Anotācija

Degvielas cenu pieaugums rada būtisku negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību - gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Degviela ir svarīga izmaksu sastāvdaļa transportam, lauksaimniecībai, loģistikai un ikdienas dzīvei. Straujais degvielas cenu kāpums palielina preču un pakalpojumu izmaksas, veicina inflāciju un samazina iedzīvotāju pirktspēju, īpaši reģionos un mazturīgajām mājsaimniecībām. Šāda situācija ietekmē mājsaimniecības, īpaši ar zemākiem ienākumiem un lauku apvidu iedzīvotājiem, kuriem nav alternatīvu pārvietošanās veidu, loģistikas un transporta uzņēmumiem, kas degvielu izmanto kā galveno ražošanas faktoru, pieaugot izmaksām - pieaug publiskā sektora izdevumi (transports, apsilde, drošība).
Lai gan naftas un degvielas vairumtirdzniecības cena biržā svārstās, mazumtirgotāju faktiskā pārdošanas cena ne vienmēr mainās kopā ar biržas cenu kritumu. Rodas bažas, ka daļa mazumtirgotāju izmanto ģeopolitisko krīzi, lai palielinātu savu maržu un gūtu nesamērīgu papildu peļņu.
Šobrīd nav efektīva, caurspīdīga un mērķtiecīga mehānisma, kas ierobežotu pārmērīgi augstu degvielas cenu kāpumu un aizsargātu patērētājus, tādēļ Ekonomikas ministrija izstrādājusi Likumprojektu.  

Likumprojekts paredz, ka solidaritātes maksājuma maksātājs (degvielas mazumtirgotājs) veic solidaritātes maksājumu terminētā periodā, kas vērsts uz valsts apgādes drošības stiprināšanu, mazinot ar degvielas cenu pieaugumu saistīto ietekmi uz tautsaimniecību. Solidaritātes maksājumu piemēro, lai nodrošinātu nodokļu izmaiņu atbilstošu un savlaicīgu atspoguļošanu degvielas mazumtirdzniecības cenās, kā arī gadījumos, kad degvielas cenu pieaugums mazumtirdzniecībā būtiski pārsniedz naftas produktu cenu izmaiņas pasaules tirgos vai cenas neatbilst nodokļu izmaiņām.

Likumprojekts izstrādāts kā īslaicīgs, ārkārtas un samērīgs risinājums, kas reaģē uz konkrētiem riskiem degvielas mazumtirdzniecības tirgū un ir tieši vērsts uz patērētāju interešu aizsardzību. Šobrīd noteikts, ka likums pēc izsludināšanas ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim. Līdz ar to ir skaidri noteikts likuma piemērošanas termiņš. Solidaritātes maksājuma mehānisms netiks iedarbināts ar likuma spēkā stāšanos, bet tiks aktivizēts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuros tiks noteikts konkrēts piemērošanas periods (atkarīgs no tirgus situācijas), definēti tehniskie parametri, tajā skaitā orientējošās mazumtirdzniecības cenas (turpmāk - OC) aprēķina metodika. Šāda veida pieeja dos elastību un nodrošinās, ka mehānisms tiek piemērots tikai tad, kad tas būs objektīvi nepieciešams un tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Šāds likuma darbības termiņš noteikts, jo solidaritātes maksājums ir ārkārtas pasākums, kas paredzēts konkrētai krīzes situācijai – strauji paaugstinoties degvielas cenām. Darbības laikam jābūt strikti ierobežotam, lai nepārvērstos par pastāvīgu tirgus iejaukšanās instrumentu. 

Likumprojekts attiecas arī uz apgādes drošības stiprināšanu, nodrošinot nepieciešamo resursu pieejamību un nepārtrauktu piegādi, kā arī ļauj valstij vai atbildīgajām institūcijām savlaicīgi rīkoties apdraudējuma gadījumā, tādējādi mazinot riskus ekonomikai un sabiedrībai. Maksājumi tiek novirzīti piegādes infrastruktūras uzturēšanai, jaunu jaudu attīstīšanai, rezervju veidošanai un sistēmas stabilitātes nodrošināšanai. Kā rezultātā, tas ļauj savlaicīgi investēt apgādes sistēmā, uzturēt nepieciešamās rezerves un nodrošināt nepārtrauktu resursu piegādi, tādējādi mazinot riskus krīzes situācijās un stiprinot valsts enerģētisko un ekonomisko drošību.

Likumprojekts ierobežo degvielas mazumtirgotāju īpašuma tiesības Satversmes 105. panta izpratnē, nosakot tiem solidaritātes maksājumu par degvielas cenas pārsniegumu virs objektīvi aprēķinātās OC. Šāds ierobežojums atbilst Satversmes 105. pantam:
1. ierobežojums ir noteikts ar likumu, kas skaidri definē solidaritātes maksājuma subjektus, objektus,maksājuma bāzes aprēķina formulu, likmi, deklarēšanas kārtību un darbības beigu termiņu (2026.gada 31.decembris), kā arī paredz izņēmumus gadījumiem, kad mazumtirgotājs var dokumentāri apliecināt augstākas degvielas iegādes izmaksas. Regulējums ir pietiekami skaidrs un paredzams, nodrošinot tiesiskās noteiktības principa ievērošanu.
2. ierobežojumam ir leģitīms mērķis – sabiedrības labklājības aizsardzība un ekonomiskās drošības nodrošināšana ir atzīti par leģitīmiem īpašuma tiesību ierobežošanas pamatiem. Likumprojekta mērķis ir aizsargāt patērētājus no nepamatoti augsta cenu pieauguma ārkārtējas enerģētiskās krīzes apstākļos un nodrošināt valsts apgādes drošību.
3. ierobežojums ir samērīgs - mehānisms ir tieši vērsts uz identificēto problēmu, proti, pārmērīgo uzcenojumu virs objektīvi pamatota cenu līmeņa. OC ietver visas pamatotās izmaksas un ekonomiski samērīgu peļņu, tādēļ instruments ir precīzs un mērķtiecīgs. Tāpat tika izvērtēti alternatīvie risinājumi (piemēram, akcīzes samazinājums, rezervju izlaišana tirgū). Šie risinājumi mazina cenu slogu patērētājiem, bet nerisina pārmērīga uzcenojuma problēmu. Solidaritātes maksājums nav cenu regulēšana - tirgotāji saglabā cenu noteikšanas brīvību, atbrīvojuma mehānisms aizsargā tirgotājus ar dokumentāri apliecinātām augstākām izmaksām, un mehānisms ir terminēts. Kā arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties ekonomiskās politikas instrumentus krīzes apstākļos. 100% likme attiecas tikai uz to ieņēmumu daļu, kas pārsniedz OC ar 3%, nevis uz kopējo apgrozījumu vai peļņu kopumā. Tirgotāja tiesības gūt samērīgu peļņu no pamatdarbības nav skartas. Līdz ar to likumprojektā ietvertais īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs un atbilst Satversmes 105. pantam.

Solidaritātes maksājums ir jauna, patstāvīga publisko maksājumu sistēma, kas piemērojama vispārēji un vienlīdzīga visiem degvielas mazumtirgotājiem bez selektīviem izņēmumiem. Tā nav atkāpšanās no esošas nodokļu atsauces sistēmas Komisijas paziņojuma 2016/C 262/01 5.2.3. sadaļas izpratnē un nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Likumprojektā ietvertais nerada būtiskus tiesvedības riskus Enerģētikas hartas nolīguma (turpmāk - ECT) ietvaros, jo solidaritātes maksājums pēc savas būtības ir fiskāls instruments, kas ECT izpratnē ir pielīdzināms nodokļa uzlikšanas apmēram (ECT 21.panta 5.punkts). Atbilstoši ECT ietvaram, tiesvedības riski ir maz iespējami, jo solidaritātes maksājums ir pagaidu risinājums, nediskriminējošs, samērīgs un kalpo leģitīmam sabiedriskajam mērķim (patērētāju aizsardzība, apgādes drošība). Kā arī likumprojekts paredz izņēmumu godprātīgajiem mazumtirgotājiem, to dokumentāri apliecinot par augstām degvielas iegādes izmaksām. Tāpat likumprojekts neatbilst ekspropriācijas kritērijiem, proti, nav nacionalizācija. 

Likumprojekts paredz, ka Ekonomikas ministrija katras nedēļas pirmajā darba dienā aprēķina un publicē tīmekļvietnē OC dīzeļdegvielai un benzīnam. OC nav teorētiska, bet objektīvi aprēķināta. Ministru kabinets paredz, ka OC cenā tiek ietverti būtiskākie degvielu veidojošie cenu elementi, tajā skaitā degvielas iegādes izmaksas, piegādes, uzglabāšanas, loģistikas izmaksas, nodokļi un citi valsts noteiktie obligātie maksājumi,naftas produktu drošības rezervju uzturēšanas izmaksas, saimnieciskās darbības izmaksas un ekonomiski pamatota un nesamērīga mazumtirdzniecības peļņa. OC kalpo kā objektīvs etalons, nevis obligāta pārdošanas cena – mazumtirgotāji saglabā uzcenojuma noteikšanas brīvību.
OC nodrošina, ka mazumtirgotāji var gūt peļņu, jo solidaritātes maksājums vērsts tikai pret pārmērīgo uzcenojumu.
Ja mazumtirgotāju degvielas faktiskā cena pārsniedz OC × 1,03 (3% tolerance), visas ieņēmumu summas virs šī sliekšņa tiek iekļautas solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100 procentu likmi. Attiecīgi mazumtirgotāji veic solidaritātes maksājumu likumā noteiktajā apmērā, kas tiek solidāri novirzīts ar strauju degvielas cenu pieaugumu saistīto izmaksu segšanai.

Solidaritātes maksājuma likmes noteikšana 100 procentu apmērā no solidaritātes maksājuma bāzes ir pamatota, ņemot vērā likuma mērķi – mazināt ar degvielas cenu pieaugumu saistīto negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz patērētājiem un nodrošināt valsts apgādes drošību. Esošie nosacījumi nodrošina, ka solidaritātes maksājuma bāzē tiek ietverti tikai faktiskie cenu pārsniegumi virs orientējošās mazumtirdzniecības cenas ar 3% toleranci, savukārt orientējošā cena ietver visas būtiskās izmaksas, piegādes, uzglabāšanas, loģistikas un nodokļu izmaksas, kā arī saprātīgu un ekonomiski pamatotu peļņu. Tādējādi tiek saglabāta tirgotāju iespēja segt savas saimnieciskās darbības izmaksas un gūt samērīgu peļņu. Nosakot solidaritātes maksājuma likmi 100 procentu apmērā, tiek nodrošināts, ka visa solidaritātes maksājuma bāzē aprēķinātā summa tiek pilnībā novirzīta administrējošās iestādes kontā Valsts kasē. Šie līdzekļi ļauj valsts institūcijām stiprināt valsts apgādes drošību, piemēram, uzturot degvielas rezerves un finansējot citus nepieciešamos pasākumus. Vienlaikus 100 procentu likme nodrošina vienkāršu, caurskatāmu aprēķina kārtību un vienlīdzīgu piemērošanu visām degvielas uzpildes stacijām.

Mazumtirgotāju pienākums ir iesniegt solidaritātes maksājuma deklarāciju tajā brīdī, kad tiek konstatēts, ka mazumtirgotājam maksāšanas periodā ir pienākums maksāt maksājumu. Solidaritātes maksājuma deklarācijā aprēķināto maksājuma summu iemaksā administrējošās iestādes norādītā kontā Valsts kasē ne vēlāk kā maksāšanas periodam sekojošā mēneša 23.datumā.
Solidaritātes maksājumu nepiemēro, ja mazumtirgotājs var dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza OC aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazina proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai. Mazumtirgotājam jāiesniedz dokumentāri apliecinājumi (degvielas iegādes rēķins, muitas deklarācija, solidaritātes maksājuma deklarācija) Possessor. Šādi tiek aizsargāti godprātīgi mazumtirgotāji.

Tāpat likumā noteikts, ka Ministru kabinets izlemj par iestādi, kuras  padotībā atrodas administrējošā iestāde un padotības formu attiecībā uz administrējošās iestādes uzdevumiem. 
Possesor kā administrējošā iestāde kontrolē solidaritātes maksājuma maksāšanas un deklarēšanas pareizību un salīdzina mazumtirgotāju deklarēto faktisko mazumtirdzniecības cenu ar publicēto OC, kā arī sadarbojas ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (turpmāk - PTAC), lai nodrošinātu degvielas uzpildes staciju pārbaudes veikšanu. 
Šī likuma izpildē kā administrējošā iestāde - Possesor izvēlēta, jo Possessor kopš tā izveidošanas ir uzkrājis būtisku pieredzi tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, tas ir, valsts īpašumu privatizācijā, atsavināšanā un slikto valsts aktīvu restrukturizācijā, kā arī pilda Enerģētikas likumā noteiktās centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus un valsts pirmās nepieciešamības preču krājumu un materiālo rezervju administrējošās iestādes uzdevumus. Turklāt tā jau šobrīd īsteno uzdevumus, kas būtu pielīdzināma likumprojektā noteiktajam jaunajam pārvaldes uzdevumam. Proti, Possessor nodrošina drošības rezervju pakalpojuma maksas administrēšanu. Possessor rīcībā ir nepieciešamie cilvēkresursi un profesionālā kompetence, kā arī izveidota efektīva iekšējās kontroles, risku vadības un finanšu pārvaldības sistēma, kas ļauj nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu deleģēto funkciju izpildi. Turklāt Possessor tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildē cieši sadarbojas ar publiskām pārvaldes iestādēm, Eiropas Savienības un starptautiskajām institūcijām, kas apliecina tā spēju darboties publiskās pārvaldes institucionālā vidē un ievērot augstus pārvaldības standartus. Ņemot vērā minēto, secināms, ka Possessor ir gan atbilstoša pieredze, gan institucionālā kapacitāte un resursi, lai efektīvi pildītu arī ar likumprojektu deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, nodrošinot tā kvalitatīvu, ekonomiski pamatotu un tiesisku īstenošanu.

Ja Possessoram veicot solidaritātes maksājuma aprēķina un samaksas kontroli (pārbaudi) konstatē, ka aprēķinātais maksājums neatbilst likumā noteiktajām normām, tad Possessor nosūta maksātājam paziņojumu par maksājuma un nokavējuma naudas apmaksu. Par maksājuma termiņa nokavējumu maksātājs maksā nokavējuma naudu 0,05% apmērā par katru nokavēto dienu. Maksātājam par maksājumu un nokavējuma naudu jāsamaksā 10 dienu laikā no paziņojuma paziņošanas dienas. Turklāt, ja maksātājs nesamaksā noteiktajā termiņā, tad Possessor īsteno piespiedu izpildi atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.  

Likumprojektā noteikta norma, kas nosaka, ka PTAC sadarbībā ar Possesor ir tiesīgs pieprasīt informāciju un papildus dokumentāciju, veikt pārbaudes degvielas uzpildes stacijās un atbildēt uz patērētāju sūdzībām.