Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams atbilstoši Likuma 12.¹ panta sestajā daļā ietvertajam deleģējumam izstrādāt regulējumu zemes īpašnieku informēšanai par izpēti valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos, kā arī iekļaut kristāliskā pamatklintāja iežus MKN 570 tvērumā un noteikt minimālās izpētes prasības kristāliskā pamatklintāja iežiem.

Ar noteikumu projektu paredzētas šādas izmaiņas:

1. Ņemot vērā kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves specifiku (dziļumu) un visaptverošu datu nepieejamību par iežu slāņiem Latvijas zemes dzīlēs kristāliskā pamatklintāja iežu līmenī, noteikumu projekts (MKN 570 8¹. punkts) paredz, ka kristāliskā pamatklintāja iežiem netiks noteiktas krājumu kategorijas un krājumi netiks rēķināti, kā to dara citiem Latvijā iegūstamiem derīgajiem izrakteņiem saskaņā ar MKN 570 7. nodaļu.

2. MKN 570 tiek papildināti ar prasībām informācijas sniegšanai zemes īpašniekam saistībā ar zemes dzīļu izpētes veikšanu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā.

Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 8². punkts paredz, ka 60 dienu laikā pēc ģeoloģiskās izpētes pabeigšanas valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā zemes dzīļu izmantotājs (zemes dzīļu izmantošanas licences saņēmējs) informē par izpētes rezultātiem attiecīgos zemes īpašniekus, kuru īpašumā izpēte tikusi veikta. Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 8².1. un 8².2. apakšpunkts noteic sniedzamās informācijas apmēru, tai skaitā paredzēts sniegt informāciju par veiktās izpētes laika periodu, izmantotajām metodēm, dziļumu, platību un konstatējamiem derīgajiem izrakteņiem, to koncentrāciju un potenciālajiem apjomiem.

Vienlaikus, ņemot vērā paredzamos valsts nozīmes izpētes apmērus, noteikumu projektā ietvertais MKN 570 8³. punkts paredz, ka informāciju par izpētes rezultātiem nosūta pēc iepriekš minētā termiņa, informējot zemes īpašnieku par informācijas sniegšanu pēc MKN 570 8². punktā noteiktā termiņa.

3. MKN 570 1. pielikums papildināts ar tādu derīgā izrakteņa veidu kā kristāliskā pamatklintāja ieži skaidrojot, ka tie ir ieži, kas satur potenciāli vērtīgus resursus (piemēram, niķeli, dzelzi, varu, platīnu u.c.) proterozoja magmatiskajos un metamorfajos iežos, kā arī to dēdējumgarozā.

4. MKN 570 papildināts ar 2¹. pielikumu, kurā noteiktas prasības kristāliskā pamatklintāja iežu izpētei, kas nodrošinās ģeoloģiski pamatotas informācijas iegūšanu par pētāmo teritoriju un tajā konstatētajiem derīgajiem izrakteņiem, kā arī ģeoloģiskajiem procesiem kopumā. Minimālās izpētes prasības noteiktas ģeofizikālai, ģeoķīmiskai, kā arī grunšu izpētei. Minimālās prasības kristāliskā pamatklintāja iežu izpētei noteiktas cita starpā izvērtējot valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem ogļūdeņražiem paredzētās izpētes prasības, kas ietvertas Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi" 4. pielikumā.

Spēkā esošais normatīvais regulējums attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguves vietu konservāciju un rekultivāciju nav pietiekams – nav noteikti kritēriji derīgo izrakteņu ieguves atzīšanai par pabeigtu un nav noteikta informācijas aprites kārtība par derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju un rekultivācijas pabeigšanu (kārtība, kādā LVĢMC saņem informāciju par veiktu konservāciju vai rekultivāciju). Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minēts: "No 293 ieguves vietām, kurām jābūt konservētām, lai ieguves darbu pārtraukšanas laikā neradītu draudus ne cilvēku veselībai, ne apkārtējai videi, konservācija nav veikta 288 jeb 98 % ieguves vietu."

Ņemot vērā konstatētās problēmas saistībā ar regulējumu attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguves vietu konservāciju un rekultivāciju, noteikumu projekts paredz precizēt un papildināt MKN 570 prasības.

Noteikumu projekts paredz precizēt MKN 570 82. punktu, kurā ietverts derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācijas mērķis, papildinot punktu ar to, ka konservācijas mērķis ir arī derīgo izrakteņu ieguves vietas meliorācijas sistēmas saglabāšana. Šāds precizējums nepieciešams saistībā ar kūdras ieguves vietām, kurām, saskaņā ar MKN 570 39.5.2. apakšpunktu, jābūt izstrādātam meliorācijas sistēmas projektam. Precizējums minētajā punktā nepieciešams, lai konservācijas gadījumā noteiktu pienākumu saglabāt un uzturēt ieguves vietas meliorācijas sistēmu, t.sk. ar mērķi hidroloģiskā režīma saglabāšanai kūdras ieguves vietā, un konservācijas gadījumā VVD to kontrolētu.

Noteikumu projekts paredz izteikt MKN 570 83. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka par derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācijas veikšanu atbildība ir derīgo izrakteņu ieguvējam un konservācija jāpabeidz divu mēnešu laikā pēc ieguves darbu pārtraukšanas. Tiek paredzēts noteikt izņēmumu pazemes ūdeņu ieguves gadījumiem, ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma "Par zemes dzīlēm" 9. panta pirmās daļas 4. punktu urbumu konservācijai nepieciešams saņemt licenci. Attiecībā uz pazemes ūdeņu ieguves vietas konservāciju noteikumu projektā ietvertais MKN 570 83. punkts noteic, ka konservācija jānodrošina divu mēnešu laikā pēc minētās licences saņemšanas. Pašlaik laika tvērums konservācijas veikšanai tiesību aktos nav noteikts, attiecīgi radot iespēju derīgo izrakteņu ieguvējam izvairīties no konservācijas veikšanas. Derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācijas mērķis ir nodrošināt ieguves vietas un ar to saistīto urbumu, meliorācijas sistēmas un monitoringa tīkla saglabāšanu tādā stāvoklī, kas nerada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī nodrošināt iespējamo ieguves darbu atsākšanu (MKN 570 82. punkts). Attiecīgi secināms, ka konservācija ir svarīgs darbu kopums, kura neveikšana nav pieļaujama, lai nodrošinātu vides un cilvēka drošību. Noteiktais termiņš konservācijas veikšanai uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā konservācijas ietvaros veicamos darbus tādus kā derīgo izrakteņu ieguves vietas norobežošana, urbumu tamponēšanu, brīdinājuma zīmju uzstādīšanu utt., kā arī konservācijas mērķi - izvairīties no nedrošu apstākļu radīšanas gan cilvēkam, gan videi.

Noteikumu projekts paredz papildināt MKN 570 ar 83.¹ punktu, nosakot gadījumus, kad jāveic derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācija.

Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 83.¹ punkts nosaka sekojošus gadījumus, kad jāveic derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācija: 

- beidzoties bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences termiņam, derīgo izrakteņu ieguvējs nav saņēmis bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences termiņa pagarinājumu derīgo izrakteņu ieguves turpināšanai, bet, saskaņā ar iesniegtajiem derīgo izrakteņu ieguves pārskatiem un derīgo izrakteņu ieguves projekta aprēķiniem, atradnē ir palicis rūpnieciski iegūstams derīgo izrakteņu apjoms;

- derīgo izrakteņu ieguvējs zaudējis tiesības veikt derīgo izrakteņu ieguvi dēļ atceltas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences;

- derīgo izrakteņu ieguvējs, kurš nav zemesgabala, kurā tiek veikta derīgo izrakteņu ieguve, īpašnieks, zaudējis tiesības veikt derīgo izrakteņu ieguvi dēļ lauzta zemesgabala nomas līguma;

- derīgo izrakteņu ieguve citu iemeslu dēļ tiek pārtraukta vai ar Valsts vides dienesta (turpmāk - VVD) lēmumu apturēta uz laiku ilgāku par 12 mēnešiem, bet atradnē paredzēts atsākt derīgo izrakteņu ieguvi bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences derīguma termiņa laikā.

VARAM ieskatā minētais regulējums nodrošinās derīgo izrakteņu ieguvēju nepārprotamu izpratni par konservācijas veikšanas gadījumiem, izslēgs derīgo izrakteņu ieguvēju iespējas novilcināt un izvairīties no konservācijas veikšanas, veicinās derīgo izrakteņu ieguves vietas sakārtošanu laikā, kad derīgo izrakteņu ieguve uz laiku pārtraukta, bet plānota tās atsākšana.

Savukārt noteikumu projektā ietvertais MKN 570 83.² punkts noteic informācijas sniegšanas pienākumu par MKN 570 83.¹ punktā minēto gadījumu iestāšanos. Informācija par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu vai ieguves apturēšanu VVD lēmuma gadījumā ir VVD rīcībā, kā arī informācija par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas atcelšanu ir attiecīgās pašvaldības, kura izsniegusi bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju, rīcībā. Ņemot vērā minēto, paredzēts, ka institūcija (pašvaldība vai VVD), kas atceļ zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju, informē otru institūciju - attiecīgi vai nu pašvaldību vai VVD par licences vai atļaujas atcelšanas faktu, lai nepieprasītu zemes dzīļu izmantotājam - derīgo izrakteņu ieguvējam, valsts vai pašvaldības iestādes rīcībā esošu informāciju. Pārējos MKN 570 83.¹ punktā minētajos gadījumos, derīgo izrakteņu ieguvējs informē par to dienestu un pašvaldību, kuras teritorijā notikusi derīgo izrakteņu ieguve. Noteikumu projekts neparedz vienotu formu, kādā informācija par konservāciju jāiesniedz. Minēto informāciju iesniedz brīvā formā.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz papildināt MKN 570 ar jaunu pielikumu "Akts par derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju". Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka konservācijas darbus pieņem, parakstot aktu par derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju (konservāciju), kas ir MKN 570 15. pielikums un kas izmantojams gan konservācijas, gan rekultivācijas darbu pieņemšanai. Secināts, ka 15. pielikums nav piemērots konservācijas darbu pieņemšanai, jo to paraksta ne tikai derīgo izrakteņu ieguvēja, zemesgabala īpašnieka un VVD pārstāvji, bet arī pašvaldības pilnvarots pārstāvis. Ņemot vērā, ka Likums paredz, ka pašvaldība pārrauga tikai rekultivāciju un tiesību aktos nav noteikts pašvaldības pienākums pārraudzīt arī konservāciju, konservācijas darbu pieņemšanai nav nepieciešams un nav tiesiskā pamata obligātā kārtā piesaistīt pašvaldības pilnvarotu pārstāvi. Attiecīgi noteikumu projekts nosaka izveidot jaunu pielikumu konservācijas darbu pieņemšanai, kurš neparedz piesaistīt pašvaldības pārstāvi.

Noteikumu projekts paredz arī papildināt MKN 570 ar 83.⁴ punktu, paredzot, ka mēneša laikā pēc konservācijas pabeigšanas derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina atļaujas vai licences laukuma topogrāfisko uzmērīšanu (izņemot kūdras ieguves vietas) un sastāda iegūto derīgo izrakteņu aprēķina aktu, kas ir spēkā esošo MKN 570 10. pielikums. Kūdras ieguves vietu topogrāfiskā uzmērīšana nav noteikta kā pienākums saskaņā ar spēkā esošo MKN 570 regulējumu, jo MKN 570 7.1. apakšnodaļa, kas nosaka topogrāfiskās uzmērīšanas pienākumu, neattiecas uz kūdras ieguvi.

Papildus iepriekš minētajam, noteikumu projekts paredz izteikt MKN 570 86. punktu jaunā redakcijā un papildināt MKN 570 ar 86.¹ punktu. Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 86. punkts noteic gadījumus, kad derīgo izrakteņu ieguve ir uzskatāma par pabeigtu. Minētais regulējums izstrādāts, lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijas veikšanu, lai novērstu vides degradāciju un sniegtu VVD skaidrus kritērijus rekultivācijas kontrolei. Noteikumu projekts paredz sekojošus gadījumus, kad derīgo izrakteņu ieguve ir pabeigta:

- ja saskaņā ar derīgo izrakteņu krājumu bilances datiem derīgo izrakteņu ieguves teritorijā derīgo izrakteņu ieguves limita apjoms ticis izsmelts;

- citos (noteikumu projektā ietvertā MKN 570 86.1. apakšpunktā neminētos) gadījumos derīgo izrakteņu ieguvējs paziņo par derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu VVD un attiecīgajai pašvaldībai, kurā tikusi veikta derīgo izrakteņu ieguve, un, publiskai personai piederoša zemesgabala gadījumā - zemesgabala iznomātājs saskaņojis derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu. Derīgo izrakteņu ieguvējam var iestāties jebkādi citi apstākļi, kuru rezultātā ieguvējs pārtrauc derīgo izrakteņu ieguvi un neplāno to atsākt. Tie var būt saistīti ar derīgo izrakteņu ieguvēja finansiālo stāvokli, plāniem darbības maiņai, personīgiem apstākļiem utt.

Noteikumu projektā ietvertā MKN 570 86.¹ punkta redakcija noteic, ka rekultivāciju uzsāk ne vēlāk kā viena gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas un pabeidz trīs gadu laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas. Šobrīd spēkā esošais MKN 570 regulējums (MKN 570 86. punkts) noteic tikai rekultivācijas uzsākšanas laiku - viena gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, nenosakot kritērijus derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas konstatēšanai un nenosakot rekultivācijas pabeigšanas termiņu. Ja nav noteikts rekultivācijas pabeigšanas termiņš, rodas robs likumdošanā, kas sniedz iespēju derīgo izrakteņu ieguvējiem novilcināt laiku un izvairīties no rekultivācijas pabeigšanas.

Latvijai specifisks derīgo izrakteņu veids ir kristāliskā pamatklintāja ieži (to ieguves specifikas dēļ, jo atrodas lielā dziļumā), tādēļ kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvējam noteikts pienākums rekultivāciju veikt paralēli ieguvei, lai izvairītos no riska, kad derīgo izrakteņu ieguve pabeigta, bet rekultivācija tā arī netiek veikta un valstij jāuzņemas rekultivācijas darbu veikšana, kas ir gan ļoti sarežģīta, gan resursu un laika ietilpīga. Citiem derīgajiem izrakteņiem paralēlā rekultivācija ir iespējama (bet nav obligāta), atkarībā no derīgo izrakteņu ieguves veida un projektā paredzētajiem darbiem.

Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 86.² punkts noteic, ka gadījumā, ja derīgo izrakteņu ieguve pēc konservācijas tiek pārtraukta uz laiku ilgāku par pieciem gadiem, derīgo izrakteņu ieguvējs pēc minētā termiņa divu gadu laikā nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju.

Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 86.³ punkts noteic, ka 86.² punktā minētais derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas veikšanas termiņš neattiecas uz kūdras ieguvi pie nosacījuma, ka derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina konservētās derīgo izrakteņu ieguves vietas uzturēšanu tādā stāvoklī, kas atbilst MKN 570 82. punktā minētajam derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācijas mērķim un atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences nosacījumiem. Šāds nosacījums paredzēts, ņemot vērā kūdras ieguvei izsniegtās licences derīguma termiņu, kas būtiski pārsniedz citu derīgo izrakteņu ieguvei izsniegtas licences termiņu. Saskaņā ar Likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktu, licenci derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai izsniedz uz laiku līdz 25 gadiem, savukārt saskaņā ar šā paša panta 7. punktu, licenci kūdras ieguvei izsniedz uz laiku līdz 75 gadiem. Tāpat ņemts vērā, ka kopumā konservēta kūdras ieguves vieta rada zemu risku attiecībā uz neplānotām izmaiņām derīgo izrakteņu ieguves vietā, piemēram, nogāžu erozija karjerā. Vienlaikus minētais nosacījums tiek ierobežots, paredzot, ka derīgo izrakteņu ieguves vietas ieguvējam jānodrošina kūdras ieguves vietā atbilstoša stāvokļa uzturēšana un saglabāšana, t.sk. jānodrošina atbilstība zemes dzīļu izmantošanas licences nosacījumiem un jānodrošina meliorācijas sistēmas darbība, lai ūdens novadītos netraucēti (meliorācijas sistēmas projekts ir derīgo izrakteņu ieguves projekta sastāvdaļa saskaņā ar MKN 570 39.5.2. apakšpunktu). Minēto normu kontrolēs VVD.

Papildus iepriekš minētajam, noteikumu projektā ietvertā MKN 570 83.³ un 92. punkta redakcija precizē spēkā esošo regulējumu, nosakot, ka VVD pienākums ir nosūtīt konservācijas veikšanu apliecinošo aktu pašvaldībai un LVĢMC un rekultivācijas pabeigšanu apliecinošo aktu LVĢMC (šobrīd nevienai no iesaistītajām pusēm šāds pienākums tiesību aktos nav paredzēts, ir tikai minēts, ka akts ir jānosūta LVĢMC). Tāpat tiek noteikts piecu darbdienu termiņš minētā akta nosūtīšanai. Vienlaikus no MKN 570 92. punkta redakcijas tiek svītrots teikums: "Būvdarbus pieņem atbilstoši būvniecību regulējošos normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem", ņemot vērā, ka būvniecības darbus pieņem atbilstoši Būvniecības likumam. Attiecīgi norādei, ka būvdarbus pieņem atbilstoši būvniecību regulējošos normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nav juridiskās slodzes.

Papildus iepriekš minētajam, saistībā ar jauna - 14.¹ pielikuma izveidošanu konservācijas darbu pieņemšanai, noteikumu projekts paredz precizēt spēkā esošajā regulējumā ietvertā MKN 570 15. pielikuma nosaukumu, t.i. svītrot no nosaukuma konservāciju. Tādējādi jaunais MKN 570 15. pielikuma nosaukums paredzēts: "Akts par derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju". Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt 15. pielikuma 4. punktu, papildinot, ka derīgo izrakteņu ieguvējs pievieno aktam par derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju ieguves vietas aktuālo koordinātu sarakstu un topogrāfisko plānu .dwg vai .dgn formātā (izņemot kūdras ieguves vietām, ņemot vērā iepriekš minēto par to, ka kūdras ieguves vietām nav noteikts pienākums veikt topogrāfisko uzmērīšanu). Minētā prasība nodrošinās pilnīgas un mūsdienīgas informācijas pieejamību VVD un LVĢMC, rekultivācijas informācijas uzglabāšanai, uzturēšanai un izmantošanai.

Noteikumu projekts paredz arī pārejas nosacījumus jaunā regulējuma ieviešanai. Noteikumu projektā ietvertais MKN 570 93.¹ punkts paredz, ka tiem derīgo izrakteņu ieguvējiem, uz kuriem noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdī attieksies noteikumu projektā ietvertās prasības par konservāciju, konservācija būs jānodrošina četru mēnešu laikā no noteikumu projekta spēkā stāšanās brīža jeb līdz 2024. gada 30. aprīlim. Paredzētais četru mēnešu termiņš ir divas reizes garāks, nekā noteikumu projektā paredzētais vispārīgā kārtībā veicamas konservācijas termiņš, lai nodrošinātu iespēju attiecīgajiem derīgo izrakteņu ieguvējiem sagatavot resursus un ieplānot konservācijas veikšanu. Savukārt noteikumu projektā ietvertais MKN 570 93.² punkts paredz, ka tie derīgo izrakteņu ieguvēji, uz kuriem noteikumu projekta stāšanās brīdī attiecas noteikumu projektā paredzētie nosacījumi par derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu vai noteikumu projektā paredzētais nosacījums par derīgo izrakteņu ieguves pārtraukšanu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas veikšanu līdz 2026. gada 30. decembrim. Derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju šādā gadījumā pieņem atbilstoši šo noteikumu 92. punktam. Papildus iepriekš minētajam, noteikumu projektā paredzētais MKN 570 93.³ punkts paredz, ka gadījumā, ja kūdras ieguves vietā uz 2024. gada 2. janvāri kūdras ieguve ir pārtraukta uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem kopš konservācijas veikšanas, un kūdras ieguvējs neplāno veikt kūdras ieguves vietas rekultivāciju saskaņā ar šo noteikumu 86.³ punktu, kūdras ieguvējs līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz dienestā brīvas formas apliecinājumu par to, ka konservētā kūdras ieguves vieta tiek uzturēta tādā stāvoklī, kas atbilst šo noteikumu 82. punktā minētajam derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācijas mērķim, t.sk., ka tiek uzturēta kūdras ieguves vietas meliorācijas sistēma.

Derīgo izrakteņu ieguves datu apkopošanu un uzturēšanu apgrūtina, ka šie dati, saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, kas noteikts MKN 570, derīgo izrakteņu ieguvējam nav jāiesniedz vienotā, strukturētā veidā elektroniski.

Lai novērstu minēto problēmu, noteikumu projekts paredz izteikt MKN 570 64. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka turpmāk zemes dzīļu izmantotājs iesniedz datus par derīgo izrakteņu ieguvi iepriekšējā kalendārajā gadā ģeoloģiskās informācijas sistēmā elektroniski. Derīgo izrakteņu ieguvējam jāiesniedz dati tāpak kā līdz šim līdz nākošā kalendārā gada 1. februārim, izvēloties ģeoloģiskās informācijas sistēmā konkrētu zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju, tai piesaistīto derīgo izrakteņu ieguves limitu, derīgā izrakteņa veidu, krājumu kategoriju un norādot iegūtā derīgā izrakteņa apjomu. Elektroniski datus jāievada Ģeoloģiskās informācijas sistēmas Zemes dzīļu informācijas sistēmā: https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/zemes-dzilu-informacijas-sistema.

Vienlaikus, tā kā datus turpmāk paredzēts iesniegt vienotā, strukturētā veidā ģeoloģiskās informācijas sistēmā, noteikumu projekts paredz svītrot spēkā esošo MKN 570 8. pielikumu.

Jānorāda, ka liela daļa zemes dzīļu izmantotāju jau šobrīd izmanto iespēju iesniegt datus par derīgo izrakteņu ieguvi iepriekšējā kalendārajā gadā ģeoloģiskās informācijas sistēmā elektroniski, bet tas nav noteikts tiesību aktos kā pienākums.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts stāsies spēkā 2024. gada 2. janvārī, informācijas iesniegšana obligātā kārtā Zemes dzīļu informācijas sistēmā būs no 2025. gada (informācija par 2024. gadu).

Papildus iepriekš minētajam MKN 570 konsolidēto tekstu tehnisku iemeslu dēļ TAP portālā nav iespējams izgūt no www.likumi.lv. Minētās problēmas cēlonis ir MKN 570 struktūra, un tieši - ka MKN 570 7. nodaļa tiek iedalīta apakšnodaļās, bet ne visi 7. nodaļas punkti ietilpst apakšnodaļās. T.i. MKN 570 62. - 65. punkts neietilpst nevienā apakšnodaļā.

Lai novērstu minēto problēmu un turpmāk, virzot grozījumus MKN 570, TAP portālā būtu iespējams izgūt MKN 570 konsolidēto tekstu no www.likumi.lv, noteikumu projekts paredz papildināt MKN 570 ar jaunu apakšnodaļu "7.1. Vispārīgas prasības iegūto derīgo izrakteņu uzskaitei". Šajā apakšnodaļā ietilps MKN 570 62. - 65. punkts. Savukārt spēkā esošo MKN 570 7.1. apakšnodaļu paredzēts pārdēvēt par 7.1¹ apakšnodaļu.