Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka Dzīvojamās mājas privatizācija Privatizācijas likuma 8.¹ pantā noteiktajā kārtībā uzsākta līdz 2014.gada 30.septembrim un attiecībā uz Zemes vienību Nr.2 Privatizācijas likumā noteiktie privatizācijas ierobežojumi vairs nepastāv, minētās zemes vienības atbilstoši Privatizācijas likuma 84.pantā noteiktajai kārtībai ir nododamas privatizācijai Dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra noteikumu Nr.431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 1.punktu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) ir valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija.

Atbilstoši Privatizācijas likuma 84.panta pirmajā daļā noteiktajam valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija organizē valstij piederoša zemesgabala privatizāciju.

Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija ar 2020.gada 27.marta vēstuli ir atteikusies organizēt Zemes vienības Nr.1 privatizāciju Privatizācijas likuma 84.pantā noteiktajā kārtībā, un Rīgas dome ar 2021.gada 10.februāra lēmumu Nr. 356 (prot. Nr. 11, 14. §) “Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma – zemesgabala Daugavgrīvas ielā 74A, Rīgā (kadastra Nr. 01000632001), nodošanu īpašumā bez atlīdzības Latvijas valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” personā privatizācijas objektu privatizācijas procesa pabeigšanai” ir lēmusi nodot īpašumā bez atlīdzības Latvijas valstij Possessor personā Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo Zemes vienību Nr.1, lai Possessor kā valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija varētu nodrošināt Zemes vienības Nr.1 privatizāciju Privatizācijas likuma 84.pantā noteiktajā kārtībā.

Atsavināšanas likuma 2.panta otrās daļas 2.punktā ir noteikts, ka Atsavināšanas likums neattiecas uz valsts un pašvaldību mantu, kuru privatizē atbilstoši Privatizācijas likumam. Savukārt Privatizācijas likums ir piemērojams attiecībā uz ekspluatācijā nodotām valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām un zem tām esošajām valsts un pašvaldības zemes vienībām, kuras bija piekritīgas valstij vai pašvaldībai vai bija valsts vai pašvaldības īpašumā Privatizācijas likuma spēkā stāšanās dienā, kā to paredz Privatizācijas likuma 74.pants.

Privatizācijas likuma 7.panta otrajā un ceturtajā daļā noteikts, ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieku darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu.

Papildus Privatizācijas likuma 84.panta pirmajā daļā noteikts, ja daudzdzīvokļu mājas privatizācija šā likuma 8.¹ pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz 2014.gada 30.septembrim un šī māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, ar pašvaldības domes vai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas lēmumu privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemes gabals.

Pašvaldība ir ieguvusi īpašuma tiesības uz Zemes vienību Nr.1 no privātpersonas darījuma rezultātā (dāvinājuma līgums). Civillikuma 994.pantā noteikts, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās, un 1477.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu. Privatizācijas likums ir stājies spēkā 1995.gad 27.jūlijā, bet pašvaldības īpašuma tiesības uz Zemes vienību Nr.1 ir nostiprinātas zemesgrāmatā 1996.gada 5.augustā, t.i., Privatizācijas likuma spēkā stāšanās brīdī Zemes vienība Nr.1 vēl nebija pašvaldības īpašums.

Turklāt nprivātpersona īpašuma tiesības uz Zemes vienību Nr.1 bija ieguvusi īpašuma tiesību reformas rezultātā bijušajam īpašniekam atjaunojot īpašuma tiesību. Tiesu prakses atziņās (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
2009.gada 11.decembra lēmums lietā Nr.A42667409 SKA-911/2009) ir nostiprināts, ka nekustamā īpašuma reforma ir vienreizējs pasākumu kopums, kas noslēdzas ar valsts īpašuma objekta nodošanu privātīpašumā. Īpašuma pakļaušana vienam privātīpašumā nodošanas veidam (denacionalizācija) izslēdz tā nodošanu privātīpašumā citā veidā (privatizācija).

Tādējādi secināms, ka nododot Zemes vienību Nr.1 privātīpašumā, nevar piemērot Privatizācijas likuma tiesību normas.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta septīto daļu uz valsts vārda Ministru kabineta noteiktās valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas personā zemesgrāmatā tiek ierakstīti privatizācijai nodoti valstij piederoši un piekrītoši neapbūvēti vai apbūvēti zemes gabali.

Atbilstoši Privatizācijas likuma 74.panta trešajai daļai valsts dzīvojamās mājas (tai skaitā valsts dzīvojamās mājas un tām funkcionāli nepieciešamie zemesgabali) tiek nodoti privatizācijai valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošajai institūcijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumu Nr.20 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” 12.punkts un 13.punkts paredz, ka valsts dzīvojamā māja ar Ministru kabineta rīkojumu tiek nodota privatizācijai un ka, nododot valsts dzīvojamo māju privatizācijai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” (tagad Possessor), Ministru kabinets nosaka, uz kā vārda zemesgrāmatā nostiprināmas īpašuma tiesības uz attiecīgo privatizējamo kopā ar zemi.

Dzīvojamā mājas privatizāciju ir uzsākusi valsts - Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisija, tādēļ arī funkcionāli nepieciešamās Zemes vienības Nr.2 privatizēšanu Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi pabeidzot Dzīvojamās mājas privatizāciju, jāveic valstij.

Zemes pārvaldības likuma 17.panta pirmajā un ceturtajā daļā noteikts, ka rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu valdītājs ir attiecīgā vietējā pašvaldība līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdod rīkojumu par to ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda vai tie tiek ierakstīti zemesgrāmatā uz vietējās pašvaldības vārda. Kamēr Ministru kabinets nav izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai novada pašvaldības teritoriālajā vienībā, vietējās pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitītā zemes gabala piederību vai piekritību pašvaldībai un Ministru kabinets var izdot rīkojumu par zemes gabala piederību vai piekritību valstij, ja rezerves zemes fondā ieskaitītais zemes gabals ir valstij vai pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”. Ministru kabinets nav izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu Rīgas pilsētā.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 5.panta pirmo daļu zeme, uz kuras atrodas ēkas (būves), ko valsts vai pašvaldība privatizējusi vai citādi atsavinājusi, ja zeme 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, ierakstāma zemesgrāmatās attiecīgi uz valsts vai pašvaldības vārda.

Ievērojot to, ka Zemes vienība Nr.2 ir funkcionāli saistīta ar Dzīvojamo māju, kuras privatizāciju ir veikusi valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija, Zemes vienība Nr.2 ir piekritīga valstij un ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu ir jānodod privatizācijai un jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Possessor personā.

Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6.panta septītajai daļai Ministru kabinets pieņem rīkojumu par zemes piekritību valstij attiecībā uz visām šā likuma 8.pantā minētajām valstij piekrītošajām zemēm.

Ņemot vērā minēto, Rīkojuma projekts paredz, ka:

1) Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā Zemes vienība Nr.2 tiks nodota privatizācijai Privatizācijas likuma 84.pantā noteiktajā kārtībā;
2) rezerves zemes fondā ieskaitītā Zemes vienība Nr.2 ir piekritīga valstij un tā tiks nodota Possessor valdījumā Privatizācijas likumā noteikto funkciju nodrošināšanai;
4) īpašuma tiesības uz Zemes vienību Nr.2 tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Possessor personā.

Zemes vienības Nr.2 privatizāciju Privatizācijas likuma 84.panta noteiktajā kārtībā saskaņā ar Privatizācijas likuma 58. panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra noteikumu Nr.431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 1.punktu veiks Possessor.

Privatizācijas likuma 84.panta pirmajā daļā noteikts, ka ar valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas lēmumu privatizācijai nododams valsts īpašumā esošais zemesgabals, ievērojot šādu kārtību:
1) zemesgabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības;
2) valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu slēgt ar privatizētā dzīvokļa īpašnieku vienošanos par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai;
3) valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija nosūta katram privatizētā objekta īpašniekam uzaicinājumu privatizēt zemesgabalu;
4) uzaicinājumā valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija norāda privatizējamā zemesgabala platību, izdevumus, kas minēti šā panta 6.punktā, kā arī termiņu, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības;
5) valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vienošanos par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības slēdz šajā likumā noteiktajā kārtībā ar katru privatizētā objekta īpašnieku;
6) izdevumus par zemesgabala noteikšanu, zemesgabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieks proporcionāli privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai.

Atbilstoši Privatizācijas likuma 84.panta otrajai daļai, ja šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto vienošanos nenoslēdz uzaicinājumā norādītajā termiņā, privatizētā objekta īpašnieks līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā nomas maksu par valsts īpašumā esošā uzaicinājumā norādītā privatizējamā zemesgabala domājamām daļām šā likuma 53.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Rīkojuma projektā minētā privatizācijas procesa organizatoriskā nodrošinājuma izmaksas, tai skaitā arī izmaksas Zemes vienības Nr.2 ierakstīšanai zemesgrāmatā, tiks segtas no Possessor līdzekļiem.