Anotācija (ex-ante)

Rīkojuma projekts paredz atļaut Finanšu ministrijai atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam regulējumam nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai - biedrībai “Latvijas Nedzirdīgo savienība” valsts nekustamā īpašuma – zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, daļu 1250,90 m² platībā, piemērojot de minimis valsts atbalstu samazinātas likumiskās lietošanas maksas veidā (izņemot tajā ietverto nekustamā īpašuma nodokli).

Vispārējā kārtība

Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) Elvīras ielā 19, Rīgā, ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.17100 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 064 0096) sastāv no  zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) – Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, ar kopējo platību 5184 m²; zemes vienības  lietošanas mērķis: 0902 – Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve; valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2024.gada 1.janvārī ir  136 316 euro.
Zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 17100 nekustamajam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) norādīta adrese: Elvīras iela 19, Rīga, NĪVKIS norādīta administratīvā teritorija, kurā minētais nekustamais īpašums atrodas un tā sastāvā esošās zemes vienības adrese:  Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, kas atbilst Valsts adrešu reģistra ierakstiem.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz valsts zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) atrodas biedrības “Latvijas Nedzirdīgo savienība”, (turpmāk – Biedrība) īpašumā esošas būves:
Būve – biroju ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0096 001) ar kopējo platību 1719,8 m²;
Būve – noliktava (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0096 004) ar kopējo platību 74,4 m²;
Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0096 007) ar kopējo platību 59 m²;
Būve – rehabilitācijas centrs (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0263 001) ar kopējo platību 593,6 m²;
Daļa no būves – mācību un ražošanas korpusa (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0211 003) ar kopējo platību  2678,8 m² (pārējā daļa uz fiziskai personai piederošas blakus zemes vienības) ;
Daļa no būves – metāla noliktavas - angāra (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0211 006) ar kopējo platību 410,1 m² (pārējā daļa arī uz fiziskai personai piederošas blakus zemes vienības).
 Īpašuma tiesības uz būvi ar kadastra apzīmējumu 0100 064 0096 001, kas ietilpst nekustamā īpašuma  (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 564 0058) sastāvā, ierakstītas uz Biedrības vārda Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.18249.
Būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 064 0096 004, 0100 064 0096 007, 0100 064 0211 003, 0100 064 0211 006 kopā ar vēl vienu būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0211 002) reģistrētas nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 564 0130) sastāvā un ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000121376 uz Biedrības vārda.
Īpašuma tiesības uz būvi ar kadastra apzīmējumu 0100 064 0263 001, kas ietilpst nekustamā īpašuma  (nekustamā kadastra Nr. 0100 564 0006) sastāvā, ierakstītas uz Biedrības vārda Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000498979.
Saskaņā ar NĪVKIS un Zemesgrāmatas datiem  valsts zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 m dziļumā, 41 m²; un  44 m²;
- aizsargjoslas teritorija gar kanalizācijas spiedvadu, kas atrodas līdz 2 m dziļumā, 390 m²;
- aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, 125 m² un 676 m²;
- aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos līdz 20 kilovoltiem, 248 m²; un 57 m²;
- aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem, 511 m²;
- aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 mega­paskāliem, 22m²;
- aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu kabeļu līniju, 33 m², 103 m²; un 76 m²;
- aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, 154 m², 57 m² un 10 m²;
- aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu kabeļu līniju, 22 m²;
- aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 m dziļumā, 91 m².
Biedrībai, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Papildus minētajiem apgrūtinājumiem Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - uz zemes gabala atrodas zemes īpašniekam nepiederošas ēkas, kuru īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumos Nr.100000121376 un Nr.18249.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr.IEN/2020/364, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu, tostarp, nekustamā īpašuma  (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) – zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, pārvaldīšanu un iznomāšanu.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 14.07.2022. rīkojumu Nr.517 “Par valsts nekustamā īpašuma Elvīras ielā 19 k–3, Rīgā, daļas nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai “Latvijas Nedzirdīgo savienība”” (turpmāk – MK rīkojums Nr.517) , saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrās daļas 2.¹ punktu un piekto daļu nekustamā īpašuma – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) – Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, daļa 2957,47 m² platībā tika nodota Biedrībai bezatlīdzības lietošanā ar termiņu uz 10 gadiem tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai un zemes vienības daļa 1250,90 m² platībā tika nodota Biedrībai bezatlīdzības lietošanā, piešķirot de minimis valsts atbalstu samazinātas nomas maksas veidā (100 % apmērā) līdz brīdim, kad plānotais atbalsts pārsniedz Eiropas Komisijas 18.12.2013.regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam 3. panta 2. punkta pirmajā daļā noteikto summu viena vienota uzņēmuma līmenī atbilstoši regulas 2. panta 2. punktā noteiktajai "viena vienota uzņēmuma" definīcijai, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2023. Ar Biedrību tika noslēgti attiecīgi nekustamā īpašuma patapinājuma līgumi.
05.08.2022. noslēgts Apbūvēta zemesgabala Elvīras ielā 19 K-3, Rīgā, daļas patapinājuma līgums Nr.IEN/2022/1479, ar kuru zemes vienības daļa 2957,47 m² platībā, kura atbilst 295747/518400 daļām no visas zemes vienības, nodota Biedrībai bezatlīdzības lietošanā no 14.07.2022. uz laiku, kamēr Biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet ne ilgāk kā uz 10 (desmit) gadiem. Patapinājuma līgumā norādītā  zemes vienības platība noteikta atbilstoši aprēķinam par proporciju, kādā Biedrība to lieto valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildei.
16.09.2022. noslēgtais Apbūvēta zemesgabala Elvīras ielā 19 K-3, Rīgā, daļas patapinājuma līgums Nr.IEN/2022/1741, ar kuru zemes vienības daļa 1250,90 m² platībā, kura atbilst 12509/51840 daļām no zemes vienības, tika nodota Biedrībai bezatlīdzības lietošanā, piešķirot de minimis valsts atbalstu samazinātas nomas maksas veidā (100 % apmērā) izbeidzās 31.12.2023. ar līguma termiņa notecējumu.
Attiecīgi, pamatojoties uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta otro daļu Biedrībai 21.03.2024 nosūtīts Maksāšanas paziņojums Nr.IEN-2024-341, ar kuru Biedrība informēta par zemes vienības daļas 1250,90 m² platībā  likumiskās lietošanas maksas apmēru.
Saskaņā ar 25.07.2022. starp VNĪ un Biedrību noslēgto Vienošanos Nr.IEN/1206-z/3-2 par grozījumiem 04.11.2011. Apbūvēta zemesgabala Rīgā, Elvīras ielā 19 nomas līgumā Nr.1206-Z/3, Biedrībai piederošo būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai ar 14.07.2022.  nodota lietošanā par maksu zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) daļa 975,63 m² platībā, kas atbilst 97563/518400 domājamām daļām no visas zemes vienības.
Ņemot vērā to, ka VNĪ un Biedrības noslēgtā patapinājuma līguma Nr. IEN/2022/1741 darbības termiņš ir beidzies 31.12.2023., Biedrība ar 14.03.2024. vēstuli Nr. 1-12/24/18 iesniegusi VNĪ pieteikumu de minimis atbalsta saņemšanai, lūgusi pagarināt minētā līguma darbības termiņu vai noslēgt jaunu līgumu un informējusi par  de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās Veidlapas par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai identifikācijas numuru 98321 (turpmāk – de minimis atbalsta veidlapa). Atbilstoši de minimis atbalsta veidlapā norādītajai informācijai Biedrībai ir četri saistītie uzņēmumi un sniegts de minimis atbalsts periodā no 16.09.2022. līdz 02.03.2023.
Biedrība jau iepriekš, 07.04.2021. vēstulē Nr.1-12/49, atbildot uz Finanšu ministrijas 25.11.2020. novembra vēstulē Nr. 10.1-7/12-38/6212 sniegto informāciju par to, ka Biedrība kā uz valsts zemes vienības esošo ēku īpašniece, ievērojot  Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma  4.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto, var ierosināt nekustamā īpašuma Elvīras ielā 19, Rīgā, atsavināšanu, vērsa  uzmanību, ka tās rīcībā nav tik lieli finanšu līdzekļi, kurus varētu izmantot minētā nekustamā īpašuma iegādei. 
Biedrība reģistrēta Biedrību un nodibinājumu reģistrā 23.09.2005. ar reģistrācijas Nr.40008000615. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedriskā labuma organizāciju reģistra datubāzi, Latvijas Nedzirdīgo savienībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss ar 05.10.2007. Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu Nr.176 un tas šā rīkojuma projekta sagatavošanas laikā ir spēkā esošs. Sabiedriskā labuma darbības jomas: Sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšana; labdarība.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra vietnē publicēto informāciju Biedrības darbības mērķi ir nodrošināt sabiedrisko labumu Latvijas sociāli mazaizsargātai grupai - nedzirdīgām personām: sekmēt nedzirdīgo personu iekļaušanos sabiedrībā; veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību nedzirdīgo personu problēmu risināšanā.
Saskaņā ar Biedrību reģistrā un Maksātnespējas reģistrā pieejamo informāciju 25.07.2024. Biedrībai nav pasludināts maksātnespējas process, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, nav uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums un nav izbeigta saimnieciskā darbība.
Saskaņā ar Biedrības tīmekļvietnē http://www.lns.lv/lat/par_mums/statuti/ publicētajiem statūtiem un sniegto informāciju Biedrības galvenie mērķi ir nodrošināt sabiedrisko labumu Latvijas sociāli mazaizsargātai grupai – personām ar dzirdes traucējumiem:
- sekmēt personu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā.
- veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību personu ar dzirdes traucējumiem problēmu risināšanā.
Statūtos noteikto mērķu realizācijai Biedrība veic šādus uzdevumus:
- apzina Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas ar dzirdes traucējumiem;
- rūpējas par Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem sociālo rehabilitāciju, lai veicinātu viņu integrēšanos sabiedrībā;
- rūpējas par valsts un pašvaldību atbalstu Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem materiālo, sadzīves un kultūras vajadzību apmierināšanai, izglītības līmeņa paaugstināšanai, veselības aizsardzībai un sociālajai rehabilitācijai;
- veicina Latvijā dzīvojošu personu ar dzirdes traucējumiem cilvēktiesību aizsardzības ievērošanu, to iesaistīšanu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs;
- rūpējas par valsts atbalstu latviešu zīmju valodas attīstīšanai un lietošanai saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem.
Šo uzdevumu veikšanai Biedrība ir izveidojusi SIA “LNS Rehabilitācijas centrs” (reģistrācijas Nr. 50103515621) un SIA “LNS Surdotehniskās palīdzības centrs”(reģistrācijas Nr. 40003276127). Tajos nedzirdīgie un vājdzirdīgie klienti var saņemt viņiem nepieciešamos pakalpojumus. Biedrības sistēmā darbojas arī SIA “LNS Nekustamie īpašumi” (reģistrācijas Nr. 40003727287) un Latvijas Nedzirdīgo savienības SIA “LNS DANE” (reģistrācijas Nr. 41503002470).
Saskaņā ar LURSOFT datiem Biedrība ir minēto kapitālsabiedrību 100% īpašniece.
Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmajai daļai, biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Minētā likuma 7.pants noteic, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus, bet biedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta  otrās daļas 2.¹ punktā noteikts, ka valsts mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai. Saskaņā ar minētā likuma 5.panta piekto daļu lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai pieņem Ministru kabinets; publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai nodod uz laiku, kamēr tiem ir spēkā attiecīgais statuss, bet ne ilgāku par 10 gadiem; publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai var nodot atkārtoti.
Izšķērdēšanas novēršanas likumā iestrādāts vispārīgs princips, kas aizliedz publiskas personas mantu nodot privātpersonai bezatlīdzības lietošanā, nosakot šaurus izņēmuma gadījumus un kā vieno no tiem, ka šādu mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai. Proti, izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas lomu un nozīmi sabiedrībā, ir noteikts izņēmums attiecībā uz sabiedriskā labuma organizācijām. Minētais regulējums likumā ir spēkā no 09.04.2008.
Ievērojot minēto, nododot Biedrībai nekustamā īpašuma Elvīras ielā 19 k–3, Rīgā, daļu 1250,90 m² platībā bezatlīdzības lietošanā, piešķirot de minimis valsts atbalstu samazinātas likumiskās lietošanas maksas  (uz visu likumisko lietošanas maksu, izņemot tajā ietverto nekustamā īpašuma nodokli, kas aprēķināts atbilstoši Rīgas valstpilsētas pašvaldības Maksāšanas paziņojumam par nekustamā īpašuma nodokli kārtējam gadam) veidā, Biedrībai tiek nodrošināta iespēja ietaupītos līdzekļus izmantot statūtos noteikto sociāli svarīgo mērķu sasniegšanai un  tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, tādējādi nekustamā īpašuma nodošana bezatlīdzības lietošanā Biedrībai  attaisnota ar sabiedrībai svarīgām interesēm.

Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 7.pants nosaka, ka komercdarbības atbalsts var tikt piešķirts kā nekustamā īpašuma iznomāšana par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību. Komerclikuma 1.panta trešajā daļā ir noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē komercsabiedrība — fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību. No Eiropas Savienības tiesu prakses izriet, ka par komercsabiedrību (saimnieciskās darbības veicēju) ir atzīstama jebkura persona, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta, kura ir iesaistīta saimnieciskās darbības/ekonomiskās aktivitātes veikšanā, piedāvājot preces vai pakalpojumus tirgū. Fakts, ka potenciālais atbalsta saņēmējs ir bezpeļņas organizācija vai arī fakts, ka potenciālais saņēmējs tiek pilnībā finansēts no valsts resursiem un tas savus pakalpojumus sniedz bez maksas, neizslēdz iespējamību, ka tas var tikt kvalificēts kā komercsabiedrība (saimnieciskās darbības veicējs).
Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.517 sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – MK Nr.517 anotācija) norādīto informāciju, izvērtējot Biedrības sniegto informāciju un VNĪ veiktajā apsekošanā konstatētos faktiskos apstākļus par Biedrībai piederošo būvju izmantošanu uz valsts zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, tika secināts, ka:
- Biedrības telpas 10,87 % apmērā ir nodevusi nomā citām personām, tādēļ zemes vienības daļai 563,50 m² platībā (atbilst 10,87%, jeb 1087/10000 domājamām daļām no visas valsts zemes vienības) var tikt piemērots nomas maksas samazinājums 100% apmērā, piemērojot de minimis regulējumu;
- attiecībā uz 13,26% no Biedrības īpašumā esošajām neiznomātajām telpām, kurās Biedrība neveic arī valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus,  attiecīgi zemes vienības daļai 687,40 m² platībā (atbilst 13,26%, jeb  1326/10000 domājamām daļām no visas valsts zemes vienības), iespējams, var tikt piemērots nomas maksas samazinājums 100% apmērā, piemērojot de minimis regulējumu.
MK rīkojuma Nr.517 anotācija norādīts, ka Būve – noliktava (būves kadastra apzīmējumu 0100 064 0096 004) tiek izmantota Biedrības saimnieciskās darbības veikšanai. Būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0096 007) daļēji tiek iznomāta. Būves – angāra (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0211 006) daļa, kas atrodas uz valsts zemes vienības, nav iznomāta un Biedrība neveic valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus. Būves – ražošanas ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 064 0211 003) daļa, kas atrodas uz valsts zemes vienības, daļēji tiek izmantota valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu veikšanai, daļēji – Biedrības saimnieciskās darbības veikšanai.
Biedrība nav iesniegusi informāciju, ka pēc MK rīkojuma Nr.517 pieņemšanas būtu mainījušies faktiskie apstākļi un telpas, kurās veikta saimnieciskā darbība, tiktu izmantotas citiem mērķiem (piemēram, deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai) kā tas ir norādīts minētajā MK rīkojuma Nr.517 anotācija, līdz ar to, zemes vienības Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, daļas 1250,90 m² platībā, nodošanai Biedrībai bezatlīdzības lietošanā piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi.
Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma nodošana bezatlīdzības lietošanā sniedz priekšrocību Biedrībai, kura nekustamā īpašuma daļā veic saimniecisko darbību, pasākums var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts samazinātas likumiskās lietošanas maksas veidā, ko var sniegt, ja ir ievēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi. Proti, šajā gadījumā komercdarbības atbalstu samazinātas likumiskās lietošanas maksas veidā var piešķirt, ievērojot de minimis atbalsta nosacījumus.
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1.panta otrās daļas 5. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka de minimis atbalsts ir komercsabiedrībai noteiktā laikposmā piešķirts komercdarbības atbalsts, kurš nepārsniedz summu, kas noteikta Komisijas (ES) 18.12.2013. regulā Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk — Komisijas regula Nr. 1407/2013), t.i., kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013  8.panta otro daļu šo regulu piemēro līdz 31.12.2023. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7.panta 4.punktu pēc šīs regulas spēkā esības perioda beigām jebkurai de minimis atbalsta shēmai, kas atbilst šīs regulas nosacījumiem, šī regula ir piemērojama vēl sešus turpmākos mēnešus.
Saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4.pantu komercdarbības atbalsta tiesiskais ietvars ir šis likums, Līgums par Eiropas Savienības darbību, Eiropas Savienības tiesību akti, Eiropas Savienības judikatūra un citi dokumenti komercdarbības atbalsta kontroles jomā, kurus piemēro, izvērtējot komercdarbības atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu (turpmāk — Eiropas Savienības akti), kā arī citas Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas.
Ar 01.01.2024. stājās spēka Eiropas Komisijas 13.12.2023. regula (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula) (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 15.12.2023., Nr.L) (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202302831) un to var piemērot līdz 30.06.2031. Saskaņā ar Regulas 3.panta 2.punktu de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā nevar pārsniegt 300 000 euro.
Atbilstoši Regulas 3.panta 4.punktā noteiktajam, robežlielumu, kas noteikts Regulas 3.panta 2.punktā, piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai izvirzītā mērķa.

Saskaņā ar Regulas 3.panta 5.punktu, lai piemērotu Regulas 2. punktā noteikto robežlielumu, atbalstu izsaka naudas līdzekļu dotācijas veidā. Izmanto bruto summas, tas ir, summas pirms nodokļiem vai citiem atskaitījumiem. Ja atbalstu nepiešķir kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.
​Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Likums) 38.panta pirmo daļu, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi.
Saskaņā ar Likuma 38.panta otro daļu būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri % no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz 15 euro apmērā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru.
Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” anotācijā ir sniegts zemes lietošanas maksas apmēra pamatojums. Proti, anotācijā izskaidrots, ka konkrētais zemes lietošanas maksas apmērs noteikts, saskaitot divas komponentes: 1) atlīdzību par nekustamā īpašuma nodokli, ko maksā zemes īpašnieks, –1,5 % apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā; 2) zemes īpašnieka ienākumu jeb atlīdzību par viņa īpašuma tiesību ierobežojumu –2,5 % apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā (sk. likumprojektu reģistra datubāzē informāciju par likumprojektu Nr.843/Lp13 „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" (https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/ED0E734C16CEB54BC225860D00268496?OpenDocument). 
Likumdevējs nav norādījis, vai likumiskās lietošanas maksa būtu samazināma gadījumos, kad konkrētam īpašumam ir piešķirta nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, kā tas ir šajā gadījumā Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā. Saskaņā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta Maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2024.gadam, pamatojoties uz likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5.panta trešo daļu un Rīgas domes 15.12.2021. saistošo noteikumu Nr.109 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā" 3.17.apakšpunktu,  nekustamajam īpašumam Elvīras ielā 19 k-13, Rīgā, no 01.01.2024. līdz 31.12.2024. piemēroti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi 90% apmērā, nosakot maksājamo nekustamā īpašuma nodokli 204,47 euro apmērā. 
Saskaņā ar Likuma 38.panta trešo daļu lietošanas maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu, ja būves īpašnieks un zemes īpašnieks nevienojas citādi.
Atbilstoši Likuma 42.panta piektajā daļā noteiktajam, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma 38.panta prasības piemēro ar 01.01.2024.
Likuma 38.panta septītajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem saskaņā ar šā panta otro daļu.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 064 0096) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) - Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, 5184 m² platībā, kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 136316 euro, attiecīgi zemes vienības daļas 1250,90 m² platībā kadastrālā vērtība ir 32893,07 euro.
Ievērojot minēto, saskaņā ar VNĪ veikto aprēķinu, atbilstoši Likuma 38.panta otrajai daļai Biedrībai par valstij Finanšu ministrijas personā piederošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) - Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, daļas 1250,90 m² platībā lietošanu, sākot no 01.01.2024. ir jāmaksā likumiskā lietošanas maksa 328,93 euro ceturksnī un sākot ar 01.07.2024. (ievērojot likumu “Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"”, kas stājās spēkā 01.07.2024.) jāsedz Maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā 15 euro apmērā.
Regulas 3.panta 3.punktā noteikts, ka de minimis atbalstu uzskata par piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā de minimis atbalsts uzņēmumam izmaksāts. Ievērojot minēto, valsts atbalsta summu 2024.gadam atbilstoši zemes likumiskās lietošanas maksas apmēram būs iespējams piešķirt no dienas, kad spēkā būs stājies šis rīkojuma projekts. Papildus Biedrībai ir pienākums kompensēt VNĪ nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegtajam Maksāšanas paziņojumam par nekustamā īpašuma nodokli attiecīgajam kalendārajam gadam atbilstoši zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 064 0060) - Elvīras ielā 19 k-3, Rīgā, daļai 1250,90 m² platībā.
Atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta trešajai daļai, ja publiskas personas mantu nodod bezatlīdzības lietošanā, par to pieņem lēmumu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:
1) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;
2) nodošanas nepieciešamība un lietderība;
3) nododamās mantas lietošanas vai izmantošanas mērķis un termiņš;
4) gadījumi, kad nodotā manta atdodama atpakaļ;
5) citi nepieciešamie noteikumi, tai skaitā noteikumi, lai nodrošinātu attiecīgās mantas saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.
Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta sestajā daļā noteikts, ka, pamatojoties uz lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, slēdz rakstveida līgumu.

Nē

Personas, kas izmanto Biedrības pakalpojumus.

-

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-