Anotācija

Saskaņā ar regulas 2021/2115 13. pantu dalībvalstīm ir jānodrošina laba lauksaimniecības un vides stāvokļa saglabāšana visās lauksaimniecības platībās. Lai to īstenotu, dalībvalstis nosaka minimālās prasības attiecībā uz katru no obligātajiem LLVS standartiem, kas minēti regulas 2021/2115 III pielikumā. Lauksaimniekiem ir jāievēro šie noteiktie standarti, lai pilnā apmērā saņemtu kopējās lauksaimniecības politikā (turpmāk – KLP) paredzētos atbalsta maksājumus.
Ar regulu 2024/1468 no regulas 2021/2115 III pielikuma tiek svītrota 8. LLVS standarta pirmā prasība, kas paredzēja, ka dalībvalstīm saimniecības līmenī ir jānosaka minimālā lauksaimniecības platības daļa, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai iezīmēm. Šīs obligātās prasības vietā dalībvalstīm noteikts pienākums ieviest ekoshēmas atbalstu, kas aptver ar ražošanu nesaistītu platību izveidošanu un uzturēšanu uz aramzemes un jaunu ainavas elementu veidošanu.

1. Noteikumu Nr. 198 2. punktā minētas tiešo maksājumu intervences, kurās lauksaimnieks var saņemt atbalstu un uz kurām attiecas noteikumi Nr. 198. Noteikumu Nr. 198 2. punkts papildināts ar jaunu 2.6.¹ apakšpunktu, iekļaujot sarakstā jauno ekoshēmas intervenci atbalstam par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu.
2. Noteikumu Nr. 198 13. punkts grozīts, lai pielāgotu atbalsttiesīgas aramzemes definīciju, ieviešot jauno ekoshēmu ainavas elementu veidošanai un uzturēšanai aramzemes platībās, jo saskaņā ar regulas 2021/2115 4. punkta "b" apakšpunkta "ii" apakšpunktu ekoshēmā paredzētie ainavu elementi jāiekļauj atbalsttiesīga hektāra platībā. Lai nodrošinātu lauku bloku platību stabilitāti un izvairītos no atšķirībām platību lielumā, piemēram, savienojot attiecīgās platības ar VAAD sistēmu, ir nepieciešama vienota pieeja.  Minētā iemesla dēļ, izvēloties dalībvalsts iespēju saskaņā ar minētās regulas apakšpunktu, jānoteic, ka aramzemes atbalsttiesīga hektāra platībā iekļaujami ne tikai ekoshēmās paredzētie aramzemes ieskautie ainavu elementi, bet arī pārējie, kas ir identificēti LAD lauku bloku sistēmā, pat ja tie netiek pieteikti ekoshēmas atbalstam. Lai nodrošinātu to, ka aizņemtās platības dēļ ainavas elementi nav dominējoši un būtiski nekaitē lauksaimnieciskās darbības sniegumam, noteikts, ka kopējā aramzemes ieskautu ainavas elementu platība nedrīkst pārsniegt dalībvalsts noteiktu īpatsvaru, kas nepārsniedz 20 % no lauka bloka platības. Minētie ainavas elementi ir
• pastāvīgas biodaudzveidības salas – nelieli, ražošanā neizmantoti nogabali ar dabisko veģetāciju, kuros var būt arī koku un krūmu dzinumi;
• dīķi, tostarp piekrastes veģetācija, kurā var būt arī koku un krūmu dzinumi;
• koki, koku vai krūmu puduri un koku rindas ar ražošanā neizmantotām aizsargjoslām vai bez tām. Attiecīgie nogabali nav meži un nav iekļauti meža valsts reģistrā;
• akmeņu kaudzes.
Izvēlētie ainavas elementi ir raksturīgi Latvijas ainavai, to izveide un uzturēšana aramzemes platībās neprasa nozīmīgus ieguldījumus no lauksaimnieku puses, lauksaimnieki ir akceptējuši šādu ainavas elementu iekļaušanu kā pamatu ekoshēmas atbalstam, un šie ainavas elementi arī nodrošina dzīvotni dažādām sugām, kas palīdz saglabāt ekosistēmu līdzsvaru un veicina dabisko kaitēkļu apkarošanu. Šāda norma ir labvēlīga lauksaimniekam, jo ļauj atbalsttiesīgajā platībā iekļaut visus minētos ainavu elementus, kuru platība nepārsniedz noteikto robežvērtību. 
3. Noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 13.¹ punktu, kurā noteikts, ka par aramzemes ieskautu ainavas elementu uzskatāma vismaz 10 metru plata aramzemes josla starp konkrēto ainavas elementu un lauka bloka malu un tas ir identificējams tālizpētes materiālos.
Šāda prasība noteikta, lai ainavas elementi, kas tiks ņemti vērā jaunajā ekoshēmā par ainavas elementu izveidošanu un saglabāšanu, būtu identificējami un nošķirami no aramzemei blakus esošām platībām, piemēram, meža zemes vai krūmājiem un aizaugušām platībām. Skaidra robeža starp lauksaimniecības zemi un ainavas elementiem nodrošina to, ka platības tiek atzītas par atbalsttiesīgām, novēršot pārpratumus un samazinot risku, ka lauksaimnieki deklarēs tādus ainavas elementus, kas atrodas blakus lauksaimniecības zemei un nav atbalsttiesīgi. Vismaz 10 metru platas aramzemes joslas noteikšana starp ainavas elementu un lauka bloka malu  ļaus skaidri identificēt ainavas elementus un lauksaimniecībā izmantoto platību tālizpētes materiālos (piemēram, satelītattēlos), tādējādi atvieglojot atbalsta administrēšanu un kontroli, jo šo elementu slāni galvenokārt izveidos LAD, izmantojot satelītattēlus.
4. Precizēts noteikumu 25.4. apakšpunkts, svītrojot atsauci uz 8. LLVS standarta pirmās prasības īstenošanas apakšpunktu un dodot atsauci uz atbalsttiesīgas aramzemes platību.
5. Svītrota noteikumu Nr. 198 6.7. apakšnodaļa, kurā bija ietverti 8. LLVS standarta pirmās prasības īstenošanas nosacījumi, pārtraucot to piemērošanu saskaņā ar regulas 2021/2115 grozījumiem.
6. Papildināts noteikumu Nr. 198 131. punkts, kā arī noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 188.¹ punktu, nosakot, ka specifiski atbalsta veidi, kas tiek piešķirti par platībām, kurās audzē konkrētus kultūraugus, t. i., ekoshēmu intervences un saistītais ienākumu atbalsts, netiek piešķirti par ainavu elementu platību, jo šajās platībās nav iespējams nodrošināt specifisko atbalsta veidu pamatprasību izpildi. 
7. Noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 12.3.¹ apakšnodaļu, kurā noteiktas prasības jaunas ekoshēmas atbalstam par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu, paredzot, ka lauksaimnieks atbalstu varēs saņemt par visiem saimniecības aramzemes hektāriem, ja vismaz 1 % no kopējās aramzemes platības atradīsies aramzemes ieskauti ainavu elementi – biodaudzveidības salas, akmeņu kaudzes, dīķi, koki, koku vai krūmu puduri, koku rindas, aizsargājamie koki, dižakmeņi vai alejas. Šiem ainavas elementiem ir jābūt kartogrāfiski identificētiem Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) lauku bloku kartē līdz kārtējā gada 1. aprīlim.
8. Svītrots noteikumu Nr. 198 13. pielikums ar to pagastu sarakstu, kuros piemērojams atbrīvojums no 8. LLVS standarta pirmās prasības.
9. Precizēts noteikumu Nr. 198 16. pielikums, paredzot citu ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (turpmāk – ISIP) indikatīvo atbalsta apmēru, pievienojot jauno ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu un norādot vienības summas un indikatīvo atbalsta apmēru no 2025. līdz 2027. gadam.
10. Precizēts noteikumu Nr. 198 24. pielikuma 3. punkts, atsauci uz 8. LLVS standarta pirmo prasību aizstājot ar atsauci uz ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu.

Lai precizētu atbalsta saņemšanas nosacījumus un pilnveidotu platību maksājumu intervenču administrēšanu un uzraudzību, nepieciešami tehniska rakstura grozījumi:
1) noteikumu Nr. 198 52. punktā ir noteikts ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs 2023. gadam, tomēr šis atsauces rādītājs ir attiecināms uz visu plānošanas periodu, tāpēc atsauce uz 2023. gadu ir svītrojama;
2) noteikumu Nr. 198 107. apakšpunktā noteiktas teritoriju grupas ISIP summas diferencēšanai. Noteikumu Nr. 198 107.1. apakšpunktā minēts Varakļānu novads, kura teritorija pēc novadu reformas īstenošanas atbilstoši 2024. gada 30. jūnija grozījumiem 2020. gada 10. jūnija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir iekļauta Madonas novada teritorijā;
3) noteikumu Nr. 198 218.1. apakšpunktā ir  jāpārskata to kultūraugu saraksts, par kuriem var saņemt saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu labības sēklu;
4) noteikumu Nr. 198 224.1. apakšpunktā ir jāpapildina to stiebrzāļu un lopbarības augu saraksts, par kuriem var saņemt saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām;
5) noteikumu Nr. 198 8. pielikumā minētajos normatīvajos aktos noteiktas pārvaldības prasības (turpmāk – TANPP), kas tiek attiecinātas uz atbalsta saņēmējiem nosacījumu sistēmā. 7. un 8. TANPP ir nepieciešams pielāgot un sakārtot atsauces uz normatīvajiem aktiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un uzglabāšanas jomā, kā arī svītrot atsauces uz normatīvajiem aktiem, kuros iekļautās prasības dublējas; 
6) noteikumu Nr. 198 22. pielikumā ir jāprecizē sertificētu sēklu minimālā ražība stiebrzālēm, tauriņziežiem un pākšaugiem, par kuriem var saņemt saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām, kā arī labības kultūraugiem, par kuriem var saņemt saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu labības sēklu;
7) noteikumu Nr. 198 216., 221. un 227. punktā Valsts augu aizsardzības dienestam (turpmāk – VAAD) noteikto informācijas iesniegšanas datumu nepieciešams mainīt no 15. maija uz 20. maiju. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu sertifikāciju apliecinošus dokumentus var izsniegt pat līdz 15. maija plkst. 17.00, tomēr noteikumi Nr. 198 paredz, ka dati jāiesniedz LAD. Termiņš ir jāprecizē, lai VAAD varētu apstrādāt informāciju un nodot datus LAD.

1. Precizēts noteikumu Nr. 198 52. punkts, svītrojot atsauci uz 2023. gadu.
2. Precizēts noteikumu Nr. 198 107.1. apakšpunkts, no teritoriju saraksta svītrojot Varakļānu novadu.
3. Ievērojot sēklu selekcionāru iesūtītos priekšlikumus, precizēts noteikumu Nr. 198 218.1. apakšpunkts, kurā dots to augu saraksts, par kuriem var saņemt saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu labības sēklu. Atbilstoši ir precizēts noteikumu Nr. 198 22. pielikums, kurā noteikta sertificētu sēklu minimālā ražība.
4. Ievērojot Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas, Bioloģisko lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "BIO DRUVA" un biedrības "Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība" iesūtītos priekšlikumus, precizēts noteikumu Nr. 198 224.1. apakšpunkts, papildinot stiebrzāļu un lopbarības augu sarakstu. 
5. Precizēts arī noteikumu Nr. 198 1. pielikums,  to papildinot to ar atbilstošiem stiebrzāļu un lopbarības augu kultūru kodiem, lai dotu iespēju lauksaimniekiem deklarēt šos kultūraugus atsevišķi.
6. Attiecīgi precizēts noteikumu Nr. 198 12. pielikums, atšķirīgu un viengadīgu kultūraugu sarakstu papildinot ar minētajiem stiebrzāļu un lopbarības augu nosaukumiem. 12. pielikums papildināts arī ar vairāku to kultūraugu kodiem, kuri tiek deklarēti kopā ar zālāju pasēju, tādējādi dodot lauksaimniekiem plašākas iespējas izpildīt 7. LLVS standarta augu maiņai, ekoshēmas atbalsta par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kā arī ekoshēmas atbalsta par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās nosacījumus. 12. pielikumā precizēti atsevišķu kultūraugu kodi, lai atbilstu noteikumu Nr. 198 1. pielikumā iekļautajiem kodiem.
7. Precizēts arī noteikumu Nr. 198 8. pielikums, pielāgojot 7. un 8. TANPP un sakārtojot atsauces uz normatīvajiem aktiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un uzglabāšanas jomā, kā arī svītrojot atsauces uz normatīvajiem aktiem, kuros iekļautās prasības dublējas. 
8. Pārskatītas sertificēto sēklu minimālās ražības, kas noteiktas noteikumu Nr. 198 22. pielikumā, pamatojoties uz kvantitatīvo izvērtējumu par to, kuriem sēklaugiem no lauksaimnieka neatkarīgu vides un klimatisko apstākļu ietekmē ražība pa gadiem svārstās visvairāk, kā arī ievērojot Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas un sēklu selekcionāru iesūtītos priekšlikumus.
9. Precizēts noteikumu Nr. 198 216., 221. un 227. punkts, nosakot pienākumu VAAD informāciju iesniegt LAD līdz 20. maijam.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas rosinātos KLP stratēģiskā plāna grozījumus, tāpēc noteikumos Nr. 198 ir jāizdara grozījumi, lai šīs izmaiņas ietvertu tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem.

1. Precizēti noteikumu Nr. 198 61. punktā ietvertie 2. LLVS standarta nosacījumi, nosakot, ka kūdrāju augsnes platībās aramzeme dziļāk par 20 cm arama ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, kā arī atsevišķi noteikta prasība par ilggadīgo zālāju platībām, kurās zemi pieļaujams art ne biežāk kā vienu reizi piecos gados. Tiek arī precizēts nosacījums, ka kūdrāju augsnes platībās atļauta ne tikai jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība, bet arī šo sistēmu rekonstrukcija vai renovācija.
2. Noteikumu Nr. 198 63. punkts grozīts, paredzot atvieglojumu lauksaimniekiem lietot šajā punktā noteiktajās buferjoslās bioloģiskās saimniekošanas praksē atļautos augu aizsardzības līdzekļus, ja vien to marķējumā nav noteikts citādi. Marķējumā var būt ar konkrētā augu aizsardzības līdzekļa īpašībām pamatotas norādes par ūdens vides aizsardzību, tostarp par aizsargjoslas ievērošanu līdz ūdensobjektiem. Ūdens vides aizsardzības prasības var būt noteiktas arī saistībā ar bioloģiskajā lauksaimniecībā lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Augu aizsardzības līdzekļi ir atļauti lietošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, ja tie ir iekļauti Latvijas Republikas Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā un satur tikai Komisijas 2021. gada 15. jūlija Īstenošanas regulas (ES) 2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus, I pielikumā minētās darbīgās vielas.
3. Noteikumu Nr. 198 63.2. apakšpunkts papildināts, paredzot atvieglotu prasību 4. LLVS standarta nosacījumu izpildei veidot tikai vienu metru platu joslu, kurā netiek lietoti mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi platībās gar novadgrāvjiem, kuru sateces baseina laukums ir mazāks par 10 km² vai blakus esošā lauka slīpums nav lielāks par 10,5 %.
4. Noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 72.¹ punktu, paredzot izņēmumu no 7. LLVS standarta "Augu maiņa aramzemē" un nosakot, ka kukurūzu var audzēt ilgāk nekā trīs gadus pēc kārtas vienā laukā, ja kukurūzas laukā tiek sēts zālāju pasējs vai pēc kukurūzas novākšanas laukā tiek audzētas starpkultūras.
5. Noteikumu Nr. 198 141.4. apakšpunkts tiek grozīts, lai vienkāršotu nosacījumus par ekoloģiski nozīmīgu platību paredzēta ekoshēmas atbalsta saņemšanai par starpkultūrām, nosakot, ka to sēja jānodrošina ne vēlāk kā līdz 15. septembrim un sējums jāsaglabā vismaz divus mēnešus, nenosakot beigu datumu. Lauksaimniekam, izmantojot šo iespēju, var veidoties situācija, kad divu mēnešu laikposms beidzas ātrāk nekā līdz kārtējā gada 31. oktobrim un starpkultūra tiek iearta augsnē agrāk, lai nodrošinātu nākamā kultūrauga sēju. Lai pierādītu starpkultūru audzēšanu, lauksaimniekam ir jāuzņem ģeomarķēti fotoattēli ar laika un vietas atzīmi un tie ir jāiesniedz LAD vai jāuzglabā vismaz trīs gadus, lai pārbaudes laikā tos varētu uzrādīt, jo citādi nav iespējams pierādīt to, ka audzētas starpkultūras. Ja lauksaimnieks saglabā starpkultūras pēc 31. oktobra, ģeomarķētie attēli nav jāuzņem.
Elektroniska datu iesniegšana un apstrāde ļauj ietaupīt laiku gan lauksaimniekiem, gan atbildīgajām iestādēm. Tas nodrošina ātrāku un vienkāršāku datu pārvaldību. Datu iesniegšana elektroniskā veidā palīdz samazināt kļūdu iespējamību datu ievadē un sniedz skaidru un pārskatāmu informāciju par iesniegto datu statusu un atbilstību prasībām.
6. Noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 155.¹ punktu, lai mazinātu administratīvo slogu bioloģiskajiem lauksaimniekiem, paredzot, ka turpmāk, pretendējot uz ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi, lauksaimniekiem, kas īsteno bioloģisko ražošanu, nebūs jāiesniedz informācija par herbicīdu lietošanu šīs ekoshēmas atbalstam pieteiktajās platībās.
7. Noteikumu Nr. 198 157. punkts precizēts, nosakot, ka ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi piešķir par tādu platību, kurā šajā atbalsta intervencē atbalstāmās mēslošanas līdzekļu izkliedes un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanas prakses ir izmantotas vismaz vienu reizi.
Noteikumu Nr. 198 161., 163. un 164. punkts svītrots, lai samazinātu iesniedzamās informācijas daudzumu, lauksaimniekam pretendējot uz ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi. Svītrota arī virkne nosacījumu par mēslošanas plāna sagatavošanu, informācijas sniegšanu par ražas novākšanu un darbībām ar šķidro organisko mēslojumu un minerālmēsliem, to iegādes, pārdošanas, izlietoto un krājumā esošo apjomu, par augu aizsardzības līdzekļu plānošanu, izmantošanu, iegādes, pārdošanas, izlietoto un krājumā esošo apjomu, GPS datiem un ģeomarķētu fotoattēlu iesniegšanu. Lauksaimniekam šīs ekoshēmas atbalsta saņemšanai turpmāk būs jāsniedz tikai informācija par mēslojuma izkliedei vai augu aizsardzības līdzekļu iestrādei izmantotajām tehnoloģiskajām iekārtām.
8. Noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 161.¹ un 161.² punktu, lai noteiktu to informāciju un pierādījumus, kas ir iesniedzami, lai lauksaimnieks varētu saņemt ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi, nosakot, ka lauksaimnieks minētā atbalsta saņemšanas nosacījumos noteikto informāciju iesniedz LAD, aizpildot LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā pieejamo veidlapu vai to augšupielādējot VAAD uzturētajā informācijas sistēmā. Lauksaimniekam ir jāsniedz informācija tikai par tām tehnoloģiskajām iekārtām un izmaiņām tajās tikai tad, ja šāda informācija nav iestāžu rīcībā, turklāt tikai vienu reizi piecos gados. Tiek paredzēts, ka šī informācija tiek iesniegta tikai elektroniski, jo viens no galvenajiem šīs ekoshēmas intervences mērķiem ir veicināt atbalstu precīzās lauksaimniecības izmantošanai, ietverot arī digitālās tehnoloģijas. Lauksaimniekiem, kas piesakās uz atbalstu šajā ekoshēmā, ir jābūt atbilstošai lauksaimniecības tehnikai un saziņas ierīcēm. Tas nozīmē, ka visai atbalsta nosacījumu izpildes pierādīšanai nepieciešamajai informācijai saimniecībā ir jābūt pieejamai elektroniski. Elektroniska datu iesniegšana un apstrāde ļauj ietaupīt laiku gan lauksaimniekiem, gan atbildīgajām iestādēm un nodrošina ātrāku un vienkāršāku datu pārvaldību. Elektroniskās datu iesniegšana palīdz samazināt kļūdu iespējamību datu ievadē un sniedz skaidru un pārskatāmu informāciju par iesniegto datu statusu un atbilstību prasībām.
9. Noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 165.¹ punktu, lai noteiktu, ka saistību gads attiecībā uz ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim, savukārt, ja iepriekšējā gadā pirms saistību uzņemšanās attiecīgajā platībā ir bijis deklarēts zālājs, tad pēdējā saistību gadā attiecīgo platību var pārveidot, sākot no 15. jūlija.
10. Noteikumu Nr. 198 167.1. apakšpunkts grozīts, lai noteiktu, ka ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu turpmāk būs iespējams saņemt par tām zālāju platībām, kurās tiek nodrošināts liellopu blīvums 0,3 nosacītās liellopu vienības neatkarīgi no dzīvnieku veida.
11. Noteikumu Nr. 198 178. punkts grozīts, paredzot, ka ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās atbalstu turpmāk varēs saņemt par tām zālāju platībām, kurās tiek nodrošināts liellopu blīvums 0,3 nosacītās liellopu vienības neatkarīgi no dzīvnieku veida.
12.  Precizēts noteikumu Nr. 198 256. punkts, atsauci uz 161.4. un 163.4. apakšpunktu, kas ar šiem grozījumiem tiek svītroti, aizstājot ar atsauci uz jauno 161.¹ punktu. 
13. Noteikumu Nr. 198 178. 5. pielikums tiek grozīts, lai noteiktu pārrēķina koeficientu 0,2 bišu saimei, kā arī dzīvnieku vidējā blīvuma noteikšanai nosacītās liellopu vienībās.
14. Tiek svītrots noteikumu Nr. 198 18. pielikums, tāpēc ka no lauksaimnieka vairāk netiek pieprasīta informācija par sagatavoto mēslošanas plānu, lai saņemtu ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi. Turpmāk  nav jāievēro noteikumu Nr. 198 18. pielikumā ietvertās normas, lai aprēķinātu slāpekļa vajadzību kultūraugiem un zemes izmantošanas veidiem, tā nosakot pieļaujamo slāpekļa apjomu, ko drīkst iestrādāt ar mēslošanas līdzekļiem.

Regulas 2021/2116 65. pantā dotajā definīcijā skaidrots, ka platību uzraudzības sistēma ir lauksaimniecības platībās veiktu lauksaimniecisko darbību un prakšu regulāras un sistemātiskas novērošanas, izsekošanas un novērtēšanas procedūra, kurā izmanto Copernicus Sentinel satelītdatus vai citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību. Platību uzraudzības sistēmu var izmantot gan atsevišķu prasību kontrolei un uzraudzībai, gan individuālu intervenču kontrolei.
Komisijas 2022. gada 31. maija Īstenošanas regulas (ES) 2022/1173, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, (turpmāk – regula 2022/1173) 10. pantā noteikts, ka dalībvalstij ir jānodrošina pēc iespējas plaša visu platībatkarīgo intervenču attiecināmības nosacījumu uzraudzība, piemērojot platību uzraudzības sistēmu, nodrošinot obligātu atsevišķu intervenču uzraudzību un tiecoties pakāpeniski palielināt platību uzraudzības sistēmas aptverto intervenču skaitu.
Noteikumu Nr. 198 276. punktā ir noteiktas konkrētas intervences un to atbilstības nosacījumi, kas LAD ir jākontrolē, izmantojot šo sistēmu. LAD ir paplašinājis platību uzraudzības sistēmas darbību, uzraugot un administrējot arī citas atbalsta intervences, tāpēc ir nepieciešams papildināt intervenču sarakstu noteikumu Nr. 198 276. punktā.

Noteikumu Nr. 198 276. punkts tiek grozīts, papildinot to intervenču sarakstu, kuru adiministrēšanai LAD izmanto platību uzraudzības (monitoringa) sistēmu.

Izvērtējot atbalsta maksājumu administrēšanu, ir konstatēts, ka jāprecizē vairākas noteikumu Nr. 198 prasības, kas nosaka atbalsta samazinājuma aprēķināšanu lauksaimniekiem par konstatētajām neatbilstībām nosacījumu sistēmas prasībām, pielāgot noteikumu prasības regulu normām, kā arī noteikt samērīgākus principus atbalsta samazinājuma noteikšanai, ievērojot konstatētās neatbilstības mērogu un tā kopumā atvieglojot slogu lauksaimniekam.

1. Grozīts noteikumu Nr. 198 311.7. apakšpunkts, tiešo maksājumu samazinājuma aprēķina kārtībā ietverot arī atbalsta samazinājumu par neatbilstībām sociālo nosacījumu sistēmas prasībām, kas tiek piemērotas, sākot no 2025. gada.
2. Precizēts noteikumu Nr. 198 349.1. apakšpunkts, dodot pareizu atsauci uz regulu 2022/1172.
3. Precizēts noteikumu Nr. 198 349.6. apakšpunkts, pielāgojot tā redakciju regulas 2021/2116 85. panta 6. punktam.
4. Grozīts noteikumu Nr. 198 353. un 354. punkts, precizējot, uz kuriem LLVS standartiem attiecas katrs punkts, kā arī svītrojot atsauci uz 8. LLVS standartu, jo tiek svītrota 8. LLVS standarta pirmā prasība.
5. Grozīts noteikumu Nr. 198 352.1., 353.1. un 354.1. apakšpunkts, precizējot to redakciju, un noteikta vienota pieeja atbalsta samazinājuma noteikšanas principiem, paredzot viena procenta samazinājumu.
6. Grozīts noteikumu Nr. 198 352.2., 353.2. un 354.2. apakšpunkts, precizējot to redakciju, un noteikta vienota pieeja atbalsta samazinājuma noteikšanas principiem, paredzot trīs procentu samazinājumu.
7. Grozīts noteikumu Nr. 198 352.3., 353.3. un 354.3. apakšpunkts, precizējot to redakciju, un noteikta vienota pieeja atbalsta samazinājuma noteikšanas principiem, paredzot piecu procentu samazinājumu.
8. Grozīts noteikumu Nr. 198 352.4., 353.4. un 354.4. apakšpunkts, precizējot to redakciju, un noteikta vienota pieeja atbalsta samazinājuma noteikšanas principiem, paredzot 10 procentu samazinājumu.
9. Noteikumu Nr. 198 353.6. apakšpunkts svītrots, izveidojot identisku jaunu 352.6. apakšpunktu, jo noteikumu Nr. 198 353.6. apakšpunkts nosaka atbalsta samazinājumu situācijā, kad nav nodrošināta izveidotā ilggadīgā zālāja saglabāšana, bet šis nosacījums attiecas uz 1. LLVS standartu, par kuru atbalsta samazinājumu noteikšanas procedūra ir iekļauta noteikumu Nr. 198 352. punktā.
10. Noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 354.¹ punktu, nosakot, ka tad, ja tiek konstatētas neatbilstības vairākām 7. LLVS standarta prasībām, tās tiek uzskatītas par vienu neatbilstību, piemērojot augstāko aprēķināto atbalsta samazinājuma procentu, lai tā nodrošinātu samērīgu atbalsta samazinājumu.
11. Ņemot vērā jaunā Valsts kases Vienotā pakalpojuma centra izveidi un ar to saistīto grāmatvedības pakalpojumu plūsmas izmaiņas, noteikumu Nr. 198 4. pielikums "Iesniegums platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā" ir papildināts, paredzot lauksaimnieka piekrišanu rēķina par sniegto pakalpojumu saņemšanai strukturēta elektroniska rēķina formātā uz e-adresi vai norādīto e-pasta adresi saskaņā ar Grāmatvedības likuma 11. panta četrpadsmito daļu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116) 86. pantā noteikts, ka dalībvalsts drīkst paturēt 25 procentus no summām, kas izriet no atbalsta samazinājumiem un izslēgšanas no atbalsta par nosacījumu sistēmas neievērošanu.
Noteikumu Nr. 198 357. punktā ir noteikts, ka valsts budžetā ieskaitāmi 25 procenti no summas, kas radusies, samazinot vai nepiešķirot tiešo maksājumu un agrovides maksājumu par konstatētajām nosacījumu sistēmas neatbilstībām. Tomēr, saņemot Eiropas Komisijas skaidrojumus un darba dokumentu par nosacījumu sistēmas atgūto sodu atspoguļošanu deklarācijā un 25 procentus dalībvalsts ieturējumu, ir konstatēts, ka lauku attīstības intervencēs attiecīgais administrēšanas process ir pārlieku sarežģīts.

Tiek grozīts 357. punkts, svītrojot izvēli ar iespēju 25 procentus no summas, kas radusies, samazinot vai nepiešķirot maksājumu par konstatētajām nosacījumu sistēmas neatbilstībām, ieskaitīt valsts budžetā saistībā uz agrovides maksājumiem. Šī dalībvalsts izvēle paliek spēkā attiecībā uz tiešo maksājumu intervencēm.

Noteikumi Nr. 198 noteic, ka pretendents uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja viņa tiešo maksājumu kopsumma nepārsniedz 500 eiro vai ja viņš izpilda vismaz vienu no septiņiem kritērijiem. Viens no šiem septiņiem kritērijiem paredz, ka saimniecībā jābūt nodarbinātam vismaz vienam algotam darbiniekam vai ir nodrošināta viena lauksaimniecības darbaspēka vienība uz katriem 100 hektāriem.  2023. un 2024. gadā no šīs prasības tika noteikta atkāpe, ka pretendents, kura saimniecības platība nepārsniedz 20 hektāru, tiek automātiski uzskatīts par vienu darbaspēka vienību. Šāda atkāpe piemērojama arī 2025., 2026. un 2027. gadā.

Noteikumu Nr. 198 379. punkts precizēts, paredzot izņēmumu, proti, ka arī 2025., 2026. un 2027. gadā atbalsta pretendents, kura lauksaimniecības zemes platība nepārsniedz 20 hektāru, ir uzskatāms par vienu darbaspēka vienību.

No ekoshēmas atbalsta par ekoloģiski nozīmīgu platību var saņemt atbalstu par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju (pamatkaļķošanu). Spēkā esošo noteikumu Nr. 198 144.5. apakšpunkts noteic, ka augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijai var tikt izmantots augsnes optimizācijas materiāls, kas tā iegādes brīdī ir iekļauts VAAD Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā, tomēr ir konstatēts, ka šī norma ierobežo lauksaimniekus, kas iegādājas augsnes optimizācijas materiālu citās ES dalībvalstīs, un šāda prasība nonāk pretrunā ar brīvu preču aprites un nediskriminācijas principiem, kas noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD). Tādējādi, lai novērstu konkurenci ierobežojošu normu, ir jāparedz, ka ir pieļaujama arī tāda augsnes optimizācijas materiāla izmantošana, kas ir iegādāts citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, bet vēl nav reģistrēts VAAD. Šādā gadījumā lauksaimniekam VAAD ir jāsniedz papildinformācija par iegādātā augsnes optimizācijas materiāla neitralizācijas spēju.

Izdarīti grozījumi noteikumu Nr. 198 144.5. apakšpunktā, papildinot nosacījumu, ka ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību var saņemt arī tad, ja tiek izmantots augsnes optimizācijas materiāls, kas tiek tirgots citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.
Noteikumi Nr. 198 papildināti ar jaunu 146.1.¹ apakšpunktu, nosakot, ka lauksaimniekam ir jāsniedz arī informācija par iegādātā augsnes optimizācijas materiāla neitralizācijas spēju, ja tas nav iekļauts VAAD Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.