Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 20.panta trešo daļu, 22.panta otro daļu un 25.panta trešo daļu piešķirt Valsts policijas priekšniekam pulkvedim Armandam Rukam ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi.

Vispārējā kārtība

Valsts policijas priekšniekam pulkvedim Armandam Rukam speciālā dienesta pakāpe – pulkvedis ir piešķirta 2020. gada 12. augustā. Valsts policijas priekšnieka  amatam saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju” ir noteikta amatam atbilstošā augstākā dienesta pakāpe – ģenerālis. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 22. panta pirmās daļas 11.punktu kārtējo speciālo dienesta pakāpi ģenerālis  piešķir pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē, savukārt, saskaņā ar  Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 22.panta otro daļu, kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms minētā likuma  22.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu.

Valsts policijas priekšnieka A.Ruka vadībā Valsts pārvaldes reformas īstenošanas pasākumu un Eiropas Savienības Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” 1.posma (SRAP1) ietvaros 2021. gadā Valsts policijā tika uzsāktas strukturālās un darba organizācijas pārmaiņas. Restrukturizācija tika veikta visā Valsts policijā un noslēdzās 2023. gada 1. jūlijā ar pārmaiņām Valsts policijas Galvenajā administratīvajā pārvaldē. Pārmaiņas skar pārvalžu darba organizāciju, nemazinot ne policistu skaitu, nedz iedzīvotājiem ierasto policijas struktūrvienību atrašanās vietas lielākajās pilsētās. Taču tiek mainīts policijas darbības princips, lai iestādes pakalpojumi kļūtu iedzīvotājiem pieejamāki, efektīvāk organizējot policijas rīcībā esošos resursus. Restrukturizācijas pasākumu īstenošanas laikā veiktas būtiskas izmaiņas Valsts policijas struktūrā, funkciju un resursu pārdalē, kā arī ir nodrošināta darbības efektivitātes paaugstināšana un procesu pilnveidošana. Šobrīd policijas iecirkņu līmenī darbs tiek organizēts savstarpēji saistītos 3 virzienos - reaģēšana, izmeklēšana un prevencija. Viens no svarīgākajiem punktiem, veidojot jaunās Valsts policijas reģionu pārvalžu un iecirkņu struktūras, bija ieviest grupu vadības principu, samazināt vidēja līmeņa vadītāju skaitu, novirzot cilvēkresursus tiešo policijas funkciju nodrošināšanai, tādējādi stiprinot iestādes kopējo kapacitāti. Ieviests grupu vadības princips - uz rezultātu orientēta vadīšanas pieeja, kas paredz samazināt vadītāju skaitu un palielināt nodarbināto skaitu, kuri veic policijas tiešās funkcijas. Īstenojot grupu vadības principu, grupu līderi – pirmā līmeņa grupas vadītāji, galvenie inspektori – amatpersonas ar vadības funkciju, ikdienā pilda ne tikai vadītāju funkcijas, bet arī ne mazāk kā 50% no darba laika velta tiešo policijas pamatfunkciju veikšanai. Domājot par nepieciešamajiem resursiem – investīcijām, īpaši cilvēkresursiem, tika pieņemts lēmums apvienot policijas iecirkņus visā valsts teritorijā. Iecirkņu apvienošanas rezultātā efektīvāk tiek izmantoti pieejamie cilvēkresursi, materiāli tehniskā bāze, informācijas tehnoloģijas un pārējie resursi, kas stiprina policijas spējas nodrošināt valsts iekšējo drošību. Izveidots reaģējošā policista institūts ar mērķi apvienot patruļpolicijas un ceļu satiksmes uzraudzības funkcijas. Paplašināta tā kompetence – reaģēt uz ceļu satiksmes notikumiem, sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, sadzīves konfliktiem, darboties notikuma vietā, veikt sākotnējās izmeklēšanas darbības un kriminālmeklēšanas pasākumus, pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa uzsākšanu. Ar reaģējošā policista institūta ieviešanu tiek stiprināta policijas klātbūtne (redzamība, klātesamība, ikdienas uzraudzība) un spēja reaģēt un sniegt sabiedrībai labāku pakalpojumu. Izvērtējot kompetences sadalījumu starp Valsts policijas reģionu pārvaldēm un iecirkņiem, tika secināts, ka ir jāstiprina iecirkņu reaģēšanas spējas un no reģionu pārvaldēm iecirkņiem nodotas satiksmes uzraudzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas funkcijas. Reformu ietvaros uzsverama arī Valsts policijas Iekšējās audita nodaļas izveidošana un Informatīvā tālruņa līnijas izveidošana, kas tiek pārveidota par Klientu atbalsta nodaļu. Valsts policijas koledžas struktūrā izveidots Izmeklētāju mācību centrs. Atbilstoši Valsts policijas padomes sēdē apstiprinātajai “Valsts policijas interneta policijas darbības koncepcijai” tika ieviesta “Interneta policija” un turpinās darbs pie personāla un materiāltehniskā aprīkojuma jautājumu risināšanas.

Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas izdarīti ar 06.10.2022. likumu,  kas stājās spēkā 03.11.2022., tika papildināta likuma 114. panta pirmā daļa, ieviešot izmeklētāja palīga institūtu, kas ļauj dažādus tehniskus un organizatoriskus uzdevumus uzdot pildīt izmeklētāja palīgam.
Ievērojot, ka Valsts policija ir viena no lielākajām izmeklēšanas iestādēm, ir ļoti būtiski, ka tiek piesaistīts atbalsta personāls, kas palīdzētu samazināt izmeklētāju darba slodzi. Izmeklētāja palīga institūta mērķis ir uzlabot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un samazināt lietvedībā esošo kriminālprocesu skaitu, kā arī samazināt pirmstiesas izmeklēšanas laiku.
Lai īstenotu izmeklētāja palīga institūta ieviešanu Valsts policijas struktūrvienībās, Valsts policijas priekšnieka A.Ruka vadībā Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldē tika veikts rūpīgs izmeklētāju darba slodzes izvērtējums visās Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienībās, lai noteiktu optimāli nepieciešamo izmeklētāja palīgu skaitu, īpašu akcentu liekot uz izmeklētāju tehniskā darba apjoma samazināšanu un darba optimizēšanu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu, ātru un efektīvu tiešo amata pienākumu izpildi, veicot kriminālprocesu izmeklēšanu augstā līmenī, tajā skaitā samazinot lietvedībā esošo kriminālprocesu skaitu, kā arī samazinot pirmstiesas izmeklēšanas laiku, kas ir svarīgs iestādes sasniedzamais rezultatīvais rādītājs noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un atklāšanas jomā.
Izpildot Valsts policijas priekšnieka A.Ruka uzdevumu un balstoties uz Valsts policijas  Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē sagatavotajiem aprēķiniem par nepieciešamo izmeklētāju palīgu skaitu ar  2023.gada 13.novembri Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienībās tika ieviestas 105 izmeklētāja palīga amata vietas, savukārt ar 2024.gada 1.janvāri – 42 izmeklētāja palīga amata vietas. Līdz ar izmeklētāja palīga amata vietu ieviešanu, Valsts policijas priekšnieks A.Ruks ir uzsvēris izmeklētāja palīga institūta ieviešanas būtiskumu un veicinājis aktīvu šo amata vietu komplektēšanu, darbinieku atlasi un pareizu izmeklētāja palīgu darba organizēšanu, lai šī atbalsta personāla piesaiste sniegtu vislielāko pienesumu darba pareizai organizēšanai, plānošanai un efektīvai noziedzīgu nodarījumu atklāšanai.

Vide, kurā darbojas tiesībaizsardzības iestādes, visā pasaulē strauji mainās. Šīs pārmaiņas attiecas ne tikai uz noziedzīgo vidi un policijas spējām to apkarot, bet arī uz jaunas izpratnes veidošanos par policijas lomu sabiedrībā, policijas darba prioritātēm. Līdz ar straujo digitālās vides attīstību,  noziegumu skaita pieaugumu, kas tiek realizēti, izmantojot augstās tehnoloģijas un interneta vidē, un kas rada aiz vien lielākus ekonomiskus zaudējumus un drošības apdraudējumus sabiedrībā, aktuālā un prioritāra ir nepieciešamība rūpēties par sabiedrības drošību un efektīvu tiesību aizsardzību arī kibervidē. Līdzšinējā sadrumstalotā kompetence kibernoziegumu apkarošanas un digitālās kriminālistikas jomā nenodrošināja stratēģisku un vienotu pieeju, noziedzīgās vides kontroli, kā arī vienotas juridiskas un tehniskas prakses veidošanu valstī  kibernoziegumu apkarošanas jomā. Izvirzot kibernoziegumu apkarošanu par vienu no Valsts policijas prioritātēm, un ņemot vētrā Eiropas Savienības Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta "Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā" 1. posma rekomendāciju ieviešanas pasākumu īstenošanu Valsts policijā, ar 2022.gada 1. jūliju tika restrukturizēta Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde, tās paspārnē izveidojot Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldi. 
Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes kompetencē ietilpst noziedzīgi nodarījumi ar plašu sabiedrisko rezonansi, ievērojamu apmēru, starpreģionu un pārrobežu dimensiju raksturu, kas vērsti pret automatizēto datu apstrādes sistēmu, apdraud vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī personu pamattiesības tiešsaistē (kibervidē) un informācijas tehnoloģijas finanšu jomā. Vienlaikus Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes kompetencē ir infotehniskā kriminālistika, elektronisko pierādījumu izgūšana, interneta un atvērto avotu izlūkošana, darbs ar virtuālo valūtu un tās izsekošanu, kā arī kriminogēnās situācijas izvērtēšana un kriminālizlūkošana kibervidē. Aptverot minētās jomas centralizēti, kibernoziegumu apkarošanas jomā ir iespēja vienkopus koncentrēt speciālistus, attīstīt un efektivizēt izmeklēšana praksi, sadarbību ar citām struktūrvienībām, starptautisko sadarbību un veicināt sabiedrības uzticību Valsts policijas spējām apkarot noziedzību arī kibervidē.
Jaunizveidotā pārvalde jau uzrādījusi veiksmīgus rezultātus ne vien noziedzīgu nodarījumu atklāšanas jomā, bet arī noziedzīgu iegūtu virtuālo aktīvu atguves jomā, veiksmīgi realizē starptautisko sadarbību apvienoto vienoto izmeklēšana grupu ietvaros, kā arī piedalās starptautiskās kibernoziegumu apkarošanas operācijās, piedalās starptautisko projektos un apmācībās, kā arī nodrošina labās prakses nodošanu un apmācības citām Valsts policijas struktūrvienībām, organizējot seminārus, apmācību kursus.
Vienotas centralizētas struktūrvienības ietvaros ir lielākas iespējas attīstīt jaunas noziedzības apkarošanas organizācijas metodes kibervidē un nodrošināt atbilstošu reaģēšanu, iespējas attīstīt profesionālāku un tehniski nodrošinātāku resursu sabiedrības aizsardzībai pret dažādiem apdraudējumiem interneta vidē, veicinot sabiedrības uzticību policijai un digitālo pakalpojumu drošu attīstību.

Tālredzīgas investīcijas infrastruktūrā ir viens no stūrakmeņiem vispārējai nozares attīstībai, kas ļautu ilgtermiņā ekonomēt finanšu līdzekļus, kas pašlaik tiek tērēti ēku uzturēšanā un remontdarbos. Papildus tam sakārtota infrastruktūra pozitīvi ietekmētu citu rekomendāciju ieviešanu, sakārtotai darba videi kalpojot kā stimulam jauno profesionāļu piesaistē un ļaujot ieviest jaunākās inovācijas un digitālās tehnoloģijas iekšlietu resora darbā.  Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu tehniskais stāvoklis gadu no gada turpina pasliktināties un ēku sakārtošanā ir jāiegulda arvien vairāk finanšu līdzekļu.  Finansējums sistēmiskām, mērķtiecīgām un pārdomātām investīcijām nekustamajos īpašumos Iekšlietu ministrijai nav piešķirts, taču 2022. gadā ar A.Ruka iesaisti un efektīvu Valsts policijas prasību definēšanu ir  izdevies panākt konceptuālu atbalstu nomas risinājumam un finansējuma piešķiršanu saistīto kapitālo un uzturēšanas izdevumu segšanai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību izvietošanai abos Daugavas krastos. Valsts policijas struktūrvienībām pārceļoties uz telpām  E.Birznieka-Upīša ielā 21A, 21C, un 21D, Rīgā, tiks atbrīvotas Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā esošās telpas Gogoļa ielā 7, Rīgā un Matīsa ielā 9, Rīgā, īpašuma tiesības uz kuru nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Valsts policijas struktūrvienībām pārceļoties uz telpām  Mūkusalas ielā 101, Rīgā, tiek atbrīvotas Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā esošās telpas Alīses ielā 3A, Eduarda Smiļģa ielā 44 un Daugavgrīvas ielā 34A, Rīgā. Lai nodrošinātu iepriekš minēto pasākumu īstenošanu, A.Ruks nodrošināja investīciju piesaisti vismaz 2,35 milj euro apmērā. Lai rastu ilgtermiņa risinājumu, paredzēta Valsts policijas struktūrvienību izvietošana būvējamos katastrofu pārvaldības centros.
Pirmais mērķētais finansējums  astoņu katastrofu pārvaldības centru būvniecībai, kurā tiks izvietoti arī Valsts policijas struktūrvienības, ir piešķirts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 18. marta sēdē (prot. Nr.28, 42.§ 2.punkts) lemto - pieņemts konceptuāls lēmums atbalstīt papildu finansējumu ar Covid–19 krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu saistītu augstas gatavības projektu īstenošanai 2021. un 2022. gadā, no tā Iekšlietu ministrijas pasākumam “Infrastruktūras attīstības projektu īstenošana iekšlietu nozarē” līdz 27 300 000 euro.
Otrais mērķēts finansējums katastrofu pārvaldības centru būvniecībai ir piešķirts Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – ANM plāns) ietvaros. Tā ietvaros ir paredzēts īstenot daļu no gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centru būvniecības visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzlabojot katastrofu pārvaldību. Plāna investīcijas 1.3.1.1.i. “Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta  infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija” (turpmāk – investīcija) ietvaros paredzēts uzbūvēt 10 katastrofu pārvaldības centrus dažādos Latvijas reģionos. Ar Iekšlietu ministrijas Būvniecības padomes 2023. gada 27. marta lēmumu (protokols Nr.12-4/92) ir atbalstīta sešpadsmit katastrofu pārvaldības centru būvniecība piecpadsmit Latvijas pilsētās no ANM plāna ietvaros attiecīgajai investīcijai piešķirtajiem līdzekļiem. Valsts policijas telpu un infrastruktūras uzlabošana ir daudzu iestāžu kopīgs komandas darbs, un lai tas sasniegtu plānoto mērķi, īpaši svarīgs A.Ruka ieguldījums un personīga iesaiste minētajos procesos, tostarp minēto finanšu līdzekļu piesaistē.

A.Ruks ņēmis aktīvu līdzdalību konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija”  izveidē, tostarp konstruktīvu priekšlikumu un ideju piedāvājumā Iekšējās drošības akadēmijas pārvaldības institūciju izveidē, dalību Iekšējās drošības akadēmijas Stratēģiskās uzraudzības padomē, pirmstiesas izmeklētāja profesijas standarta un pirmstiesas izmeklēšanas studiju programmu izstrādes procesa nodrošināšanā, savlaicīgu kandidātu atlases procesa nodrošināšanu studijām, kā arī studiju un iekšējās drošības akadēmijas tēla popularizēšanā masu medijos un citos informatīvajos pasākumos, kas viennozīmīgi būtiski sekmēja Iekšējās drošības akadēmijas un Izmeklēšanas mācību centra izveidi, uzlaboja Valsts policijas personāla atjaunotni, kā arī nodrošināja izmeklētāju kompetenču un darba kvalitātes pieaugumu.

A.Ruka atbilstība Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 22. panta otrajai daļai  ir izvērtēta Iekšlietu ministrijas Vērtēšanas komisijas 2024. gada 18. aprīļa sēdē un apstiprināta ar attiecīgu protokolu.

Ņemot vērā, ka A. Ruks saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 25. panta trešo daļu uz 2024. gada 18.aprīli nodienējis pulkveža dienesta pakāpē vairāk kā pusi no "ģenerāļa"  speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai noteiktā laika  - "pulkveža" speciālā dienesta pakāpe piešķirta no 2020. gada 12. augusta, A. Ruka izglītība pilnībā atbilst normatīvajos aktos izvirzītājām prasībām – Latvijas Universitātē iegūts akadēmiskais maģistra grāds tiesību zinātnē un Latvijas Policijas akadēmijā iegūts profesionālais bakalaura grāds tiesību zinātnē, amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums ir A1 “atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā”, veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība ir atbilstošas normatīvo aktu prasībām, kā arī ņemot vērā A. Ruka nopelnus Valsts policijas mērķu sasniegšanā nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību, noziedzības novēršanu, A. Rukam piešķirama  speciālā dienesta pakāpe "ģenerālis" kā apbalvojums.

Nē

-