Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar MK noteikumu 10.punktu apmācību pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi, kuras ietvaros bezdarbnieki un darba meklētāji individuāli vai no aģentūras piedāvājuma izvēlas pasākuma īstenotājus – izglītības iestādes –, kuras atbilst MK noteikumos izvirzītajām prasībām. Vairāk nekā puse no 2022.gadā organizētajiem izsludinājumiem apmācībās ar kupona metodi īstenošanai tika organizēti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, jo persona mācību kuponu iesniegusi iestādē, kura nav iekļauta Aģentūras izglītības piedāvājuma sarakstā. Savukārt individuālo izsludinājumu organizēšana rada nesamērīgi lielu papildu slogu izsludinājumu komisijās iekļautajiem darbiniekiem.  

Aģentūra regulāri organizē izsludinājumus, kuros izglītības iestādēm tiek nodrošināta iespēja piedalīties mācību programmu īstenošanā aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros. Ņemot vērā, ka izglītības piedāvājumu sarakstos ir plaši pārstāvētas gan izglītības iestādes, gan aptverti visi valsts reģioni, Aģentūras klientiem ir pietiekamas iespējas izvēlēties atbilstošu izglītības piedāvājumu no Aģentūras piedāvātā saraksta, līdz ar to Noteikumu projekts paredz turpmāk atteikties no individuālu izsludinājumu organizēšanas, izņemot gadījumus, ka administratīvajā teritorijā nav attiecīga mācību piedāvājuma, precizējot MK noteikumu 10.punktu.
 

MK noteikumu 10.⁶ punkts nosaka, ka īstenojot neformālās izglītības programmu "Latviešu valoda bez starpniekvalodas" bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, minētās programmas īstenotāji nodrošina arī latviešu valodas mentora pakalpojumu. Tomēr, ievērojot, ka izglītības iestādes pamatā ir kompetentas izglītības programmas īstenošanā, nevis mentora pakalpojumu nodrošināšanā, secināts, ka šādas papildu prasības noteikšana neveicina pakalpojuma kvalitāti.

Lai pilnveidotu neformālās izglītības programmu “Latviešu valoda bez starpniekvalodas” īstenošanas nosacījumus, Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 10.⁶, svītrojot prasību izglītības programmas īstenotājiem nodrošināt arī valodas mentora pakalpojumu.

Saskaņā ar MK noteikumu 15.2.apakšpunktu viena no prasībām apmācību pasākumu īstenotājiem ir licence vai akreditācijas lapa, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti.
Atbilstoši spēkā esošajām Profesionālās izglītības likuma un Izglītības likuma prasībām izglītības iestādēm un izglītības programmām netiek izsniegtas akreditācijas lapas un licences, vienlaikus, lai izglītības iestāde būtu tiesīga īstenot izglītības programmu, tai ir nepieciešams ievērot Profesionālās izglītības likumā noteikto licencēšanas vai akreditācijas kārtību. Profesionālajā izglītībā no 2024.gada 1.janvāra tiks īstenota institucionālā akreditācija, kas nozīmē to, ka izglītības programmas vairs netiek akreditētas. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 23.maija noteikumiem Nr.253 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība" ir noteikta izglītības programmu licencēšana kā sākotnējā izglītības programmu kvalitātes izvērtēšana.

Lai nodrošinātu MK noteikumu atbilstību Profesionālās izglītības likumā noteiktajām prasībām, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.75 15.2.apakšpunktu, nosakot, ka pretendentam (izglītības iestādei) jābūt licencētam un akreditētam.

Atbilstoši grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.janvārī, Publisko iepirkumu likuma 42.pants "Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi" ir izteikts jaunā redakcijā.

Lai savstarpēji saskaņotu MK noteikumos nodarbinātības pasākumu īstenotājiem (pretendentiem) izvirzītās prasības ar Publisko iepirkumu likuma jaunu 42.panta redakciju, Noteikumu projekts paredz precizēt atsauces uz Publisko iepirkumu likuma 42.pantu MK noteikumu 15.5. un 15.² 3.apakšpunktā.

MK noteikumu 15.9.apakšpunkts paredz prasību transportlīdzekļu un traktortehnikas apmācību īstenotājiem, ka transportlīdzekļu vai traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenu pēdējā gada laikā sekmīgi nokārtojuši ne mazāk kā 60 % no pretendenta apmācīto personu skaita. Vienlaikus konstatēts, ka Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai nav pieejama statistika par traktortehnikas vadītāju apmācību iestāžu sekmību, līdz ar to pārbaudīt atbilstību minētājām prasībai praktiski nav iespējams.

Lai nodrošinātu MK noteikumos 15.9.apakšpunktā noteikto prasību atbilstību faktiskajai situācijai, Noteikumu projekts paredz precizēt 15.9.apakšpunktu, attiecinot minētos prasību tikai uz transportlīdzekļu apmācību īstenotājiem.  

Ņemot vērā to, ka komercklientiem traktortehnikas apmācības izmaksā dārgāk, nekā Aģentūras klientiem,  rodas situācija, kurā izglītības iestādes, kas sasniedz labākos apmācību rezultātus, nav ieinteresētas iesaistīties Aģentūras organizēto mācību izsludinājumos un nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu Aģentūras klientiem. Pamatojoties uz Aģentūras tirgus izpētes rezultātiem, ieskaitot apsvērumus par energoresursu cenu pieaugumu, palielinot kuponu vērtības maksimālo summu un likmi traktortehnikas vadītāju apmācību programmām, tiks piesaistītas izglītības iestādes, kas Aģentūras klientiem sniegs kvalitatīvāku apmācību procesu, kā rezultātā klienti sasniegs labākus apmācību rezultātus.
 

Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī ņemot vērā, ka iepriekš traktortehnikas vadītāju apmācību programmas kupona vērtība netika pārskatīta, Noteikumu projekts paredz veikt grozījumu MK noteikumu 46.¹ 3. un 46.¹ 4. apakšpunktā, nosakot, ka, organizējot TR3 un TR4 kategorijas traktortehnikas vadītāju apmācību, kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi 10 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 750 euro.
Savukārt, lai nodrošinātu vienmērīgu jaunu nosacījumu ieviešanu, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus ar pārejas noteikumu, nosakot, ka minētais nosacījums netiks piemērot līgumiem, kas noslēgti līdz 2023.gada 31.decembrim.
 

Saskaņā ar MK Noteikumu 19.² punktu, ja izglītības iestāde vai izglītības iestādes piedāvājums ir svītrots no izglītības piedāvājumu saraksta MK noteikumos paredzētajos gadījumos (piemēram, izglītības iestāde neatbilst pretendentam izvirzītajām prasībām, konstatēti būtiski pārkāpumi u.c.), izglītības iestāde atkārtoti pieteikties pasākumu īstenošanai var ne agrāk kā pēc diviem gadiem transportlīdzekļu, traktortehnikas un valsts valodas programmās vai ne agrāk kā pēc gada pārējās mācību programmās. Ievērojot, ka izglītības iestādes ir tiesīgas turpināt uzsākto mācību īstenošanu, secināts, ka noteiktā sankcija nerada izglītības iestādēm būtisku ietekmi.    

Lai veicinātu Aģentūras organizēto mācību kvalitāti, kā arī, lai noteiktu vienotu lieguma termiņu atkārtoti piedalīties Aģentūras organizēto mācību īstenošanā, Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 19.² punktu, nosakot, ka svītrošanas gadījumā izglītības iestāde neatkarīgi no mācību programmas var pieteikties ne ātrāk kā pēc 2 gadiem no dienas, kad izglītības iestāde ir svītrota no izglītības piedāvājumu saraksta. Attiecīgi nepieciešams precizēt arī MK noteikumu 15.4.apakšpunktu, kurā ir noteiktas prasības nodarbinātības pasākumu īstenošanas pretendentiem.
  

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 6.jūnijā apstiprināto Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikumu, nepieciešama Labklājības ministrijas Apmācību komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas Pieaugušo izglītības pārvaldības padomes apvienošana Ekonomikas ministrijas vadībā, tādējādi Labklājības ministrijas Apmācību komisijai esošajā formātā beidzot pastāvēt. Izmaiņas nepieciešamas, jo Cilvēkkapitāla attīstības padomes ietvaros norisināsies stratēģiskas diskusijas par pieaugušo izglītību, šo programmu efektivitāti un kvalitāti, kā arī attīstības virzieniem saistībā ar cilvēkkapitāla attīstību un darba tirgus transformāciju atbilstoši valdības mērķiem. Cilvēkkapitāla attīstības padomei nosakot pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmas bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajiem (Aģentūras klientiem) sasaistē ar citiem Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas īstenotajiem pieaugušo izglītības projektiem Latvijā, tiks veicināta gan saskaņota starp-institucionāla mūžizglītības piedāvājuma noteikšana, gan tā ilgtermiņa stratēģiska attīstība, sekmējot kā pieprasījuma (izglītojamo, jo īpašu mērķa grupas klientu), tā piedāvājuma (izglītības pakalpojumu sniedzēju) puses iesaisti valsts atbalsta projektos un mazinot sadrumstalotību un pārklāšanos izglītības programmu griezumā.

Ņemot vērā, ka atbilstoši MK noteikumu 22.punktu izglītības piedāvājumu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām nosaka Labklājības ministrijas izveidota komisija, Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 22.punktu, nosakot, ka turpmāk minēto funkciju nodrošinās Ekonomikas ministrija izveidota komisija.

Atbilstoši MK noteikumu 21.3.apakšpunktam bezdarbniekiem un darba meklētājiem pēc valsts valodas neformālās mācību programmas apguves un eksāmena veiksmīgas nokārtošanas, izsniedz valsts valodas prasmes apliecību. Vienlaikus saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 8.marta noteikumu Nr.157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”, kas stājās spēkā 2023.gada 1.janvārī, 13.1.apakšpunktu valsts valodas prasmi apliecina Valsts izglītības satura centra izsniegts lēmums par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu.

Ievērojot izmaiņas valsts valodas prasmi pārbaudes kārtību regulējošajā normatīvajā aktā, Noteikumu projekts paredz attiecīgi precizēt MK noteikumu 21.3.apakšpunktā ietvertā valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta nosaukumu.

MK noteikumu 20.⁷ punkts paredz, ka surdotulka pakalpojumu izmaksas ir ne vairāk kā 12,96 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu. Atbilstoši Invaliditātes likuma 13.panta trešajā daļā noteiktajam surdotulka pakalpojumi izglītības programmas apguvei un saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām tiek nodrošināti atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem. No 2023.gada 1.janvāra vienas pakalpojuma sniegšanas stundas izmaksas ir noteiktas 15,16 euro apmērā. Lai pielīdzinātu surdotulka pakalpojumu izmaksas nodarbinātības pasākumu ietvaros citiem valstī nodrošinātiem surdotulka pakalpojumiem, nepieciešams pārskatīt surdotulka pakalpojumu izmaksas.  

Noteikumu projekts paredz veikt grozījumu MK noteikumu 20.⁷ punktā, palielinot surdotulka pakalpojumu izmaksas līdz 15,16 euro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu. 

Ar MK noteikumu 2021.gada 17.augusta grozījumiem MK noteikumos tāpat kā citās Aģentūras organizētajās mācībās, atvērto tiešsaistes platformu mācībās (turpmāk – platformu mācības) iesaistītajiem bezdarbniekiem tika noteikta stipendija 5 euro apmērā par katru mācību dienu. Vienlaikus, izvērtējot platformu mācību organizēšanu 2022.gadā, konstatēts, ka lielākā izdevumu summa novirzīta bezdarbnieku stipendijām nevis, platformu mācību izdevumiem (mācību maksai – 47  002 euro un stipendijām – 61 850 euro). Ievērojot, ka platformu mācībās mācību intensitāte ir 4 mācību stundas dienā un mācības tiek organizētas tiešsaistē (kas nerada bezdarbniekiem papildu izdevumus nodarbību apmeklēšanai), kā arī veicot bezdarbnieku patiesu motivāciju iesaistīties platformu mācībās, lietderīgi atteikties no stipendijas bezdarbniekiem, kas ir iesaistīti platformu mācībās.
 

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, Noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu 34.⁴ punkta otro teikumu, kā arī precizēt Noteikumu 34.⁸ punktu.
 

MK noteikumu 34.⁹ 3.apakšpunkts paredz, ka viens no apmācību kavēšanas attaisnojošiem iemesliem ir ierašanās izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā. Vienlaikus atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai terminoloģijai tiek lietots termins "izmeklēšanas iestāde". 

Lai saskaņotu terminoloģiju ar Kriminālprocesa likumu, Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 34.⁹ 3.apakšpunktu, aizstājot vārdus "izziņas iestāde" ar vārdiem "izmeklēšanas iestāde."

Saskaņā ar MK noteikumu 34.² punktu Aģentūra veic avansa maksājumu 50 % apmērā no apmācību kupona vērtības, ja izglītības iestāde ir iesniegusi avansa rēķinu. Atbilstoši MK noteikumos nostiprinātajai mācību pasākumu organizēšanas kārtībai, kas bija spēkā līdz "Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika profesionālās un neformālās izglītības mācību programmas apguves un stipendijas izmaksām" metodikas (turpmāk – metodika) apstiprināšanai 2022.gadā, gadījumā, ja pasākuma dalībnieks pārtrauca apmācību, izglītības iestāde saņēma samaksu par faktisko mācību laiku. Savukārt, piemērojot metodiku, izglītības iestāde saņem samaksu par mācību programmu veiksmīgu pabeigušajiem un gala pārbaudījumu nokārtojušiem pasākuma dalībniekiem. Lai novērstu izglītības iestādēm potenciālos zaudējumus, kas varētu rasties no izglītības iestādes neatkarīgu iemeslu dēļ, proporcionāli vidējām mācības nepabeigušo dalībnieku skaitam katrā mācību veidā 2022.gadā palielināta mācību kuponu vērtība. Vienlaikus atbilstoši Aģentūras apkopotajai informācijai, piemērojot jaunu kārtību, spēkā esošs avansa apmērs rada lielu debitoru parādu veidošanās riskus, jo daļēji priekšfinansēta tiek arī tā mācību pasākumu dalībnieku daļa, kas pēc mācību pārtraukšanas vai gala pārbaudījuma nenokārtošanas gadījumā netiks apmaksāta. Tā, piemēram, atbilstoši Aģentūras apkopotajai informācijai par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojušo apmācību dalībnieku skaitu 2019. – 2021. gada periodā Valsts valodas centra pārbaudi nenokārto vidēji 64,57% no apmācības uzsākušajiem dalībniekiem, tāpat gala pārbaudījumu nenokārto vidēji 46,15% no transportlīdzekļu vadītāju apmācības uzsākušajiem dalībniekiem.

Ievērojot jaunu mācību pasākumu finansēšanas sistēmu, nepieciešams pārskatīt izglītības iestādēm paredzētā avansa apmēru. Piemērojot analoģiju ar ārvalsts finanšu instrumentu finansētajiem līgumiem piemērojamo principu (Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra instrukcijas Nr.3 “Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs” 71.punkts), Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 34.² punktu, nosakot, ka avansa maksājums izglītības iestādēm turpmāk veidos līdz 20%.

Saskaņā ar MK noteikumu 34.⁷ 5.apakšpunktā noteikto platformu mācībās iesaistītie bezdarbnieki mācību programmu apgūst katru darbdienu 4 stundas dienā, bet darba meklētāji un bezdarba riskam pakļautās personas – vismaz 5 stundas nedēļā. Vienlaikus, ievērojot, ka darba meklētāji, tāpat kā bezdarbnieki, nav nodarbināti, darba meklētājiem atšķirībā no bezdarba riskam pakļautajām personām nav objektīvu apstākļu, kas kavētu lielāku mācību intensitāti.   
 

Lai noteiktu darba meklētājiem atbilstošu mācību intensitāti, Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 34.⁷ 5.apakšpunktu, nosakot, ka platformu mācībās iesaistītie darba meklētāji apgūst mācību programmu katru darbdienu 4 stundas nedēļā.
 

Ņemot vērā, ka atbilstoši MK noteikumos noteiktajai mācību pasākumu īstenošanas kārtībai, ja pasākuma dalībnieks pārtrauc dalību pasākumā vai nenokārto gala pārbaudījumu, izglītības iestāde nesaņem samaksu par faktisko mācību laiku, nepieciešams paredzēt mācību pasākumu dalībniekiem stingrākus nosacījumus, lai motivētu godprātīgi un apzinīgi apgūt izvēlētās mācību programmas.
 

Lai motivētu mācību pasākumu dalībnieks apgūt izvēlētās mācību programmas un nokārtot gala pārbaudījumu, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus ar 35.⁴ punktu un papildinot 185.punktu, nosakot darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, kas neattaisnotu iemeslu dēļ pārtrauca mācību programmas apgūšanu, liegumu nākamos 24 mēnešus iesaistīties mācību pasākumos. Savukārt bezdarbniekiem, tāpat kā gadījumos, ja mācības tiek pārtrauktas neattaisnotu iemeslu dēļ, paredzēts noteikt var, ka Aģentūra var piedzīt mācību laikā saņemto stipendiju arī gadījumos, ja bez attaisnotiem iemesliem netika kārtots gala pārbaudījums.
 

 

2020. gada otrajā pusgadā Aģentūra sadarbībā ar starptautisko tiešsaistes kursu platformu “Coursera” sniedza iespēju bezdarbniekiem apgūt platformas piedāvātos kursus bez maksas.  Ņemot vērā lielo Aģentūras klientu interesi, īpaši par digitālajām prasmēm, līdz ar šīs sadarbības noslēgšanos tika nolemts papildināt MK noteikumus, paredzot tiešsaistes platformas kā pastāvīgu mācību piedāvājumu, līdzfinansējot gan “Coursera”, gan līdzīgu platformu kursus. Tādējādi iesāktā iniciatīva tika turpināta 2021. gadā, piedāvājot mācības pilotprojekta “Nākotnes prasmju iniciatīva” pasākumā “Atbalsts programmu apguvei atvērto tiešsaistes kursu platformās”, ar mērķi sekmēt pieprasītu atvērto tiešsaistes kursu apguvi un ātrāku bezdarbnieku un darba meklētāju atgriešanos darba tirgū pēckrīzes periodā. Vienlaikus, sākot no 2021. gada septembra, tika iekļauta jauna atbalstāmā mērķgrupa – bezdarba riskam pakļautās personas, lai atbalstītu arī nodarbināto iesaisti tiešsaistes platformās un kvalifikācijas celšanu labāk apmaksātam un produktīvākam darbam.
Atbilstoši individuālajam darba meklēšanas plānam un pilotprojekta iesaistes nosacījumiem, Aģentūras klientam tika sniegta iespēja platformu brīvai izvēlei, vienlaikus tām bija jāatbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem saskaņā ar MK noteikumiem, piemēram, vismaz 10 no platformā izvietotajām augstākās izglītības iestādēm jābūt iekļautām pasaules labāko augstākās izglītības iestāžu  “Times Higher Education” apkopotajā reitingā. Gadījumā, ja platforma piedāvā mazāk nekā 10 augstākās izglītības iestāžu mācību programmas, minētajā reitingā jābūt iekļautām visām augstākās izglītības iestādēm.  Aģentūras klientu iesaiste pilotprojektā noritēja no 08.09.2021. – 05.07.2022. Novērtējot pilotprojekta rezultātus un nodrošinot piedāvājuma nepārtrauktību, ar 2022.gada 6.jūliju pasākums “Atbalsts programmu apguvei atvērto tiešsaistes kursu platformās” tika iekļauts Aģentūras pastāvīgo mācību piedāvājumu klāstā.
2022. un 2023.gadā mācības tika atbalstītas trijās attālināto mācību platformās: “Coursera” (90% īpatsvara izvēle Aģentūras klientu vidū), “EdX” (9% klientu izvēle), “FutureLearn” (1% klientu izvēle). Tiešsaistes mācībām ir sava vadības grupa, kas, izvērtējot mācību rezultātus, lemj par nepieciešamajiem mācību pielāgojumiem. Piemēram, ar 2022.gada 6.decembra grozījumiem MK noteikumos netika ierobežots maksimālais programmu skaits (iepriekš 6), ko var apgūt 2 gadu periodā, saglabājot pieejamo atbalsts mācību izmaksu kompensācijai līdz 500 euro divu gadu laikā ar iespēju saņemt no Aģentūras priekšfinansējumu 50 %. Tāpat, lai noteiktu konkrētu mācību laiku mērķa grupām dalībai mācību platformās, nodarbinātajiem tika paredzēta mācību intensitāte 5 stundas nedēļā, savukārt bezdarbniekiem četras mācību stundas dienā katru darbdienu.
 

Atbilstoši augstāk minētajiem apguves nosacījumiem un vadības grupas 2023.gada mācību izvērtējumam grozījumu projekts paredz noteikt arī maksimālo vienas programmu apguves ilgumu efektīvākai kursu apguvei, lai viena kursa mācības klients apgūtu samērīgos un noteiktos termiņos (viena kursa apguvei nekļūstot nesamērīgi ilgai). Proti, bezdarbniekiem - kopā nepārsniedzot 4 mēnešus, bet bezdarba riskam pakļautai personai – kopā nepārsniedzot 6 mēnešus. Vienlaikus, ņemot vērā augsto Coursera platformas īpatsvaru Aģentūras klientu vidū, efektīvākam atbalstam klientiem Coursera platformām, kas izriet no Coursera un Aģentūras sadarbības, turpmāk par dalību mācībās tiešsaistes platformā netiks slēgts līgums ar klientu. Gadījumā, kad klients izvēlēsies apgūt programmu no citas (ne Coursera) platformas, tam tiks segti izdevumi, kad viņš uzrādīs iegūto apliecību, savukārt klientam, kurš izvēlēsies mācīties Coursera platformā, uz noteiktu laiku tiks piešķirta piekļuve platformai. Līdz ar to grozījumu projekts paredz kā izņēmumu MK noteikumu 35.punktā piemērot arī mācības tiešsaistes platformās (izņemot šo noteikumu 21.7. apakšpunktā un 6.1. apakšnodaļā minētās apmācības programmas). Izrietoši nepieciešams grozīt 35.¹ punktu, svītrojot vārdus  “vai 21.7. apakšpunktā”, jo par dalību mācībās tiešsaistes platformās izdevumi klientiem tiks segti pēc tam, kad klients būs pabeidzis apmācību un ieguvis zināšanu apliecinošo dokumentu. Tādējādi izdevumi, kurus potenciāli būtu jāatlīdzina no klienta neveidosies, jo turpmāk ar klientiem netiks slēgts līgums. Secīgi grozījumi 46.² punktā paredz papildinājumu iekavās ar vārdiem “ja attiecināms”, jo gadījumā, kad klients piedalīsies Coursera (iepriekš Aģentūra apmaksātajā pakalpojumā), klientam neveidosies izdevumi, kurus Aģentūrai būtu jāatlīdzina. Savukārt gadījumos, kad klients izvēlēsies mācīties citā platformā, sākotnēji apmaksājot pakalpojumu no saviem līdzekļiem, kompensācijas nosacījumi jāsaglabā.
Papildus tāpat kā citos mācību pasākumos 46.² nepieciešams noteikt disciplinējošā rakstura sankciju - liegumu uz 12 mēnešiem atkārtoti iesaistīties platformu mācībās gadījumos, ja Aģentūras klients izmanto piedāvāto iespēju mācīties tiešsaistes platformās, bet gala pārbaudījumu nekārto un programmas apguvi apliecinošo dokumentu nesaņem.

MK noteikumu 84.1. un 84.2.apakšpunkts paredz, ka subsidētās nodarbinātības pasākuma ietvaros dotāciju bezdarbnieka darba algai piešķir, ievērojot algu izmaksas viena gada laikā (80% vai 50% apmērā atkarībā no mērķgrupas). Savukārt 84.punkta ievaddaļā ir noteikts, ka ikmēneša dotācija nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam dotācijas apmērs katram pasākumā iesaistītajām bezdarbniekam tiek rēķināts individuāli. 
 

Lai vienkāršotu dotācijas bezdarbnieka darba algai apmēra piešķiršanu, Noteikumu projekts paredz veikt grozījumu MK noteikumu 84.1. un 84.2.apakšpunktā, nosakot, ka dotācijas apmērs tiks noteikts 80% vai 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. 
 

MK noteikumu Nr.75 88.2.apakšpunktā ir noteikts, ka subsidētās nodarbinātības ietvaros ikmēneša dotāciju darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti, piešķir 10 euro apmērā par katru darba vadīšanas dienu līdz diviem mēnešiem vai līdz sešiem mēnešiem, ja bezdarbnieka invaliditātes funkcionālais veids ir garīga rakstura traucējumi. Vienlaikus secināts, ka bezdarbniekiem ar smagāku invaliditāti nepieciešams ilgāks atbalsta periods subsidētās nodarbinātības sākumposmā.
 

Sniedzot papildu atbalstu bezdarbnieku ar I un II invaliditātes grupu dalībai subsidētās nodarbinātības pasākumā, Noteikumu projekts paredz papildināt 88.2.apakšpunktu, nosakot, bezdarbniekiem, kuriem ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, darba vadītājs tiks nodrošināts līdz trīs mēnešiem.
 

Atbilstoši MK Noteikumu Nr.75 80.punktam subsidētās nodarbinātības mērķgrupas ir gan bezdarbnieki ar invaliditāti, gan nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki, kuri ir sasnieguši 55 gadu vecumu. Personu ar I un II grupas invaliditāti, kā arī personu, kurām invaliditātes funkcionālais veids ir garīga rakstura traucējumi, iesaistes ilgums ir 18 mēneši, savukārt pārējo bezdarbnieku ar invaliditāti un bezdarbnieku, kas ir sasnieguši 55 gadu vecumu iesaistes ilgums ir 12 mēneši. Vienlaikus bezdarbnieku ar III grupas invaliditāti, kuri ir sasnieguši 55 gadu vecumu, nodarbinātību kavējošais faktors ir ne tikai veselības stāvoklis, bet arī vecums.
 

Lai veicinātu minētās mērķgrupas atgriešanos darba tirgū, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.75 86.2.apakšpunktu, nosakot, ka arī bezdarbnieku ar invaliditāti, kuri ir sasnieguši 55 gadu vecumu, maksimālais iesaistes ilgums subsidētās nodarbinātības pasākumā ir līdz 18 mēnešiem.
 

MK noteikumu 105.punkts paredz, ka Aģentūra reģistrē izglītojamo dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā, ja izglītojamais uzrāda personu apliecinošu dokumentu, savukārt MK noteikumu 106.punktā ir noteikts, ka sniegto ziņu patiesumu izglītojamais apliecina ar parakstu. 
Ar Aģentūras CV/Vakanču portāla funkcionalitātes attīstību izglītojamajiem ir nodrošināta iespēja pieteikties dalībai pasākumā elektroniski, apstiprinot sniegto ziņu patiesumu tiešsaistē, kā arī neuzrādot personu apliecinošu dokumentu. 
 

Ievērojot tiešsaistes risinājumu ieviešanu, Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 105. un 106.punktu, svītrojot prasību uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un apliecināt sniegto ziņu patiesumu ar parakstu. 
 

Saskaņā ar MK noteikumu 109.¹³ punktu nodarbinātības pasākumā "Apmācība pie darba devēja" ietvaros dotācijas darba algai apmērs un izmaksas ilgums ir atkarīgs no profesionālās kvalifikācijas līmeņa. Lai mazinātu sadrumstalotu pieeju, kā arī veicinātu darba devēju iesaisti minētā pasākuma īstenošanā, paredzēts ieviest vienotu dotācijas apmēru un tās izmaksas periodu.
 

MK noteikumu projekts paredz veikt grozījumu MK noteikumu 109.¹³ punktā, nosakot, ka dotācija praktiskajā apmācībā iesaistīto bezdarbnieku darba algai tiks piešķirta 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas par trīs apmācības mēnešiem. Papildus MK noteikumu 109.¹ punktā tiek precizēt pasākuma īstenošanas termiņš.
 

Reaģējot uz COVID – 19 izraisīto ekonomisko ietekmi, 2020.gada 17.martā un 2021.gada 21.jūnijā MK noteikumos veikti grozījumi, kas paredzēja paplašināt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, kas ir nodarbinātības atbalsta pasākums gan bezdarbnieku darba iemaņu uzturēšanai, gan pamatvajadzību nodrošināšanai, iesaistāmo bezdarbnieku loku. Turklāt 2021.gadā atlīdzības apmērs par dalību minētajā pasākumā ir palielināts no 150 euro uz 250 euro mēnesī. Savukārt pēc ekonomiskās krīzes situācija darba tirgū ir būtiski uzlabojusies un reģistrētā bezdarba līmenis 2023.gada 30.jūnijā veidoja 5,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, tādējādi nepieciešams veikt mērķētu bezdarbnieku iesaisti algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, nodrošinot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem – bezdarbniekiem ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, etniskai minoritātei romi, kā arī personām, kuras ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes vai probācijas klientiem. Turklāt paredzēts pārskatīt arī bezdarbnieku atkārtotās iesaistes biežumu, iesaistot pasākumā bezdarbnieku ne biežāk kā reizi 24 mēnešu periodā. Ievērojot merķētāku pieeju bezdarbnieku iesaistei pasākumā atbilstoši paredzētajam finansējumam, kā arī nevienmērīgu bezdarbnieku iesaisti katrā administratīvajā teritorijā atkarībā no ekonomiskās situācijas, paredzēts, ka turpmāk dotāciju darba koordinētājam tiks samazināta līdz 100 euro mēnesī.
 

Lai ieviestu minētās izmaiņas, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus ar 141.² 5.apakšpunktu, precizēt Noteikumu 141.⁴ punktu, kā arī svītrot Noteikumu 141.⁹ 5.apakšpunktu.
 

MK noteikumu 117.1.apakšpunkts paredz, ka bezdarbniekiem, kas iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, aģentūra nodrošina konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā, kā arī biznesa plāna īstenošanā pirmajā saimnieciskās darbības gadā. Vienlaikus atbilstoši biznesa konsultāciju sniegtajām atziņām atbalsts biznesa plāna īstenošana ir nepieciešams ilgākā biznesa plāna īstenošanas posmā.
 

Lai pilnveidotu konsultatīvo atbalstu komercdarbības un pašnodarbinātības uzsācējiem, Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 117.1.apakšpunktu, nosakot, ka  konsultācijas tiks nodrošinātas visā biznesa projekta īstenošanas laikā. Vienlaikus atbilstoši plānotajām izmaiņām kopējais konsultāciju skaits netiks palielināts.
 

Sākotnēji MK noteikumu 4.¹ sadaļā "Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi" tika iekļauti aktīvie nodarbinātības pasākumi, kuru mērķgrupa bija ilgstošie bezdarbnieki. Tomēr ar laiku, attīstoties pakalpojumu piedāvājumam, minētajā sadaļā iekļauti pasākumu mērķgrupa tika paplašināta neatkarīgi no bezdarba ilguma, piemēram, personām ar invaliditāti paredzētie profesionālās piemērotības noteikšanas pasākumi. 
 

Noteiktības veicināšanai, lai nodrošinātu nodaļas nosaukuma atbilstību tās saturam, Noteikumu projekts paredz noteikt 4.¹ sadaļas nosaukumu "Bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi". Papildus paredzēts redakcionāli precizēt MK noteikumu 163.² punkta ievaddaļu.
 

Bezdarba situācijā esošām personām bieži vien ir nepieciešams emocionālais atbalsts un palīdzība dažādu problēmsituāciju risināšanā, lai pārvarētu bezdarbu veicinošas problēmas un atgriezties darba tirgū. Pašreiz Aģentūra piedāvā individuālās un grupu psihologu konsultācijas tikai ilgstošajiem bezdarbniekiem (vismaz 12 mēnešus) un personām, kuras pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas bijušas nepārtraukti nodarbinātas vismaz 3 gadus. Tomēr Aģentūras darbinieku praktiskie novērojumi liecina, ka pēc iespējas ātrākai atgriešanai darba tirgū psiholoģiskais atbalsts bezdarbniekiem ir nepieciešams neatkarīgi no  bezdarba vai iepriekšējās nodarbinātības perioda.

Lai psiholoģiskais atbalsts nepieciešamības gadījumā varētu tikt nodrošināts jebkuram bezdarbniekam, Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 163.¹,163.² un 163.³ punktu.
 

Profesionālās piemērotības pasākuma ietvaros, kā arī atkarību ārstēšanas pasākumu ietvaros bezdarbniekiem tiek apmaksāti ceļa izdevumi līdz pasākuma īstenošanas vietai vai nodrošināti transporta pakalpojumi. Vienlaikus, ievērojot, ka pasākuma dalībnieki tiek uzņemti no visas Latvijas, transporta nodrošināšana rada būtiski lielākas finanšu izmaksas, nekā transporta izdevumu segšana bezdarbniekiem. Piemēram, 2022.gadā transporta pakalpojumu nodrošināšana izmaksāja Sociālās integrācijas valsts aģentūrai vidēji 143,40 euro par vienu personu, savukārt transporta izdevumu kompensācija bija vidēji 29,61 euro.
 

Efektīvākai finansējuma izlietošanai Noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu 163.⁴ 3. apakšpunktu, kā arī precizēt MK noteikumu 163.⁹ punkta ievaddaļu. Vienlaikus arī turpmāk bezdarbniekiem tiks segti transporta izdevumi no dzīvesvietas līdz pasākuma īstenošanas vietas un atpakaļ. 
 

MK noteikumu 165.punkts nosaka, ka nodarbināto reģionālās mobilitātes atbalsta ietvaros nodarbinātajam piešķir finanšu atbalstu transporta izdevumu segšanai braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijai (nosakot atlīdzības apmēru par dzīvojamo telpu īri, kompensē arī transporta izmaksas vienam braucienam no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ). Savukārt saskaņā ar MK noteikumu 174.⁴ punktu aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros gadījumā, ja pasākuma dalībnieka tiek kompensētas dzīvojamās telpas īres izdevumu, nosakot atlīdzības apmēru par dzīvojamo telpu īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā, kompensē arī transporta izmaksas vienam braucienam mēnesī no deklarētās dzīvesvietas uz darba vai apmācību vietu un atpakaļ.
 

Lai vienādotu reģionālās mobilitātes atbalsta piešķiršanas nosacījumus gadījumā, ja persona īrē dzīvojamo telpu un nodrošinātu iespēju saņemt transporta izdevumu kompensāciju vienam braucienam mēnesī deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu, MK noteikumu projekts paredz attiecīgi papildināt MK noteikumu 165.punktu. Vienlaikus transporta izdevumu kompensācija tiek ieskaitīta dzīvojamās telpas īres pieļaujamajos izdevumos (200 euro mēnesī), līdz ar to nodarbināto reģionālajai mobilitātei paredzētos izdevumus nepalielina. 
 

Lai veicinātu nodarbināto reģionālo mobilitāti COVID-19 pēckrīzes periodā, MK noteikumu 166.6.apakšpunktā veikti grozījumi palielinot maksimālo mēnešalgas apmēru reģionālās mobilitātes atbalsta saņēmējiem līdz trīs minimālajām mēneša darba algām. Izvērtējot reģionālās mobilitātes atbalsta pieprasījumu, kā arī ņemot vērā minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 2023.gada un plānoto paaugstināšanu no 2024.gada, secināts, ka nepieciešams samazināt maksimālo mēnešalgas apmēru līdz divām minimālajām mēneša darba algām.
 

Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 166.6.apakšpunktu, nosakot, ka reģionālās mobilitātes atbalstu piešķir, ja darbinieka darba alga ir vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet ne lielāka par divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru.
 

Saskaņā ar MK noteikumu 169.punktu reģionālās mobilitātes atbalsta saņemšanai nodarbinātais iesniegumam pievieno darba devēja izziņu, kurā iekļauti darba devēja rekvizīti, norādīta informācija par darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību ilgumu, noteikto darba laiku, nodarbinātajam noteikto darba algu, amatu vai profesiju un darba veikšanas vietas adresi, kā arī iekļauts darba devēja apliecinājums ka darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību ietvaros nodarbinātajam netiek kompensēti transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumi. Vienlaikus var secināt, ka, lai atvieglotu reģionālās mobilitātes atbalsta saņemšanu, atbalsta saņemšanai nepieciešamo informāciju var iegūt arī no darba līguma.
 

MK noteikumu 169.punkts tiek precizēts, lai paredzētu papildu iespēju izziņas vietā iesniegt darba līguma kopiju. Turklāt, ņemot vērā, ka reģionālās mobilitātes atbalsta saņēmējs personīgi apliecina, ka transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumi viņam netiek kompensēti, paredzēts atteikties no prasības iesniegt šāda veida apliecinājumu arī no darba devēja.
 

MK noteikumu 173.punkts paredz, ka gadījumā, ja atlīdzības saņēmējam kompensē dzīvojamās telpas īres izdevumus, pēc pirmā darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību mēneša beigām, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā kopš otrā darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību mēneša sākuma atlīdzības saņēmējs iesniedz aģentūrā dzīvojamās telpas īres (īres līguma un maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju) izdevumus apliecinošus dokumentus par pirmo darba tiesisko attiecību vai dienesta attiecību mēnesi. Analoģiskā prasība ir ietverta arī MK noteikumu 174.⁶ 3.apakšpunktā mobilitātes atbalsta piešķiršanai aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros. Ievērojot, ka īres līguma kopija tiek iesniegta pēc darba tiesisko attiecību mēneša, reģionālās mobilitātes atbalsta piešķiršanas brīdī Aģentūrai nav iespējas pārliecināties par noslēgto īres līgumu, kas atsevišķos gadījumos var radīt reģionālās mobilitātes atbalsta piedziņas nepieciešamību.
 

Lai Aģentūra varētu pārliecināties par noslēgto īres līgumu pirms lēmuma pieņemšanas par reģionālās mobilitātes atbalsta piešķiršanu, Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 169.punktu un 174.⁶ 3.apakšpunktu, nosakot prasību iesniegt īres līguma kopiju kopā ar iesniegumu reģionālās mobilitātes atbalsta saņemšanai, t.i. 10 darbdienu laikā pēc darba līguma noslēgšanas. Vienlaikus MK noteikumu 173.punktā tiek svītrota prasība iesniegt īres līguma kopiju pēc pirmā darba tiesisko attiecību mēneša.
 

2021.gadā ieviests jauns reģionālās mobilitātes atbalsta veids – atbalsts reģionālajai mobilitātei darba devējam. Darba devējam, kas nodrošina nodarbinātajam transportu vai dzīvojamo telpu, līdzīgi kā reģionālās mobilitātes atbalsta nosacījumos nodarbinātajiem un nodarbinātības pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem tika aprēķināts, piemērojot Finanšu ministrijas izstrādāto vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku viena kilometra un viena brauciena izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" īstenošanai (turpmāk - 1 km metodika). Kopš pasākuma īstenošanas uzsākšanas secināts, ka pasākums nav pieprasīts un vienu no iemesliem darba devēji min  atbalsta aprēķināšanas kārtību, kā arī apstākli, ka atšķirībā no nodarbināto transporta izmaksām, darba devēja transporta izmaksas veido ne tikai attālums no nodarbināto dzīvesvietas līdz darbavietai un atpakaļ, bet arī attālums līdz nodarbinātā dzīvesvietai un atpakaļceļš pēc nodarbinātā nogādāšanas no darbavietas. 
 

Ievērojot, ka minētais pasākums tiek finansēts no valsts speciālā budžeta, 1 km metodikas piemērošana nav obligāta, līdz ar to, lai veicinātu darba devēju iesaisti pasākumā un atvieglotu pasākuma īstenošanas kārtību un darba devēju izpratni par pasākuma ietvaros pieejamo atbalstu, Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 174.⁹, nosakot, ka finanšu atbalsts pasākuma ietvaros tiek izmaksāts konstants atbalsts 10 euro dienā dzīvojamās telpas vai transporta izdevumu segšanai. Vienlaikus pēc līdzības ar citiem reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumiem paredzēts noteikt minimālo attālumu no nodarbinātā dzīvesvietas līdz darbavietai – 15 km.
 

Saskaņā ar MK noteikumu 174.¹¹ punktu atbalstu reģionālajai mobilitātei piešķir darba devējam, ja nodarbinātais nav bijis iepriekš nodarbināts pie attiecīga darba devēja. Praksē Aģentūra ir saskārusies ar gadījumiem, kad nodarbinātais jau bijis nodarbināts pie attiecīga darba devēja pirms 3 gadiem, līdz ar to, pieņemot to darbā atkārtoti, reģionālās mobilitātes atbalstu nebija iespējams saņemt.
 

Atkarībā no reģionālā pārklājuma darba vietas kādā no nozarēm ir ierobežotas, tādējādi var rasties situācijas, ka nodarbinātais tiek atkārtoti tiek pieņemts darbā iepriekšējā darba vietā. Ievērojot minētos apstākļus, kā arī novēršot iespējamu negodprātīgu rīcību,  nepieciešams noteikt samērīgu pieļaujamo laika posmu atkārtotai nodarbinātībai pie tā paša darba devēja reģionālās mobilitātes atbalsta ietvaros. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu 174.¹¹ punktu, nosakot, ka atbalstu reģionālajai mobilitātei darba devējam piešķir, ja bezdarbnieks pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja.       
 

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības fondu 2021.- 2027.gada plānošanas periodā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros Aģentūras organizētajos nodarbinātības pasākumos, kas tiek finansēti no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem, nav paredzēts piemērot  Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), nepieciešams attiecīgi precizēt MK noteikumu 6.2. sadaļu “Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi”.
 

Noteikumu projekts paredz svītrot 192.⁸, 192.¹³, 192.¹⁴, 192.¹⁵, 192.¹⁷ un 192.¹⁸ punktu, kā arī atsauci uz Komisijas regulu Nr.651/2014 MK noteikumu 192.⁹, 192.¹⁰, 192.¹², , 192.¹⁹ un 192.²⁰ punktā.

 

MK noteikumu ietvaros atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam un tā piemērošanā jāievēro Eiropas Savienības tiesu judikatūra.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesu judikatūrai atbilstošu pienākumu atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu, nepieciešams papildināt MK noteikumu 192.²⁰ pantu, nosakot, ka gadījumā, ja ir pārkāptas komercdarbības atbalsta kontroles normas, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt finansējuma saņēmējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar attiecīgo regulu, kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.