26-TA-583: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2026.gada 5.februārī tika pieņemts likums "Grozījumi Izglītības likumā" https://likumi.lv/ta/id/366558-grozijumi-izglitibas-likuma (turpmāk – Grozījumi Izglītības likumā).
2025.gada 12.jūnijā tika pieņemts likums "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" https://likumi.lv/ta/id/361306-grozijumi-profesionalas-izglitibas-likuma (turpmāk – Grozījumi Profesionālās izglītības likumā).
2025.gada 12.jūnijā tika pieņemts likums "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" https://likumi.lv/ta/id/361306-grozijumi-profesionalas-izglitibas-likuma (turpmāk – Grozījumi Profesionālās izglītības likumā).
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Informatīvais ziņojums "Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu" (24-TA-2633), Ministru kabineta 2025.gada 25.februāra sēdes protokollēmuma (protokols Nr. 8, 49. §) 14.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk - kvalitātes dienests) kompetenci atbilstoši Grozījumiem Izglītības likumā un Grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 13. jūnija regulai Nr.2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (turpmāk – Mākslīgā intelekta akts).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2026.gada 5.februārī tika pieņemti Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz vispārējās izglītības programmu licencēšanas, kā arī pedagogu privātprakses sertificēšanas (sertifikātu pedagogu privātprakses uzsākšanai izsniegšana) funkcijas (kas līdz šim bija kvalitātes dienesta kompetencē) nodot attiecīgi izglītības iestāžu dibinātājiem un pašvaldībām. Vienlaikus kvalitātes dienestam tiek paplašināta kompetence, proti, nosakot jaunu funkciju – neformālās izglītības programmas īstenotāju darbības kvalitātes izvērtēšana.
2025.gada 12.jūnijā tika pieņemti Grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas ar 2026.gada 1.janvāri precizē kvalitātes dienesta kompetenci attiecībā uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu licencēšanu, proti, kvalitātes dienests kā līdz šim turpinās licencēt profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas pamata un vidējās izglītības pakāpē, kā arī papildus profesionālās tālākizglītības programmas augstākās izglītības pakāpē, kuras īsteno tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri, dodot iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Savukārt koledžu un augstskolu īstenotās profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas augstākās izglītības pakāpē licencēs Akadēmiskās informācijas centrs.
2026. gada 18. jūnijā pieņemts jauns Sporta likums (https://likumi.lv/ta/id/369395-sporta-likums), kas paredz kvalitātes dienestam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzraudzīt izglītojošo darbību sporta jomā. Minētais ietver arī administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu par sporta treneru sertifikācijas noteikumu pārkāpšanu.
2024.gada 1.augustā stājās spēkā Mākslīgā intelekta akts, kas ar atsevišķiem izņēmumiem piemērojams ar 2026.gada 2.augustu, un Mākslīgā intelekta akta normu par tirgus uzraudzības iestādēm ieviešanas termiņš ir noteikts līdz 2025.gada 2.augustam.
Mākslīgā intelekta akta prasību izpildei tirgus uzraudzības iestāde ir valsts iestāde, kas veic darbības un pasākumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011.
Latvijai kā ES dalībvalstij jānodrošina, lai tirgus uzraudzības sistēma atbilstu Eiropas vienotā tirgus prasībām un Latvijas tirgū būtu pieejamas tikai drošas, noteiktām prasībām atbilstošas preces un pakalpojumi. Tirgus uzraudzība ir daļa no kopējā normatīvo aktu ieviešanas procesa un ir galvenais instruments preču un pakalpojumu drošuma uzraudzībai. Turklāt, tā ir priekšnosacījums normālai iekšējā tirgus, kā arī tirgus ekonomikas funkcionēšanai. Tirgus uzraudzība tiek veikta ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzību visām personām visā ES teritorijā, izskaužot negodīgu konkurenci un veicinot uzticību tirgum.
2025.gada 12.jūnijā tika pieņemti Grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas ar 2026.gada 1.janvāri precizē kvalitātes dienesta kompetenci attiecībā uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu licencēšanu, proti, kvalitātes dienests kā līdz šim turpinās licencēt profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas pamata un vidējās izglītības pakāpē, kā arī papildus profesionālās tālākizglītības programmas augstākās izglītības pakāpē, kuras īsteno tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri, dodot iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Savukārt koledžu un augstskolu īstenotās profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas augstākās izglītības pakāpē licencēs Akadēmiskās informācijas centrs.
2026. gada 18. jūnijā pieņemts jauns Sporta likums (https://likumi.lv/ta/id/369395-sporta-likums), kas paredz kvalitātes dienestam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzraudzīt izglītojošo darbību sporta jomā. Minētais ietver arī administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu par sporta treneru sertifikācijas noteikumu pārkāpšanu.
2024.gada 1.augustā stājās spēkā Mākslīgā intelekta akts, kas ar atsevišķiem izņēmumiem piemērojams ar 2026.gada 2.augustu, un Mākslīgā intelekta akta normu par tirgus uzraudzības iestādēm ieviešanas termiņš ir noteikts līdz 2025.gada 2.augustam.
Mākslīgā intelekta akta prasību izpildei tirgus uzraudzības iestāde ir valsts iestāde, kas veic darbības un pasākumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011.
Latvijai kā ES dalībvalstij jānodrošina, lai tirgus uzraudzības sistēma atbilstu Eiropas vienotā tirgus prasībām un Latvijas tirgū būtu pieejamas tikai drošas, noteiktām prasībām atbilstošas preces un pakalpojumi. Tirgus uzraudzība ir daļa no kopējā normatīvo aktu ieviešanas procesa un ir galvenais instruments preču un pakalpojumu drošuma uzraudzībai. Turklāt, tā ir priekšnosacījums normālai iekšējā tirgus, kā arī tirgus ekonomikas funkcionēšanai. Tirgus uzraudzība tiek veikta ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzību visām personām visā ES teritorijā, izskaužot negodīgu konkurenci un veicinot uzticību tirgum.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši 2026.gada 5.februārī pieņemtajiem Grozījumiem Izglītības likumā ir noteikts, ka ar 2026.gada 1.septembri vispārējās izglītības programmas licencēs izglītības iestāžu dibinātāji. Savukārt sertifikātus pedagogu privātprakses uzsākšanai ar 2027.gada 1.septembri izsniegs pašvaldība. Minētās funkcijas līdz šim pildīja kvalitātes dienests.
Vienlaikus kvalitātes dienestam tiek paplašināta kompetence, proti, ar 2027.gada 1.aprīli nosakot jaunu funkciju – neformālās izglītības programmas īstenotāju darbības kvalitātes izvērtēšana. Atbilstoši Grozījumiem Profesionālās izglītības likumā ar 2026.gada 1.janvāri kvalitātes dienests papildus licencē profesionālās tālākizglītības programmas augstākās izglītības pakāpē, kuras īsteno tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri, dodot iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
Savukārt 2026. gada 18. jūnijā pieņemts jauns Sporta likums, kas paredz kvalitātes dienestam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzraudzīt izglītojošo darbību sporta jomā. Minētais ietver arī administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu par sporta treneru sertifikācijas noteikumu pārkāpšanu.
Līdz ar to kvalitātes dienesta nolikumā (Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums") ir jāveic grozījumi, svītrojot funkcijas, ko kvalitātes dienests vairs nepildīs (vispārējās izglītības programmu licencēšana un pedagogu privātprakses sertificēšana), kā arī ietverot jaunas funkcijas – neformālās izglītības programmas īstenotāju darbības kvalitātes izvērtēšana, profesionālās tālākizglītības programmu augstākās izglītības pakāpē, kuras īsteno tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri, licencēšana, kā arī izglītojošās darbības uzraudzība sporta jomā.
Vienlaikus kvalitātes dienestam tiek paplašināta kompetence, proti, ar 2027.gada 1.aprīli nosakot jaunu funkciju – neformālās izglītības programmas īstenotāju darbības kvalitātes izvērtēšana. Atbilstoši Grozījumiem Profesionālās izglītības likumā ar 2026.gada 1.janvāri kvalitātes dienests papildus licencē profesionālās tālākizglītības programmas augstākās izglītības pakāpē, kuras īsteno tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri, dodot iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
Savukārt 2026. gada 18. jūnijā pieņemts jauns Sporta likums, kas paredz kvalitātes dienestam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzraudzīt izglītojošo darbību sporta jomā. Minētais ietver arī administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu par sporta treneru sertifikācijas noteikumu pārkāpšanu.
Līdz ar to kvalitātes dienesta nolikumā (Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums") ir jāveic grozījumi, svītrojot funkcijas, ko kvalitātes dienests vairs nepildīs (vispārējās izglītības programmu licencēšana un pedagogu privātprakses sertificēšana), kā arī ietverot jaunas funkcijas – neformālās izglītības programmas īstenotāju darbības kvalitātes izvērtēšana, profesionālās tālākizglītības programmu augstākās izglītības pakāpē, kuras īsteno tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri, licencēšana, kā arī izglītojošās darbības uzraudzība sporta jomā.
Risinājuma apraksts
Kvalitātes dienesta nolikumā jāsvītro funkcijas un attiecīgie uzdevumi, ko kvalitātes dienests vairs nepildīs (vispārējās izglītības programmu licencēšana (3.3. un 4.3.apakšpunkts) un pedagogu privātprakses sertificēšana (3.7. un 4.1.4.apakšpunkts)), kā arī jāietver jaunās funkcijas – neformālās izglītības programmas īstenotāju darbības kvalitātes izvērtēšana (papildinot ar 3.11. un 4.30.apakšpunktu), profesionālās tālākizglītības programmu augstākās izglītības pakāpē, kuras īsteno tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri, licencēšana (papildinot ar 3.31 apakšpunktu), kā arī izglītojošās darbības uzraudzība sporta jomā (aizstājot 3.8. apakšpunktu un papildinot ar 4.32.apakšpunktu).
Vienlaikus atbilstoši aktuālajam tiesiskajam regulējumam ir svītrojams kvalitātes dienesta nolikuma 4.5.punkts, jo kopš institucionālās akreditācijas ieviešanas izglītības programmas atsevišķi vairs netiek akreditētas (2022.gada 14.jūlija Grozījumi Izglītības likumā, stājās spēkā 2022.gada 11.augustā).
Vienlaikus atbilstoši aktuālajam tiesiskajam regulējumam ir svītrojams kvalitātes dienesta nolikuma 4.5.punkts, jo kopš institucionālās akreditācijas ieviešanas izglītības programmas atsevišķi vairs netiek akreditētas (2022.gada 14.jūlija Grozījumi Izglītības likumā, stājās spēkā 2022.gada 11.augustā).
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 25.februāra sēdes protokollēmuma (protokols Nr. 8, 49. §) par informatīvo ziņojumu "Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu" (24-TA-2633) 5.punktā noteiktajam kvalitātes dienests ir noteikts kā atbildīgā tirgus uzraudzības iestāde izglītībā, kas nodrošinās Mākslīgā intelekta akta tirgus uzraudzību (saskaņā ar informatīvajā ziņojumā identificētajām Mākslīgā intelekta akta tirgus uzraudzības jomām).
Līdz ar to kvalitātes dienesta nolikumā ir jāveic grozījumi, paplašinot tā kompetenci.
Līdz ar to kvalitātes dienesta nolikumā ir jāveic grozījumi, paplašinot tā kompetenci.
Risinājuma apraksts
Kvalitātes dienesta nolikuma 3.punktā jāietver kvalitātes dienesta funkcija veikt atbilstoši kompetencei uzraugošās iestādes funkcijas, īstenojot tirgus uzraudzību saskaņā ar Mākslīgā intelekta aktu, kā arī 4.punktā jāietver uzdevums nodrošināt Mākslīgā intelekta akta tirgus uzraudzību izglītībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvos risinājumus ar citiem līdzekļiem nav iespējams panākt.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Kvalitātes dienesta personāls šobrīd nodrošina izglītības procesa īstenošanas tiesiskuma un kvalitātes pārraudzību, attiecīgi pamatdarbības personāls pamatā ir ar pedagoģiska profila izglītību, profesionālo sagatavotību un pieredzi. Turklāt šobrīd kvalitātes dienesta personālam administratīvā pārkāpuma procesa izglītības jomā ietvaros ir tiesības piemērot administratīvo sodu maksimāli EUR 700 apmērā, kas ir 50 000 reizes mazāks apmērs par maksimāli piemērojamo sodu mākslīgā intelekta jomā. Īstenojot ar Mākslīgā intelekta akta ieviešanu saistītu funkciju, kvalitātes dienesta personālam nākotnē ir nepieciešama papildu juridiskā sagatavotība, kā arī mākslīgā intelekta izglītībā uzraudzības jomā sagatavots vadošais speciālists - vadošais juriskonsults. Līdz ar to saistībā ar Mākslīgā intelekta akta ieviešanu nākotnē būtu nepieciešamas vadības un uzraudzības personāla mācības mākslīgā intelekta atpazīšanas, tiesiskas izmantošanas un pārkāpumu konstatēšanas/pierādīšanas jomā, kā arī vadošajam juriskonsultam – Eiropas Savienības līmeņa mācības, vienotas prakses īstenošanai Eiropas Savienībā.
Finansējums tiks nodrošināts 42.07.00 (ar 2027.gadu 15.01.08.00) apakšprogrammas "Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbības nodrošināšana" ietvaros. Tātad attiecībā uz MI nav plānotas amata vietu skaita izmaiņas. Tiks izmantota vakanta amata vieta, pārskatot esošos resursus Uzraudzības departamentā (UD), t.sk. pārskatot UD vadošā juriskonsulta (amata klasifikācija 24 III, 11.algu grupa) amata pienākumus un paredzot specializāciju MI jautājumos.
2026.gada 18.jūnijā pieņemtā Sporta likuma izstrādes ietvaros netika vērtēts finansējuma jautājums attiecībā uz kvalitātes dienesta jaunās funkcijas - administratīvā pārkāpuma procesa veikšana sporta jomā (par sertifikācijas noteikumu pārkāpšanu) - nodrošināšanu. Līdz ar to šobrīd kvalitātes dienests šo funkciju var nodrošināt 42.07.00 (ar 2027.gadu 15.01.08.00) apakšprogrammas "Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbības nodrošināšana" ietvaros (ievērojot resursus, kas bija iestādes rīcībā funkcijas - sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzība - īstenošanai).
Funkciju īstenošanai nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju var tikt vērtēta finanšu pārdale ministrijas esošo līdzekļu ietvaros.
Finansējums tiks nodrošināts 42.07.00 (ar 2027.gadu 15.01.08.00) apakšprogrammas "Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbības nodrošināšana" ietvaros. Tātad attiecībā uz MI nav plānotas amata vietu skaita izmaiņas. Tiks izmantota vakanta amata vieta, pārskatot esošos resursus Uzraudzības departamentā (UD), t.sk. pārskatot UD vadošā juriskonsulta (amata klasifikācija 24 III, 11.algu grupa) amata pienākumus un paredzot specializāciju MI jautājumos.
2026.gada 18.jūnijā pieņemtā Sporta likuma izstrādes ietvaros netika vērtēts finansējuma jautājums attiecībā uz kvalitātes dienesta jaunās funkcijas - administratīvā pārkāpuma procesa veikšana sporta jomā (par sertifikācijas noteikumu pārkāpšanu) - nodrošināšanu. Līdz ar to šobrīd kvalitātes dienests šo funkciju var nodrošināt 42.07.00 (ar 2027.gadu 15.01.08.00) apakšprogrammas "Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbības nodrošināšana" ietvaros (ievērojot resursus, kas bija iestādes rīcībā funkcijas - sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzība - īstenošanai).
Funkciju īstenošanai nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju var tikt vērtēta finanšu pārdale ministrijas esošo līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R1689
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 13. jūnija regula Nr.2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 13. jūnija regula Nr.2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
113.panta b) punkts
3.12.apakšpunkts, 4.31.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
70.panta 1.punkts
3.12.apakšpunkts, 4.31.apakšpunkts
Pārņemtas daļēji
Dalībvalstīm šīs regulas nolūkos jāizveido vismaz vienu paziņojošo iestādi un vismaz vienu tirgus uzraudzības iestādi. Atbilstoši 2025. gada informatīvajam ziņojumam “Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu” Latvijā tiek ieviestas vairākas tirgus uzraudzības iestādes.
Neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Dalībvalstīm šīs regulas nolūkos jāizveido vismaz vienu paziņojošo iestādi un vismaz vienu tirgus uzraudzības iestādi. Atbilstoši 2025. gada informatīvajam ziņojumam “Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu” (Ministru kabineta 25.02.2025. sēdes protokols Nr. 8 49. §) Latvijā tiek ieviestas vairākas tirgus uzraudzības iestādes. Kvalitātes dienests ir atbildīgā iestāde, kas nodrošina Mākslīgā intelekta akta tirgus uzraudzību izglītībā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Neparedz.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, grozījumi skar kompetentās iestādes uzdevumus un prasības, kas kompetentajai iestādei jāievēro.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības kvalitātes valsts dienests
- Pašvaldības, izglītības iestāžu dibinātāji, neformālās izglītības programmu un interešu izglītības programmu īstenotāji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Kvalitātes dienestam tiek noteiktas jaunas funkcijas:
1) izvērtēt neformālās izglītības programmas īstenotāja darbības kvalitāti;
2) licencēt tehnikumu un mākslu izglītības kompetences centru īstenotās profesionālās tālākizglītības programmas augstākā izglītības pakāpē;
3) veikt atbilstoši kompetencei uzraugošās iestādes funkcijas, īstenojot tirgus uzraudzību saskaņā ar Mākslīgā intelekta aktu un uzdevums nodrošināt Mākslīgā intelekta akta tirgus uzraudzību izglītībā.
Pašvaldībām tiek nodota kvalitātes dienesta funkcija – pedagogu privātprakses sertificēšana (sertifikātu pedagogu privātprakses uzsākšanai izsniegšana), bet izglītības iestāžu dibinātājiem tiek nodota kvalitātes dienesta funkcija – vispārējās izglītības programmu licencēšana;
4) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzraudzīt izglītojošo darbību sporta jomā. Minētais ietver arī administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu par sporta treneru sertifikācijas noteikumu pārkāpšanu.
1) izvērtēt neformālās izglītības programmas īstenotāja darbības kvalitāti;
2) licencēt tehnikumu un mākslu izglītības kompetences centru īstenotās profesionālās tālākizglītības programmas augstākā izglītības pakāpē;
3) veikt atbilstoši kompetencei uzraugošās iestādes funkcijas, īstenojot tirgus uzraudzību saskaņā ar Mākslīgā intelekta aktu un uzdevums nodrošināt Mākslīgā intelekta akta tirgus uzraudzību izglītībā.
Pašvaldībām tiek nodota kvalitātes dienesta funkcija – pedagogu privātprakses sertificēšana (sertifikātu pedagogu privātprakses uzsākšanai izsniegšana), bet izglītības iestāžu dibinātājiem tiek nodota kvalitātes dienesta funkcija – vispārējās izglītības programmu licencēšana;
4) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzraudzīt izglītojošo darbību sporta jomā. Minētais ietver arī administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu par sporta treneru sertifikācijas noteikumu pārkāpšanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Mākslīgā intelekta akta tirgus uzraudzībā tiek izvēlēta decentralizētā pieeja, proti, ka tirgus uzraudzību (tostarp, administratīvo procesu un administratīvā pārkāpuma procesu) veiks tirgus uzraudzības iestādes pa nozarēm, piemēram, kvalitātes dienests – izglītībā.
Kvalitātes dienesta īstenotās funkcijas attiecībā uz pedagogu privātprakses sertificēšanu nodošana pašvaldībām mazinās administratīvo slogu, jo līdz šim personām jāsaņem sertifikāts pedagoga privātprakses uzsākšanai kvalitātes dienestā, kā arī papildus – licence (interešu izglītības programmām) vai atļauja (neformālās izglītības programmām) pašvaldībā. Attiecībā uz neformālās izglītības programmas īstenotāja darbības kvalitātes izvērtēšanu Grozījumi Izglītības likumā nodrošinās vienotu pieeju neformālās izglītības programmu īstenotāju uzraudzībā.
Kvalitātes dienesta īstenotās funkcijas attiecībā uz pedagogu privātprakses sertificēšanu nodošana pašvaldībām mazinās administratīvo slogu, jo līdz šim personām jāsaņem sertifikāts pedagoga privātprakses uzsākšanai kvalitātes dienestā, kā arī papildus – licence (interešu izglītības programmām) vai atļauja (neformālās izglītības programmām) pašvaldībā. Attiecībā uz neformālās izglītības programmas īstenotāja darbības kvalitātes izvērtēšanu Grozījumi Izglītības likumā nodrošinās vienotu pieeju neformālās izglītības programmu īstenotāju uzraudzībā.
Pielikumi