstumtības riska ģimenēm, vai arī bērniem ar attīstības riskiem. Ekonomiskās modelēšanas simulācijas ASV ir norādījušas uz lieliem potenciāliem ieguvumiem saistībā ar agrīnās intervences pakalpojumu nodrošinājumu riska ģimenēs. Hekmens un Masterovs turpretim ir pierādījuši, ka izmaksu ziņā visefektīvākās ir agrīnās intervences bērniem ar attīstības riskiem 0–3 gadu vecumā, bet Loeber & Farrington uzskata, ka nekad nav par agru vai par vēlu nodrošināt pasākumus, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu skaita samazināšanos nākotnē[11]. ([11] Heckman JJ Masterov DV The productivity argument for investing in young children, 2007:98). Pētījumos konstatēts, ka bērna dalībai pirmsskolas vecumā īstenotajās agrīnās intervences programmās ir salīdzinoši liela un ilgstoša ietekme uz jaunā cilvēka tālākiem sasniegumiem skolā un labklājību kopumā. Augstas kvalitātes agrīnās intervences programmas riskam pakļautajiem bērniem rada nozīmīgu ekonomisko atdevi, sākot no aptuveni 4 USD par vienu ieguldīto dolāru līdz vairāk nekā 10 USD par vienu ieguldīto dolāru[12]. ([12] Lynn A. Karoly, M. Rebecca Kilburn, Jill S. Cannon Early Childhood Interventions. Proven Results, Future Promise. The Rand Corporation). Sinklērs aprēķinājis, ka izmaksu ietaupījumi no īstenotajiem agrīnās intervences pasākumiem ir jūtami jau aptuveni 12 gadu vecumā vispirms caur krimināltiesību sistēmu, vēlāk veselības aprūpes sistēmā saistībā ar narkotiku, alkohola un citu apreibinošo vielu patēriņa samazināšanos, kā arī saistībā ar agrīnu grūtniecības skaita samazinājumu. Savukārt pieaugušo vecumā ieguvumi no īstenotajiem agrīnās intervences pasākumiem bērnībā jūtami caur lielākiem valstij nomaksātajiem nodokļiem un pieprasījuma samazinājumu pēc sociāliem pabalstiem[13]. ([13] Olds DL, Henderson CR, Phelps C, Kitzman H, Hanks C. Effect of prenatal infancy nurse home visitation on government spending. Medical Care 1993;31(2):155-74.)

Turpretim citos pētījumos, veicot izmaksu-ieguvumu analīzi dažādām agrīnās intervences programmām, kuras uzrādījušas pozitīvu ietekmi, atdeve par katru ieguldīto dolāru tiek rēķināta no 1,80 līdz 17,07 USD[14]. ([14] Lynn A. Karoly, M. Rebecca Kilburn, Jill S. Cannon Early Childhood Interventions. Proven Results, Future Promise. The Rand Corporation). Lielākie tīrie ieguvumi konstatēti programmām ar ilgāku novērtēšanas periodu, jo šajos pētījumos mērīta ietekme uz rezultātiem, ko vieglāk izteikt kā ieguvumus monetārā izteiksmē (piemēram, nodarbinātībā gūtie ienākumi, sociālo pabalstu samazinājums, noziedzības samazināšanās). Liela ekonomiskā atdeve konstatēta programmām, kurām bijuši nepieciešami lielāki ieguldījumi (vairāk nekā 40 000 USD uz vienu bērnu), taču pozitīva atdeve konstatēta arī programmām, kas izmaksājušas ievērojami mazāk (zem 2 000 USD uz vienu bērnu). Ekonomiskā atdeve labāka vērojama programmām, kas paredz bērna un ģimenes apmeklēšanu viņu dzīvesvietā vai vecāku izglītošanu, kā arī programmām, kas apvienojušas šos pakalpojumus ar pirmsskolas izglītības ieguvi.
Lai izmantotu minētās analīzes investīciju pamatošanai, galvenais ierobežojums ir vispārinātu rezultātu rādītāju trūkums esošajos primārajos pētījumu datos[15]. ([15] Kilian R, Losert C, Park A, McDaid D, Knapp M. Cost-effectiveness analysis in child and adolescent mental health problems: An updated review of literature. International Journal of Mental Health Promotion 2010;12(4)).
2 Izmaksu-ieguvumu analīzēs rezultāti tiek novērtēti attiecībā pret iesaistīto dalībnieku dzīves kvalitāti, taču bērnu un pusaudžu psihiskās veselības jomā ir tikai daži šim nolūkam izmantojami rādītāji. Plaši izmantoti bērnu psihiskās veselības simptomu mērījumi ir, piemēram, Stipro pušu un grūtību tests, Eiberga bērnu uzvedības tests, bērnu uzvedības kontrolsaraksts, taču agrīnās intervences pasākumi ne vienmēr uzrāda uzlabojumus šajos testos. Tāpat arī nav skaidrs, vai jaunas bērnu labbūtības mērījumu sistēmas izstrāde varētu būt noderīga preventīvo pasākumu izmaksu efektivitātes analīzei, kur ekonomiskā ietekme varētu būt sagaidāma tikai ilgtermiņā.

Tabulā zemāk ir parādīts ar agrīnās bērnības intervences programmu īstenošanu saistīto potenciālo papildu ieguvumu diapazons. Tajā ir apkopoti galvenie iznākumi, ko var gūt no dalības agrīnās intervences programmās, un ar tiem saistītie papildu ieguvumi (vai izmaksas), ko var novērtēt monetārā izteiksmē.
Lai gan agrīnās intervences programmas var uzlabot bērnu kognitīvās funkcijas vai uzvedību, kā arī nodrošināt citus sociāli emocionālus rezultātus, šie uzlabojumi ne bērnam kā programmas dalībniekam, ne arī kādai citai iesaistītai personai nepārvēršas monetārā ieguvumā. Turklāt gandrīz visi tabulā norādītie iznākumi, kas attiecas uz iesaistītajiem bērniem, netiek novēroti, kamēr bērns nav izaudzis, tostarp daudzi netiek novēroti pat līdz pilngadības sasniegšanai. Tas gan neattiecas uz vecāku iznākumiem, jo tie var uzlaboties pat tad, kad bērni ir ļoti mazi. Līdz ar to, lai novērtētu tabulā norādītos papildu ieguvumus, ir nepieciešams vai nu agrīnās intervences programmu dalībnieku ilgtermiņa monitorings, vai jāspēj izteikt prognozes par uzlabojumiem ilgtermiņa iznākumos, pamatojoties uz uzlabojumiem jau agrīnākā bērna vecumā.

Iespējamie papildu ieguvumi un izmaksas, kas saistītas ar agrīno intervenču īstenošanu un plānoto iznākumu sasniegšanu[16]. ([16]Lynn A. Karoly, M. Rebecca Kilburn, Jill S. Cannon Early Childhood Interventions. Proven Results, Future Promise. The Rand Corporation)
 

Kurai personai iznākums tiek ietekmēts?			Ietekmētais rezultāts	Papildu ieguvumi (zaudējumi)	Labuma guvējs
Dalībnieka vecāki	Bērns, kurš piedalījies	Dalībnieka pēcnācēji			Valdība	Dalībnieks	Pārējā sabiedrība
	X	X	Samazinājusies bērnu pamešana novārtā	Zemākas izmaksas bērnu tiesību aizsardzības sistēmai un zemākas izmaksas par cietušajiem bērniem	X	X
	X	X	Samazināts bērnu traumatisms un negadījumi	Zemākas izmaksas par neatliekamās palīdzības sniegšanu un citas veselības aprūpes izmaksas	X	X
	X	X	Samazināta pusaudžu grūtniecība	Zemākas izmaksas veselības aprūpes un bērnu tiesību aizsardzības sistēmai	X
	X	X	Samazināts bērnu skaits, kuri atstāti uz otru gadu	Mazāk pavadīti gadi izglītības ieguvei	X
	X	X	Samazināts speciālās izglītības programmās iesaistīto skaits	Zemāks izmaksas speciālai izglītībai	X
X	X	X	Pieaudzis vidusskolu beigušo īpatsvars	(Vairāk gadi pavadīti izglītībā, samazinot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu)	(X)
X	X	X	Pieaug koledžas  programmu apmeklētība	(Vairāk gadi pavadīti izglītībā)	(X)	(X)
X	X	X	Uzlabojas iesaiste nodarbinātībā un ienākumi pieaugušā vecumā	Palielinās dzīves laikā gūtie ieņēmumi un no ieņēmumiem nomaksātie nodokļi	X	X
X	X	X	Samazinās nepieciešamība pēc sociālās palīdzības un cita ienākumu testēta atbalsta	Samazinātas izmaksas sociālās palīdzības administrēšanai, transfertu maksājumi	X	(X)
X	X	X	Samazinās noziedzība un saskarsme ar krimināltiesību sistēmu	Zemākas izmaksas krimināltiesību sistēmai un noziedzīgu nodarījumu upuriem	X		X
X	X	X	Samazinās smēķēšana un apreibinošo vielu lietošana	Zemākas izmaksas veselības aprūpes sistēmai un izmaksas, kas saistītas ar priekšlaicīgu mirstību	X	X
X	X	X	Uzlabojas grūtniecības rezultāti	Zemākas veselības aprūpes izmaksas	X

Latvijā kopš Neatkarības atjaunošanas līdz pat šim brīdim nav tikuši veikti sistēmiski zinātniski pētījumi par bērnu agrīnās attīstības traucējumu, grūtību un nepietiekamību izplatību agrās bērnības dažādo vecuma grupu kohortās. Tāpat arī, līdz šim Latvijā nav pieejama vienota, validēta un adekvāti Latvijas bērnu populācijā normēta skrīninga instrumentu kopa pilna spektra bērnu neirālās attīstības traucējumu agrīnai atpazīšanai, ko varētu efektīvi pielietot vispārējās populācijas līmenī un ar kura palīdzību varētu atlasīt augsta riska bērnu populāciju, ar augstāku nepieciešamību pēc padziļinātas izvērtēšanas, diagnostikas un intervences, kā arī atkārtoti vērtēt bērna attīstības trajektoriju dinamikā.

Līdz ar to, Latvijā nav pieejami pierādījumos balstīti dati par agrīnās attīstības traucējumu izplatību un īpatsvaru agrās bērnības katrā vecuma grupā un nav mērķtiecīgi tikusi attīstīta agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu sistēma bērnu attīstības atbalstam, - nodrošinot atbilstošu atbalsta pakalpojumu izstrādi un veicot speciālistu mērķtiecīgu apmācību šādu pakalpojumu attīstībai visā Latvijas teritorijā atbilstoši identificētajam attīstības traucējumu  spektram.

Ņemot vērā augšminēto, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam plānoto šīs programmas mērķu un uzdevumu kontekstā jebkuras atbalsta programmas izstrāde sākas ar problēmas identificēšanu (pētījumiem) un vispārīga plāna izstrādi, tieši kādu agrīnās attīstības traucējumu, nepietiekamību vai grūtību mērīšanai un to radīto seku novēršanai ir nepieciešami kādi jauni metodiskie instrumenti un kādas intervences programmas. Tai skaitā kā pirmie soļi tika veikti:
-           Zinātniski-praktisks pētījums ar mērķi – izstrādāt skrīninga testu komplektu, kas ļautu agrīni atpazīt bērnu attīstības grūtības un tādējādi uzsākt savlaicīgāku atbalstu, novēršot vai mazinot potenciālas grūtības turpmākajos vecumposmos. Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekts (BAASIK) bērniem vecumā no 1 līdz 6 gadiem tiek veidots ar virskonstruktu bērna agrīna attīstība, lūkojoties uz to caur iespējamo attīstības risku pieeju, tādējādi nākotnē nodrošinot aktuālu, pierādījumos balstītu datu ieguvi par attīstības traucējumu, nepietiekamību un grūtību izplatību un struktūru Latvijas bērnu populācijā no 1 – 6 gadu vecumā. Kā atzīmēts izglītības un psiholoģiskās testēšanas standartu izdevumā – “Labi izveidoti testi, kas ir derīgi to paredzētajam mērķim, var sniegt ievērojamus ieguvumus testa veicējiem un testa lietotājiem. To pareiza izmantošana var radīt labākus lēmumus par personām un programmām, nekā bez to izmantošanas, kā arī var nodrošināt ceļu uz plašāku un vienlīdzīgāku piekļuvi izglītībai un nodarbinātībai” (AERA, APA, NCME, 2014, p. 1); 
-           padziļināta ārvalstu labākās pieredzes izpēte agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu sistēmas attīstībā;
-           Latvijā esošās situācijas izpēte agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu nodrošināšanā bērniem un ģimenēm visās Latvijas pašvaldībās “Pētījums agrīnā preventīvā atbalsts sistēmas un agrīnās profilakses un intervences pakalpojumu groza izveidei”[17]. ([17]http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Petijums_agrina_prevent_atbalsta_sistemas_un_pakalpojumu_groza_izveidei.pdf)

Projektu ietvaros ir plānoti pētījumi, izvērtējumi par ieviešamajām intervencēm, kurus plāno veikt uzsākot intervenci un pēc intervences iesviešanas, lai iegūtu datus par agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas (APAS) ietvaros ieviesto intervenču efektivitāti un atdevi. Norādām, ka 4.3.6.7.pasākuma ietvaros tiek plānots veikt arī tematisko izvērtējumus saskaņā ar 2022. gada 11. janvāra Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ieviešanai nepieciešamajiem resursiem” (protokols Nr.2/50.§) pieejamo finansējumu, ņemot vērā iepriekš minēto, dati par 4.3.6.7. pasākuma efektivitāti un  atdevi būs pieejami pēc pasākuma  ieviešanas.