23-TA-91: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai noteiktu elektromagnētisko lauku starojuma novērtēšanu un ierobežošanu no elektronisko sakaru tīkliem. Šobrīd spēkā esošais likums "Par piesārņojumu" stājās spēkā 2001. gada 1. jūlijā un ir daudzkārt ticis grozīts un papildināts, tostarp paplašinot tā tvērumu arī ar deleģējumu elektromagnētisko lauku (turpmāk - EML) starojuma novērtēšanai un ierobežošanai. Lai nodalītu dažādu jomu tiesību normas, likums "Par piesārņojumu" tiek pilnībā pārstrādāts, šī brīža redakcijā plānots svītrot regulējumu par EML starojuma ietekmi, jo tas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) ieskatā nav saistāms ar piesārņojumu un šo starojumu nerada A, B vai C kategorijas piesārņojošo darbību veicēji.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai noteiktu EML starojuma novērtēšanu un ierobežošanu no elektronisko sakaru tīkliem.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Ir nepieciešami atsevišķi grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kuru spēkā stāšanās termiņš ir harmonizēts ar jauno likumprojektu stāšanos spēkā, lai netiktu apgrūtināta EML regulējuma īstenošana.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd ir spēkā likums "Par piesārņojumu", kas aptver vairākas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, kā arī vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, un šajā likumā ir iestrādāts regulējums par EML starojuma ietekmi.
Šāds regulējums tika izstrādāts, jo sabiedrības pārstāvji un arī Latvijas Republikas Tiesībsargs vairākkārt izteikuši aicinājumus Veselības ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei veselības nozarē izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, nosakot EML/radiofrekvenču lauku ierobežojumu vērtības. Šāda ārējā normatīvā akta trūkums veicināja iedzīvotāju bažas par EML negatīvo iedarbību uz to veselību. Arī Eiropas Komisija rekomendēja dalībvalstīm izstrādāt savus normatīvos aktus šajā jomā, un vairākas valstis ir noteikušas stingrākas prasības par Eiropas Savienības (ES) Padomes 1999. gada 12. jūlija rekomendācijās „Par elektromagnētisko lauku iedarbības uz vispārējo sabiedrību ierobežošanu (0Hz līdz 300GHz)” (1999/519/EK)(turpmāk - ES rekomendācijas) minētajām. Tāpēc likums "Par piesārņojumu" tika papildināts ar 18.2 pantu, kas nosaka, uz kādām ierīcēm attiecas prasības EML starojuma novērtēšanai. Minētais pants arī deleģē Ministru kabinetam noteikt EML starojuma robežlielumus un mērķlielumus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes, kā arī noteikt prasības EML radītā riska novēršanai un samazināšanai.
Šāds regulējums tika izstrādāts, jo sabiedrības pārstāvji un arī Latvijas Republikas Tiesībsargs vairākkārt izteikuši aicinājumus Veselības ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei veselības nozarē izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, nosakot EML/radiofrekvenču lauku ierobežojumu vērtības. Šāda ārējā normatīvā akta trūkums veicināja iedzīvotāju bažas par EML negatīvo iedarbību uz to veselību. Arī Eiropas Komisija rekomendēja dalībvalstīm izstrādāt savus normatīvos aktus šajā jomā, un vairākas valstis ir noteikušas stingrākas prasības par Eiropas Savienības (ES) Padomes 1999. gada 12. jūlija rekomendācijās „Par elektromagnētisko lauku iedarbības uz vispārējo sabiedrību ierobežošanu (0Hz līdz 300GHz)” (1999/519/EK)(turpmāk - ES rekomendācijas) minētajām. Tāpēc likums "Par piesārņojumu" tika papildināts ar 18.2 pantu, kas nosaka, uz kādām ierīcēm attiecas prasības EML starojuma novērtēšanai. Minētais pants arī deleģē Ministru kabinetam noteikt EML starojuma robežlielumus un mērķlielumus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes, kā arī noteikt prasības EML radītā riska novēršanai un samazināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka likums "Par piesārņojumu" aptver vairākus vides aizsardzībai nozīmīgus virzienus, VARAM pieņēma lēmumu to pilnībā pārstrādāt, izdalot atsevišķas jomas un izstrādājot vairākus jaunus likumprojektus - Piesārņojuma novēršanas likumu, Gaisa aizsardzības likumu un Klimata likumu. Paralēli tiek veikti grozījumi arī Vides aizsardzības likumā, Atkritumu apsaimniekošanas likumā, Ūdens apsaimniekošanas likumā un Ķīmisko vielu likumā, integrējot tajos atsevišķus jautājumus no likuma "Par piesārņojumu". Tā kā plānots, ka viens no jaunajiem likumprojektiem - Piesārņojuma novēršanas likums - tiks attiecināts tikai uz to uzņēmumu radītā piesārņojuma novēršanas jautājumiem, kas veic A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, šī brīža redakcijā plānots svītrot regulējumu par EML starojuma ietekmi, jo tas VARAM ieskatā nav saistāms ar piesārņojumu un šo starojumu nerada A, B vai C kategorijas piesārņojošo darbību veicēji.
Risinājuma apraksts
Tika secināts, ka nepieciešams deleģējumu par EML pārcelt uz kādu citu nozares likumu, un Ekonomikas ministrija ir atbalstījusi VARAM piedāvājumu regulējumu par EML starojuma novērtēšanu un ierobežošanu elektroenerģijas sistēmās iekļaut Elektroenerģijas tirgus likumā, bet Satiksmes ministrija konceptuāli piekrita, ka daļa no regulējuma par elektromagnētisko lauku starojuma novērtēšanu un ierobežošanu, kas attiecas uz mobilo telefonu torņiem, varētu tikt iekļauta Elektronisko sakaru likumā.
Plānots, ka Elektronisko sakaru likuma pārejas noteikumos grozījumu spēkā stāšanās termiņš tiks harmonizēts ar iepriekš uzskaitīto jaunizveidoto likumprojektu stāšanos spēkā (2024. gada 1. janvāris), lai netiktu apgrūtināta EML regulējuma īstenošana. Papildus tiek paredzēts 6 mēnešu pārejas periods jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, kur līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2018. gada 16. oktobra noteikumi Nr. 637 "Elektromagnētiskā lauka iedarbības uz iedzīvotājiem novērtēšanas un ierobežošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Plānots, ka Elektronisko sakaru likuma pārejas noteikumos grozījumu spēkā stāšanās termiņš tiks harmonizēts ar iepriekš uzskaitīto jaunizveidoto likumprojektu stāšanos spēkā (2024. gada 1. janvāris), lai netiktu apgrūtināta EML regulējuma īstenošana. Papildus tiek paredzēts 6 mēnešu pārejas periods jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, kur līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2018. gada 16. oktobra noteikumi Nr. 637 "Elektromagnētiskā lauka iedarbības uz iedzīvotājiem novērtēšanas un ierobežošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Šāds regulējums izstrādāts, jo sabiedrības pārstāvji un arī Latvijas Republikas Tiesībsargs vairākkārt izteikuši aicinājumus Veselības ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei veselības nozarē izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, nosakot EML/radiofrekvenču lauku ierobežojumu vērtības. Šāda ārējā normatīvā akta trūkums veicināja iedzīvotāju bažas par EML negatīvo iedarbību uz to veselību. Arī Eiropas Komisija rekomendēja dalībvalstīm izstrādāt savus normatīvos aktus šajā jomā, un vairākas valstis ir noteikušas stingrākas prasības par Eiropas Savienības (ES)Padomes 1999. gada 12. jūlija rekomendācijās „Par elektromagnētisko lauku iedarbības uz vispārējo sabiedrību ierobežošanu (0Hz līdz 300GHz)” (1999/519/EK)(turpmāk - ES rekomendācijas) minētajām.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi