25-TA-1857: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"" (turpmāk - projekts) izstrādāts, lai Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" (turpmāk - LBN 200-21) noteiktu prasības pašvaldību ielas būvniecībā nodrošināt rezerves pazemes ārējo inženiertīklu kabeļu kanalizāciju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai pašvaldības ielu būvniecības gadījumā, nodrošinot ārējiem inženiertīkliem rezerves kanalizāciju (vietu, kur ierīkot elektronisko sakaru tīklu), izpildot Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr. 23 66. § 7.punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.08.2026.
Pamatojums
Projektā ietvertās prasības var nepiemērot būvniecības iecerēm, par kuru izstrādi līgums par projektēšanu noslēgts līdz 2026.gada 31.jūlijam. Šāds termiņš nodrošina samērīgu pārejas periodu, lai tiesību ievērotājs laikus var pielāgoties regulējuma izmaiņām. Proti, būs iespējams pabeigt (neparedzot kabeļu kanalizācijas ierīkošanu) šobrīd izstrādē (projektēšanā) esošos būvprojektus. Tas nodrošinās iespēju būvniecības ierosinātajam laikus sagatavoties normatīvā regulējuma izmaiņām, bez nepieciešamības pasūtīt papildus projektēšanas darbus attiecībā uz risinājumiem rezerves kabeļu kanalizācijai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Informatīvais ziņojums Par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā (turpmāk tekstā - Informatīvais ziņojums, apstiprināts Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīļa sēdē, protokols Nr. 14, 35.§) paredz kompleksus pasākumus situācijas uzlabošanai gaisvadu tīklu jomā, t.sk. paredz uzdevumu Ekonomikas ministrijai grozīt Latvijas būvnormatīvu un noteikt pienākumu jaunas ielas būvniecības vai ielas pārbūves gadījumā izbūvēt komunikāciju tuneļus.
Informatīvais ziņojums ir izstrādāts, balstoties uz Valsts kancelejas organizētās darba grupas veikto analīzi par normatīvā regulējuma nepilnībām un praksē pastāvošām problēmām nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā:
1) gaisvadu tīklu īpašnieku iespējas atjaunot savus novecojušos tīklus un uzlabot sniegtā pakalpojuma kvalitāti ir ierobežotas. Uzsākot jebkādu būvniecības procesu, tiek rodas pienākums gaisvadu tīklus pārvietot pazeme;
2) nekustamā īpašuma attīstītājiem noteikts pienākums pārvietot esošus gaisvadu tīklus pazemē, ja citas būvniecības ieceres īstenošanas procesā rodas nepieciešamība uz laiku demontēt gaisvadu sakaru tīklus vai mainīt to novietojumu. Šajā gadījumā citam komersantam piederošās infrastruktūras pārbūves pienākums būvniecības ieceres īstenošanas procesā tiek noteikts būvniecības ierosinātājam.
Šādas prasības ir noteiktas atsevišķu pašvaldību teritorijas plānojumos, piemēram Rīgas Domes 2021.gada 15.decembra saistošo noteikumu Nr.103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" 227.punkts paredz, atjaunojot, pārbūvējot, ierīkojot jaunus elektriskos un sakaru tīklus, tos ievieto pazemes kabeļu līnijās, izņemos, ja pazemes kabeļu līnijas nav iespējams izbūvēt esošo inženiertīklu izvietošanas dēļ. Šādas prasības ir saprotamas - iepriekš sakaru līnijas pamatā tika būvētas kā gaisvadi. Attīstoties tehnoloģijām un pieaugot pieprasījumam pēc interneta, strauji pieauga dažnedažādu gaisvada līniju izbūves intensitāte. Gaisvadu līniju haotiskais izvietojums pasliktina pilsētvidi, kā arī traucē nekustamo īpašumu attīstībai un negatīvi ietekmē pilsētvidi.
Taču normatīvais regulējums nesatur kādu īpašu kārtību šāda pārvietošanas procesa īstenošanai. Proti:
a) gaisvadu pārvietošana faktiski ir jauna būvniecības iecere, kuras īstenošanai ir piemērojams pilns administratīvais būvniecības process;
b) viens no risinājumiem ir gaisvadu tīklu ievietošana uzņēmumam SIA "TET" piederošajos kabeļu tuneļos, taču tie nav pieejami visur, atsevišķos gadījumos ievietošana ir iespējama, veicot paša tuneļa atjaunošanu vai pārbūvi;
c) gaisvadu tīkla pārvietošanai pazemē ir nepieciešama ielas pārbūvē, turklāt katra tīkla pārvietošana tiek risināta atsevišķi, katru tīklu izbūvējot savā vietā un, iespējams, savā "tunelī".
Nozares dalībnieki vērsa uzmanību, ka administratīvais slogs kavē arī jaunu elektronisko tīklu ierīkošanu, kavējošais apstāklis ir gan pienākums saskaņot tīkla ierīkošanu ar visiem zemes īpašniekiem, gan būvniecība ielu teritorijā, veicot ielas pārbūvi.
Papildus negatīvā iezīme pazemes sakaru tīklu būvniecībai - bieži vien ielās tiek veidota ļoti blīva inženiertīklu izbūve, jaunu tīklu izbūve ir apgrūtinoša.
Līdzīgs uzdevums ir ietverts arī Informatīvajā ziņojumā Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai (apstiprināts Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdē, protokols Nr. 23, 66.§), kas paredz uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2025.gada 31.decembrim sadarbībā ar Satiksmes ministriju un konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām izvērtēt iespējas izstrādāt regulējumu, kas nosaka, ka pašvaldībām jaunas ielas būvniecības gadījumā vai būtiski pārbūvējot ielas ir nepieciešams paredzēt ārējiem inženiertīkliem kopīgu kanalizāciju un iespēju robežās nepieciešams šos tīklus pārcelt uz kopīgo kanalizāciju.
1) kompleksu pasākumu (risinājumu) iespējas, lai uzlabotu elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS), tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu projekta saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem un rakšanas atļauju izsniegšanu;
2) izvērtēt iespējas izstrādāt regulējumu, kas nosaka, ka pašvaldībām jaunas ielas būvniecības gadījumā vai būtiski pārbūvējot esošās ielas ir nepieciešams paredzēt ārējiem inženiertīkliem kopīgu kanalizāciju un iespēju robežās nepieciešams šos tīklus pārcelt uz kopīgo kanalizāciju.
Lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr.23 66. § 7.punktā minētos uzdevumus, Ekonomikas ministrija rīkoja vairākas sanāksmes ar iesaistītajām pusēm (Satiksmes ministriju, elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, inženiertīklu turētājiem, atsevišķām pašvaldībām), lai apspriestu iespējamos risinājumus.
Saistībā ar elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu BIS, vērtējot sistēmas funkcionalitātes iespējas:
- BIS jau šobrīd ir iespējams nodrošināt tehnisko noteikumu izdevēju nosacījumu būvdarbu veikšanai atrādīšanu būvdarbu veicējam, izmantojot esošo saskaņošanas ar tehnisko noteikumu izdevējiem (turpmāk - TNI) funkcionalitāti - iespēju “saskaņots ar nosacījumiem”. Tas nozīmē, ka TNI, izvērtējot būvprojekta daļu, var apstiprināt projektu ar papildu nosacījumiem, un šie nosacījumi BIS būvdarbu veicējam redzami sadaļā Būvdarbu gaitas būvprojekts. Tādējādi būvnieks būvdarbu laikā tiešsaistē redz visus viņam saistošos nosacījumus, tostarp tos, kas faktiski darbojas kā TNI rakšanas atļauja. Daļa TNI šo risinājumu jau izmanto praksē. Līdz ar to nav nepieciešams BIS iestrādāt jaunas atļaujas, bet drīzāk būtu jānodrošina izglītojošus pasākumus (pamācības, seminārus, praktiskus piemērus), lai visi būvniecības procesa dalībnieki vienādi izprastu, ka, saskaņojot būvprojektu ar nosacījumiem, tas aizstāj nepieciešamību radīt papildu rakšanas atļaujas BIS un palielināt slogu būvniecības procesa dalībniekiem. Papildus LVS Standartizācijas tehniskajā komitejā 1 "Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija" ir uzsākts darbs pie standarta "Būvdarbu veikšana inženiertīklu aizsargjoslā" izstrādes, kas noteikts vienotas prasības būvdarbu veikšanai dažādu inženiertīklu aizsargjoslās.
- tāpat iespējams nodrošināt ar BIS funkcionalitāti "Trešo pušu saskaņojumi" būvniecības lietas ietvaros, saskaņojumu ar zemes īpašniekiem, dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotajām biedrībām. Šī funkcionalitāte ļauj identificēt zemes un dzīvokļu īpašumus, kuriem nepieciešama piekrišana, piesaistīt piekrišanu sniedzējus (īpašniekus vai biedrības), pievienot un pārvaldīt saņemtās piekrišanas, redzēt visu informāciju vienuviet pie konkrētās būvniecības lietas. Līdz ar to BIS jau šobrīd nodrošina tehnisko pamatu tam, lai visi nepieciešamie saskaņojumi ar trešajām pusēm notiktu elektroniski, bez paralēlas papīra dokumentu aprites. Tomēr, lai process darbotos pilnvērtīgi, nepieciešams risināt kontaktinformācijas trūkuma problēmu un vienlaikus veikt izglītojošus pasākumus, lai visas puses konsekventi izmantotu šos rīkus. Tas būtiski samazinātu administratīvo slogu, padarītu procesu caurspīdīgāku un ļautu BIS pilnībā kalpot kā vienotajai platformai saskaņojumiem ar trešajām pusēm.
Tādējādi, izvērtējot iespējas, ko nodrošina BIS funkcionalitāte, nav nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu BIS (tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu projekta saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem un rakšanas atļauju izsniegšanu), bet jāveicina BIS efektīva lietošana un izpratni par pieejamo funkcionalitāti būvniecības procesa dalībniekiem, tostarp elektronisko sakaru komersantiem, TNI.
Ņemot vērā augstāk aprakstītu BIS sistēmas funkcionalitāti un normatīvā regulējuma prasības, Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr. 23, 66.§ 7.1.uzdevums ir uzskatāms par izpildītu.
Tiesību akta projektā ir ietverts regulējums Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr. 23, 66.§ 7.2.uzdevuma izpildei.
Informatīvais ziņojums ir izstrādāts, balstoties uz Valsts kancelejas organizētās darba grupas veikto analīzi par normatīvā regulējuma nepilnībām un praksē pastāvošām problēmām nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā:
1) gaisvadu tīklu īpašnieku iespējas atjaunot savus novecojušos tīklus un uzlabot sniegtā pakalpojuma kvalitāti ir ierobežotas. Uzsākot jebkādu būvniecības procesu, tiek rodas pienākums gaisvadu tīklus pārvietot pazeme;
2) nekustamā īpašuma attīstītājiem noteikts pienākums pārvietot esošus gaisvadu tīklus pazemē, ja citas būvniecības ieceres īstenošanas procesā rodas nepieciešamība uz laiku demontēt gaisvadu sakaru tīklus vai mainīt to novietojumu. Šajā gadījumā citam komersantam piederošās infrastruktūras pārbūves pienākums būvniecības ieceres īstenošanas procesā tiek noteikts būvniecības ierosinātājam.
Šādas prasības ir noteiktas atsevišķu pašvaldību teritorijas plānojumos, piemēram Rīgas Domes 2021.gada 15.decembra saistošo noteikumu Nr.103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" 227.punkts paredz, atjaunojot, pārbūvējot, ierīkojot jaunus elektriskos un sakaru tīklus, tos ievieto pazemes kabeļu līnijās, izņemos, ja pazemes kabeļu līnijas nav iespējams izbūvēt esošo inženiertīklu izvietošanas dēļ. Šādas prasības ir saprotamas - iepriekš sakaru līnijas pamatā tika būvētas kā gaisvadi. Attīstoties tehnoloģijām un pieaugot pieprasījumam pēc interneta, strauji pieauga dažnedažādu gaisvada līniju izbūves intensitāte. Gaisvadu līniju haotiskais izvietojums pasliktina pilsētvidi, kā arī traucē nekustamo īpašumu attīstībai un negatīvi ietekmē pilsētvidi.
Taču normatīvais regulējums nesatur kādu īpašu kārtību šāda pārvietošanas procesa īstenošanai. Proti:
a) gaisvadu pārvietošana faktiski ir jauna būvniecības iecere, kuras īstenošanai ir piemērojams pilns administratīvais būvniecības process;
b) viens no risinājumiem ir gaisvadu tīklu ievietošana uzņēmumam SIA "TET" piederošajos kabeļu tuneļos, taču tie nav pieejami visur, atsevišķos gadījumos ievietošana ir iespējama, veicot paša tuneļa atjaunošanu vai pārbūvi;
c) gaisvadu tīkla pārvietošanai pazemē ir nepieciešama ielas pārbūvē, turklāt katra tīkla pārvietošana tiek risināta atsevišķi, katru tīklu izbūvējot savā vietā un, iespējams, savā "tunelī".
Nozares dalībnieki vērsa uzmanību, ka administratīvais slogs kavē arī jaunu elektronisko tīklu ierīkošanu, kavējošais apstāklis ir gan pienākums saskaņot tīkla ierīkošanu ar visiem zemes īpašniekiem, gan būvniecība ielu teritorijā, veicot ielas pārbūvi.
Papildus negatīvā iezīme pazemes sakaru tīklu būvniecībai - bieži vien ielās tiek veidota ļoti blīva inženiertīklu izbūve, jaunu tīklu izbūve ir apgrūtinoša.
Līdzīgs uzdevums ir ietverts arī Informatīvajā ziņojumā Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai (apstiprināts Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdē, protokols Nr. 23, 66.§), kas paredz uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2025.gada 31.decembrim sadarbībā ar Satiksmes ministriju un konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām izvērtēt iespējas izstrādāt regulējumu, kas nosaka, ka pašvaldībām jaunas ielas būvniecības gadījumā vai būtiski pārbūvējot ielas ir nepieciešams paredzēt ārējiem inženiertīkliem kopīgu kanalizāciju un iespēju robežās nepieciešams šos tīklus pārcelt uz kopīgo kanalizāciju.
1) kompleksu pasākumu (risinājumu) iespējas, lai uzlabotu elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS), tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu projekta saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem un rakšanas atļauju izsniegšanu;
2) izvērtēt iespējas izstrādāt regulējumu, kas nosaka, ka pašvaldībām jaunas ielas būvniecības gadījumā vai būtiski pārbūvējot esošās ielas ir nepieciešams paredzēt ārējiem inženiertīkliem kopīgu kanalizāciju un iespēju robežās nepieciešams šos tīklus pārcelt uz kopīgo kanalizāciju.
Lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr.23 66. § 7.punktā minētos uzdevumus, Ekonomikas ministrija rīkoja vairākas sanāksmes ar iesaistītajām pusēm (Satiksmes ministriju, elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, inženiertīklu turētājiem, atsevišķām pašvaldībām), lai apspriestu iespējamos risinājumus.
Saistībā ar elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu BIS, vērtējot sistēmas funkcionalitātes iespējas:
- BIS jau šobrīd ir iespējams nodrošināt tehnisko noteikumu izdevēju nosacījumu būvdarbu veikšanai atrādīšanu būvdarbu veicējam, izmantojot esošo saskaņošanas ar tehnisko noteikumu izdevējiem (turpmāk - TNI) funkcionalitāti - iespēju “saskaņots ar nosacījumiem”. Tas nozīmē, ka TNI, izvērtējot būvprojekta daļu, var apstiprināt projektu ar papildu nosacījumiem, un šie nosacījumi BIS būvdarbu veicējam redzami sadaļā Būvdarbu gaitas būvprojekts. Tādējādi būvnieks būvdarbu laikā tiešsaistē redz visus viņam saistošos nosacījumus, tostarp tos, kas faktiski darbojas kā TNI rakšanas atļauja. Daļa TNI šo risinājumu jau izmanto praksē. Līdz ar to nav nepieciešams BIS iestrādāt jaunas atļaujas, bet drīzāk būtu jānodrošina izglītojošus pasākumus (pamācības, seminārus, praktiskus piemērus), lai visi būvniecības procesa dalībnieki vienādi izprastu, ka, saskaņojot būvprojektu ar nosacījumiem, tas aizstāj nepieciešamību radīt papildu rakšanas atļaujas BIS un palielināt slogu būvniecības procesa dalībniekiem. Papildus LVS Standartizācijas tehniskajā komitejā 1 "Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija" ir uzsākts darbs pie standarta "Būvdarbu veikšana inženiertīklu aizsargjoslā" izstrādes, kas noteikts vienotas prasības būvdarbu veikšanai dažādu inženiertīklu aizsargjoslās.
- tāpat iespējams nodrošināt ar BIS funkcionalitāti "Trešo pušu saskaņojumi" būvniecības lietas ietvaros, saskaņojumu ar zemes īpašniekiem, dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotajām biedrībām. Šī funkcionalitāte ļauj identificēt zemes un dzīvokļu īpašumus, kuriem nepieciešama piekrišana, piesaistīt piekrišanu sniedzējus (īpašniekus vai biedrības), pievienot un pārvaldīt saņemtās piekrišanas, redzēt visu informāciju vienuviet pie konkrētās būvniecības lietas. Līdz ar to BIS jau šobrīd nodrošina tehnisko pamatu tam, lai visi nepieciešamie saskaņojumi ar trešajām pusēm notiktu elektroniski, bez paralēlas papīra dokumentu aprites. Tomēr, lai process darbotos pilnvērtīgi, nepieciešams risināt kontaktinformācijas trūkuma problēmu un vienlaikus veikt izglītojošus pasākumus, lai visas puses konsekventi izmantotu šos rīkus. Tas būtiski samazinātu administratīvo slogu, padarītu procesu caurspīdīgāku un ļautu BIS pilnībā kalpot kā vienotajai platformai saskaņojumiem ar trešajām pusēm.
Tādējādi, izvērtējot iespējas, ko nodrošina BIS funkcionalitāte, nav nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa nodrošināšanu BIS (tostarp attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu projekta saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašniekiem un rakšanas atļauju izsniegšanu), bet jāveicina BIS efektīva lietošana un izpratni par pieejamo funkcionalitāti būvniecības procesa dalībniekiem, tostarp elektronisko sakaru komersantiem, TNI.
Ņemot vērā augstāk aprakstītu BIS sistēmas funkcionalitāti un normatīvā regulējuma prasības, Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr. 23, 66.§ 7.1.uzdevums ir uzskatāms par izpildītu.
Tiesību akta projektā ir ietverts regulējums Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes protokola Nr. 23, 66.§ 7.2.uzdevuma izpildei.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Elektronisko sakaru tīklu attīstība ir viena no Eiropas Savienības līmeņa prioritātēm, kas ir nosprausta vairākos dokumentos - Eiropas Savienības līmeņa stratēģiskajos dokumentos (Savienojamības paziņojums, Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 14.decembra lēmumā (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu "Digitālās desmitgades ceļš" un Latvijas līmeņa dokumentos (Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam). Dalībvalstīm ir jānodrošina pakalpojuma pieejamība iedzīvotājiem, kas nozīmē, ka valstij ir jāizveido tāds elektronisko sakaru ierīkošanas process, kas nesatur nepamatotus šķēršļus un nekavē elektronisko sakaru tīklu būvniecību.
Visvienkāršākais veids ir sakaru tīklu izbūvēt kā gaisvadus. Tomēr šāds būvniecības veids negatīvi ietekmē pilsētvidi, ierobežo nekustamo īpašumu attīstību, veido apgrūtinājumus ēkām, uzliek ierobežojumus gaisa telpas lietošanai. Vairāku pašvaldību teritorijas plānojumos ir noteikts aizliegums elektroniskos sakaru tīklus būvēt kā gaisvadus, nosakot, ka tie ir ierīkojami pazemē. Piemēram, Rīgas Domes 2021.gada 15.decembra saistošo noteikumu Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" 227.punkts nosaka, ka atjaunojot, pārbūvējot, ierīkojot jaunus elektriskos un sakaru tīklus, tos izvieto pazemes kabeļu līnijās, izņemot situācijas, kad pazemes kabeļlīnijas nav iespējams uzbūvēt esošo inženiertīklu izvietošanas dēļ. Tādējādi regulējums nosaka prasību:
- jaunus tīklus ierīkot pazemē;
- ja esošais gaisvada elektronisko sakaru tīkls ir novecojis un pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai tam ir nepieciešama atjaunošana vai pārbūve, tas ir izdarāms, pārvietojot tīklu pazeme.
Elektronisko sakaru tīklu izvietošana pilsētās, blīvās apbūves apstākļos ir sarežģīta, pamatā inženiertīklus ievieto ielu teritorijā. Elektronisko sakaru tīklu izbūve ielās ir komplicēts process, kas skar arī pilsētas infrastruktūras pārbūvi. Lai gan šobrīd pastāv divi iespējamie risinājumu veidi, tie abi rada būtiskas izmaksas un negatīvu ietekmi. Pirmā iespēja ir ierīkot jaunu elektronisko sakaru tīklu citam komersantam piederošajā tīklu kanalizācijā. Šāda kanalizācija nav pieejama visur, jauna tīkla ievietošanai var būt nepieciešams veikt kanalizācijas atjaunošanu vai pārbūvi, kanalizācijas izmantošana ir maksas pakalpojums. Otrā iespēja ir ierīkot elektronisko sakaru tīklu pazeme atsevišķi, veicot būvdarbus pašvaldības infrastruktūrā. Šajā gadījumā būvdarbu izmaksas ir augstas, turklāt negatīvi ietekme ielu kvalitāti (ārējo inženiertīklu turētājs (tiesiskais valdītājs) veic būvdarbus atbilstoši savām vajadzībām vai attīstības perspektīvām, ietekmējot transporta līdzekļu satiksmi un radot ielas segumā atvērumus, kas pēc tam rada nevienmērīgu segas klājumu).
Vērtējot pašvaldību ielu būvniecības procesu, tiesību aktos nav noteiktas prasības par pazemes ārējo inženiertīklu vienlaicīgu būvniecību ar ielu būvdarbiem - ne izbūvējot jaunas ielas, ne arī būtiski pārbūvējot esošas ielas. Lai veicinātu jau sākotnēji ar ielas būvniecību paredzēt arī pazemes ārējo inženiertīklu kanalizācijas būvniecību, nepieciešams noteikt šādu pienākumu ielu īpašniekiem. Apspriežot ar inženiertīklu turētājiem un atsevišķu pašvaldību ielu īpašniekiem par iespēju regulējumā noteikt vienotu kārtību, lai nodrošinātu pēcāk ielās veikt mazāku skaitu būvdarbu dēļ dažādu pazemes ārējo inženiertīklu ierīkošanas. Kopumā ārējo inženiertīklu turētāji atbalstīja, bet norādīja uz atsevišķu ārējo inženiertīklu savstarpējo attālumu ievērošanu, kā arī no drošības viedokļa savstarpēji nodalāmi ārējie inženiertīkli, kuru nedrīkstētu ierīkot vienā kopīgā kanalizācijā. Pašvaldību ielu īpašnieki kopumā šādu pieeju arī atbalstīja, bet norādīja uz nepieciešamību rast finansējumu šādu ārējo inženiertīklu kanalizācijas būvniecībai.
Visvienkāršākais veids ir sakaru tīklu izbūvēt kā gaisvadus. Tomēr šāds būvniecības veids negatīvi ietekmē pilsētvidi, ierobežo nekustamo īpašumu attīstību, veido apgrūtinājumus ēkām, uzliek ierobežojumus gaisa telpas lietošanai. Vairāku pašvaldību teritorijas plānojumos ir noteikts aizliegums elektroniskos sakaru tīklus būvēt kā gaisvadus, nosakot, ka tie ir ierīkojami pazemē. Piemēram, Rīgas Domes 2021.gada 15.decembra saistošo noteikumu Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" 227.punkts nosaka, ka atjaunojot, pārbūvējot, ierīkojot jaunus elektriskos un sakaru tīklus, tos izvieto pazemes kabeļu līnijās, izņemot situācijas, kad pazemes kabeļlīnijas nav iespējams uzbūvēt esošo inženiertīklu izvietošanas dēļ. Tādējādi regulējums nosaka prasību:
- jaunus tīklus ierīkot pazemē;
- ja esošais gaisvada elektronisko sakaru tīkls ir novecojis un pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai tam ir nepieciešama atjaunošana vai pārbūve, tas ir izdarāms, pārvietojot tīklu pazeme.
Elektronisko sakaru tīklu izvietošana pilsētās, blīvās apbūves apstākļos ir sarežģīta, pamatā inženiertīklus ievieto ielu teritorijā. Elektronisko sakaru tīklu izbūve ielās ir komplicēts process, kas skar arī pilsētas infrastruktūras pārbūvi. Lai gan šobrīd pastāv divi iespējamie risinājumu veidi, tie abi rada būtiskas izmaksas un negatīvu ietekmi. Pirmā iespēja ir ierīkot jaunu elektronisko sakaru tīklu citam komersantam piederošajā tīklu kanalizācijā. Šāda kanalizācija nav pieejama visur, jauna tīkla ievietošanai var būt nepieciešams veikt kanalizācijas atjaunošanu vai pārbūvi, kanalizācijas izmantošana ir maksas pakalpojums. Otrā iespēja ir ierīkot elektronisko sakaru tīklu pazeme atsevišķi, veicot būvdarbus pašvaldības infrastruktūrā. Šajā gadījumā būvdarbu izmaksas ir augstas, turklāt negatīvi ietekme ielu kvalitāti (ārējo inženiertīklu turētājs (tiesiskais valdītājs) veic būvdarbus atbilstoši savām vajadzībām vai attīstības perspektīvām, ietekmējot transporta līdzekļu satiksmi un radot ielas segumā atvērumus, kas pēc tam rada nevienmērīgu segas klājumu).
Vērtējot pašvaldību ielu būvniecības procesu, tiesību aktos nav noteiktas prasības par pazemes ārējo inženiertīklu vienlaicīgu būvniecību ar ielu būvdarbiem - ne izbūvējot jaunas ielas, ne arī būtiski pārbūvējot esošas ielas. Lai veicinātu jau sākotnēji ar ielas būvniecību paredzēt arī pazemes ārējo inženiertīklu kanalizācijas būvniecību, nepieciešams noteikt šādu pienākumu ielu īpašniekiem. Apspriežot ar inženiertīklu turētājiem un atsevišķu pašvaldību ielu īpašniekiem par iespēju regulējumā noteikt vienotu kārtību, lai nodrošinātu pēcāk ielās veikt mazāku skaitu būvdarbu dēļ dažādu pazemes ārējo inženiertīklu ierīkošanas. Kopumā ārējo inženiertīklu turētāji atbalstīja, bet norādīja uz atsevišķu ārējo inženiertīklu savstarpējo attālumu ievērošanu, kā arī no drošības viedokļa savstarpēji nodalāmi ārējie inženiertīkli, kuru nedrīkstētu ierīkot vienā kopīgā kanalizācijā. Pašvaldību ielu īpašnieki kopumā šādu pieeju arī atbalstīja, bet norādīja uz nepieciešamību rast finansējumu šādu ārējo inženiertīklu kanalizācijas būvniecībai.
Risinājuma apraksts
Tiesību akts palīdz sasniegt vairākus mērķus. Regulējums primāri ir vērsts uz birokrātijas mazināšanu elektronisko sakaru tīkla būvniecībai, vienlaicīgi samazinot nepieciešamību inženiertīkla ierīkošanai veikt apjomīgus būvdarbus pilsētas ielās, bojājot segumu. Piedāvātais regulējums padarīs sakaru tīklu ierīkošanu ātrāku, lētāku, kā arī veicinās plašāku elektronisko sakaru pieejamību un pakalpojuma sniedzēju lielāku konkurenci.
Papildus regulējums ir nepieciešams, lai veicinātu gaisvadu pārvietošanu pazemē, veicinot kvalitatīvāku dzīves vidi.
Administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai pašvaldības ielas būvniecības procesā projekts paredz noteikt, ka jaunas ielas būvniecības gadījumā vienlaikus tiek izbūvēta arī rezerves pazemes kabeļu kanalizācija, kas nodrošinātu nākotnes perspektīvas attīstīt elektronisko sakaru inženiertīklus vai cita veida pazemes inženiertīklu, neveicot būtiskus ielas pārbūves. Rezerves kabeļu kanalizācijas skaits būs atkarīgs no pašvaldības ielu iedalījuma, kas noteikts Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 86.punktā, proti, galvenā iela (B kategorija) – valsts galveno vai reģionālo autoceļu sākums, turpinājums vai beigas ar dominējošu savienošanas funkciju un pakārtotu piekļūšanas funkciju; maģistrālā iela (C kategorija) – nodrošina savienošanas un piekļūšanas funkciju; pilsētas vai ciema nozīmes iela (D kategorija) – nodrošina piekļūšanu atsevišķiem zemesgabaliem, noteiktās diennakts stundās var veikt arī savienošanas funkciju; vietējas nozīmes iela (E kategorija) – nodrošina uzturēšanās funkciju, pakārtoti veicot arī piekļūšanas funkciju. Augstās nozīmes ielai vairākas rezerves kabeļu kanalizācijas katrā ielas pusē, bet zemākas nozīmes ielai - vismaz vienu rezerves kabeļu kanalizāciju. Jānorāda, ka tās ir tikai minimālās tehniskās prasības un, attīstot konkrēto teritoriju un plānojot jauno ielu tīklu, var ierīkot arī vairākas rezerves kabeļu kanalizācijas, izvērtējot nākotnes perspektīvas šajā teritorijā. Prasības ir saistošas jebkuram būvniecības ierosinātājam neatkarīgi vai ielu būvē pati pašvaldība vai to veic privātpersona balstoties uz vienošanos.
Savukārt ielas pārbūves gadījumā izvērtē iespēju esošu kabeļu kanalizācijas pārbūvi kopīgā kanalizācijā. Ja nav iespējams tehniski mainīt risinājumu vai nav panākama vienošanās ar inženiertīklu turētājiem, tad ierīko jaunu papildus rezerves kabeļu kanalizāciju, ja, ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 30.jūnija noteikumus Nr.574 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums"", ir pietiekoša vieta.
Tādējādi pašvaldības ielas īpašnieks varēs to izmantot savām vajadzībām, piemēram, aprīkojot ielas ar satiksmes kontroles un uzraudzības sistēmām, vai iznomāt kabeļa kanalizāciju elektronisko sakaru komersantiem.
Ievērojot likuma "Par autoceļiem" 3. panta pirmo daļu, kas nosaka autoceļu iedalījumu, projekta prasības nepiemēro valsts autoceļos, komersantu un māju ceļos veicamajiem būvdarbiem. Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma „Par autoceļiem” 2.panta pirmo daļu autoceļš ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem. Savukārt šā panta ceturtā daļa nosaka, ka iela ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā. Tātad inženierbūves kvalifikācija par autoceļu vai ielu ir atkarīga no tās atrašanās vietas – ārpus pilsētas vai pilsētas teritorijā, nevis no zemes, uz kura tā atrodas. Tādējādi, ja kāds valsts autoceļa posms atradīsies pilsētā, tā pārbūvei būs piemērojamas ielām noteiktās prasības.
Papildus regulējums ir nepieciešams, lai veicinātu gaisvadu pārvietošanu pazemē, veicinot kvalitatīvāku dzīves vidi.
Administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai pašvaldības ielas būvniecības procesā projekts paredz noteikt, ka jaunas ielas būvniecības gadījumā vienlaikus tiek izbūvēta arī rezerves pazemes kabeļu kanalizācija, kas nodrošinātu nākotnes perspektīvas attīstīt elektronisko sakaru inženiertīklus vai cita veida pazemes inženiertīklu, neveicot būtiskus ielas pārbūves. Rezerves kabeļu kanalizācijas skaits būs atkarīgs no pašvaldības ielu iedalījuma, kas noteikts Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 86.punktā, proti, galvenā iela (B kategorija) – valsts galveno vai reģionālo autoceļu sākums, turpinājums vai beigas ar dominējošu savienošanas funkciju un pakārtotu piekļūšanas funkciju; maģistrālā iela (C kategorija) – nodrošina savienošanas un piekļūšanas funkciju; pilsētas vai ciema nozīmes iela (D kategorija) – nodrošina piekļūšanu atsevišķiem zemesgabaliem, noteiktās diennakts stundās var veikt arī savienošanas funkciju; vietējas nozīmes iela (E kategorija) – nodrošina uzturēšanās funkciju, pakārtoti veicot arī piekļūšanas funkciju. Augstās nozīmes ielai vairākas rezerves kabeļu kanalizācijas katrā ielas pusē, bet zemākas nozīmes ielai - vismaz vienu rezerves kabeļu kanalizāciju. Jānorāda, ka tās ir tikai minimālās tehniskās prasības un, attīstot konkrēto teritoriju un plānojot jauno ielu tīklu, var ierīkot arī vairākas rezerves kabeļu kanalizācijas, izvērtējot nākotnes perspektīvas šajā teritorijā. Prasības ir saistošas jebkuram būvniecības ierosinātājam neatkarīgi vai ielu būvē pati pašvaldība vai to veic privātpersona balstoties uz vienošanos.
Savukārt ielas pārbūves gadījumā izvērtē iespēju esošu kabeļu kanalizācijas pārbūvi kopīgā kanalizācijā. Ja nav iespējams tehniski mainīt risinājumu vai nav panākama vienošanās ar inženiertīklu turētājiem, tad ierīko jaunu papildus rezerves kabeļu kanalizāciju, ja, ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 30.jūnija noteikumus Nr.574 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums"", ir pietiekoša vieta.
Tādējādi pašvaldības ielas īpašnieks varēs to izmantot savām vajadzībām, piemēram, aprīkojot ielas ar satiksmes kontroles un uzraudzības sistēmām, vai iznomāt kabeļa kanalizāciju elektronisko sakaru komersantiem.
Ievērojot likuma "Par autoceļiem" 3. panta pirmo daļu, kas nosaka autoceļu iedalījumu, projekta prasības nepiemēro valsts autoceļos, komersantu un māju ceļos veicamajiem būvdarbiem. Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma „Par autoceļiem” 2.panta pirmo daļu autoceļš ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem. Savukārt šā panta ceturtā daļa nosaka, ka iela ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā. Tātad inženierbūves kvalifikācija par autoceļu vai ielu ir atkarīga no tās atrašanās vietas – ārpus pilsētas vai pilsētas teritorijā, nevis no zemes, uz kura tā atrodas. Tādējādi, ja kāds valsts autoceļa posms atradīsies pilsētā, tā pārbūvei būs piemērojamas ielām noteiktās prasības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- pašvaldību ielas īpašnieki
- elektronisko sakaru tīklu komersanti
Ietekmes apraksts
Rezerves kabeļu kanalizācijas būvniecība ielu īpašniekiem radīs papildus izmaksas nākotnes būvniecības iecerēs. Pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem regulējuma izmaiņas nerada papildus izmaksas. Tirgū pieejamas dažādas kabeļu kanalizācijas - kabeļu kanalizācijas ar diametru Ø 110 mm (Gofrētā elektroinstalācijas caurule D110 mm / 450 N (sarkanā)) izmaksas sastāda 2.38 euro/m, kas kopumā palielinās kabeļu kanalizācijas ierīkošanas izmaksas pozīcijā - materiālu izmaksas. Tomēr ņemot vērā, ka pašas ielas būvniecības izmaksas, piemēram, vidēji viens kilometrs asfalta segums (bez inženiertīkliem un citām būvēm) izmaksātu ap 1 miljonu, tas palielinājums ir neliels - apmēram 2500 euro. Pie tam jāmin, ka pašvaldībām, attīstot teritoriju, ir jānodrošina tā ar nepieciešamo infrastruktūru, proti, ne tikai ar ielas būvniecību, bet arī ar ārējiem inženiertīkliem, ja tā konkrētajā teritorijā ir noteikusi obligātu pieslēgšanos pašvaldības ārējiem inženiertīkliem, piemēram, ūdens un kanalizācijas, siltumapgādei. Tādējādi ielas projektēšana ar tai nepieciešamajiem inženiertīkliem izmaksas būtiski nemainīsies.
Elektronisko sakaru tīklu komersantiem regulējuma izmaiņas nerada papildus izmaksas, bet atvieglos elektronisko sakaru tīkla attīstības perspektīvas, ierīkojot inženiertīklu jau izbūvētā kabeļu kanalizācijā.
Elektronisko sakaru tīklu komersantiem regulējuma izmaiņas nerada papildus izmaksas, bet atvieglos elektronisko sakaru tīkla attīstības perspektīvas, ierīkojot inženiertīklu jau izbūvētā kabeļu kanalizācijā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta normu izpilde tiks nodrošināta pašvaldību budžetu esošā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/7f5b0a8b-71fd-402c-95c8-3cb91c22c905
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemts Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Lielo pilsēta asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, AS "Sadales tīkls" un SIA "BITE Latvija" viedoklis par projektu. Latvijas Būvinženieru savienība un Latvijas Pašvaldību savienība izteica viedokli par koka plašāku izmantošanu ēku būvniecībā, Latvijas Arhitektu savienība - gan par koka plašāku izmantošanu ēku būvniecībā, gan par pazemes inženiertīklu ierīkošanu pašvaldību ielā, bet Latvijas Lielo pilsēta asociācija, AS "Sadales tīkls" un SIA "BITE Latvija" - par pazemes inženiertīklu ierīkošanu pašvaldību ielā. Viedokļu pārskats ir pievienots TAP lietai.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldību institūcijas, kas nodrošina ielu apsaimniekošanu un uzturēšanu atbilstoši pašvaldību kompetencei
- Pašvaldību institūcijas, kas nodrošina ielu apsaimniekošanu un uzturēšanu atbilstoši pašvaldību kompetencei
- Pašvaldību institūcijas, kas nodrošina ielu apsaimniekošanu un uzturēšanu atbilstoši pašvaldību kompetencei
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldību institūcijas, kas nodrošina ielu apsaimniekošanu un uzturēšanu atbilstoši pašvaldību kompetencei
Jā
Vērtības nozīme:
2,38
Izmaksas 1 metram balstoties uz pieejamo informāciju vietnē online.depo.lv
4
galvenajā ielā paredz vismaz 4 kabeļu kanalizācijas
9,52
Galvenās ielas 100 m garumā papildu izmaksas būs 952 euro, bet 1 km - 9520 euro. Tā kā mērķgrupas lielums nav zināms, tad izmaksas būs mainīgas atkarībā no plānotajiem ielu būvdarbiem un to tehniskajiem parametriem, kā arī no pašvaldības teritorijas attīstības, paredzot jaunu ielu tīklu.
Pašvaldību institūcijas, kas nodrošina ielu apsaimniekošanu un uzturēšanu atbilstoši pašvaldību kompetencei
Jā
Vērtības nozīme:
2,38
Izmaksas 1 metram balstoties uz pieejamo informāciju vietnē online.depo.lv
1
Vietējas nozīmes ielā paredz vismaz 1 kabeļu kanalizāciju
2,38
Vietējas nozīmes ielas būvniecībā 100 m garumā papildu izmaksas būs 238 euro, bet 1 km - 2380 euro. Tā kā mērķgrupas lielums nav zināms, tad izmaksas būs mainīgas atkarībā no plānotajiem ielu būvdarbiem un to tehniskajiem parametriem, kā arī no pašvaldības teritorijas attīstības, paredzot jaunu ielu tīklu.
Pašvaldību institūcijas, kas nodrošina ielu apsaimniekošanu un uzturēšanu atbilstoši pašvaldību kompetencei
Jā
Vērtības nozīme:
2,38
Izmaksas 1 metram balstoties uz pieejamo informāciju vietnē online.depo.lv
2
Pilsētas vai ciema nozīmes un maģistrālajā ielā paredz vismaz 2 kabeļu kanalizācijas
4,76
Pilsētas vai ciema nozīmes un maģistrālās ielas būvniecībā 100 m garumā papildu izmaksas būs 476 euro, bet 1 km - 4760 euro. Tā kā mērķgrupas lielums nav zināms, tad izmaksas būs mainīgas atkarībā no plānotajiem ielu būvdarbiem un to tehniskajiem parametriem, kā arī no pašvaldības teritorijas attīstības, paredzot jaunu ielu tīklu.
Kopā
16,66
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attīstot konkrētu pašvaldības teritoriju un tajā izbūvējot pašvaldības ielu kopā ar rezerves pazemes kabeļa kanalizāciju, tiks nodrošināta nākotnes perspektīva nodrošināt arī elektronisko sakaru pakalpojumus bez būtiskiem ielas pārbūves darbiem.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi