24-TA-3258: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 404 " Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.2. pasākuma "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 404 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.2. pasākuma "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – Noteikumu projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. Noteikumu projekts stāsies spēkā indikatīvi 2025. gada I. ceturksnī.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt 4.3.6.2. pasākuma "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei" (turpmāk – 4.3.6.2. pasākums) programmas rezultātā rādītāju, atbalstāmās darbības, to īstenošanas un finanšu attiecināmības nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Invaliditātes politikas pamatprincipi izriet no ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija) galvenajiem principiem. Starp šiem principiem ir arī invaliditātes novērtēšana, kas balstīta uz cilvēktiesību jeb biopsihosociālo modeli. Šajā modelī uzsvars tiek likts uz personas ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi, iespējām pilnībā attīstīt savu potenciālu un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos. Šobrīd 4.3.6.2. pasākuma mērķis ir paaugstināt personu ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem apkalpošanas efektivitāti un kvalitāti, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Komisija) nodarbināto profesionālās spējas, vienlaikus samazinot invaliditātes ekspertīzei patērēto laiku. Pasākuma mērķa grupa ir Komisijas ārsti, speciālisti, amatpersonas, atbalsta funkciju veicēji un citi Komisijas darbinieki (turpmāk – mērķa grupa). Pasākuma ietvaros ir noteikts sasniedzamais nacionālais iznākuma rādītājs – pilnveidoto informācijas sistēmu skaits – 1 (ar to saprotot Invaliditātes informatīvo sistēmu (turpmāk – IIS)). Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 404 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.2. pasākuma “Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei” īstenošanas noteikumi (turpmāk – MK noteikumi Nr. 404) ir paredzētas vairākas atbalstāmās darbības 4.3.6.2. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanai, tai skaitā IIS pilnveide, kas ietver arī pilnveidi atbilstoši plānotajām izmaiņām bērnu invaliditātes noteikšanas tiesiskajā regulējumā.
Ar MK 2024. gada 23. aprīļa rīkojumu Nr. 320 “Par konceptuālo ziņojumu “Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem” (turpmāk – rīkojums) tika atbalstīts LM izstrādātais konceptuālais ziņojums “Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem” (turpmāk – Ziņojums), kura mērķis bija sniegt priekšlikumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju maiņai bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vienu no pamatprincipiem invaliditātes noteikšanā, harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu. Konceptuāli atbalstot Ziņojumu, MK atbalstīja risinājumu (risinājuma ieviešana tika paredzēta no 2025. gada 1. septembra), kas nodrošinātu ne tikai pakāpenisku pāreju uz vienotu pieeju invaliditātes novērtēšanas sistēmā bērniem un pilngadīgām personām, bet arī pilnveidotu valsts garantēto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Minētā risinājuma ietvaros bija paredzēts arī veikt nepieciešamos pilnveidojumus IIS, lai nodrošinātu normatīvo aktu izpildi, invaliditātes ekspertīzes veikšanu, datu apmaiņu ar citām iestādēm un atbilstošu statistikas datu uzkrāšanu IIS par bērniem ar invaliditāti. Finansējums IIS pilnveidei tika plānots 4.3.6.2. pasākuma projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 (turpmāk – projekts) ietvaros.
Pamatojoties uz MK konceptuālo atbalstu, LM sagatavoja un 2024. gada 28. jūnijā ar vēstuli Nr. 25-01/1077 Finanšu ministrijā iesniedza izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu, tai skaitā horizontālo prioritāti “Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai”. Vienlaikus likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”” minētais prioritārais pasākums netika ietverts. Ņemot vērā rīkojuma 5. punktā paredzēto: “Labklājības ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma ieviešanai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā MK pievienošanai valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru pavadošo likumprojektu paketei likumprojektu par grozījumiem Invaliditātes likumā un likumprojektu par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, ja šā rīkojuma 2. punktā noteiktajā kārtībā minētā risinājuma ieviešanai tiks piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi” un to, ka papildu valsts budžeta līdzekļi 2025. gadam un turpmākajiem gadiem nav piešķirti, secināms, ka Ziņojuma ieviešana no 2025. gada septembra nav iespējama.
Atbilstoši grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (turpmāk – programmas grozījumi Nr. 2), ko Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 2025. gada 23. janvārī, ir veiktas izmaiņas 4.3.6.2. pasākumam noteiktajā programmas rezultāta rādītājā.
Papildus jāuzsver, ka Komisija šobrīd atbilstoši aktuālajai situācijai un klientu vajadzībām paplašina un kāpina klātienē veikto invaliditātes ekspertīžu skaitu, tai skaitā paredzot klātienes ekspertīžu skaita pieaugumu.
Atbilstoši aprakstītajam šobrīd MK noteikumu Nr. 404:
- 4.2.3. apakšpunkts paredz šādu 4.3.6.2. pasākumam noteikto programmas rezultāta rādītāju – invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājums – līdz 22, 92 dienām;
- 6. punkts paredz sinerģiju ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākumu “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums), šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros papildinot 2.2.1.1. pasākumā izstrādātās IIS analītisko funkcionalitāti, tai skaitā veicot IIS pilnveidojumus atbilstoši plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos par bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību;
- 13.2. apakšpunkts paredz šādu 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmo darbību – Komisijas procesu un analītiskās funkcijas attīstība, tai skaitā analītiskās funkcionalitātes pilnveidošana IIS un tās pilnveide atbilstoši plānotajām izmaiņām bērnu invaliditātes noteikšanas tiesiskajā regulējumā.
Tāpat šobrīd MK noteikumu Nr. 404:
- 15.1.1. apakšpunktā noteikts, ka atbildīgajai iestādei ir jāizstrādā personāla atlīdzības izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodika;
- 24.4.2. apakšpunktā ir norādīta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2018/1046);
- 24.5. apakšpunkts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam ir jānovērš dubultā finansējuma risks un jānodrošina, ka projektā īstenotās atbalstāmās darbības un sniegtais atbalsts mērķa grupai netiek finansēts vai līdzfinansēts un to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
- 24.9. apakšpunktā ir norādīta vispārīga atsauce uz to, ka personas datu apstrādi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Komisijas regula 2016/679).
Ar MK 2024. gada 23. aprīļa rīkojumu Nr. 320 “Par konceptuālo ziņojumu “Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem” (turpmāk – rīkojums) tika atbalstīts LM izstrādātais konceptuālais ziņojums “Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem” (turpmāk – Ziņojums), kura mērķis bija sniegt priekšlikumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju maiņai bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vienu no pamatprincipiem invaliditātes noteikšanā, harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu. Konceptuāli atbalstot Ziņojumu, MK atbalstīja risinājumu (risinājuma ieviešana tika paredzēta no 2025. gada 1. septembra), kas nodrošinātu ne tikai pakāpenisku pāreju uz vienotu pieeju invaliditātes novērtēšanas sistēmā bērniem un pilngadīgām personām, bet arī pilnveidotu valsts garantēto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Minētā risinājuma ietvaros bija paredzēts arī veikt nepieciešamos pilnveidojumus IIS, lai nodrošinātu normatīvo aktu izpildi, invaliditātes ekspertīzes veikšanu, datu apmaiņu ar citām iestādēm un atbilstošu statistikas datu uzkrāšanu IIS par bērniem ar invaliditāti. Finansējums IIS pilnveidei tika plānots 4.3.6.2. pasākuma projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 (turpmāk – projekts) ietvaros.
Pamatojoties uz MK konceptuālo atbalstu, LM sagatavoja un 2024. gada 28. jūnijā ar vēstuli Nr. 25-01/1077 Finanšu ministrijā iesniedza izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu, tai skaitā horizontālo prioritāti “Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai”. Vienlaikus likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam”” minētais prioritārais pasākums netika ietverts. Ņemot vērā rīkojuma 5. punktā paredzēto: “Labklājības ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma ieviešanai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā MK pievienošanai valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru pavadošo likumprojektu paketei likumprojektu par grozījumiem Invaliditātes likumā un likumprojektu par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, ja šā rīkojuma 2. punktā noteiktajā kārtībā minētā risinājuma ieviešanai tiks piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi” un to, ka papildu valsts budžeta līdzekļi 2025. gadam un turpmākajiem gadiem nav piešķirti, secināms, ka Ziņojuma ieviešana no 2025. gada septembra nav iespējama.
Atbilstoši grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam (turpmāk – programmas grozījumi Nr. 2), ko Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 2025. gada 23. janvārī, ir veiktas izmaiņas 4.3.6.2. pasākumam noteiktajā programmas rezultāta rādītājā.
Papildus jāuzsver, ka Komisija šobrīd atbilstoši aktuālajai situācijai un klientu vajadzībām paplašina un kāpina klātienē veikto invaliditātes ekspertīžu skaitu, tai skaitā paredzot klātienes ekspertīžu skaita pieaugumu.
Atbilstoši aprakstītajam šobrīd MK noteikumu Nr. 404:
- 4.2.3. apakšpunkts paredz šādu 4.3.6.2. pasākumam noteikto programmas rezultāta rādītāju – invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājums – līdz 22, 92 dienām;
- 6. punkts paredz sinerģiju ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākumu “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums), šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros papildinot 2.2.1.1. pasākumā izstrādātās IIS analītisko funkcionalitāti, tai skaitā veicot IIS pilnveidojumus atbilstoši plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos par bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību;
- 13.2. apakšpunkts paredz šādu 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmo darbību – Komisijas procesu un analītiskās funkcijas attīstība, tai skaitā analītiskās funkcionalitātes pilnveidošana IIS un tās pilnveide atbilstoši plānotajām izmaiņām bērnu invaliditātes noteikšanas tiesiskajā regulējumā.
Tāpat šobrīd MK noteikumu Nr. 404:
- 15.1.1. apakšpunktā noteikts, ka atbildīgajai iestādei ir jāizstrādā personāla atlīdzības izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodika;
- 24.4.2. apakšpunktā ir norādīta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2018/1046);
- 24.5. apakšpunkts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam ir jānovērš dubultā finansējuma risks un jānodrošina, ka projektā īstenotās atbalstāmās darbības un sniegtais atbalsts mērķa grupai netiek finansēts vai līdzfinansēts un to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
- 24.9. apakšpunktā ir norādīta vispārīga atsauce uz to, ka personas datu apstrādi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Komisijas regula 2016/679).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā minēto, 4.3.6.2. pasākuma ietvaros nav iespējams ieviest MK noteikumu Nr. 404 13.2. apakšpunktā noteikto atbalstāmo darbību IIS pilnveidei saistībā ar izmaiņām tiesiskajā regulējumā par invaliditātes noteikšanu bērniem. Atbilstoši precizējams MK noteikumu Nr. 404 6. punkts, no tā izslēdzot informāciju par IIS pilnveidojumiem atbilstoši plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos par bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību. Taču, lai sekmētu Komisijas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, kvalitāti un atbilstību iedzīvotāju pieprasījumam, nepieciešams paredzēt papildu atbalstāmās darbības gan saistībā ar IIS pilnveidi, gan saistībā ar Komisijas klātienē sniedzamo pakalpojumu kvalitatīvu nodrošināšanu.
Īstenojot projektu, secināts, ka MK noteikumu Nr. 404 4.2.3. apakšpunktā norādītais 4.3.6.2. pasākumam noteiktais programmas rezultāta rādītājs (invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājums – līdz 22,92 dienām) nav sasniedzams. Galvenie iemesli: 2024. gadā turpina būtiski pieaugt Komisijā saņemto iesniegumu skaits invaliditātes ekspertīzei (piemēram, 2024. gada pirmajos četros mēnešos vidējais saņemto iesniegumu invaliditātes ekspertīzei skaits mēnesī bija 6 147, visaugstāko iesniegumu skaitu sasniedzot aprīlī, kad saņemti 6 774 iesniegumi, ievērojami pārsniedzot 2023. gada vidējo skaitu mēnesī (5 794 iesniegumi)) un nav indikāciju, ka turpmāk iesniegumu skaits varētu samazināties. Situāciju ietekmē vairāki ārējie faktori, kurus nav iespējams atrisināt 4.3.6.2. pasākuma projekta ietvaros. Piemēram, sociālekonomiskie apstākļi, t.i., pasliktinoties materiālajam stāvoklim, personas aktīvāk veic rīcības invaliditātes statusa ieguvei, lai saņemtu finansiālu valsts atbalstu; lielu īpatsvaru dokumentu skaitam, kas iesniegti pirmreizējās invaliditātes ekspertīzes veikšanai (jau 2023. gada decembrī tie ir ~ 41%), veido pensionēšanās vecuma (personas pēc 65 gadu vecuma) personu iesniegumi; kā arī ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (piemēram, ilgi jāgaida uz izmeklējumiem) izraisa personu iesniegumu invaliditātes ekspertīzei skaita pieaugumu. Lai arī Komisija aktīvi strādā, lai piesaistītu papildu vecākos ārstus, tomēr tiem ir nepieciešams laiks un praktiska pieredze, lai ekspertīzes varētu veikt tādā apjomā un kvalitātē kā ilggadējie kolēģi. Līdz ar to šobrīd noteikto programmas rezultāta rādītāju līdz 2025. gada 31. decembrim nav iespējams sasniegt.
Atbilstoši plānotajām izmaiņām 4.3.6.2. pasākuma programmas rezultāta rādītājā, precizējams arī MK noteikumu Nr. 404 2. punktā noteiktais mērķis.
Kā iepriekš minēts, Komisijā pakāpeniski tiek palielināts klātienē veicamo invaliditātes ekspertīžu skaits (Komisijas nodaļās gan Rīgā, gan reģionos). Klātienes ekspertīzēm ir liela nozīmē gadījumos, kad bērns kļūst pilngadīgs un mainās invaliditātes izvērtēšanas un noteikšanas kārtība, par pamatu vairs neņemot tikai bērnam noteikto diagnozi. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa ir jāaizpilda ikvienai pilngadīgai personai. Tieši personas, kuras sasniedz pilngadību, ir klientu grupa, kurai invaliditātes ekspertīze veicama klātienē, jo īpaši gadījumos, kad izšķiras nosakāmā invaliditātes grupa. Ļoti būtiski tas ir arī gadījumos, kad, izskatot iesniegtos dokumentus, ir saskatāmas pretrunas starp ģimenes ārsta nosūtījumā uz invaliditātes ekspertīzi norādīto, speciālistu slēdzieniem un personas ar invaliditāti norādīto informāciju funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketā. Arvien biežāk tieši gadījumos, kad persona ar invaliditāti ir apstrīdējusi izdoto lēmumu, persona tiek aicināta uz invaliditātes ekspertīzi ierasties klātienē. Šāda pieeja ļauj precīzāk un detalizētāk izvērtēt personas funkcionālās spējas. Līdz 2024. gada 31. oktobrim Komisijā veiktas 525 klātienes invaliditātes ekspertīzes. Kopumā, sākot ar 2025. gadu, klātienē veikto ekspertīžu skaitu plānots kāpināt vismaz par 5%, salīdzinot pret 2024. gadā veikto klātienes invaliditātes ekspertīžu skaitu. Lai veiktu pēc iespējas kvalitatīvāku klātienes ekspertīzi, dažkārt ārstiem ekspertiem ir nepieciešams specifisks materiāli tehniskais nodrošinājums, kas ļautu iegūt un fiksēt noteiktus datus par cilvēka funkcionēšanu un funkcionālajām spējām. Šobrīd klātienes ekspertīžu veikšanai tiek izmantots novecojis materiāli tehniskais nodrošinājums, bet, piemēram, dinamometri nav pieejami vispār. Tādējādi klātienes invaliditātes ekspertīžu veikšanai nepieciešamas ne tikai novērtēšanas ierīces (piemēram, dinamometrs, neiroloģiskie āmurīši, spiediena mērītājs ar iebūvētu stetoskopa funkciju, svara mērīšanas svari, augstuma mērītāji, kustību amplitūdas mērierīces utml.), bet nepieciešams arī atjaunot un papildināt tādu aprīkojumu, kā piemēram, nodrošināt divdaļīgas funkcionālās kušetes, saliekamās kušetes, aizslietņus, daudzfunkcionālos medicīniskos krēslus utml. Šobrīd MK noteikumos Nr. 404 ietvertās atbalstāmās darbības un izmaksu pozīcijas neparedz, ka Komisija var veikt materiāli tehniskā nodrošinājuma atjaunošanu un papildināšanu klātienes ekspertīžu veikšanai.
Tāpat šobrīd IIS nav tāda funkcionalitāte, kas ļautu gan bērnus un viņu vecākus/likumiskos pārstāvjus, gan pilngadīgās personas ar invaliditāti preventīvi automatizēti informēt par lēmuma par invaliditātes statusa termiņa beigu tuvošanos. Atbilstoši Invaliditātes likuma 8. panta otrās daļas 1. un 3. punktam, pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, Komisija izdod administratīvo aktu (lēmumu), ar kuru nosaka invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, – uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja invaliditāte noteikta pilngadīgā vecumā. Atkārtotas invaliditātes ekspertīzes ietvaros, ņemot vērā laiku nepieciešamo dokumentu atkārtotai ekspertīzei sagatavošanai, visas nepieciešamās darbības, kas ir izrietošas no personas pašas atbildības, ir jāsāk organizēt savlaicīgi – iesniegums un tam pievienojamie obligātie dokumenti Komisijā ir jāiesniedz vismaz vienu mēnesi pirms noteiktā invaliditātes statusa termiņa beigām. Atbilstoši IIS uzkrātajiem datiem, vidēji vienā mēnesī 3 700 personām beidzas noteiktais invaliditātes statuss, tai skaitā aptuveni 120 no tiem ir bērni ar invaliditāti, no kuriem aptuveni 50 bērni sasniedz pilngadību. IIS funkcionalitātes preventīvai personu informēšanai par lēmuma par invaliditātes statusa termiņa beigu tuvošanos trūkums Komisijai mazina iespējas laicīgi informēt personu par nepieciešamību vērsties pie ģimenes vai ārstējošā ārsta pēc nosūtījuma uz Komisiju (tai skaitā pēc nepieciešamības vēršoties pie atbilstošiem speciālistiem medicīnisko izmeklējumu veikšanai), radot risku, ka persona savlaicīgi neiesniegs Komisijā visus nepieciešamos dokumentus atkārtotas ekspertīzes veikšanai. Tādējādi rodas risks pārrāvumam invaliditātes statusā, kā arī risks nesaņemt valsts garantēto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.
Papildus iepriekš minētajam, MK noteikumos Nr. 404 vairāki punkti/ apakšpunkti ir tehniski precizējami, nemainot to būtību, tostarp, salāgojot 4.3.6.2. pasākuma īstenošanas un finanšu attiecināmības nosacījumus:
- MK noteikumu Nr. 404 15.1. apakšpunkta redakcija paredz atbildīgās iestādes pienākumu izstrādāt personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodiku. Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes (turpmāk – vadošā iestāde) 05.02.2025. vēstulē Nr. 5.1-36/11-2/368 sniegto informāciju, tā turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regulas 2021/1060) 55. panta piemērošanu vai b) faktisko izmaksu piemērošanu. 4.3.62. pasākuma indikatīvi noteiktās projekta personāla izmaksas pārsniedz regulas 2021/1060 55. pantā noteikto 20% likmi personāla izmaksām no projekta tiešajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas, līdz ar to regulā 2021/1060 noteikto likmi nav iespējams piemērot. Lai izpildītu vadošās iestādes norādes un 4.3.6.2. pasākumā personāla izmaksām piemērotu faktiskās izmaksas, ir jāmaina MK noteikumu Nr. 404 15.1. apakšpunktā noteiktais regulējums un saistītie MK noteikumu Nr. 404 apakšpunkti;
- 16. punkts neparedz iespēju MK noteikumos Nr. 404 13. punktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros plānot izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai, tai skaitā surdotulka, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru un bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai;
- MK noteikumu Nr. 404 24.4.2. apakšpunktā ir norādīta atsauce uz Komisijas regulu Nr. 2018/1046, taču ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Komisijas regula 2024/2509), kuras 279. pants nosaka, ka tā atceļ Komisijas regulu Nr. 2018/1046. Līdz ar to MK noteikumos Nr. 404 lietotā atsauce uz Komisijas regulu Nr. 2018/1046 nav aktuāla un ir precizējama;
- 24.5. apakšpunktā noteikts finansējuma saņēmēja pienākums nodrošināt, ka 4.3.6.2. pasākumā īstenotās atbalstāmās darbības un sniegtais atbalsts netiek finansēts vai līdzfinansēts no citiem finanšu avotiem. Minētais nosacījums nelīdzfinansēt ierobežo līdzfinansēšanas iespējas no citiem avotiem, piemēram, izmaksu pieauguma gadījumā;
- 24.9. apakšpunktā ir norādīta vispārīga atsauce uz Komisijas regulu 2016/679, taču trūkst detalizētākas norādes par to, kādu 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros, kādā nolūkā un kādu datu apstrādi veic finansējuma saņēmējs (Komisija) un pakalpojumu sniedzēji.
Kopumā 4.3.6.2. pasākums tiek īstenots atbilstoši noteiktajam mērķim.
Īstenojot projektu, secināts, ka MK noteikumu Nr. 404 4.2.3. apakšpunktā norādītais 4.3.6.2. pasākumam noteiktais programmas rezultāta rādītājs (invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājums – līdz 22,92 dienām) nav sasniedzams. Galvenie iemesli: 2024. gadā turpina būtiski pieaugt Komisijā saņemto iesniegumu skaits invaliditātes ekspertīzei (piemēram, 2024. gada pirmajos četros mēnešos vidējais saņemto iesniegumu invaliditātes ekspertīzei skaits mēnesī bija 6 147, visaugstāko iesniegumu skaitu sasniedzot aprīlī, kad saņemti 6 774 iesniegumi, ievērojami pārsniedzot 2023. gada vidējo skaitu mēnesī (5 794 iesniegumi)) un nav indikāciju, ka turpmāk iesniegumu skaits varētu samazināties. Situāciju ietekmē vairāki ārējie faktori, kurus nav iespējams atrisināt 4.3.6.2. pasākuma projekta ietvaros. Piemēram, sociālekonomiskie apstākļi, t.i., pasliktinoties materiālajam stāvoklim, personas aktīvāk veic rīcības invaliditātes statusa ieguvei, lai saņemtu finansiālu valsts atbalstu; lielu īpatsvaru dokumentu skaitam, kas iesniegti pirmreizējās invaliditātes ekspertīzes veikšanai (jau 2023. gada decembrī tie ir ~ 41%), veido pensionēšanās vecuma (personas pēc 65 gadu vecuma) personu iesniegumi; kā arī ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (piemēram, ilgi jāgaida uz izmeklējumiem) izraisa personu iesniegumu invaliditātes ekspertīzei skaita pieaugumu. Lai arī Komisija aktīvi strādā, lai piesaistītu papildu vecākos ārstus, tomēr tiem ir nepieciešams laiks un praktiska pieredze, lai ekspertīzes varētu veikt tādā apjomā un kvalitātē kā ilggadējie kolēģi. Līdz ar to šobrīd noteikto programmas rezultāta rādītāju līdz 2025. gada 31. decembrim nav iespējams sasniegt.
Atbilstoši plānotajām izmaiņām 4.3.6.2. pasākuma programmas rezultāta rādītājā, precizējams arī MK noteikumu Nr. 404 2. punktā noteiktais mērķis.
Kā iepriekš minēts, Komisijā pakāpeniski tiek palielināts klātienē veicamo invaliditātes ekspertīžu skaits (Komisijas nodaļās gan Rīgā, gan reģionos). Klātienes ekspertīzēm ir liela nozīmē gadījumos, kad bērns kļūst pilngadīgs un mainās invaliditātes izvērtēšanas un noteikšanas kārtība, par pamatu vairs neņemot tikai bērnam noteikto diagnozi. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa ir jāaizpilda ikvienai pilngadīgai personai. Tieši personas, kuras sasniedz pilngadību, ir klientu grupa, kurai invaliditātes ekspertīze veicama klātienē, jo īpaši gadījumos, kad izšķiras nosakāmā invaliditātes grupa. Ļoti būtiski tas ir arī gadījumos, kad, izskatot iesniegtos dokumentus, ir saskatāmas pretrunas starp ģimenes ārsta nosūtījumā uz invaliditātes ekspertīzi norādīto, speciālistu slēdzieniem un personas ar invaliditāti norādīto informāciju funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketā. Arvien biežāk tieši gadījumos, kad persona ar invaliditāti ir apstrīdējusi izdoto lēmumu, persona tiek aicināta uz invaliditātes ekspertīzi ierasties klātienē. Šāda pieeja ļauj precīzāk un detalizētāk izvērtēt personas funkcionālās spējas. Līdz 2024. gada 31. oktobrim Komisijā veiktas 525 klātienes invaliditātes ekspertīzes. Kopumā, sākot ar 2025. gadu, klātienē veikto ekspertīžu skaitu plānots kāpināt vismaz par 5%, salīdzinot pret 2024. gadā veikto klātienes invaliditātes ekspertīžu skaitu. Lai veiktu pēc iespējas kvalitatīvāku klātienes ekspertīzi, dažkārt ārstiem ekspertiem ir nepieciešams specifisks materiāli tehniskais nodrošinājums, kas ļautu iegūt un fiksēt noteiktus datus par cilvēka funkcionēšanu un funkcionālajām spējām. Šobrīd klātienes ekspertīžu veikšanai tiek izmantots novecojis materiāli tehniskais nodrošinājums, bet, piemēram, dinamometri nav pieejami vispār. Tādējādi klātienes invaliditātes ekspertīžu veikšanai nepieciešamas ne tikai novērtēšanas ierīces (piemēram, dinamometrs, neiroloģiskie āmurīši, spiediena mērītājs ar iebūvētu stetoskopa funkciju, svara mērīšanas svari, augstuma mērītāji, kustību amplitūdas mērierīces utml.), bet nepieciešams arī atjaunot un papildināt tādu aprīkojumu, kā piemēram, nodrošināt divdaļīgas funkcionālās kušetes, saliekamās kušetes, aizslietņus, daudzfunkcionālos medicīniskos krēslus utml. Šobrīd MK noteikumos Nr. 404 ietvertās atbalstāmās darbības un izmaksu pozīcijas neparedz, ka Komisija var veikt materiāli tehniskā nodrošinājuma atjaunošanu un papildināšanu klātienes ekspertīžu veikšanai.
Tāpat šobrīd IIS nav tāda funkcionalitāte, kas ļautu gan bērnus un viņu vecākus/likumiskos pārstāvjus, gan pilngadīgās personas ar invaliditāti preventīvi automatizēti informēt par lēmuma par invaliditātes statusa termiņa beigu tuvošanos. Atbilstoši Invaliditātes likuma 8. panta otrās daļas 1. un 3. punktam, pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, Komisija izdod administratīvo aktu (lēmumu), ar kuru nosaka invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, – uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja invaliditāte noteikta pilngadīgā vecumā. Atkārtotas invaliditātes ekspertīzes ietvaros, ņemot vērā laiku nepieciešamo dokumentu atkārtotai ekspertīzei sagatavošanai, visas nepieciešamās darbības, kas ir izrietošas no personas pašas atbildības, ir jāsāk organizēt savlaicīgi – iesniegums un tam pievienojamie obligātie dokumenti Komisijā ir jāiesniedz vismaz vienu mēnesi pirms noteiktā invaliditātes statusa termiņa beigām. Atbilstoši IIS uzkrātajiem datiem, vidēji vienā mēnesī 3 700 personām beidzas noteiktais invaliditātes statuss, tai skaitā aptuveni 120 no tiem ir bērni ar invaliditāti, no kuriem aptuveni 50 bērni sasniedz pilngadību. IIS funkcionalitātes preventīvai personu informēšanai par lēmuma par invaliditātes statusa termiņa beigu tuvošanos trūkums Komisijai mazina iespējas laicīgi informēt personu par nepieciešamību vērsties pie ģimenes vai ārstējošā ārsta pēc nosūtījuma uz Komisiju (tai skaitā pēc nepieciešamības vēršoties pie atbilstošiem speciālistiem medicīnisko izmeklējumu veikšanai), radot risku, ka persona savlaicīgi neiesniegs Komisijā visus nepieciešamos dokumentus atkārtotas ekspertīzes veikšanai. Tādējādi rodas risks pārrāvumam invaliditātes statusā, kā arī risks nesaņemt valsts garantēto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.
Papildus iepriekš minētajam, MK noteikumos Nr. 404 vairāki punkti/ apakšpunkti ir tehniski precizējami, nemainot to būtību, tostarp, salāgojot 4.3.6.2. pasākuma īstenošanas un finanšu attiecināmības nosacījumus:
- MK noteikumu Nr. 404 15.1. apakšpunkta redakcija paredz atbildīgās iestādes pienākumu izstrādāt personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodiku. Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes (turpmāk – vadošā iestāde) 05.02.2025. vēstulē Nr. 5.1-36/11-2/368 sniegto informāciju, tā turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regulas 2021/1060) 55. panta piemērošanu vai b) faktisko izmaksu piemērošanu. 4.3.62. pasākuma indikatīvi noteiktās projekta personāla izmaksas pārsniedz regulas 2021/1060 55. pantā noteikto 20% likmi personāla izmaksām no projekta tiešajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas, līdz ar to regulā 2021/1060 noteikto likmi nav iespējams piemērot. Lai izpildītu vadošās iestādes norādes un 4.3.6.2. pasākumā personāla izmaksām piemērotu faktiskās izmaksas, ir jāmaina MK noteikumu Nr. 404 15.1. apakšpunktā noteiktais regulējums un saistītie MK noteikumu Nr. 404 apakšpunkti;
- 16. punkts neparedz iespēju MK noteikumos Nr. 404 13. punktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros plānot izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai, tai skaitā surdotulka, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru un bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai;
- MK noteikumu Nr. 404 24.4.2. apakšpunktā ir norādīta atsauce uz Komisijas regulu Nr. 2018/1046, taču ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Komisijas regula 2024/2509), kuras 279. pants nosaka, ka tā atceļ Komisijas regulu Nr. 2018/1046. Līdz ar to MK noteikumos Nr. 404 lietotā atsauce uz Komisijas regulu Nr. 2018/1046 nav aktuāla un ir precizējama;
- 24.5. apakšpunktā noteikts finansējuma saņēmēja pienākums nodrošināt, ka 4.3.6.2. pasākumā īstenotās atbalstāmās darbības un sniegtais atbalsts netiek finansēts vai līdzfinansēts no citiem finanšu avotiem. Minētais nosacījums nelīdzfinansēt ierobežo līdzfinansēšanas iespējas no citiem avotiem, piemēram, izmaksu pieauguma gadījumā;
- 24.9. apakšpunktā ir norādīta vispārīga atsauce uz Komisijas regulu 2016/679, taču trūkst detalizētākas norādes par to, kādu 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros, kādā nolūkā un kādu datu apstrādi veic finansējuma saņēmējs (Komisija) un pakalpojumu sniedzēji.
Kopumā 4.3.6.2. pasākums tiek īstenots atbilstoši noteiktajam mērķim.
Risinājuma apraksts
Veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 404, lai precizētu 4.3.6.2. pasākuma programmas rezultāta rādītāju, mērķi, atbalstāmās darbības, to īstenošanas un finanšu attiecināmības nosacījumus.
Attiecīgi Noteikumu projekts paredz:
- atbilstoši plānotajām izmaiņām 4.3.6.2. pasākumam noteiktajā programmas rezultāta rādītājā, kurš vairs neparedz samazināt invaliditātes ekspertīzei patērēto laiku, precizēt 2. punktā noteikto 4.3.6.2. mērķi, t.i., izslēgt teikuma pēdējo daļu: “vienlaikus samazinot invaliditātes ekspertīzei patērēto laiku”;
- precizēt 4.3.2. apakšpunktu, nosakot programmas grozījumiem Nr. 2 atbilstošu 4.3.6.2. pasākuma programmas rezultāta rādītāju – klientu īpatsvars, kuri kopumā ir apmierināti ar komisijas darbu – 82 procenti no aptaujāto personu skaita, kurām veikta invaliditātes ekspertīze. Plašāks pamatojums 4.3.6.2. pasākumam noteiktā programmas rezultāta rādītāja maiņai un vērtības noteikšanai ir pievienots programmas grozījumiem Nr. 2;
- precizēt 6. punkta noslēguma daļu, t.i., izslēgt teikuma pēdējo daļu “tai skaitā veicot informatīvās sistēmas pilnveidojumus atbilstoši plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos par bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību”;
- precizēt 13.2. apakšpunktā norādīto atbalstāmo darbību, izslēdzot IIS pilnveidi atbilstoši plānotajām izmaiņām bērnu invaliditātes noteikšanas tiesiskajā regulējumā un to aizstājot ar IIS funkcionalitātes pilnveidi automatizētai Komisijas klientu informēšanai par invaliditātes statusa noslēguma termiņa tuvošanos. Atbilstoši precizējumi veikti arī 21.5. apakšpunktā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Komisijas sniegto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti un, ievērojot labas pārvaldības principu, sekmētu personu ar invaliditāti tiesības uz sociālo nodrošinājumu invaliditātes gadījumā. Vienlaikus šādas funkcionalitātes ieviešana Komisijai ļaus paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti un klientu apmierinātību ar Komisijas darbu, tās sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī sekmēs to gadījumu skaitu samazināšanos, kad klientu iesniegumi jāizskata steidzamā kārtā, kas rada papildu slodzi 4.3.6.2. pasākuma mērķa grupai. Indikatīvi plānots atgādinājumu par invaliditātes termiņa beigām nosūtīt personai (tās likumiskajam pārstāvim vai pilnvarotai personai) e-pastā. Par bērniem līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgām personām atgādinājumu plānots nosūtīt indikatīvi trīs mēnešus pirms invaliditātes termiņa beigām. Pirms atgādinājumu funkcionalitātes iestrādes IIS, Komisija veiks izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā lūgs Veselības ministrijas viedokli, lai gūtu pārliecību, ka atgādinājuma saņemšana trīs mēnešus pirms noteiktās invaliditātes termiņa beigām nodrošina personai optimāli pietiekamu laiku nepieciešamo dokumentu sagatavošanai un iesniegšanai Komisijā atkārtotai invaliditātes ekspertīzei. Informāciju ar atgādinājumu nav plānots sūtīt ģimenes ārstiem, jo nav tiesiskā pamata sniegt personas sensitīvos datus saturošu informāciju ģimenes ārstiem. Tikai persona pati (tās likumiskais pārstāvis vai pilnvarotā persona) var izlemt, vai informēt ģimenes ārstu par lēmumu iesniegt dokumentus Komisija invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Attiecīgi Komisija uz personas iesnieguma pamata izskata dokumentus un pieņem lēmumu. Vienlaikus varbūt arī gadījumi, kad nosūtījumu invaliditātes ekspertīzes veikšanai sagatavo ārstējošais ārsts (piemēram, traumatologs) un ģimenes ārsts nav iesaistīts nosūtījuma sagatavošanā.
Ieguvumi, ieviešot automatizētu preventīvo atgādinājumu funkcionalitāti:
• precīza un savlaicīga informācija – IIS funkcionalitāte nodrošina, ka personas ar invaliditāti vai to likumiskie pārstāvji tiek savlaicīgi informēti par invaliditātes statusa beigu termiņa tuvošanos. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad persona neapzinās, ka tuvojas noteiktās invaliditātes termiņa beigas. Šis aspekts ir nozīmīgs arī gadījumos, kad bērns sasniedz pilngadību un mainās invaliditātes vērtēšanas nosacījumi;
• atbalsta nepārtrauktība – automatizēta informēšana samazina risku, ka persona ar invaliditāti var zaudēt tiesības uz pabalstiem vai citām sociālām garantijām, kas ir pieejamas tikai ar spēkā esošu invaliditātes statusu;
• efektīvs izmeklējumu un medicīnisko dokumentu sagatavošanas laiks – invaliditātes statusa pagarināšanai bieži nepieciešama jauna medicīniskā izvērtēšana un slēdzienu saņemšana, tai skaitā, kad bērns kļūst pilngadīgs un mainās invaliditātes noteikšanas kritēriji (no medicīniskās diagnozes uz funkcionālo spēju izvērtējumu) un nepieciešamā informācija invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Automatizēta informēšana ļauj personām ar invaliditāti laikus ieplānot procesa uzsākšanu, tādējādi novēršot iespējamus kavējumus atkārtotai dokumentu iesniegšanai Komisijā;
• samazināts administratīvais slogs – automatizēta atgādinājumu izsūtīšana samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar manuālu personu ar invaliditāti informēšanu (piemēram, šobrīd notiek gadījumu atlase, manuāla vēstuļu sagatavošana un izsūtīšanas pasta sūtījumā vai elektroniski uz e-pasta adresi vai e-adresi);
• klientu apmierinātības pieaugums ar Komisijas sniegtajiem pakalpojumiem – savlaicīga un automatizēta komunikācija uzlabo personu ar invaliditāti pieredzi, jo cilvēki jūtas drošāk, zinot, ka viņu vajadzības tiek uzraudzītas un ka viņiem savlaicīgi tiek sniegta informācija. Tādējādi vairojas arī klientu uzticība Komisijai;
• mazināti tiesisku jautājumu riski – ja persona ar invaliditāti neveic nepieciešamos pasākumus invaliditātes statusa atjaunošanai, tā var zaudēt piekļuvi medicīniskajai aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem vai darba aizsardzības priekšrocībām. Automatizēta personu ar invaliditāti informēšana palīdz mazināt juridisku problēmu risku gan klientam, gan arī Komisijai;
- papildināt MK noteikumus Nr. 404 ar jaunu apakšdarbību, t.i., papildināt ar 13.3.1 apakšpunktu un 22.1 punktu, paredzot Komisijas materiāli tehniskā nodrošinājuma atjaunošanu un papildināšanu klātienes ekspertīžu veikšanai;
- precizēt 15.1. apakšpunktu, paredzot finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām piemērot faktiskās izmaksas (t.sk., svītrot nosacījumus par personāla izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu). Finansējuma saņēmējs, kas ir tie tiešās pārvaldes iestāde, personāla izmaksas plāno un veic saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ka arī ņemot vērā skaidrojumus vadošās iestādes vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Tā kā līdzšinēji 4.3.6.2. pasākuma projektā atlīdzības izmaksām tiek piemērots faktisko izmaksu princips, izmaiņas nemaina līdzšinējo kārtību un nerada papildu slogu finansējuma saņēmējam.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams svītrot 15.1.1. un 15.1.2., 15.2.3 un 16.1. apakšpunktu;
- papildināt MK noteikumus Nr. 404 ar 16.2.1 apakšpunktu, paredzot Komisijai iespēju šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros plānot izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai, tai skaitā surdotulka, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru un bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai;
- papildināt MK noteikumus Nr. 404 ar 23.1 punktu un atbilstoši precizēt 24.9. apakšpunktu, paredzot detalizētākas norādes par to, kādu 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros, kādā nolūkā un kādu datu apstrādi veic finansējuma saņēmējs (Komisija) un pakalpojumu sniedzēji;
- precizēt 24.4.2. apakšpunktā atsauci uz Komisijas regulu 2024/2509, nodrošinot atbilstību aktuālajam tiesību aktam;
- svītrot 24.5. apakšpunktā vārdu “līdzfinansēt”, novēršot ierobežojumu, piemēram, saņemt līdzfinansējumu izmaksu pieauguma gadījumā. Dubultnefinansēšanas novēršanas kontekstā ir būtiski, ka vienas un tās pašas darbības un izmaksas netiek finansētas no vairākiem finansēšanas avotiem.
Attiecīgi Noteikumu projekts paredz:
- atbilstoši plānotajām izmaiņām 4.3.6.2. pasākumam noteiktajā programmas rezultāta rādītājā, kurš vairs neparedz samazināt invaliditātes ekspertīzei patērēto laiku, precizēt 2. punktā noteikto 4.3.6.2. mērķi, t.i., izslēgt teikuma pēdējo daļu: “vienlaikus samazinot invaliditātes ekspertīzei patērēto laiku”;
- precizēt 4.3.2. apakšpunktu, nosakot programmas grozījumiem Nr. 2 atbilstošu 4.3.6.2. pasākuma programmas rezultāta rādītāju – klientu īpatsvars, kuri kopumā ir apmierināti ar komisijas darbu – 82 procenti no aptaujāto personu skaita, kurām veikta invaliditātes ekspertīze. Plašāks pamatojums 4.3.6.2. pasākumam noteiktā programmas rezultāta rādītāja maiņai un vērtības noteikšanai ir pievienots programmas grozījumiem Nr. 2;
- precizēt 6. punkta noslēguma daļu, t.i., izslēgt teikuma pēdējo daļu “tai skaitā veicot informatīvās sistēmas pilnveidojumus atbilstoši plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos par bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību”;
- precizēt 13.2. apakšpunktā norādīto atbalstāmo darbību, izslēdzot IIS pilnveidi atbilstoši plānotajām izmaiņām bērnu invaliditātes noteikšanas tiesiskajā regulējumā un to aizstājot ar IIS funkcionalitātes pilnveidi automatizētai Komisijas klientu informēšanai par invaliditātes statusa noslēguma termiņa tuvošanos. Atbilstoši precizējumi veikti arī 21.5. apakšpunktā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Komisijas sniegto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti un, ievērojot labas pārvaldības principu, sekmētu personu ar invaliditāti tiesības uz sociālo nodrošinājumu invaliditātes gadījumā. Vienlaikus šādas funkcionalitātes ieviešana Komisijai ļaus paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti un klientu apmierinātību ar Komisijas darbu, tās sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī sekmēs to gadījumu skaitu samazināšanos, kad klientu iesniegumi jāizskata steidzamā kārtā, kas rada papildu slodzi 4.3.6.2. pasākuma mērķa grupai. Indikatīvi plānots atgādinājumu par invaliditātes termiņa beigām nosūtīt personai (tās likumiskajam pārstāvim vai pilnvarotai personai) e-pastā. Par bērniem līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgām personām atgādinājumu plānots nosūtīt indikatīvi trīs mēnešus pirms invaliditātes termiņa beigām. Pirms atgādinājumu funkcionalitātes iestrādes IIS, Komisija veiks izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā lūgs Veselības ministrijas viedokli, lai gūtu pārliecību, ka atgādinājuma saņemšana trīs mēnešus pirms noteiktās invaliditātes termiņa beigām nodrošina personai optimāli pietiekamu laiku nepieciešamo dokumentu sagatavošanai un iesniegšanai Komisijā atkārtotai invaliditātes ekspertīzei. Informāciju ar atgādinājumu nav plānots sūtīt ģimenes ārstiem, jo nav tiesiskā pamata sniegt personas sensitīvos datus saturošu informāciju ģimenes ārstiem. Tikai persona pati (tās likumiskais pārstāvis vai pilnvarotā persona) var izlemt, vai informēt ģimenes ārstu par lēmumu iesniegt dokumentus Komisija invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Attiecīgi Komisija uz personas iesnieguma pamata izskata dokumentus un pieņem lēmumu. Vienlaikus varbūt arī gadījumi, kad nosūtījumu invaliditātes ekspertīzes veikšanai sagatavo ārstējošais ārsts (piemēram, traumatologs) un ģimenes ārsts nav iesaistīts nosūtījuma sagatavošanā.
Ieguvumi, ieviešot automatizētu preventīvo atgādinājumu funkcionalitāti:
• precīza un savlaicīga informācija – IIS funkcionalitāte nodrošina, ka personas ar invaliditāti vai to likumiskie pārstāvji tiek savlaicīgi informēti par invaliditātes statusa beigu termiņa tuvošanos. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad persona neapzinās, ka tuvojas noteiktās invaliditātes termiņa beigas. Šis aspekts ir nozīmīgs arī gadījumos, kad bērns sasniedz pilngadību un mainās invaliditātes vērtēšanas nosacījumi;
• atbalsta nepārtrauktība – automatizēta informēšana samazina risku, ka persona ar invaliditāti var zaudēt tiesības uz pabalstiem vai citām sociālām garantijām, kas ir pieejamas tikai ar spēkā esošu invaliditātes statusu;
• efektīvs izmeklējumu un medicīnisko dokumentu sagatavošanas laiks – invaliditātes statusa pagarināšanai bieži nepieciešama jauna medicīniskā izvērtēšana un slēdzienu saņemšana, tai skaitā, kad bērns kļūst pilngadīgs un mainās invaliditātes noteikšanas kritēriji (no medicīniskās diagnozes uz funkcionālo spēju izvērtējumu) un nepieciešamā informācija invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Automatizēta informēšana ļauj personām ar invaliditāti laikus ieplānot procesa uzsākšanu, tādējādi novēršot iespējamus kavējumus atkārtotai dokumentu iesniegšanai Komisijā;
• samazināts administratīvais slogs – automatizēta atgādinājumu izsūtīšana samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar manuālu personu ar invaliditāti informēšanu (piemēram, šobrīd notiek gadījumu atlase, manuāla vēstuļu sagatavošana un izsūtīšanas pasta sūtījumā vai elektroniski uz e-pasta adresi vai e-adresi);
• klientu apmierinātības pieaugums ar Komisijas sniegtajiem pakalpojumiem – savlaicīga un automatizēta komunikācija uzlabo personu ar invaliditāti pieredzi, jo cilvēki jūtas drošāk, zinot, ka viņu vajadzības tiek uzraudzītas un ka viņiem savlaicīgi tiek sniegta informācija. Tādējādi vairojas arī klientu uzticība Komisijai;
• mazināti tiesisku jautājumu riski – ja persona ar invaliditāti neveic nepieciešamos pasākumus invaliditātes statusa atjaunošanai, tā var zaudēt piekļuvi medicīniskajai aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem vai darba aizsardzības priekšrocībām. Automatizēta personu ar invaliditāti informēšana palīdz mazināt juridisku problēmu risku gan klientam, gan arī Komisijai;
- papildināt MK noteikumus Nr. 404 ar jaunu apakšdarbību, t.i., papildināt ar 13.3.1 apakšpunktu un 22.1 punktu, paredzot Komisijas materiāli tehniskā nodrošinājuma atjaunošanu un papildināšanu klātienes ekspertīžu veikšanai;
- precizēt 15.1. apakšpunktu, paredzot finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām piemērot faktiskās izmaksas (t.sk., svītrot nosacījumus par personāla izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu). Finansējuma saņēmējs, kas ir tie tiešās pārvaldes iestāde, personāla izmaksas plāno un veic saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ka arī ņemot vērā skaidrojumus vadošās iestādes vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Tā kā līdzšinēji 4.3.6.2. pasākuma projektā atlīdzības izmaksām tiek piemērots faktisko izmaksu princips, izmaiņas nemaina līdzšinējo kārtību un nerada papildu slogu finansējuma saņēmējam.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams svītrot 15.1.1. un 15.1.2., 15.2.3 un 16.1. apakšpunktu;
- papildināt MK noteikumus Nr. 404 ar 16.2.1 apakšpunktu, paredzot Komisijai iespēju šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros plānot izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai, tai skaitā surdotulka, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru un bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai;
- papildināt MK noteikumus Nr. 404 ar 23.1 punktu un atbilstoši precizēt 24.9. apakšpunktu, paredzot detalizētākas norādes par to, kādu 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros, kādā nolūkā un kādu datu apstrādi veic finansējuma saņēmējs (Komisija) un pakalpojumu sniedzēji;
- precizēt 24.4.2. apakšpunktā atsauci uz Komisijas regulu 2024/2509, nodrošinot atbilstību aktuālajam tiesību aktam;
- svītrot 24.5. apakšpunktā vārdu “līdzfinansēt”, novēršot ierobežojumu, piemēram, saņemt līdzfinansējumu izmaksu pieauguma gadījumā. Dubultnefinansēšanas novēršanas kontekstā ir būtiski, ka vienas un tās pašas darbības un izmaksas netiek finansētas no vairākiem finansēšanas avotiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā paredzētais tiks īstenots esošā 4.3.6.2. pasākuma projekta finansējuma ietvaros, plānotajām izmaiņām ir pozitīva ietekme uz 4.3.6.2. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ierosinātajiem grozījumiem nav negatīva ietekme uz Komisiju kā finansējuma saņēmēju. Komisija ir informēta par Noteikumu projektu tā izstrādes un saskaņošanas gaitā, tostarp par to, ka Noteikumu projektam atbilstošigrozījumi būs veicami 2023. gada 21. decembra vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu, papildinot projektu atbilstoši izmaiņām 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmajās darbībās, veicot izmaksu pārdali starp izmaksu pozīcijām, lai nodrošinātu visām projekta atbalstāmajām darbībām nepieciešamo finansējumu projektam pieejamā finansējuma ietvaros. Vienlaikus būs nepieciešams izvērtēt vajadzību precizēt projekta īstenošanas laika grafiku, tostarp kopējo projekta īstenošanas termiņu. Tāpat izmaiņas veicamas arī projekta iepirkumu plānā, to papildinot ar iepirkumiem atbilstoši 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmo darbību izmaiņām.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Komisijas nodarbinātie
- Personas, kuras vēršas Komisijā atbalsta saņemšanai
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka tiek veicināta Komisijas veiktspēja, efektivizēti tās darbības procesi un pilnveidota IIS, tai skaitā pilnveidota klientu apkalpošana (tiešie atbalsta saņēmēji).
Juridiskās personas
- Komisija
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz Komisijas veiktspējas stiprināšanu, efektivizējot tās darbības procesus un pilnveidojot IIS, kas veicinās personu ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES, Euratom) 2024/2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2024. gada 30. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (ES Oficiālais Vēstnesis, 2024. gada 26. septembris, Nr. L 2024/2509)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2024. gada 30. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (ES Oficiālais Vēstnesis, 2024. gada 26. septembris, Nr. L 2024/2509)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
13. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts paredz tādas izmaiņas, kas skar finansējuma saņēmējam saistošus 4.3.6.2. pasākuma projekta īstenošanas nosacījumus. Tie vērsti uz finansējuma saņēmēja veiktspējas stiprināšanu. Attiecīgi sabiedrības līdzdalība netika izsludināta.
Izmaiņas 4.3.6.2. pasākumam noteiktajā programmas rezultāta rādītājā ir atbilstošas programmas grozījumiem Nr. 2 https://likumi.lv/ta/id/356414-grozijumi-ministru-kabineta-2021-gada-16-novembra-rikojuma-nr-841-par-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmu-2021-202.
Izmaiņas 4.3.6.2. pasākumam noteiktajā programmas rezultāta rādītājā ir atbilstošas programmas grozījumiem Nr. 2 https://likumi.lv/ta/id/356414-grozijumi-ministru-kabineta-2021-gada-16-novembra-rikojuma-nr-841-par-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmu-2021-202.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Noteikumu projekts paredz IIS funkcionalitātes pilnveidi automatizētai personu ar invaliditāti informēšanai par tām noteiktā invaliditātes statusa termiņa noslēguma tuvošanos, sekmējot Komisijas darba procesu digitalizāciju.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz veikt IIS funkcionalitātes pilnveidi automatizētai Komisijas klientu informēšanai par invaliditātes statusa noslēguma termiņa tuvošanos. Minētā IIS funkcionalitātes pilnveide nodrošinātu Komisijai iespēju laicīgi informēt personu par nepieciešamību vērsties pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta pēc nosūtījuma uz Komisiju (tai skaitā pēc nepieciešamības vēršoties pie atbilstošiem speciālistiem medicīnisko izmeklējumu veikšanai), sekmējot, ka personas savlaicīgi Komisijā iesniegs visus nepieciešamos dokumentus atkārtotas ekspertīzes veikšanai. Attiecīgi tas mazinās risku, ka veidojas pārrāvums invaliditātes statusā (tai skaitā harmonizēs pārejas periodu no bērna ar invaliditāti statusa uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu) un nodrošinās iespēju bez pārrāvuma saņemt valsts garantēto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.6.2. pasākuma ietvaros ir paredzēts veikt personas datu apstrādi, kā tas norādīts arī MK noteikumu Nr. 404 anotācijā (https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/6f411ee4-bf92-45af-ba34-e6c34076b7ea). Noteikumu projektā un tā anotācijā detalizētāk izskaidrots, pamatojoties uz ko un kādu datu apstrāde tiek veikta, salāgojot ar citos LM pārziņas pasākumu īstenošanas MK noteikumos ietvertajiem aprakstiem. Kopumā netiek mainīti jau šobrīd finansējuma saņēmējam noteiktie pienākumi un veicamās rīcības.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē nostiprinātajām atziņām, piešķirot kompetentajai iestādei tiesības veikt personas datu apstrādi, normatīvajā aktā ir jānosaka šīs iestādes piešķirtās rīcības brīvības joma un tās īstenošanas veids. Turklāt šīs iestādes tiesības ir jādefinē pietiekami precīzi, lai ne tikai iestādei būtu saprotamas tiesību īstenošanas robežas, bet arī indivīdam, lai vajadzības gadījumā ar atbilstošu padomu varētu regulēt un pielāgot savu rīcību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 4. decembra spriedums lietā S. un Marper pret Apvienoto Karalisti [Lielā Palāta], Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 95. – 96. punkti). Tādējādi, nosakot Komisijai un pakalpojuma sniedzējiem tiesības projekta īstenošanas laikā veikt datu subjektu personas datu apstrādi atbalsta sniegšanai 4.3.6.2. pasākuma mērķa grupas personām (norādītas MK noteikumu Nr. 404 3. punktā) un personu iesaistei atbilstoši 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmo darbību mērķauditorijai, Noteikumu projektā noteiktas veicamās personas datu apstrādes darbības minētā nolūka sasniegšanai (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 13. novembra spriedums lietā M. M. pret Apvienoto Karalisti, pieteikuma Nr. 24029/07; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1984. gada 2. augusta spriedums lietā Malone pret Apvienoto Karalisti, 68. punkts). Savukārt Komisijas kā finansējuma saņēmēja pienākums sagatavot maksājuma pieprasījumus noteikts MK 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 135). Maksājuma pieprasījumos ietverto izdevumu attiecināmības pamatošanas nolūkā finansējuma saņēmējam atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam ir pienākums veikt projektā iesaistāmās mērķa grupas pārbaudi, identificēšanu un uzskaiti. MK noteikumu Nr.135 46. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs pārbauda, vai sadarbības partnera (nav attiecināms uz 4.3.6.2. pasākumu) un gala saņēmēja sniegtā informācija maksājuma pieprasījumam par veiktiem projekta izdevumiem un iepirkumiem (ja attiecināms) vadības informācijas sistēmā ir korekta. Proti, Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas veic pēcpārbaudi pakalpojuma sniedzēju veiktajai MK noteikumu Nr. 404 3. punktā minētās mērķa grupas iesaistei šo noteikumu 13.1., 13.2. un 13.3. apakšpunktā un 21.3. apakšpunktā minētās mērķauditorijas iesaistei šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētajā atbalstāmajā darbībā, atbilstības pārbaudei dalībai atbalstāmajās darbībās. Maksājuma pieprasījumos noteiktās informācijas ievadi vadības informācijas sistēmā nosaka noteikumi Nr. 135, savukārt MK 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 770)[1] norādīts, ka vadības informācijas sistēma nodrošina ES fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu. Tādējādi attiecībā uz finansējuma saņēmēju (Komisiju), veicot personas datu apstrādes darbības, Noteikumu projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu apstrādi saistītie jautājumi, pamatojoties uz MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”[2] 3.2. apakšpunktu.
projekts paredz, ka Komisija vai pakalpojumu sniedzēji MK noteikumu Nr. 404 13.1., 13.2. un 13.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanas un maksājuma pieprasījumu sagatavošanas nolūkā veic pārbaudi attiecībā uz MK noteikumu Nr. 404 3. punktā minētās mērķa grupas atbilstību iesaistei iepriekš minētajās atbalstāmajās darbībās. Personu identificēšanu un uzskaiti veic, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, ieņemamo amatu, darba vietas e-pasta adresi (saziņai) un citu personas datus nesaturošu informāciju, kas nepieciešama maksājuma pieprasījuma sagatavošanai, un iesniedz finansējuma saņēmējam (ja piesaistīts pakalpojumu sniedzējs). Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka Komisija vai pakalpojumu sniedzēji MK noteikumu Nr. 404 23.1. apakšpunktā minētās darbības īstenošanas un maksājuma pieprasījuma sagatavošanas nolūkā veic pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās mērķauditorijas iesaisti šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētajā darbībā. Personu identificēšanu un uzskaiti veic, norādot vārdu, uzvārdu, darba vietu un darba vietas e-pasta adresi, un citu maksājuma pieprasījuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju, kas nesatur personas datus. Dalībnieku uzskaite ir nepieciešama, lai Komisija un pakalpojuma sniedzējs, ja tāds ticis piesaistīts, pierādītu, ka attiecīgais pasākums faktiski ir noticis un tajā ir piedalījušās pasākumam atbilstošās personas, un Komisija kā finansējuma saņēmējs spētu nodrošināt maksājuma pieprasījumā iekļaujamās informācijas pamatotību. Tāpat minētais nepieciešams, lai varētu identificēt konkrētu Komisijas nodarbināto un pārliecināties par tā atbilstību dalībai 4.3.6.2. pasākuma atbilstošajā atbalstāmajā darbībā. Tādējādi atzīstams, ka apstrādājamais personas datu apjoms ir uzskatāms par minimāli nepieciešamo iepriekš minētā personas datu apstrādes nolūka izpildei.
Komisija vai pakalpojumu sniedzēji iepriekš minēto datu subjektu personas datu apstrādi veic uz Noteikumu projekta 13. un 16. punkta pamata. Noteikumu projekta 13. un 16. punkts paredz, ka Komisija veic personas datu apstrādi, lai izvērtētu personu atbilstību konkrētā 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmās darbības mērķa grupas kritērijiem. Neveicot personas datu apstrādi, Komisija nespēs izvērtēt personas atbilstību izvirzītajiem kritērijiem, bet persona saņemt tai paredzēto atbalstu. Dati par Komisijas nodarbinātajiem glabājas resursu pārvaldības informācijas sistēmā Horizon un dokumentu vadības sistēmā Lietvaris.
Komisijas informācijas apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumi Nr.759 “Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi”.
Komisijas IIS glabājas dati, kas saistīti ar pamatdarbību, tostarp ar invaliditātes ekspertīzēm un to rezultātā pieņemtajiem lēmumiem. Papildus jāmin, ka MK noteikumi Nr. 404 paredz arī, ka publisko iepirkumu rezultātā piesaistīts pakalpojumu sniedzējs veiks Komisijas IIS pilnveidi. Pilnveidojumu izstrādes laikā Komisijas klientu personu datus nav plānots apstrādāt. MK noteikumi Nr. 404 paredz arī Komisijas pakalpojumus saņēmušo personu apmierinātības ar saņemtajām konsultācijām noskaidrošanu. Aptauju laikā respondenti tiks informēti, ka aptauja ir anonīma un iegūtie rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā. Tāpat MK noteikumi Nr. 404 paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas ietvaros var veikt iepirkumus, veicot arī personas datu apstrādi iepirkumu organizēšanas un iepirkumu līgumu noslēgšanas nolūkā. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktam un PIL 9. panta ceturtajai daļai, 44., 45. un 46. pantam. Iepirkumu procesa organizēšanas un administrēšanas nolūkā tiks apstrādāti datu subjektu identitātes dati (vārds, uzvārds), adrese, e-pasts, telefona numurs, informācija par pretendentu personāla vai pieaicināto speciālistu tehniskām un profesionālām spējām (pieredze, izglītība, zināšanas, kvalifikācija, amats) un to apliecinoši dokumenti, datu subjektu cita sniegtā informācija, izpildot iepirkuma nolikumā noteiktās prasības. PIL nosaka noteiktu personas datu apjomu, kuru finansējuma saņēmējam kā pasūtītājam ir tiesības apstrādāt, savukārt iepirkuma dalībniekiem pienākums sniegt. Personas datu nesniegšanas vai sniegšanas nepilnā apjomā gadījumā tiks liegta iespēja piedalīties iepirkumā.
MK noteikumi Nr. 404 paredz, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam un iepirkumu līgumu izpildītājam ir pienākums parakstīt apliecinājumus par interešu konflikta neesamību saskaņā ar Komisijas 2024. gada 30. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2024. gada 26. septembris, Nr. L 2024/2509) 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošiem normatīviem aktiem. Apliecinājuma ieguves ietvaros tiks veikta personas datu apstrāde, ko tieši paredz iepriekš minētie normatīvie akti saskaņā ar Regulas Nr. 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Turklāt EK vadlīniju “Interešu konfliktu identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai” 1. pielikumā ir sniegusi norādes par tā saturu, tai skaitā apstrādājamo datu apjomu, kas atzīstams par minimāli nepieciešamo (https://m.esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/EK_vadl_par_interesu_konflikta_identif_publ_iepirk_LV.pdf ).
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemtas vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Grāmatvedības likuma 28. panta 5. punkts nosaka, ka attaisnojuma dokumenti glabājami līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāku laiku par pieciem gadiem. PIL 40. panta piektā daļa noteic, ka iepirkumu pieteikumu un piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Tādējādi, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos termiņus, 4.3.6.2. pasākuma mērķa grupas personas datu glabāšanas termiņš nosakāms atbilstoši regulas 2021/1060 82. punkta prasībām, t.i., dokumentus par ES fondu atbalstītajiem izdevumiem glabā līdz 2035. gada 31. decembrim, lai pierādītu maksājumu veikšanas un finanšu izlietojuma pamatotību. Savukārt vadības informācijas sistēmā personas dati atbilstoši MK noteikumu Nr. 770 27. punktam glabājami līdz 2039. gada 31. decembrim.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338014-kartiba-kada-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-nodrosina-ieguldijumu-uzraudzibu-un-izvertesanu
[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/187822-normativo-aktu-projektu-sagatavosanas-noteikumi
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē nostiprinātajām atziņām, piešķirot kompetentajai iestādei tiesības veikt personas datu apstrādi, normatīvajā aktā ir jānosaka šīs iestādes piešķirtās rīcības brīvības joma un tās īstenošanas veids. Turklāt šīs iestādes tiesības ir jādefinē pietiekami precīzi, lai ne tikai iestādei būtu saprotamas tiesību īstenošanas robežas, bet arī indivīdam, lai vajadzības gadījumā ar atbilstošu padomu varētu regulēt un pielāgot savu rīcību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 4. decembra spriedums lietā S. un Marper pret Apvienoto Karalisti [Lielā Palāta], Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 95. – 96. punkti). Tādējādi, nosakot Komisijai un pakalpojuma sniedzējiem tiesības projekta īstenošanas laikā veikt datu subjektu personas datu apstrādi atbalsta sniegšanai 4.3.6.2. pasākuma mērķa grupas personām (norādītas MK noteikumu Nr. 404 3. punktā) un personu iesaistei atbilstoši 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmo darbību mērķauditorijai, Noteikumu projektā noteiktas veicamās personas datu apstrādes darbības minētā nolūka sasniegšanai (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 13. novembra spriedums lietā M. M. pret Apvienoto Karalisti, pieteikuma Nr. 24029/07; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1984. gada 2. augusta spriedums lietā Malone pret Apvienoto Karalisti, 68. punkts). Savukārt Komisijas kā finansējuma saņēmēja pienākums sagatavot maksājuma pieprasījumus noteikts MK 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 135). Maksājuma pieprasījumos ietverto izdevumu attiecināmības pamatošanas nolūkā finansējuma saņēmējam atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam ir pienākums veikt projektā iesaistāmās mērķa grupas pārbaudi, identificēšanu un uzskaiti. MK noteikumu Nr.135 46. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs pārbauda, vai sadarbības partnera (nav attiecināms uz 4.3.6.2. pasākumu) un gala saņēmēja sniegtā informācija maksājuma pieprasījumam par veiktiem projekta izdevumiem un iepirkumiem (ja attiecināms) vadības informācijas sistēmā ir korekta. Proti, Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas veic pēcpārbaudi pakalpojuma sniedzēju veiktajai MK noteikumu Nr. 404 3. punktā minētās mērķa grupas iesaistei šo noteikumu 13.1., 13.2. un 13.3. apakšpunktā un 21.3. apakšpunktā minētās mērķauditorijas iesaistei šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētajā atbalstāmajā darbībā, atbilstības pārbaudei dalībai atbalstāmajās darbībās. Maksājuma pieprasījumos noteiktās informācijas ievadi vadības informācijas sistēmā nosaka noteikumi Nr. 135, savukārt MK 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 770)[1] norādīts, ka vadības informācijas sistēma nodrošina ES fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu. Tādējādi attiecībā uz finansējuma saņēmēju (Komisiju), veicot personas datu apstrādes darbības, Noteikumu projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu apstrādi saistītie jautājumi, pamatojoties uz MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”[2] 3.2. apakšpunktu.
projekts paredz, ka Komisija vai pakalpojumu sniedzēji MK noteikumu Nr. 404 13.1., 13.2. un 13.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanas un maksājuma pieprasījumu sagatavošanas nolūkā veic pārbaudi attiecībā uz MK noteikumu Nr. 404 3. punktā minētās mērķa grupas atbilstību iesaistei iepriekš minētajās atbalstāmajās darbībās. Personu identificēšanu un uzskaiti veic, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, ieņemamo amatu, darba vietas e-pasta adresi (saziņai) un citu personas datus nesaturošu informāciju, kas nepieciešama maksājuma pieprasījuma sagatavošanai, un iesniedz finansējuma saņēmējam (ja piesaistīts pakalpojumu sniedzējs). Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka Komisija vai pakalpojumu sniedzēji MK noteikumu Nr. 404 23.1. apakšpunktā minētās darbības īstenošanas un maksājuma pieprasījuma sagatavošanas nolūkā veic pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās mērķauditorijas iesaisti šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētajā darbībā. Personu identificēšanu un uzskaiti veic, norādot vārdu, uzvārdu, darba vietu un darba vietas e-pasta adresi, un citu maksājuma pieprasījuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju, kas nesatur personas datus. Dalībnieku uzskaite ir nepieciešama, lai Komisija un pakalpojuma sniedzējs, ja tāds ticis piesaistīts, pierādītu, ka attiecīgais pasākums faktiski ir noticis un tajā ir piedalījušās pasākumam atbilstošās personas, un Komisija kā finansējuma saņēmējs spētu nodrošināt maksājuma pieprasījumā iekļaujamās informācijas pamatotību. Tāpat minētais nepieciešams, lai varētu identificēt konkrētu Komisijas nodarbināto un pārliecināties par tā atbilstību dalībai 4.3.6.2. pasākuma atbilstošajā atbalstāmajā darbībā. Tādējādi atzīstams, ka apstrādājamais personas datu apjoms ir uzskatāms par minimāli nepieciešamo iepriekš minētā personas datu apstrādes nolūka izpildei.
Komisija vai pakalpojumu sniedzēji iepriekš minēto datu subjektu personas datu apstrādi veic uz Noteikumu projekta 13. un 16. punkta pamata. Noteikumu projekta 13. un 16. punkts paredz, ka Komisija veic personas datu apstrādi, lai izvērtētu personu atbilstību konkrētā 4.3.6.2. pasākuma atbalstāmās darbības mērķa grupas kritērijiem. Neveicot personas datu apstrādi, Komisija nespēs izvērtēt personas atbilstību izvirzītajiem kritērijiem, bet persona saņemt tai paredzēto atbalstu. Dati par Komisijas nodarbinātajiem glabājas resursu pārvaldības informācijas sistēmā Horizon un dokumentu vadības sistēmā Lietvaris.
Komisijas informācijas apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumi Nr.759 “Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi”.
Komisijas IIS glabājas dati, kas saistīti ar pamatdarbību, tostarp ar invaliditātes ekspertīzēm un to rezultātā pieņemtajiem lēmumiem. Papildus jāmin, ka MK noteikumi Nr. 404 paredz arī, ka publisko iepirkumu rezultātā piesaistīts pakalpojumu sniedzējs veiks Komisijas IIS pilnveidi. Pilnveidojumu izstrādes laikā Komisijas klientu personu datus nav plānots apstrādāt. MK noteikumi Nr. 404 paredz arī Komisijas pakalpojumus saņēmušo personu apmierinātības ar saņemtajām konsultācijām noskaidrošanu. Aptauju laikā respondenti tiks informēti, ka aptauja ir anonīma un iegūtie rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā. Tāpat MK noteikumi Nr. 404 paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas ietvaros var veikt iepirkumus, veicot arī personas datu apstrādi iepirkumu organizēšanas un iepirkumu līgumu noslēgšanas nolūkā. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktam un PIL 9. panta ceturtajai daļai, 44., 45. un 46. pantam. Iepirkumu procesa organizēšanas un administrēšanas nolūkā tiks apstrādāti datu subjektu identitātes dati (vārds, uzvārds), adrese, e-pasts, telefona numurs, informācija par pretendentu personāla vai pieaicināto speciālistu tehniskām un profesionālām spējām (pieredze, izglītība, zināšanas, kvalifikācija, amats) un to apliecinoši dokumenti, datu subjektu cita sniegtā informācija, izpildot iepirkuma nolikumā noteiktās prasības. PIL nosaka noteiktu personas datu apjomu, kuru finansējuma saņēmējam kā pasūtītājam ir tiesības apstrādāt, savukārt iepirkuma dalībniekiem pienākums sniegt. Personas datu nesniegšanas vai sniegšanas nepilnā apjomā gadījumā tiks liegta iespēja piedalīties iepirkumā.
MK noteikumi Nr. 404 paredz, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam un iepirkumu līgumu izpildītājam ir pienākums parakstīt apliecinājumus par interešu konflikta neesamību saskaņā ar Komisijas 2024. gada 30. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2024. gada 26. septembris, Nr. L 2024/2509) 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošiem normatīviem aktiem. Apliecinājuma ieguves ietvaros tiks veikta personas datu apstrāde, ko tieši paredz iepriekš minētie normatīvie akti saskaņā ar Regulas Nr. 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Turklāt EK vadlīniju “Interešu konfliktu identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai” 1. pielikumā ir sniegusi norādes par tā saturu, tai skaitā apstrādājamo datu apjomu, kas atzīstams par minimāli nepieciešamo (https://m.esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/EK_vadl_par_interesu_konflikta_identif_publ_iepirk_LV.pdf ).
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemtas vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Grāmatvedības likuma 28. panta 5. punkts nosaka, ka attaisnojuma dokumenti glabājami līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāku laiku par pieciem gadiem. PIL 40. panta piektā daļa noteic, ka iepirkumu pieteikumu un piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Tādējādi, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos termiņus, 4.3.6.2. pasākuma mērķa grupas personas datu glabāšanas termiņš nosakāms atbilstoši regulas 2021/1060 82. punkta prasībām, t.i., dokumentus par ES fondu atbalstītajiem izdevumiem glabā līdz 2035. gada 31. decembrim, lai pierādītu maksājumu veikšanas un finanšu izlietojuma pamatotību. Savukārt vadības informācijas sistēmā personas dati atbilstoši MK noteikumu Nr. 770 27. punktam glabājami līdz 2039. gada 31. decembrim.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338014-kartiba-kada-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-nodrosina-ieguldijumu-uzraudzibu-un-izvertesanu
[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/187822-normativo-aktu-projektu-sagatavosanas-noteikumi
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi