22-TA-543: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības programmu paraugiem”” (turpmāk - projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13. punktu un 30.panta septīto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka valsts pārbaudes darbā mācību sasnieguma vērtējumu izsaka procentos un ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2022.
Pamatojums
Projekts stāsies spēkā 2022.gada 1.septembri, kad sākas jauns mācību gads.
Atsevišķām projektā ietvertajām normām noteikta atšķirīga spēkā stāšanās:
1) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 10 procenti, būs spēkā 2022./2023.mācību gadā;
2) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti, būs spēkā 2023./2024. mācību gadā;
3) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti, būs spēkā ar 2024./2025. mācību gadu, un šāda kārtība pastāvēs turpmāk.
Atsevišķām projektā ietvertajām normām noteikta atšķirīga spēkā stāšanās:
1) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 10 procenti, būs spēkā 2022./2023.mācību gadā;
2) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti, būs spēkā 2023./2024. mācību gadā;
3) nosacījums, ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti, būs spēkā ar 2024./2025. mācību gadu, un šāda kārtība pastāvēs turpmāk.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk – noteikumi Nr.747) 17. punkts nosaka, ka valsts noteiktajā pārbaudes darbā izglītojamā mācību sasniegumu vērtējuma izteikšanas veidu nosaka centrs, nenorādot vērtējuma veidu. Pašlaik valsts pārbaudes darbos par pamatizglītības apguvi vērtējums tiek izteikts ballēs, savukārt Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumu Nr.335 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.335) 125.punkts paredz, ka valsts pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja izglītojamais nav izpildījis nevienu uzdevumu vai valsts pārbaudes darba kopvērtējums ir mazāks nekā pieci procenti. Tiesību aktu portālā ir iesniegts jauns noteikumu projekts “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, kurš atzīs par spēkā neesošiem Noteikumus Nr.335 un kurā minētais regulējums nav iekļauts. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 15.panta pirmās daļas 4.punktu iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība jānosaka valsts vispārējās izglītības standartā. Noteikumos Nr.335 noteiktās minimālās prasības izglītojamos ar zemu motivāciju apgūt mācību saturu nemudina izglītojamos uzrādīt pēc iespējas augstākus rezultātus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš 2011.gada spēkā ir Noteikumu Nr.335 125.punkts, kas pieļauj, ka izglītojamajam pietiek centralizētajā valsts pārbaudes darbā izpildīt pareizi dažus uzdevumus, lai iegūtu sertifikātu par pamatizglītību. Pašlaik šāds regulējums attiecas tikai uz latviešu valodas valsts pārbaudes darbu mazākumtautību izglītības programmās. Šāda situācija izglītojamos ar zemu motivāciju apgūt mācību saturu nemudina valsts pārbaudes darbos uzrādīt pēc iespējas augstākus rezultātus.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz veikt grozījumus Noteikumos Nr.747, nosakot, ka visos valsts pārbaudes darbos vērtējums tiek izteikts procentos, kas veidojas no pārbaudes darbā iegūtajiem punktiem pret maksimāli iegūstamajiem punktiem, tādējādi būs iespējams salīdzināt visu valsts pārbaudes darbu rezultātus - gan tos, kuri tiek vērtēti mācību iestādēs, gan tos, kuru vērtējumu nodrošina Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – Centrs).
Jauns normatīvais regulējums tiek ieviests reizē ar kompetencēs balstīta izglītības standarta ieviešanu un pēc jaunā parauga veidotajiem valsts pārbaudes darbiem par pamatizglītības iegūšanu.
Nosakot valsts pārbaudes darba veidu, Centrs paredzējis, ka katru mācību gadu latviešu valodas valsts pārbaudes darbs tiks vērtēts centralizēti, pārējie trīs valsts pārbaudes darbi (matemātika, svešvaloda, starpdisciplinārais) centralizēti tiks vērtēti, ievērojot rotācija principu – katru gadu viens valsts pārbaudes darbs.
Valsts pārbaudes darbu programmās tiek norādītas minimālās prasības, kuras jāveic, lai iegūtu apliecību par vispārējo pamatizglītību.
Centrs sniegs metodisko palīdzību pedagogiem: piedāvās valsts pārbaudes darbu paraugus, izskaidros vērtēšanas kritērijus, izstrādās metodiskos norādījumus valsts pārbaudes darba veikšanai. Paralēli metodiskajiem materiāliem, kas tiks publicēti Centra tīmeklī, kā arī mācību resursu krātuvē Skola2030.lv, tiks organizēti profesionālās kompetences pilnveides kursi.
Noteikumi Nr.335 un noteikumu projekts “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” paredz, ka izglītojamam, ja ir Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, ir iespējams valsts pārbaudes darba laikā izmantot nepieciešamos atbalsta pasākumus, kas izmantoti mācību procesa laikā, piemēram, laika pagarinājums, atgādņu izmantošana, asistenta palīdzība u.c.
Jauns normatīvais regulējums tiek ieviests reizē ar kompetencēs balstīta izglītības standarta ieviešanu un pēc jaunā parauga veidotajiem valsts pārbaudes darbiem par pamatizglītības iegūšanu.
Nosakot valsts pārbaudes darba veidu, Centrs paredzējis, ka katru mācību gadu latviešu valodas valsts pārbaudes darbs tiks vērtēts centralizēti, pārējie trīs valsts pārbaudes darbi (matemātika, svešvaloda, starpdisciplinārais) centralizēti tiks vērtēti, ievērojot rotācija principu – katru gadu viens valsts pārbaudes darbs.
Valsts pārbaudes darbu programmās tiek norādītas minimālās prasības, kuras jāveic, lai iegūtu apliecību par vispārējo pamatizglītību.
Centrs sniegs metodisko palīdzību pedagogiem: piedāvās valsts pārbaudes darbu paraugus, izskaidros vērtēšanas kritērijus, izstrādās metodiskos norādījumus valsts pārbaudes darba veikšanai. Paralēli metodiskajiem materiāliem, kas tiks publicēti Centra tīmeklī, kā arī mācību resursu krātuvē Skola2030.lv, tiks organizēti profesionālās kompetences pilnveides kursi.
Noteikumi Nr.335 un noteikumu projekts “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” paredz, ka izglītojamam, ja ir Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, ir iespējams valsts pārbaudes darba laikā izmantot nepieciešamos atbalsta pasākumus, kas izmantoti mācību procesa laikā, piemēram, laika pagarinājums, atgādņu izmantošana, asistenta palīdzība u.c.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- Izglītības speciālisti, Centra darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Ietekmes apraksts
Izglītojamie, kas kārto valsts pārbaudes darbus par pamatizglītības ieguvi (katru gadu aptuveni 16 000 izglītojamo kārto valsts pārbaudes darbus par pamatizglītības ieguvi). Izglītības speciālisti, Centra darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes.
Ietekmes apraksts
Izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"
Pamatojums un apraksts
Vispārējās izglītības likuma 39.panta trešās daļas 2. punkts nosaka, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par četrām ballēm. Lai projektā noteiktais regulējums būtu atbilstošs Vispārējās izglītības likuma regulējumam, nepieciešams veikt grozījumus Vispārējās izglītības likuma 39.panta trešajā daļā, pilnveidojot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju viedokļi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti noteikumu projekta saskaņošanas procesā un attiecīgi tiks precizēts noteikumu projekts un tā anotācija pirms noteikumu projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi