Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Veterinārmedicīnas likumā dotajam pilnvarojumam Ministru kabinetam noteikt valsts veterinārās uzraudzības objektu reģistrācijas kārtību, ir jānosaka tirdzniecības vietu reģistrācijas kārtība. Noteikumu projektā jānosaka gan reģistrācijai nepieciešamo dokumentu kopums, kas tirdzniecības vietas īpašniekam ir jāiesniedz dienestā, gan dienestam īstenojamās reģistrācijas darbības.

Lai reģistrētu tirdzniecības vietu, dienesta teritoriālajā struktūrvienībā tirdzniecības vietas īpašnieks vai tā pilnvarota persona iesniedz iesniegumu ar informāciju, kas nepieciešama attiecīgās tirdzniecības vietas un tās īpašnieka identificēšanai, – nosaukumu, reģistrācijas kodu, adresi un kontaktinformāciju, norādot iespējamo minimālo personas datu apjomu, kāds nepieciešams, lai identificētu attiecīgo personu, kā arī lai dienestam Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajā informācijas sistēmā būtu iespējams pārbaudīt, vai persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību. Iesniegumā jāietver arī iesniedzēja un kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālruņa numurs un elektroniskā pasta (turpmāk – e-pasts) adrese. Šī informācija nepieciešama, lai dienests varētu sazināties ar kontaktpersonu un vienoties par tirdzniecības vietas pārbaudes laiku, savukārt e-pasta adrese nepieciešama, lai būtu iespēja elektroniski nosūtīt dokumentus, piemēram, pieprasījumu par iesniegumam nepievienotiem vai nepilnīgi aizpildītiem dokumentiem. Noteikumu projektā ir iekļauta prasība norādīt oficiālo elektronisko adresi, kas no 2023. gada 1. janvāra ir noteikta kā obligāta visiem tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra reģistros.
Tirdzniecības vietas nekustamā īpašuma kadastra numurs un objekta kadastra apzīmējums iesniegumā norādāms, lai pirms tirdzniecības vietas reģistrācijas dienests Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pārbaudītu, vai reģistrētais attiecīgās būves vai telpu grupas lietošanas veids atbilst tirdzniecības vietas darbībai, kā arī pārliecinātos, vai attiecīgajam tirdzniecības vietas īpašniekam ir tiesības nodarboties ar komercdarbību konkrētajā nekustamajā īpašumā. Situācijās, kad telpu īpašuma vai lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā un līdz ar to informācija nav elektroniski pieejama dienestam, ir jāiesniedz dokumenta kopija, kas apliecina tirdzniecības vietas īpašnieka tiesības nodarboties ar komercdarbību konkrētajā nekustamajā īpašumā. Pirms šī noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas reģistrētās tirdzniecības vietas īpašniekam, kas darbojas būvē vai telpu grupā, kurai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts būves vai telpu grupas lietošanas veids vai tas norādīts neatbilstoši īstenotajai darbībai, līdz 2025. gada 31. decembrim ir jāaktualizē dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Šāds periods paredzēts, lai būtu iespējams sakārtot nepieciešamos dokumentus attiecīgajās iestādēs. 
Tā kā tirdzniecības vietas reģistrācijas iesniegumā norādāmas arī tirdzniecībai paredzētās dzīvnieku sugas, dienests jau pirms pārbaudes var izvērtēt tirdzniecības vietas nepieciešamā aprīkojuma nepieciešamību.
Ja tirdzniecības vietas īpašnieks vēlas saņemt reģistrācijas apliecību papīra formā, iesniegumā par tirdzniecības vietas reģistrāciju viņš izdara atzīmi par reģistrācijas apliecības saņemšanu. Reģistrācijas apliecībā norāda minimālo nepieciešamo informāciju par fizisku personu (ja tirdzniecības vietu reģistrē fiziska persona) vai komersantu (ja tirdzniecības vietu reģistrē juridiska persona), lai pēc nepieciešamības būtu iespējams identificēt konkrētu fizisku vai juridisku personu un apliecināt, ka šī persona ir reģistrējusi tirdzniecības vietu. 
Tirdzniecības vietas reģistrācijai papildus iesniegumā norādītajai informācijai iesniedzams apliecinājums par darbinieka apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā vai apliecinājums, ka darbiniekam nav nepieciešama šāda apmācība, lai apliecinātu likumā noteiktās prasības izpildi, t. i., tirdzniecības vietas īpašnieka pienākumu nodrošināt, lai vismaz viens tirdzniecības vietas darbinieks ir apmācīts dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un ir saņēmis apliecinājumu par to.
Ja tirdzniecībai paredzētās telpas vai teritorija nav tirdzniecības vietas īpašnieka īpašums, nepieciešama attiecīgās telpas vai teritorijas īpašnieka rakstveida atļauja par dzīvu dzīvnieku tirdzniecības vietas ierīkošanu, jo dzīvu dzīvnieku turēšana var radīt specifisku ietekmi uz apkārtējo vidi, piemēram, pastiprinātu troksni, smaku un netīrību. 
Reģistrējot tirdzniecības vietu, dienestā iesniedzams arī tirdzniecības vietas teritorijas un telpu plāns, lai dienestam būtu informācija par tirdzniecības vietas lokalizāciju, piemēram, tirdzniecības centros, kuros ir ierīkotas daudzas tirdzniecības vietas.
Noteikumu projektā ir noteiktas darbības, kas jāīsteno dienestam pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas. Šādu darbību regulējums dienestam sniedz skaidru rīcības plānu dažādās situācijās, kā arī personām, kas vēlas reģistrēt tirdzniecības vietu, ir zināms un skaidri saprotams reģistrācijas process.
Tirdzniecības vieta var uzsākt savu darbību pēc reģistrācijas dienesta uzraudzības objektu reģistrā.
Lai dienesta uzraudzības objektu reģistrā būtu aktuāla informācija par tirdzniecības vietām, situācijās, kad tirdzniecības vieta izbeidz savu darbību vai kad mainās norādītā informācija par tirdzniecības vietu, ir jāpaziņo dienestam par izmaiņām. 

Atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam jānosaka prasības tirdzniecības vietu telpām, aprīkojumam un inventāram, dzīvnieku turēšanai, dzīvnieka pircējam sniedzamā informācija, kā arī prasības, kas jāievēro, lai dzīvnieku pieņemtu tirdzniecībai tirdzniecības vietā, un kārtība, kādā dzīvnieku pieņem tirdzniecībai.

Noteikumu projektā ir noteikts, kādām telpām vai nodalītām vietām jābūt ierīkotām tirdzniecības vietā. Būtiski ir iekārtot atsevišķi nodalītas telpas vai vietas dzīvnieku turēšanai un dzīvnieku kopšanas un aprūpes piederumu un dzīvnieku barības uzglabāšanai. Dzīvniekiem, ko piedāvā tirdzniecībai, ierīkojama atsevišķa telpa vai vieta, kurā nodrošināmi to veselībai, labturībai un aizsardzībai piemēroti apstākļi. Pakaiši, dzīvnieku kopšanas inventārs un dezinfekcijas līdzekļi ir uzglabājami atsevišķi, lai tie nekaitētu dzīvnieku veselībai un drošībai, kā arī nebūtu pieejami nepiederošām personām. Savukārt dzīvnieku barība ir jāuzglabā, ievērojot tās ražotāja nosacījumus, piemēram, sausās telpās, uz paliktņiem vai plauktos, ar atbilstošu temperatūras un mitruma režīmu, lai nodrošinātu dzīvnieku barības nekaitīgumu. Tirdzniecības vietā nepieciešams iekārtot arī vietu, kurā ir iespēja mazgāt vajadzīgo aprīkojumu un iekārtas, piemēram, dzīvnieku sprostus, dzirdinātavas, barības traukus, sprostu tīrīšanas aprīkojumu u. c. Savukārt, tā kā slimus un ievainotus dzīvniekus aizliegts piedāvāt tirdzniecībā, ir jāparedz tirdzniecības vietā apmeklētāju apskatei nepieejama vieta, kurā šādus dzīvniekus turēt, līdz to veselības stāvoklis ir atbilstošs piedāvāšanai tirdzniecībā vai līdz brīdim, kad dzīvnieki tiek aizvesti no tirdzniecības vietas.
Tirdzniecības vietā, ievērojot dzīvnieku sugas, to daudzumu, telpu iekārtojumu un lielumu, jābūt izstrādātam telpu, aprīkojuma un inventāra tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu plānam, tajā norādot, cik bieži un kādā veidā tiek īstenotas minētās darbības, kā arī norādot, kuri mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi izmantojami. Tas veicinās regulāru tīrības nodrošināšanu tirdzniecības vietā, kā arī dzīvnieku slimību profilaksi.
Dzīvnieki tirdzniecības vietā izvietojami sprostā, akvārijā vai terārijā. Dzīvnieku turēšanas vieta ir jāizvēlas, ņemot vērā to sugas un šķirnes turēšanas īpatnības, kā arī nepieciešamo turēšanas apstākļu nodrošināšanas iespējas. Piemēram, grauzēji, dekoratīvie putni u. tml. dzīvnieki izvietojami sprostos, zivis – akvārijos, bet rāpuļi – terārijos.
Noteikumu projektā ir ietvertas prasības attiecībā uz dzīvnieku barību, dzeramo ūdeni un to pasniegšanas veidiem, lai nodrošinātu optimālu dzīvnieku labturības līmeni vietā, kurā tos izvēlas un iegādājas personas, kam turpmāk arī būs jānodrošina optimāli dzīvnieka turēšanas apstākļi.
Likumā ir noteikts, ka tirdzniecības vietas īpašnieks nodrošina, lai vismaz viens tirdzniecības vietas darbinieks ir apmācīts dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un par to ir saņēmis apliecinājumu.  Noteikumu projektā minētajam darbiniekam kā kompetentai personai dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā ir noteikts pienākums vismaz reizi dienā izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli un turēšanas apstākļu atbilstību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomas regulējošo normatīvo aktu prasībām, bet situācijā, kad dzīvnieks ir slims vai savainots, nekavējoties nodrošināt tā veterinārmedicīnisko aprūpi, kas atkarībā no apstākļiem var būt konsultācija ar praktizējošu veterinārārstu, dzīvnieka nogādāšana veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē vai citas darbības. Vienlaikus minētais darbinieks veic slimo, ievainoto, ārstēto un nobeigušos dzīvnieku uzskaiti.
Noteikumu projektā noteikts, ka tirdzniecības vietā tirdzniecībai nepieņem suni, kaķi, mājas (istabas) sesku, kā arī grūsnus dzīvniekus. Nav ētiski piedāvāt tirdzniecībai grūsnus dzīvniekus, jo personas, kas sev iegādājas dzīvnieku, rēķinās ar tā dzīvnieka aprūpi, kuru iegādājas, nevis ar dzīvnieku un tā mazuļiem, kas varētu piedzimt. Dzīvnieka mazuļi prasa papildu finanses, kā arī specifiskas zināšanas to aprūpei. Savukārt, ja suns, kaķis un mājas (istabas) sesks atrodas sprostā visu tirdzniecības laiku, tam ierobežoto kustību dēļ nav iespējams nodrošināt atbilstošu labturības līmeni. Noteikumos Nr. 266 ir noteikts, ka tirdzniecība nav atļauta ar suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem, ja nav klāt dzīvnieka īpašnieka – fiziskas personas. Šāda prasība uzliek par pienākumu dzīvnieka īpašniekam atrasties tirdzniecības vietā, kamēr tā dzīvnieks tiek piedāvāts tirdzniecībai. Šādu prasību ir apgrūtinoši vai pat neiespējami īstenot.
Nododot dzīvnieku tirdzniecībai, tā īpašnieks tirdzniecības vietā iesniedz praktizējoša veterinārārsta atzinumu par to, ka dzīvnieks ir klīniski vesels un tam nav ektoparazītu, kā arī par dzīvnieka saņemtajām vakcīnām. Šāds apliecinājums ir nepieciešams, jo pārdošanā aizliegts piedāvāt slimus dzīvniekus un dzīvniekus, kam ir ektoparazīti, tāpēc arī šādi dzīvnieki nav nododami tirdzniecībā tirdzniecības vietai. Norādīt dzīvnieka saņemtās vakcīnas nepieciešams, lai nodrošinātu tā aizsardzību pret infekcijas slimībām, ievērojot atbilstošu vakcinācijas grafiku.
Rakstveida norādījumi par pārdodamā dzīvnieka turēšanu, barošanu un dzirdināšanu pircējam ir jāizsniedz, lai jaunais dzīvnieka īpašnieks būtu informēts par nepieciešamajiem dzīvnieka turēšanas apstākļiem.

Likuma 18.⁴ pirmajā daļā ir noteikts pienākums tirdzniecības vietas īpašniekam nodrošināt, lai vismaz viens tirdzniecības vietas darbinieks ir apmācīts dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un par to ir saņēmis apliecinājumu. Prasība stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Savukārt likuma 18.² panta trešajā daļā ir noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt detalizētas prasības par minēto apmācību. Likuma pārejas noteikumu 24. punktā noteikts, ka likuma 18.² pants (tostarp panta trešā daļa) stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. 

Atbilstoši jaunajam pilnvarojumam par apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā noteikumu projektā ir noteiktas izglītības un darba pieredzes prasības personām, kas ir tiesīgas apmācīt tirdzniecības vietas darbiniekus dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. Šādu apmācību drīkst veikt persona, kas vislabāk orientējas dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumos, tas ir, persona, kura ir ieguvusi augstāko izglītību veterinārmedicīnā un kurai ir vismaz pēdējo piecu gadu darba pieredze specialitātē, un to apliecina, piemēram, izziņa no darba devēja. Turklāt šādai personai nav nepieciešama papildu apmācība, ja tā strādā tirdzniecības vietā. Savukārt personai, kas ir ieguvusi izglītību veterinārmedicīnā ne agrāk kā piecus gadus pirms darba uzsākšanas tirdzniecības vietā, arī nav nepieciešama papildu apmācība dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, jo pēc izglītības iegūšanas personai nevar būt darba pieredze piecu gadu garumā, bet nesen ir apgūtas padziļinātas zināšanas.
Noteikumu projektā noteiktais minimālais apmācības ilgums ir sešas stundas, savukārt mācību programma ietver minimālās zināšanas par dzīvnieku turēšanu, labturību, veselību un šo jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Noteikumu projektā ir paredzēts noteikt apmācības periodiskumu, lai būtu skaidrs, cik bieži apmācība ir nepieciešama. Noteikumos ir paredzēta arī vienota pārbaudījuma norises kārtība pēc apmācības.  
Lai apliecinātu to, ka tirdzniecības vietas darbinieks ir apmācīts dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un sekmīgi nokārtojis pārbaudījumu, persona, kas viņu apmācījusi, par to izsniegs apliecību. Apliecība tirdzniecības vietas īpašniekam pēc pieprasījuma būs jāuzrāda dienestam, kad notiks tirdzniecības vietas uzraudzība un kontrole. Apliecībā norādāma šāda minimālā nepieciešamā informācija:
1) tās personas vārds un uzvārds, kura ir apmācījusi, lai dienests, īstenojot uzraudzību un kontroli tirdzniecības vietā, pārliecinātos par to, ka apmācījusi ir persona, kurai ir tiesības veikt apmācību saskaņā ar jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
2) apmācības datumu un derīguma termiņu, lai dienests varētu pārliecināties par to, ka apliecībai nav beidzies derīgums un tirdzniecības vietas darbiniekam nav vajadzīga atkārtota apmācība;
3) mācību programmas nosaukumu un ilgumu, lai dienestam būtu skaidrs, kāda apmācība ir notikusi;
4) tās personas vārdu un uzvārdu, kura ir apguvusi zināšanas dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, lai dienests pārliecinātos par to, ka noteiktā persona ir tikusi apmācīta šajā jomā.
Savukārt personai, kas apmāca dzīvnieka labturības un aizsardzības jomā, ir jāizveido un jāuztur to personu reģistrs, kuras ir apguvušas mācību kursu un par to saņēmušas apliecību. Reģistrā ir jānorāda minimālā nepieciešamā informācija par personu (tirdzniecības vietas darbinieka vārds, uzvārds un personas kods), lai pēc nepieciešamības būtu iespējams identificēt konkrētu personu un apliecināt, ka šī persona ir tikusi apmācīta dzīvnieka labturības un aizsardzības jomā. Reģistrā jānorāda arī apmācības datums. Reģistrā norādītie personas dati ir glabājami piecus gadus pēc apmācības pabeigšanas un pēc pieprasījuma uzrādāmi dienestam. Reģistra glabāšanas termiņš noteikts, ņemot vērā apmācību apgūšanas periodiskumu, tas ir pieci gadi, kas arī ir apmācības derīguma periods.
Tā kā likuma 18.⁴ pirmajā daļā noteikts pienākums tirdzniecības vietas īpašniekam nodrošināt, lai vismaz viens tirdzniecības vietas darbinieks ir apmācīts dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un par to ir saņēmis apliecinājumu, bet noteikumu projektā ietvertās prasības par apmācību un tās norises kārtību stāsies spēkā no 2025. gada 1. janvāra, noteikumu projekta noslēguma jautājumos ir paredzēts, ka tirdzniecības vietas īpašnieks nodrošina, lai līdz 2025. gada 31. decembrim vismaz viens tirdzniecības vietas darbinieks ir apmācīts dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un par to ir saņēmis apliecinājumu saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Minētā prasība attiecas tirdzniecības vietām, kas reģistrētas pirms šī noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas saskaņā ar noteikumiem Nr. 266, kā arī tirdzniecības vietām, kas reģistrētas saskaņā ar šo noteikumu projektu no 2024. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Šāda prasība noteikta, lai tirdzniecības vietā būtu darbinieks, kas apguvis attiecīgās zināšanas atbilstoši šajā noteikumu projektā noteiktajai apmācības programmai un nokārtojis pārbaudījumu, tāpēc ir kompetents dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumos, jo tas savukārt uzlabotu dzīvnieku turēšanas prasību ievērošanu tirdzniecības vietā.