26-TA-417: Rīkojuma projekts (Dalība padomē, komisijā, darba grupā)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta 2019. gada 4. aprīļa rīkojuma Nr. 155 "Par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupu" atzīšanu par spēku zaudējušu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar rīkojuma projektu tiek atzīts par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2019. gada 4. aprīļa rīkojums Nr. 155 "Par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupu", ņemot vērā 2025. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Nacionālās drošības likumā (24-TA-2678) un Ministru prezidentes uzdevumu 26-MP-1.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2019. gada 4. aprīļa rīkojumu Nr. 155 "Par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupu".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēma tiek ieviesta no 2019. gada ar mērķi veicināt visas sabiedrības atbildīgu attieksmi pret valsti un tās drošību, padziļinot valsts institūciju savstarpējo sadarbību, ieviešot efektīvus publiskās un privātās partnerības mehānismus un sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem. Lai veicinātu nozaru ministriju vienotu izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību stratēģiskā līmenī un starpnozaru sadarbību, tika izveidota ministru līmeņa darba grupa visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai, kuras darbība tika apstiprināta ar MK rīkojumu Nr. 155 "Par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupu".2025. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Nacionālās drošības likumā (24-TA-2678), kas nosaka Ministru kabineta atbildību, lemjot par jautājumiem, kas saistīti ar visaptverošas valsts aizsardzības un noturības plānošanu, īstenošanu un koordinēšanu, kā arī nosaka, ka krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus izskata Ministru kabineta krīzes vadības sēdē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā minēto un Ministru prezidentes uzdevumu 26-MP-1, sadarbībā ar Krīzes vadības centru ir izvērtēta visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas turpmākas darbības lietderība Ministru kabineta rīkojuma norādītajā sastāvā un ar tajā noteiktajām pilnvarām.
Risinājuma apraksts
Lai stiprinātu ar visaptverošu valsts aizsardzību saistītu jautājumu risināšanu, nodrošinot pilnvērtīgu nozaru ministriju darba koordināciju un uzdevumu risināšanu, turpmāk attiecīgie jautājumi tiks izskatīti Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs, tajā skaitā arī lemjot par jautājumiem, kas saistīti ar noturības plānošanu, īstenošanu un koordinēšanu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 6. februāra rīkojumam Nr. 36 “Par darba grupu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai” (25-TA-2588), valsts sekretāru līmeņa darba grupa turpinās nodrošināt un veicināt nozaru ministriju vienotu izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību stratēģiskā līmenī un starpnozaru sadarbību, darba grupas saistītos lēmumus iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs. Savukārt Krīzes vadības centrs, kas nodrošina valsts sekretāru līmeņa darba grupas sekretariāta funkcijas, reizi gadā Ministru kabinetā iesniegs ziņojumu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 6. februāra rīkojumam Nr. 36 “Par darba grupu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai” (25-TA-2588), valsts sekretāru līmeņa darba grupa turpinās nodrošināt un veicināt nozaru ministriju vienotu izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību stratēģiskā līmenī un starpnozaru sadarbību, darba grupas saistītos lēmumus iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs. Savukārt Krīzes vadības centrs, kas nodrošina valsts sekretāru līmeņa darba grupas sekretariāta funkcijas, reizi gadā Ministru kabinetā iesniegs ziņojumu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts šo jomu neskar.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
