Anotācija (ex-ante)

-

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.7. pasākums "Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – pasākums).

Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 3 045 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējums – 2 588 250 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 456 750 euro.

Atbilstoši ES Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 160 “Pasākumi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)” – ESF Plus finansējums 2 588 250 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ESF Plus finansējums 2 588 250 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ESF PLus finansējums 2 588 250 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ESF Plus finansējums 2 588 250 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” - ESF Plus finansējums 2 588 250 euro.

Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 18. un 86.pantā noteikto 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa elastības finansējums ir noteikts 4.1.2.1. pasākuma “Nacionālā mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk - 4.1.2.1. pasākums) un 4.1.2.6. “Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību” pasākuma (turpmāk - 4.1.2.6. pasākums) ietvaros. Attiecīgi 4.1.2.1. un 4.1.2.6. pasākumam ir noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Atbildīgā iestāde, pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.2.1. un 4.1.2.6. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.2.1.	Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi	11 207 658	7 199 882
4.1.2.2.	Veselības veicināšana un slimību profilakse pašvaldībās	12 575 937	12 575 937
4.1.2.3.	Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Finanšu ministrija)	961 350	961 350
4.1.2.4.	Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Iekšlietu ministrija)	443 700	443 700
4.1.2.5.	Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros	5 686 755	5 686 755
4.1.2.6.	Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību	14 790 000	10 782 224
4.1.2.7.	Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti	2 588 250	2 588 250
4.1.2.8.	Nevalstisko organizāciju iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā	2 550 000	2 550 000
4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējums		50 803 650	42 788 098

Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kas izstrādā, organizē un uzrauga valsts politiku sabiedrības veselības jomā - Veselības ministrija.

Finansējuma saņēmējs, iesaistoties projekta īstenošanā, nodrošina, lai funkcijas, kuras tas pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no pamatfunkciju izpildes un saimnieciskās darbības.

Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk par 2024. gada 1. janvāri.

Pasākuma mērķis ir pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti kvalitatīvai veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai.

Pasākuma mērķa grupa ir ārstniecības iestādes un visi Latvijas iedzīvotāji.

Pasākuma nacionālais rādītājs ir ārstniecības iestāžu skaits, kurās tiks pilnveidota pacientu drošība un aprūpes kvalitāte kvalitatīvai veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai – 41 ārstniecības iestāde. Rādītājā ietvertas tās ārstniecības iestādes, kuras minētas 2018.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.555) 6.pielikumā, kā arī tās ārstniecības iestādes, kuras MK noteikumu Nr.555 5.3.2.punktā noteiktajā kārtībā ir noslēgušas līgumus ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu pēc projekta pabeigšanas, ja:
1. visās ārstniecības iestādēs par pacientu drošību un veselības aprūpi ir apmācīts personāls;
2. projekta ietvaros izstrādāto dokumentu (klīniskie kvalitātes indikatori, klīniskie pacientu ceļi un uz starptautiski atzītām vadlīnijām profesionāļu izstrādāti klīniskie algoritmi) saturs liecina, ka izstrādātajos dokumentos ietvertās tēmas kopumā aptver un ir paredzētas izmantošanai vismaz 41 ārstniecības iestādē. Katrs izstrādātais dokuments var būt paredzēts izmantošanai vairākās ārstniecības iestādēs atbilstoši profilam.

Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) pasākuma ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi vienu reizi pasākuma īstenošanas periodā.

Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

Specifiskā atbalsta ietvaros sadarbības iestādes funkcijas pilda un slēdz vienošanos par projekta īstenošanu sadarbības iestāde.

Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
- finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
- finansējuma saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
- citos gadījumos, ko paredz vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

Pasākuma ietvarā ir atbalstāmas šādas atbalstāmās darbības:
1) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
2) klīnisko kvalitātes indikatoru, klīnisko pacientu ceļu un uz starptautiski atzītām vadlīnijām profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu izstrāde, aktualizēšana, ieviešana un uzraudzība;
3) veselības aprūpes personāla zināšanu un prasmju pilnveidošana pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes vadības jautājumos;
4) pacientu un veselības aprūpes personāla pieredzes uzlabošana par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;
5) pacientu aprūpes nepārtrauktības un aprūpes kvalitātes nodrošināšana;
6) informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu likme divdesmit procentu apmērā no šo noteikumu 19.2 apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu.

Vienotās personāla izmaksu likmes aprēķins ir balstīts uz šādiem principiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2) tas ir objektīvs – lai arī pasākums ir darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" (turpmāk – 9.2.3. SAM) turpinājums ar līdzīgu mērķi, mērķa grupu un atbalstāmajām darbībām, tomēr 9.2.3. SAM esošais likmes apmērs projekta tiešajām vadības un īstenošanas personāla izmaksām tiek pārrēķināts, jo projekta īstenošanai izveidotās terminētās amata vietas, beidzoties projektam, beidz pastāvēt un tās nav pārveidojamas. Pasākuma īstenošanai ir veidojamas jaunas amata vietas, kuru klasifikācija attiecīgi ir saskaņota ar Valsts kancelejas izstrādāto atlīdzības reformu un 2023.gada 3.aprīļa Veselības ministrijas rīkojumu Nr.13-04/62 "Par Veselības ministrijas amatu un personāla sarakstu 2023.gada aprīlī", kas nosaka iestādes algu politiku par konkrētu darba veikšanu iestādē.
3) tas ir pārbaudāms – vienotās personāla izmaksu likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms, aprēķini ir pieejami Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamentā, kā arī Finanšu ministrijai kā vadošajai iestādei ir iesniegts vienotās likmes detalizētāks aprēķins ar slodžu atalgojuma atšifrējumiem;
4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla izmaksu likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti noteikumu projekta 16. punktā.

Projekta personāla atlīdzības likmes piemērošanai starp pasākumu un 9.2.3. SAM nepastāv dubultā finansējuma risks, jo pasākums tiks īstenots pēc 9.2.3. SAM izdevumu attiecināmības perioda beigām, t.i. pēc 2023. gada 31. decembra.

Pasākuma projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kurām ir piemērota vienotā likme, ietver šādas izmaksas:
finansējuma saņēmēja atlīdzības izmaksas par aktivitāšu koordinēšanu, projekta vadīšanu un uzraudzību, t.sk. līgumu uzraudzību, atskaišu sagatavošanu, dalībnieku datu apkopošanu, pasākumu laika grafiku sagatavošanu, grāmatvedības uzskaiti, komunikācijas ar uzraugošajām iestādēm nodrošināšanu, projekta darbību (apmācības, pētījumi, aptaujas, u.c.) iepirkumu tehnisko specifikāciju sagatavošanu, piedāvājumu izvērtēšanu, līgumu izpildes un nodevumu vērtēšanu.

Pasākuma pārējās tiešās attiecināmās izmaksas, no kurām rēķina personāla atlīdzības izmaksu vienoto likmi, ir izmaksas, kas radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus.
Visu iepriekšminēto atbalstāmo darbību ietvaros, izņemot “projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšana” un “informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana” ir atbalstāmas šādas attiecināmo izmaksu pozīcijas:
1) metodisko materiālu, pētījumu, vadlīniju, aptauju u.c. atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo dokumentu izstrādes un aktualizēšanas izmaksas;
2) apmācību organizēšanas un īstenošanas izmaksas;
3) konsultantu, ekspertu un citu kvalitātes vadības sistēmas ieviešanai nepieciešamo pakalpojumu izmaksas, piemēram īpašu jomu konsultanti -informācijas tehnoloģiju pakalpojumi vai cita veida pakalpojumi, kurus šobrīd identificēt nav iespējams, bet kuri ir nepieciešami kvalitātes vadības sistēmas darbības nodrošināšanai un attīstībai, ja šāda veida pakalpojumu izmaksas ir pamatotas un saistītas ar kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu;
4) informatīvo semināru un konferenču organizēšanas un īstenošanas izmaksas, t.sk. sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanas izmaksas par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un aktualitātēm nozarē, piem., par konkrētām slimībām, blakus saslimšanām, veselības riskiem, veselības problēmu savlaicīgu atpazīšanu hronisku slimību gadījumā, vairāk fokusējoties uz sirds un asinsvadu, onkoloģiskajām, retajām, psihiskām slimībām un cukura diabētu, un iespējām tās novērst (konsultējoties ar pacientu organizācijām), kā arī informatīvo semināru organizēšanas izmaksas sadarbības īstenošanai starp veselības aprūpes līmeņiem un starp dažādām specialitātēm;
5) izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, t.sk. subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumu izmaksas, jomas konsultantu izmaksas, pandusu nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumu izmaksas, ja tas ir nepieciešams vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.

Atbalstāmās darbības “informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas atbilstoši regulas 2021/1060 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1.punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kas izstrādā, organizē un uzrauga valsts politiku sabiedrības veselības jomā - Veselības ministrija, tad pilnībā tiks nodrošināts dubultā finansējuma novēršanas risks saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem vai tā nepamatotu pieprasīšanu no valsts budžeta, ja nodokļa maksājumi tiek attiecināti no projekta.

Pasākuma ietvaros no vienkāršoto izmaksu piemērošanas veidiem tiek piemērota vienotā likme personālam un netiešo izmaksu vienotā likme. Savukārt par citām vienkāršošanas likmēm vai vienas vienības izmaksām saistībā ar to, ka pasākuma specifikas un metodisko materiālu, pētījumu, vadlīniju, aptauju, apmācību tēmu mācību izmaksām ir tik plaša amplitūda, šobrīd nav iespējams noteikt optimālu likmi. Pasākuma ietvaros nav tipveida darbību un pasākumi plānoti balstoties uz datiem, kas tieši trūkst (kāds pasākums vai kvalitātes vadība) kādā no nozares specifiskajām jomām. Projekta īstenošanas laikā tiks pārvērtēta plašāka vienkāršoto izmaksu piemērošana, nepieciešamības gadījumā izstrādājot metodiku.

Pasākumam ir būtiska ietekme uz pacientu drošību un efektivitāti, kas savukārt ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli kopumā un dzīves kvalitāti. Iepriekšminētais uzlabos veselības aprūpes kvalitāti, veicinās pacientu un viņu ģimenes locekļu informētību par veselības aprūpi un pacientu tiesībām, kā arī pacienta un viņa ģimenes iesaisti ārstēšanā. Tas attiecīgi palīdzēs uzlabot iedzīvotāju veselību, sekmēs savlaicīgu slimību risku atklāšanu un mazināšanu, darbspēju saglabāšanu, tādejādi pagarinot veselīgo mūža ilgumu. Tāpat iepriekšminētais veicinās Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu, jo viens no minētajiem mērķiem ir nodrošināt vienlīdzīgi pieejamus kvalitatīvus veselības pakalpojumus sabiedrībai. Viens no sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ko sniegs pasākuma ieviešana, ir nevēlamu rezultātu/negadījumu novēršana, kas var rasties veselības aprūpes procesā, nevēlamu kaitējumu atkārtošanās iespējamības mazināšana un nevēlamo notikumu seku smaguma samazināšana. Iepriekšējā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu plānošanas 2014.-2020. gada periodā apgūtais finansējums deva iespēju īstenot aktivitātes, kas veicināja veselības aprūpes sistēmas kvalitātes pilnveidošanu un pacientu drošības koncepcijas "Kvalitātes vadība jeb vadības kvalitāte" ieviešanu, izstrādājot un ieviešot gan algoritmus, gan pacientu ceļus dažādās jomās. Papildus tika mainīts normatīvais regulējums attiecībā uz obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām^[6], paplašinot šo regulējumu ar pasākumiem, kādi ir jāveic ārstniecības iestādēm, lai nodrošinātu kvalitatīvus un pacientiem drošus ārstniecības pakalpojumus. 9.2.3. SAM īstenošanas laikā, piesaistot Latvijas vadošos speciālistus (ārstus), tika izstrādāti vairāk kā 150 klīniskie algoritmi, vairāk kā 140 klīniskie ceļi un vairāk kā 330 kvalitātes indikatori prioritārajās veselības jomās. Ārstniecības procesa standartizācija palīdzēja samazināt iespējamās kļūdas, kā arī nodrošināt iespēju pacientiem visās ārstniecības iestādēs saņemt līdzvērtīgu pakalpojumu, savukārt ārstniecības iestādēm un valsts iestādēm precīzāk plānot pacientu un finanšu plūsmas^[7]. Saņemts apliecinājums no 29 ārstniecības iestādēm, ka tās ir iepazinušās ar iepriekš minētajiem klīniskajiem algoritmiem, klīniskajiem ceļiem un kvalitātes indikatoriem un izmanto tos pakalpojumu sniegšanā, kā arī iestrādā kvalitātes vadības sistēmās. Apmācīts ārstniecības iestāžu personāls:
-        2125 ārstniecības iestāžu darbinieki par pilna ārstniecības procesa pacientu drošības un kvalitātes jautājumiem;
-        353 ārstniecības iestāžu darbinieki par personāla psihoemocionālā atbalsta nozīmi un saņemšanas iespējām ārstniecības iestādēs. Personāla psihoemocionālais atbalsts palīdz novērst izdegšanas sindromu un citus psihoemocionālos traucējumus, kas var palīdzēt saglabāt personālu un samazināt iespēju sniegt nekvalitatīvus un/vai nedrošus pakalpojumus;
-        40 klīniskie psihologi strukturētas autiskā spektra traucējumu diagnostikai. Mācību laikā sagatavoti speciālisti, kas veiktu diagnostiku, tādējādi palielinot no valsts budžeta apmaksāta pakalpojuma savlaicīgas saņemšanas iespējas vairāk bērniem, kas, savukārt, ļauj sniegt nepieciešamo aprūpi, uzlabojot pacienta prognozes.
Pašlaik Pacientu ziņotās pieredzes mērījumi (PREMs) ir ieviesti 21 ārstniecības iestādē un tā ieviešana vēl turpinās. 4.1.2.7. pasākuma ietvaros tiks pilnveidota pacientu drošība un aprūpes kvalitāte vismaz 41 ārstniecības iestādē. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu pēc projekta pabeigšanas, ja:
1. visās ārstniecības iestādēs par pacientu drošību un veselības aprūpi ir apmācīts personāls;
2. projekta ietvaros izstrādāto dokumentu (klīniskie kvalitātes indikatori, klīniskie pacientu ceļi un uz starptautiski atzītām vadlīnijām profesionāļu izstrādāti klīniskie algoritmi) saturs liecina, ka izstrādātajos dokumentos ietvertās tēmas kopumā aptver un ir paredzētas izmantošanai vismaz 41 ārstniecības iestādē. Katrs izstrādātais dokuments var būt paredzēts izmantošanai vairākās ārstniecības iestādēs.

Lai nodrošinātu pasākuma projekta vadību un īstenošanu, finansējuma saņēmējs uz projekta īstenošanas laiku var izveidot nepieciešamās terminētās tikai uz projekta īstenošanas laiku amata vietas projekta īstenošanai.

Pasākuma investīcijām nav ietekmes uz horizontālajiem principiem:
“Klimatdrošināšana”; “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Savukārt uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ir netieša ietekme, attiecīgi projektu iesniegumu atlasē vērtējot kritēriju vai projektā paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu. Projektā ir jābūt: vismaz trīs vispārīgām darbībām, vismaz trīs specifiskām darbībām un jānosaka vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs: - izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo), skaits, kuros integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem – kas attiecīgi noteikts noteikumu projektā.

Pasākuma ietvaros īstenotās investīcijas uzlabos Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, mazinot nevienlīdzību veselības jomā un priekšlaicīgu mirstību, attiecīgi pasākuma ietvaros paredzētie pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) apakšmērķa “celt labklājību” sasniegšanu.

Atbalsts tiks sniegts atbilstoši 4.politikas mērķa “Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” prioritātei 4.1. “Veselības veicināšana un aprūpe””, veicot ieguldījumus iedzīvotāju veselības uzlabošanai, priekšlaicīgas nāves, invaliditātes novēršanai. Ieguldījumi tiks pārvērsti saglabātos dzīves gados, uzlabojot dzīves kvalitāti. 
Pasākuma ietvaros projekts radīs ietekmi uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem un rādītājiem, piemēram, tiks uzlabots rādītājs - potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotājiem līdz 69 gadu vecumam (vīriešiem/sievietēm).
Pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un nav ieviešams saskaņā ar komercdarbības atbalsta regulējumu, jo tas neatbilst divām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm. Viens no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajiem valsts atbalsta raksturojošiem kritērijiem ir ekonomiskās priekšrocības pastāvēšana, kad saimnieciskās darbības veicējs iegūst ekonomiskās priekšrocības, kādas tas nevarētu iegūt tirgus apstākļos, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts. Vēršam uzmanību, ka pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības “klīnisko kvalitātes indikatoru, klīnisko pacientu ceļu un uz starptautiski atzītām vadlīnijām profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu izstrāde, aktualizēšana, ieviešana un uzraudzība”, “veselības aprūpes personāla zināšanu un prasmju pilnveidošana pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes vadības jautājumos”, “pacientu un veselības aprūpes personāla pieredzes uzlabošana par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem” un “pacientu aprūpes nepārtrauktības un aprūpes kvalitātes nodrošināšana” finansējuma saņēmējs īstenos ārpakalpojumu veidā, veicot iepirkumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Pakalpojuma sniedzēji tiks izvēlēti atklāta konkursa veidā, tādējādi nodrošinot iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta iespēja pieteikties ikvienai ārstniecības iestādei un ikvienai personai atbilstoši mērķa grupai, neskatoties, uz to, kur tā strādā, nepamatoti neierobežojot apmācību dalībniekus, piemēram, atkarībā no piesaistes pie kāda konkrēta uzņēmuma. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta ietvaros netiks sniegtas selektīvas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem un pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

^[6] Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” https://likumi.lv/ta/id/187621-noteikumi-par-obligatajam-prasibam-arstniecibas-iestadem-un-to-strukturvienibam
^[7] https://www.spkc.gov.lv/lv/kliniskie-algoritmi-pacientu-celi-indikatori-esf-projekts