Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Izglītības likuma 46. panta ceturto daļu Izglītības iestāžu reģistrā esošās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas bez atļaujas saņemšanas. Savukārt juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir tiesīgas īstenot  neformālās izglītības programmas pēc atļaujas  saņemšanas pašvaldībā. Pašreiz atļaujas saņemšanas kārtību regulē pašvaldību izdotie  saistošie noteikumi. Dažādās pašvaldībās ir atšķirīgas prasības, kritēriji, atļaujas darbības termiņi (no īstermiņa līdz beztermiņa atļaujām). Ne visās pašvaldībās ir izstrādāti  saistošie noteikumi neformālās izglītības programmu atļauju (iepriekš – licenču) izsniegšanai.
Savukārt, atbilstoši 2022. gada 15. septembra grozījumiem, kārtību, kādā pašvaldības izsniedz atļaujas neformālās izglītības programmu īstenošanai, nosaka Ministru kabinets, un atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumu 98. punktam minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2023. gada 31. maijam.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 16.¹ punktā noteikto, neformālā izglītība iekļaujas pašvaldības veidotajā izglītības ekosistēmā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā.
Vienlaicīgi jāatzīmē, ka neformālās izglītības mērķis ir pēc iespējas ātri un elastīgi sniegt izglītojamajam nepieciešamās zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt tā vispusīgu attīstību un sociālo iekļaušanos. Neformālā izglītība ir papildinājums formālajai izglītībai, taču neaizstāj to, un tajā nav piemērojamas formālās izglītības kvalitātes prasības (piem., sekmju rādītāji u.tml.). Neformālajā  izglītībā parasti netiek izvirzītas prasības arī izglītības procesa uzsākšanai un norisei (izņēmums - izglītības programmas, kas ir strukturētas līmeņos, kā, piemēram, valodu apguve vai digitālās prasmes).
Neraugoties uz šādu elastīgu pieeju, atbilstoši Izglītības likuma 3.pantā noteiktajam, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības saņemt vienlīdz kvalitatīvu un prognozējamu neformālās izglītības pakalpojumu, kas atbilst izglītības pakalpojuma sniedzēja solītajam.
Pēdējos gados vērojama dažādu izglītības formu un veidu attīstība, un Latvijā aizvien lielāku popularitāti gūst neklātienes un attālinātās mācības, kā arī tālmācība. Tādējādi arī minētais apstāklis ņemams vērā, nosakot lēmuma pieņemšanas procesu neformālās izglītības programmu izvērtējuma kontekstā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams izveidot vienotu regulējumu prasībām un kārtībai, kādā pašvaldība izsniedz un anulē atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai. Šāds regulējums veicinās gan pašvaldību, gan neformālās izglītības programmu īstenotāju (fizisku un juridisku personu) vienotu izpratni par prasībām, kā arī veicinās raitāku atļauju izsniegšanas procesa norisi, uzlabojot neformālās izglītības pakalpojuma pieejamību.

Ievērojot minēto, ir izstrādāts tiesību akta projekts, kas nosaka vienotu kārtību, kādā pašvaldība izsniedz atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai, kā arī kārtību, kādā atļauja programmas īstenošanai tiek anulēta.
Tiesību akta projekts paredz noteikt, kurā pašvaldībā personai, kas vēlas īstenot neformālo izglītības programmu, iesniedzams iesniegums atļaujas saņemšanai. Proti, paredzēts, ka atļauju izsniedz vai anulē pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā plānots īstenot vai tiek īstenota programma vai tās daļa, vai pašvaldība, kurā reģistrēts programmas īstenotājs, ja programmu pilnībā plānots īstenot vai tā tiek īstenota attālināti vai tālmācībā. Ja neformālās izglītības programmu plāno īstenot divos veidos – tikai klātienē vai tikai attālināti,
Tiesību akta projektā noteikts, kāda informācija iekļaujama iesniegumā atļaujas saņemšanai, kā arī, kādi dokumenti pievienojami iesniegumam.
Iesniegumā papildus personu identificējošajai informācijai ir iekļaujams arī apliecinājums par programmas īstenošanas vietas atbilstību klātienes nodarbībām saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 7.1 punktā (izglītības kvalitāte - izglītības process, saturs, vide un pārvaldība, kas ikvienam nodrošina iekļaujošu izglītību un iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus atbilstoši sabiedrības izvirzītajiem un valsts noteiktajiem mērķiem) noteikto, kā arī apliecinājums, ka programmas īstenošanas vieta ir personām  droša, ja programmu plānots īstenot klātienē. Tā kā neformālās izglītības programma var tikt īstenota ne tikai vienā konkrētā adresē, bet arī ārpus telpām un, iespējams, katrreiz citā vietā, tad tiesību akta projektā tiek paredzēta iespēja norādīt norises vietas nosaukumu vai nosaukumus bez konkrētas adreses norādes.
Izglītības vides kvalitātes jēdziens skaidrots Izglītības kvalitātes valsts dienesta izstrādātajā “Izglītības kvalitātes pašvērtēšanas metodikā vispārējā izglītībā”: “Mācību telpas fiziskā vide ietekmē mācību procesu, tajā iesaistīto savstarpējās attiecības un izglītojamo sasniegumus: a) telpas lielums un funkcionalitāte ietekmē sociālo tuvumu, izmantojamās darba formas un metodes; b) telpas iekārtojums ietekmē komunikāciju un pārvietošanos; c) telpas noformējums veido izglītojamā piederību telpai, klasei, mācību priekšmetam”. Šo nosacījumu būtībai ir universāls raksturs, līdz ar to neformālās izglītības programmas īstenotājs ar šādu apliecinājumu uzņemas atbildību par kvalitatīvas izglītības vides nodrošināšanu visiem izglītojamajiem.
Tāpat, ja ēka (telpas) ir nodota ekspluatācijā un ir ierakstīta Zemesgrāmatā, pašvaldība var pati pārbaudīt informāciju par minētajām telpām.
Tāpat arī iesniegumā iekļaujams  apliecinājums  par to, ka personas, kuras īstenos programmu nepilngadīgām personām, atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā daļā un Izglītības likuma 50.pantā noteiktajam par nosacījumiem strādāt ar bērniem. Minētais apliecinājums nav nepieciešams, ja neformālās izglītības programmu nepilngadīgām personām plāno īstenot pašvaldības dibināto izglītības iestāžu darbinieki, jo pašvaldībai minētā informācija par savu dibināto izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem ir pieejama Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 56.pantam persona dokumentus atļaujas saņemšanai var iesniegt klātienē, nosūtīt  pa pastu vai elektroniski, nosūtot tos parakstītus ar drošu elektronisko parakstu uz pašvaldības elektronisko pasta adresi vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmās daļas 2. apakšpunktam un 12. panta pirmajai daļai juridiskajām personām oficiālā elektroniskā adrese ir obligāta un tā ir primārais saziņas kanāls ar iestādēm, līdz ar to juridiskās personas atļaujas varēs pieteikt izsniegt, lūgt anulēt un iesniegt dokumentu grozījumus tikai izmantojot atbilstošus e-pakalpojumus vai oficiālo elektronisko adresi. Juridiskajām personām iesniegumā jānorāda arī juridiskā adrese, lai konstatētu, ka iesniegums ir iesniegts piekritīgajā pašvaldībā atbilstoši noteikumu 2.punktam.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu neformālās izglītības programmu piedāvājumu, kā arī vienotas prasības visās pašvaldībās, tiesību akta projekts nosaka, kāda informācija iekļaujama  neformālās izglītības programmas aprakstā. Neformālās izglītības programmas aprakstu izstrādā, ietverot tiesību akta projekta pielikumā norādīto informāciju.

Neformālās izglītības programmas apraksta saturs (programmas mērķis un sasniedzamie mācīšanās rezultāti, mērķa grupa, prasības iepriekš iegūtajai izglītībai un pieredzei ar programmu saistītā jomā, priekšzināšanu līmenis (ja attiecināms), īstenošanas valoda, programmas apjoma sadalījums un satura apguves plānojums, materiālie (nepieciešamo mācību līdzekļu, iekārtu un aprīkojuma saraksts) un intelektuālie (programmas īstenošanā iesaistītās personas, to  izglītība un/vai profesionālā kvalifikācija un darba pieredze) resursi programmas nodrošināšanai, mācību metodes programmas īstenošanai, gala pārbaudījums programmas noslēgumā (ja attiecināms)) noteikts, pamatojoties uz Izglītības likuma 33. panta pirmo daļu, kā arī balstoties uz “Vadlīnijām pieaugušo neformālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas politikas ieviešanai” un “Ieteikumiem pieaugušo neformālās izglītības programmu izstrādei un licencēšanai”  (izstrādāti Eiropas Komisijas Erasmus+ programmas projektā “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā” (Nr.567453-EPP-1-2015-1-LV-EPPKA3-ALAGENDA)). Programmas kvalitātes (process, saturs, vide un pārvaldība) nodrošināšanas nolūkā  atbilstoši tiesību akta projekta pielikumā noteiktajam programmas aprakstā  ieverami tie pasākumi programmas sagatavošanas vai īstenošanas gaitā, kuru ietvars vai mērķis ir sekmēt izglītības programmas augstvērtīgu norisi.
Papildus minētajam, tiesību akta projektā (pielikumā) noteiktas prasības sasniedzamo rezultātu strukturēšanai, ja tiek iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai programmai, kuras  mērķis ir valodu prasmju apguve. Proti,  šādā gadījumā programmas aprakstā programmas saturu un sasniedzamos rezultātus strukturē atbilstoši Eiropas Padomes dokumenta ”Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana”  zināšanu līmeņu sistēmas aprakstiem. Minētais nosacījums nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu un pakalpojuma saņēmējam saprotamu programmas saturu un sasniedzamos rezultātus valodas prasmju apguvei.

Tiesību akta projektā attiecībā uz izglītības programmas aprakstu iestrādāts arī regulējums saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam akcentēto Eiropas komisijas  ietvaru "Digital competences for citizens", kā arī izmantota ziņojuma "Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvars" (DigComp) aktuālā versija, kuras mērķis ir noteikt vienotu pieeju digitālās pratības līmeņu raksturošanai neformālās izglītības programmu rezultātu strukturēšanā. Proti, tiesību akta projektā paredzēts, ka, iesniedzot iesniegumu atļaujas saņemšanai programmai, kuras mērķis ir digitālo kompetenču apguve, programmas aprakstā sasniedzamos mācīšanās rezultātus strukturē atbilstoši digitālajai pratībai, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvarā astoņos līmeņos, katrai kompetencei apguves līmeņus grupējot: pamata (1. un 2. līmenis), vidējs (3. un 4. līmenis), augsts (5. un 6. līmenis), augsti specializēts (7. un 8. līmenis). Tāpat  sasniedzamo mācīšanās rezultātu  aprakstā norāda digitālo kompetenču jomas  (I.Informācijas un datu lietpratība,  II. Komunikācija un sadarbība, III. Digitālā satura veidošana, IV. Drošība, V. Problēmu risināšana)  un tajās  ietvertās  atbilstošās digitālās kompetences. Programmā sasniedzamo mācīšanās rezultātu aprakstā norāda veicamo uzdevumu sarežģītību un izpildes autonomiju.
Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvara (DigComp) - pašlaik DigComp 2.1 versija pieejama šeit: http://muzizglitiba.gov.lv/sites/default/files/muzizglitiba-Digitala-kompetence.pdf.
Tādējādi tiesību akta projektā ietvertais regulējums nodrošinās arī ar  Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 “ Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” apstiprinātā Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna reformas 2.3.2.r. “Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” īstenošanu un atskaites punkta Nr.69 “Normatīvais regulējums stiprina un īsteno vienotu sistēmu digitālo pamatprasmju novērtēšanai, apmācības vajadzību apzināšanai, plānošanai un novērtēšanai” sasniegšanu.

Pēc izvēles programmas īstenotājs aprakstā var norādīt veidus, kā tiks veicināta īstenojamās neformālās izglītības programmas publicitāte. Šāds nosacījums ietverts, jo programmas publicitāte ir pamats rezultātu un labās prakses multiplicēšanai, popularizējot šādu izglītošanās un indivīda
personības attīstības formātu sabiedrībā.

Saskaņā ar Izglītības likuma 46. panta piektajā daļā noteikto, par neformālās izglītības programmas apguvi izsniedz apliecību.
Lai nodrošinātu to, ka apliecībā par neformālās izglītības programmas apguvi netiks ietverta nekorekta vai maldinoša  informācija, tiesību akta projekts paredz, ka, iesniedzot iesniegumu atļaujas saņemšanai, pievienojams apliecības par neformālās izglītības programmas apguves paraugs, nosakot, kādas ziņas neformālās izglītības programmas īstenotājam ietveramas tajā, bet nenosakot tās formu, dizainu. Ievērojot neformālās izglītības būtību, apliecības par neformālās izglītības programmas  apguvi dizains un forma ir minētās programmas īstenotāja izvēle. Izvērtējot iesniegto apliecības par neformālās izglītības programmas apguvi paraugu, pašvaldībai varēs pārliecināties, ka tajā ir ietverta korekta un īstenojamajai programmai atbilstoša  informācija.
Pašvaldība lēmumu par atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniegšanu, pagarināšanu vai anulēšanu  pieņems atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībai, tai skaitā, ievērojot minētā likuma 64. noteikto par administratīvā akta izdošanas termiņu un 59.pantā noteikto, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus.
Tiesību akta projektā iekļauts arī regulējums, kas nosaka, kādos gadījumos pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, proti, ja:
1) programmas mērķis neatbilst Izglītības likuma 2. pantā un 46. pantā noteiktajam mērķim;
2) programmas materiālais un intelektuālais nodrošinājums nenodrošina izglītības procesa īstenošanu atbilstoši programmas aprakstā  sniegtajam;
3) persona nav iesniegusi visus lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus vai tie neatbilst šo noteikumu prasībām;
4) uz personu, kas īstenos programmu nepilngadīgām personām, attiecas Izglītības likumā vai Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie ierobežojumi strādāt ar nepilngadīgām personām.
Lai nodrošinātu neformālās izglītības programmu kvalitatīvu īstenošanas procesu, tiesību akta projektā iestrādāts regulējums un kārtība programmas grozījumu situācijām. Ja dokumentos, kas bijuši par pamatu atļaujas saņemšanai, ir izdarīti būtiski grozījumi, personai ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas ir pienākums iesniegt pašvaldībai iesniegumu jaunas atļaujas saņemšanai, tam pievienojot tikai tos dokumentus, kuros ir izmaiņas. Pašvaldība pēc dokumentu izvērtēšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu un iepriekšējās atļaujas anulēšanu. Savukārt, ja izmaiņas nav būtiskas, par tām persona informē pašvaldību. Noteikumu projektā uzskaitītas izmaiņas, kas uzskatāmas par būtiskām un ietekmē izglītības procesa īstenošanu, kā arī par būtisku izmaiņu tiek uzskatīta izglītības programmas nosaukuma maiņa, jo pirmkārt, atļauja tiek izsniegta izglītības programmai ar noteiktu nosaukumu, otrkārt, arī pakalpojuma saņēmējs primāri izvēlas programmu pēc nosaukuma, tikai pēc tam noskaidrojot tās saturu, sasniedzamos mācīšanās rezultātus un citus parametrus.  

Pašvaldības pieņemto lēmumu par atļaujas izsniegšanu, atteikumu izsniegt atļauju, atļaujas pagarināšanu vai atļaujas anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izdošanas  procesa sastāvdaļa ir to uzskaite un reģistrēšana institūcijā, kura tās izsniedz. Izglītības likuma 46. panta 4. daļā ir ietverta norma par neformālās izglītības programmu reģistrēšanu attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībā. Līdz ar to tiesību akta projekts paredz, ka izsniedzot atļauju, pašvaldība nodrošina tās reģistrēšanu izsniegto atļauju reģistrā.

Aktuālo neformālās izglītības programmu atļauju uzskaites un kontroles nolūkā izsniegto atļauju reģistrā  būtu ietveramas ziņas, tostarp personu datus, kas nepieciešami izglītības procesa pārvaldībai, kā arī saziņai ar programmas īstenotāju, piemēram: atļaujas izsniegšanas datums un numurs; atļaujas saņēmēja juridiskās personas nosaukums un reģistrācija numurs vai fiziskas personas vārds, uzvārds un personas kods; programmas, kuras īstenošanai izsniegta atļauja, nosaukums; programmas īstenošanas vietas adrese vai programmas īstenotāja adrese, ja programmu pilnībā plānots īstenot attālināti vai tālmācībā; atļaujas derīguma termiņš; atļaujas anulēšanas datums, ja atļauja anulēta.

Savukārt, lai informētu sabiedrību par pašvaldības teritorijā īstenojamajām neformālās izglītības programmām un popularizētu iedzīvotāju iesaisti tajās, kā arī nodrošinātu labas pārvaldības principa ievērošanu, informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā īstenojamajām neformālās izglītības programmām būtu publiskojama, īstenojot Pašvaldību likuma 4. panta pirmās  daļas 4. punktā noteikto pašvaldības pienākumu gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību. 

Attiecībā uz tām personām, kurām ir izsniegta spēkā esoša licence neformālās izglītības programmas īstenošanai, Izglītības likuma pārejas noteikumu 99.punkts paredz, ka juridiskās un fiziskās personas, kuras līdz 2023. gada 31. maijam saņēmušas pašvaldības licenci pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanai, ir tiesīgas turpināt attiecīgās izglītības programmas īstenošanu ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. maijam.  Savukārt Izglītības likuma pārejas noteikumu 100. punkts paredz, ka Izglītības iestādes, kuras ir reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, bet nav akreditētas, un kuras līdz 2023. gada 31. maijam ir uzsākušas pieaugušo neformālās izglītības programmu īstenošanu, ir tiesīgas turpināt attiecīgo izglītības programmu īstenošanu bez atļaujas ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. maijam.

Rezultātā tiks veicināta vienmērīgi augstāka neformālās izglītības programmu kvalitāte, tiks nodrošināta izglītības programmas īstenošanas atļaujas saņemšanas  procedūras caurskatāmība un standartizācija, sekmējot jauniešu un pieaugušo iesaisti mūžizglītībā.