24-TA-1405: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas palielināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 80. pantu un likuma “Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā” 5., 6. un 8. pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Informēt par Latvijas Republikas dalību Starptautiskā Valūtas fonda (IMF) kvotu vispārējā palielināšanā atbilstoši IMF 16.vispārējam kvotu pārskatam, atbalstīt apropriācijas palielināšanu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", lai veiktu kvotas palielinājuma apmaksu 41,95 milj. speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) euro ekvivalenta apmērā jeb indikatīvi 53,2 milj. EUR, kā arī izdot parādzīmi 124,61 milj. SDR apmērā, kas kopā nodrošinās Latvijas Republikas kvotas palielināšanu Starptautiskajā Valūtas fondā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
IMF darbības mandāts un Latvijas Republikas pārstāvība
IMF darbības mandāts ir nodrošināt starptautiskās monetārās sistēmas – valūtas likmju sistēmas un starptautisko maksājumu – stabilitāti. Šī mērķa sasniegšanai IMF veic virkni funkciju – nodrošina starptautisku sadarbības platformu par starptautiskajiem monetārajiem jautājumiem, veicina starptautiskās tirdzniecības izaugsmi un nabadzības mazināšanu, stiprina procentu likmju stabilitāti un starptautisko maksājumu sistēmu pieejamību, kā arī izsniedz aizdevumus finanšu grūtībās nonākušām valstīm. IMF galvenais finansēšanas avots ir parakstītās un apmaksātās kvotas jeb kapitāldaļas, kas ir proporcionāli sadalītas dalībvalstu starpā – katras dalībvalsts kvota atspoguļo tās ekonomisko pozīciju pasaules ekonomikā. Dalībvalsts kvotas apjoms nosaka arī maksimālās finanšu saistības pret IMF, t.i., pienākumu veikt kvotas apmaksu pēc IMF pieprasījuma, kā arī dalībvalsts balsstiesības IMF un SDR piešķīruma īpatsvaru. Arī finanšu palīdzība krīzes situācijās, ko dalībvalsts var saņemt no IMF dažādu finansēšanas mehānismu ietvaros, tiek noteikta proporcionāli tās kvotas apmēram. Kopumā IMF kvotas šobrīd veido 476 mljrd. SDR jeb aptuveni 669 mljrd. USD.
Latvijas Republika ir IMF dalībvalsts kopš 1992.gada un Latvijas Republikas saistību izpilde attiecībā pret IMF ir noteikta likumā “Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā”. Atbilstoši likumam Finanšu ministrija ir finanšu starpniece un ir pilnvarota Latvijas Republikas vārdā veikt visas finanšu operācijas un darījumus ar IMF. Savukārt Latvijas Banka ir IMF depozitārijs Latvijas Republikas avuāriem jeb IMF aktīvu turētājs. Finanšu ministrija ir Latvijas Republikai piederošo IMF kapitāldaļu (kvotu) turētāja un Valsts kase veic šo kapitāldaļu grāmatvedības uzskaiti.
Latvijas Republikas parakstītās kvotas (jeb parakstītās kapitāldaļas) IMF kopumā veido 332,30 milj. SDR (421,11 milj. EUR), atspoguļojot Latvijas Republikas dalības apjomu IMF – 0.07% no kopējā kvotu apjoma. Latvijas Republikas balsstiesības IMF veido 4782 balsis, kas ir 0.09% no kopējām balsstiesībām. IMF kvotas tiek turētas IMF kontā, kas atvērts katras dalībvalsts centrālajā bankā, un dalībvalstij ir jānodrošina pieeja šim kapitālam pēc IMF pieprasījuma. No Latvijas Republikas parakstītās kvotas apjoma lielākā daļa jeb 304,08 milj. SDR ir apmaksāta ar Latvijas Republikas izdotu parādzīmi, bet IMF kontā Nr.1, kas atvērts Latvijas Bankā, tiek glabāti 830,75 tūkst. SDR. IMF kontu Nr.1 izmanto finansēšanas darījumu veikšanai un saskaņā ar IMF statūtiem dalībvalstij ir jānodrošina, ka šajā kontā tiek turēti finanšu līdzekļi brīvi konvertējamā valūtā vismaz ¼ no 1% no dalībvalsts kopējā kvotas apmēra. Latvijas gadījumā šobrīd tie ir vismaz 830,75 tūkst. SDR. IMF Latvijas Bankā ir arī konts Nr. 2, ko IMF izmanto administratīvo izdevumu segšanai un maksājumu saņemšanai, un tajā pašreiz ir 325,36 tūkst. SDR. Savukārt Latvijas Republikas rezerves pozīcija “Reserve Tranche Position” jeb IMF saistības pret Latvijas Republiku veido 27,39 milj. SDR. Rezerves pozīcija veidojas brīdī, kad IMF pieprasa dalībvalstij veikt maksājumu no konta Nr.1, piemēram, finansēšanas darījuma ietvaros.
Papildus tam IMF dalībvalstīm var piešķirt SDR, nodrošinot dalībvalsts SDR turējumu. SDR piešķīrums Latvijas Republikai veido 439,32 milj. SDR, savukārt SDR turējums – 440,36 milj. SDR. SDR turējums ir ārējās rezerves, ko Latvijas Republika var izmantot kā beznosacījuma likviditāti savu finansēšanas vajadzību segšanai. Par SDR turējumu IMF maksā procentus Latvijas Republikai, savukārt par SDR piešķīrumu Latvijas Republika maksā procentus IMF uz tādiem pašiem finanšu nosacījumiem kā SDR turējumam. Valsts kases bilancē tiek uzskaitīti SDR noguldījumi Latvijas Bankā, Latvijas Republikas kvota IMF, IMF vērtspapīru konts un SDR piešķīrums. Rezerves pozīcija šobrīd netiek uzskaitīta nevienā bilancē, bet tiek aprēķināta un iekļauta publicēto Latvijas Republikas ārējo rezervju sastāvā.
IMF darbības mandāts ir nodrošināt starptautiskās monetārās sistēmas – valūtas likmju sistēmas un starptautisko maksājumu – stabilitāti. Šī mērķa sasniegšanai IMF veic virkni funkciju – nodrošina starptautisku sadarbības platformu par starptautiskajiem monetārajiem jautājumiem, veicina starptautiskās tirdzniecības izaugsmi un nabadzības mazināšanu, stiprina procentu likmju stabilitāti un starptautisko maksājumu sistēmu pieejamību, kā arī izsniedz aizdevumus finanšu grūtībās nonākušām valstīm. IMF galvenais finansēšanas avots ir parakstītās un apmaksātās kvotas jeb kapitāldaļas, kas ir proporcionāli sadalītas dalībvalstu starpā – katras dalībvalsts kvota atspoguļo tās ekonomisko pozīciju pasaules ekonomikā. Dalībvalsts kvotas apjoms nosaka arī maksimālās finanšu saistības pret IMF, t.i., pienākumu veikt kvotas apmaksu pēc IMF pieprasījuma, kā arī dalībvalsts balsstiesības IMF un SDR piešķīruma īpatsvaru. Arī finanšu palīdzība krīzes situācijās, ko dalībvalsts var saņemt no IMF dažādu finansēšanas mehānismu ietvaros, tiek noteikta proporcionāli tās kvotas apmēram. Kopumā IMF kvotas šobrīd veido 476 mljrd. SDR jeb aptuveni 669 mljrd. USD.
Latvijas Republika ir IMF dalībvalsts kopš 1992.gada un Latvijas Republikas saistību izpilde attiecībā pret IMF ir noteikta likumā “Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā”. Atbilstoši likumam Finanšu ministrija ir finanšu starpniece un ir pilnvarota Latvijas Republikas vārdā veikt visas finanšu operācijas un darījumus ar IMF. Savukārt Latvijas Banka ir IMF depozitārijs Latvijas Republikas avuāriem jeb IMF aktīvu turētājs. Finanšu ministrija ir Latvijas Republikai piederošo IMF kapitāldaļu (kvotu) turētāja un Valsts kase veic šo kapitāldaļu grāmatvedības uzskaiti.
Latvijas Republikas parakstītās kvotas (jeb parakstītās kapitāldaļas) IMF kopumā veido 332,30 milj. SDR (421,11 milj. EUR), atspoguļojot Latvijas Republikas dalības apjomu IMF – 0.07% no kopējā kvotu apjoma. Latvijas Republikas balsstiesības IMF veido 4782 balsis, kas ir 0.09% no kopējām balsstiesībām. IMF kvotas tiek turētas IMF kontā, kas atvērts katras dalībvalsts centrālajā bankā, un dalībvalstij ir jānodrošina pieeja šim kapitālam pēc IMF pieprasījuma. No Latvijas Republikas parakstītās kvotas apjoma lielākā daļa jeb 304,08 milj. SDR ir apmaksāta ar Latvijas Republikas izdotu parādzīmi, bet IMF kontā Nr.1, kas atvērts Latvijas Bankā, tiek glabāti 830,75 tūkst. SDR. IMF kontu Nr.1 izmanto finansēšanas darījumu veikšanai un saskaņā ar IMF statūtiem dalībvalstij ir jānodrošina, ka šajā kontā tiek turēti finanšu līdzekļi brīvi konvertējamā valūtā vismaz ¼ no 1% no dalībvalsts kopējā kvotas apmēra. Latvijas gadījumā šobrīd tie ir vismaz 830,75 tūkst. SDR. IMF Latvijas Bankā ir arī konts Nr. 2, ko IMF izmanto administratīvo izdevumu segšanai un maksājumu saņemšanai, un tajā pašreiz ir 325,36 tūkst. SDR. Savukārt Latvijas Republikas rezerves pozīcija “Reserve Tranche Position” jeb IMF saistības pret Latvijas Republiku veido 27,39 milj. SDR. Rezerves pozīcija veidojas brīdī, kad IMF pieprasa dalībvalstij veikt maksājumu no konta Nr.1, piemēram, finansēšanas darījuma ietvaros.
Papildus tam IMF dalībvalstīm var piešķirt SDR, nodrošinot dalībvalsts SDR turējumu. SDR piešķīrums Latvijas Republikai veido 439,32 milj. SDR, savukārt SDR turējums – 440,36 milj. SDR. SDR turējums ir ārējās rezerves, ko Latvijas Republika var izmantot kā beznosacījuma likviditāti savu finansēšanas vajadzību segšanai. Par SDR turējumu IMF maksā procentus Latvijas Republikai, savukārt par SDR piešķīrumu Latvijas Republika maksā procentus IMF uz tādiem pašiem finanšu nosacījumiem kā SDR turējumam. Valsts kases bilancē tiek uzskaitīti SDR noguldījumi Latvijas Bankā, Latvijas Republikas kvota IMF, IMF vērtspapīru konts un SDR piešķīrums. Rezerves pozīcija šobrīd netiek uzskaitīta nevienā bilancē, bet tiek aprēķināta un iekļauta publicēto Latvijas Republikas ārējo rezervju sastāvā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
IMF 16.vispārējais kvotu pārskats
2023.gada 15.decembrī IMF pilnvarnieku valde apstiprināja rezolūciju Nr. 79-1 par 16. vispārējo kvotu pārskatu, kas paredz palielināt kvotu 50% apmērā visām 190 IMF dalībvalstīm. Lai dalībvalsts kvotu palielinājums stātos spēkā, IMF direktoru valdei ir jākonstatē, ka dalībvalstis ar kopējo kvotas īpatsvaru uz 2023.gada 7.novembri vismaz 85% apmērā ir izteikušas rakstveida piekrišanu par savas kvotas palielināšanu un divpusējo aizdevumu līgumu "New Arrangements to Borrow" dalībnieki ir piekrituši šo divpusējo līgumu apjoma samazinājumam. Apstiprinātā rezolūcija nosaka, ka katrai dalībvalstij līdz 2024.gada 15.novembrim ir jāiesniedz IMF piekrišana tās kvotas palielinājumam. Kvotas apmaksa jāveic 35 dienu laikā no (a) datuma, kad valsts paziņo IMF par piekrišanu savas kvotas palielināšanai vai (b) datuma, kad ir izpildītas augstāk minētās prasības, lai kvotas palielinājums stātos spēkā, atkarībā no tā, kurš no nosacījumiem izpildās pēdējais. Apmaksa par kvotas palielināšanu jāveic sekojoši: (a) 25% no kvotas palielinājuma jāiemaksā rezerves aktīvos jeb SDR valūtā vai dalībvalsts nacionālajā valūtā, kas ir brīvi konvertējama; (b) 75% no kvotas palielinājuma jāiemaksā IMF kontā Nr. 1 vai izdodot parādzīmi, kas tiek iegrāmatota IMF vērtspapīru kontā dalībvalsts depozitārijā, kas parasti ir centrālā banka. Abu kvotas palielinājuma daļu apmaksa ir jāveic vienlaicīgi.
2023.gada 15.decembrī IMF pilnvarnieku valde apstiprināja rezolūciju Nr. 79-1 par 16. vispārējo kvotu pārskatu, kas paredz palielināt kvotu 50% apmērā visām 190 IMF dalībvalstīm. Lai dalībvalsts kvotu palielinājums stātos spēkā, IMF direktoru valdei ir jākonstatē, ka dalībvalstis ar kopējo kvotas īpatsvaru uz 2023.gada 7.novembri vismaz 85% apmērā ir izteikušas rakstveida piekrišanu par savas kvotas palielināšanu un divpusējo aizdevumu līgumu "New Arrangements to Borrow" dalībnieki ir piekrituši šo divpusējo līgumu apjoma samazinājumam. Apstiprinātā rezolūcija nosaka, ka katrai dalībvalstij līdz 2024.gada 15.novembrim ir jāiesniedz IMF piekrišana tās kvotas palielinājumam. Kvotas apmaksa jāveic 35 dienu laikā no (a) datuma, kad valsts paziņo IMF par piekrišanu savas kvotas palielināšanai vai (b) datuma, kad ir izpildītas augstāk minētās prasības, lai kvotas palielinājums stātos spēkā, atkarībā no tā, kurš no nosacījumiem izpildās pēdējais. Apmaksa par kvotas palielināšanu jāveic sekojoši: (a) 25% no kvotas palielinājuma jāiemaksā rezerves aktīvos jeb SDR valūtā vai dalībvalsts nacionālajā valūtā, kas ir brīvi konvertējama; (b) 75% no kvotas palielinājuma jāiemaksā IMF kontā Nr. 1 vai izdodot parādzīmi, kas tiek iegrāmatota IMF vērtspapīru kontā dalībvalsts depozitārijā, kas parasti ir centrālā banka. Abu kvotas palielinājuma daļu apmaksa ir jāveic vienlaicīgi.
Risinājuma apraksts
Latvijas Republikas dalība IMF kvotu palielināšanā
Atbilstoši IMF 16.vispārējai kvotu palielināšanai Latvijas Republikas kvotas palielinājums veido 166,15 milj. SDR (210,56 milj. EUR), tādējādi pēc kvotas palielināšanas Latvijas Republikas kopējā kvota veidos 498,45 milj. SDR (631,67 milj. EUR). Ņemot vērā IMF nosacījumus kvotas palielināšanas apmaksai, Latvijas Republika plāno veikt 25% no kvotas palielinājuma, veicot iemaksu nacionālajā valūtā 41,54 milj. SDR euro ekvivalenta apmērā (52,64 milj. EUR), savukārt par 75% no kvotas palielinājuma izdot parādzīmi 124,61 milj. SDR (157,92 milj. EUR) apmērā. IMF noteikumu E sadaļa paredz, ka IMF kontā Nr.1 ir jābūt nodrošinātam minimālajam rezerves aktīvu apjomam, kas veido ¼ no 1% no kvotas. Tādējādi, līdz ar kvotas palielinājumu, Latvijas Republikai būs jānodrošina, ka minimālais apjoms IMF kontā Nr.1 veido 1,25 milj. SDR (1,58 milj. EUR) šobrīd esošo 830,75 tūkst. SDR (1,05 milj. EUR) vietā. Līdz ar to, lai veiktu kvotas apmaksu un nodrošinātu minimālo apjomu IMF kontā Nr.1, ir nepieciešams veikt apropriācijas palielināšanu 53,2 milj. EUR apmērā.
Apmaksa par Latvijas Republikas kvotas palielinājumu būs jāveic 35 dienu laikā pēc vēlākā no šiem nosacījumiem: (1) datuma, kurā Latvijas Republika paziņos IMF par piekrišanu kvotas palielinājumam; (2) datuma, kad tiks izpildīti nosacījumi, lai kvotas palielinājums stātos spēkā. Tiklīdz minētie nosacījumi tiks izpildīti, IMF Finanšu departaments sazināsies ar Latvijas Republiku (Finanšu ministriju), lai vienotos par abpusēji pieņemamu datumu kvotas apmaksai noteiktā 35 dienu perioda ietvaros. Vienlaikus līdz ar Latvijas Republikas kvotas palielinājumu tiks nodrošināts, ka IMF kontā Nr.1 ir minimālais apjoms jeb ¼ no 1% no Latvijas Republikas kvotas.
Iepriekšējā IMF kvotu palielināšana notika IMF 14.vispārējā kvotu pārskata ietvaros, ko IMF pilnvarnieku valde apstiprināja 2010.gada decembrī. Šajā palielināšanā Latvija izdeva parādzīmi par 75% no kvotas palielinājuma un 25% no kvotas palielinājuma apmaksāja brīvi konvertējamā ārvalstu valūtā, ko pēc tam izņēma un arī par šo daļu izdeva parādzīmi. Savukārt IMF 15.vispārējais kvotu pārskats noslēdzās bez kvotas izmaiņām dalībvalstīm. IMF 16.vispārējā kvotu palielināšanā nav izmantojams IMF 14.vispārējā kvotu pārskata ietvaros izmantotais Latvijas kvotas apmaksas modelis, ņemot vērā, ka no 2022.gada Latvija kā IMF dalībvalsts ar pietiekami spēcīgām ārējām rezervēm un maksājumu bilanci piedalās IMF aizdevumu programmu līdzfinansēšanā.
Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu Latvijas Republikas dalību IMF kvotu palielināšanā atbilstoši IMF 16. vispārējam kvotu pārskatam, Finanšu ministrija rosina atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret IMF, palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", kā arī atļaut finanšu ministram izdot parādzīmi, lai apmaksātu Latvijas Republikas kvotas palielināšanu.
Atbilstoši IMF 16.vispārējai kvotu palielināšanai Latvijas Republikas kvotas palielinājums veido 166,15 milj. SDR (210,56 milj. EUR), tādējādi pēc kvotas palielināšanas Latvijas Republikas kopējā kvota veidos 498,45 milj. SDR (631,67 milj. EUR). Ņemot vērā IMF nosacījumus kvotas palielināšanas apmaksai, Latvijas Republika plāno veikt 25% no kvotas palielinājuma, veicot iemaksu nacionālajā valūtā 41,54 milj. SDR euro ekvivalenta apmērā (52,64 milj. EUR), savukārt par 75% no kvotas palielinājuma izdot parādzīmi 124,61 milj. SDR (157,92 milj. EUR) apmērā. IMF noteikumu E sadaļa paredz, ka IMF kontā Nr.1 ir jābūt nodrošinātam minimālajam rezerves aktīvu apjomam, kas veido ¼ no 1% no kvotas. Tādējādi, līdz ar kvotas palielinājumu, Latvijas Republikai būs jānodrošina, ka minimālais apjoms IMF kontā Nr.1 veido 1,25 milj. SDR (1,58 milj. EUR) šobrīd esošo 830,75 tūkst. SDR (1,05 milj. EUR) vietā. Līdz ar to, lai veiktu kvotas apmaksu un nodrošinātu minimālo apjomu IMF kontā Nr.1, ir nepieciešams veikt apropriācijas palielināšanu 53,2 milj. EUR apmērā.
Apmaksa par Latvijas Republikas kvotas palielinājumu būs jāveic 35 dienu laikā pēc vēlākā no šiem nosacījumiem: (1) datuma, kurā Latvijas Republika paziņos IMF par piekrišanu kvotas palielinājumam; (2) datuma, kad tiks izpildīti nosacījumi, lai kvotas palielinājums stātos spēkā. Tiklīdz minētie nosacījumi tiks izpildīti, IMF Finanšu departaments sazināsies ar Latvijas Republiku (Finanšu ministriju), lai vienotos par abpusēji pieņemamu datumu kvotas apmaksai noteiktā 35 dienu perioda ietvaros. Vienlaikus līdz ar Latvijas Republikas kvotas palielinājumu tiks nodrošināts, ka IMF kontā Nr.1 ir minimālais apjoms jeb ¼ no 1% no Latvijas Republikas kvotas.
Iepriekšējā IMF kvotu palielināšana notika IMF 14.vispārējā kvotu pārskata ietvaros, ko IMF pilnvarnieku valde apstiprināja 2010.gada decembrī. Šajā palielināšanā Latvija izdeva parādzīmi par 75% no kvotas palielinājuma un 25% no kvotas palielinājuma apmaksāja brīvi konvertējamā ārvalstu valūtā, ko pēc tam izņēma un arī par šo daļu izdeva parādzīmi. Savukārt IMF 15.vispārējais kvotu pārskats noslēdzās bez kvotas izmaiņām dalībvalstīm. IMF 16.vispārējā kvotu palielināšanā nav izmantojams IMF 14.vispārējā kvotu pārskata ietvaros izmantotais Latvijas kvotas apmaksas modelis, ņemot vērā, ka no 2022.gada Latvija kā IMF dalībvalsts ar pietiekami spēcīgām ārējām rezervēm un maksājumu bilanci piedalās IMF aizdevumu programmu līdzfinansēšanā.
Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu Latvijas Republikas dalību IMF kvotu palielināšanā atbilstoši IMF 16. vispārējam kvotu pārskatam, Finanšu ministrija rosina atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret IMF, palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", kā arī atļaut finanšu ministram izdot parādzīmi, lai apmaksātu Latvijas Republikas kvotas palielināšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
53 200 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
53 200 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-53 200 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-53 200 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-53 200 000
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-53 200 000
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums 53 200 000 euro ekvivalentā (41 952 875 SDR, t.sk. 25% no kvotas palielinājuma 41 537 500 SDR un minimālā apjoma jeb ¼ no 1% no kvotas palielinājums 415 375 SDR) paredzēts kvotas palielinājuma apmaksai IMF.
Finansējums 53 200 000 EUR apmērā noteikts, piemērojot augstāko 01.01.2023.-27.06.2024. perioda jeb 05.01.2023. Bloomberg publicēto SDR valūtas kursu 1.267268112 EUR par 1 SDR. Aprēķins: 41 952 875 SDR * 1.267268112 = 53 165 541 EUR, attiecīgi noapaļojot uz augšu līdz 53 200 000 EUR (rezerve valūtas kursa svārstībām).
Finansējums 53 200 000 EUR apmērā noteikts, piemērojot augstāko 01.01.2023.-27.06.2024. perioda jeb 05.01.2023. Bloomberg publicēto SDR valūtas kursu 1.267268112 EUR par 1 SDR. Aprēķins: 41 952 875 SDR * 1.267268112 = 53 165 541 EUR, attiecīgi noapaļojot uz augšu līdz 53 200 000 EUR (rezerve valūtas kursa svārstībām).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums, kas paredzēts 25% no kvotas palielinājuma apmaksai un minimālā apjoma jeb ¼ no 1% no kvotas nodrošināšanai IMF kontā Nr. 1 Latvijas Bankā, tiks nodrošināts, palielinot apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” 41 952 875 SDR euro ekvivalentā jeb 53 200 000 euro apmērā (bez ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā” 8. pantu Ministru kabinetam piešķirts pilnvarojums izdot norādījumus, kas nepieciešami, lai izpildītu Latvijas saistības pret IMF.
Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma 3.sadaļa “Kvotas un parakstīšanās” paredz nosacījumus vispārējai kvotu pārskatīšanai un nosacījumus kvotu palielināšanai.
2023.gada 15.decembra IMF pilnvarnieku valdes rezolūcija Nr. 79-1 “Par 16. vispārējo kvotu pārskatu” apstiprina IMF 16.vispārējo kvotu pārskatu.
Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma 3.sadaļa “Kvotas un parakstīšanās” paredz nosacījumus vispārējai kvotu pārskatīšanai un nosacījumus kvotu palielināšanai.
2023.gada 15.decembra IMF pilnvarnieku valdes rezolūcija Nr. 79-1 “Par 16. vispārējo kvotu pārskatu” apstiprina IMF 16.vispārējo kvotu pārskatu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana projekta izstrādē nav veikta, jo projekts neskar sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses, nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi