22-TA-13: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijai, kā Pasaules Pasta savienības dalībniecei, ir jāratificē Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Apstiprināt Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu.
Spēkā stāšanās termiņš
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvija ir Pasaules Pasta savienības (turpmāk –Savienība) dalībniece. Savienība apvieno 192 dalībvalstis. Tā veicina starptautiskas sadarbības attīstību, iespēju robežās sniedz dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko atbalstu pasta jautājumos, pilda konsultatīvas, saskarsmes un starpniecības funkcijas, izdod noteikumus starptautiskā pasta apmaiņai, kā arī rekomendācijas un vadlīnijas, kas palīdz nodrošināt plašu mūsdienu produktu un pakalpojumu tīklu.
Savienības struktūras ir Kongress, Administratīvā padome (CA), Pasta darbības padome (POC) un Starptautiskais birojs.
Augstākā savienības struktūra ir Kongress, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Kongress notiek reizi četros gados un tajā tiek izdarīti grozījumi Savienības aktos un pieņemtas rezolūcijas, tiek noteikta darbības programma savienības darbā nākamajiem četriem gadiem un izstrādāt stratēģisko plānu, tiek ievēlēti pārstāvji CA un POC, kā arī Starptautiskā biroja ģenerāldirektors un tā vietnieks.
Kongresu starplaikā Savienības darba nepārtrauktību Vispārīgajā reglamentā noteiktās kompetences ietvaros nodrošina CA un POC, kas koordinē un uzrauga visas darbības, lai veicinātu starptautisko pasta pakalpojumu attīstību, modernizāciju, pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Starptautiskais birojs, ko vada ģenerāldirektors un kontrolē CA, pilda izpildes, atbalsta, sakaru, informācijas un konsultatīvās funkcijas, nodrošina tehnisko atbalstu visām savienības struktūrām, veicina tehnisko sadarbību starp dalībvalstīm un reģionālajām apvienībām.
Savienības pamatdokumentos iekļautais regulējums satur normas, kurās lēmumu pieņemšanas kompetence attiecīgajos jautājumos ir noteikta vai dalībvalstīm vai šo dalībvalstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Lai dalībvalstis pildītu uzliktos pienākumus un nodrošinātu to garantētu izpildi, ir pieņemti Savienības pamatdokumenti, kas ir saistoši tās dalībvalstīm, tostarp Savienības Konstitūcija (turpmāk – Konstitūcija) un Vispārīgais Reglaments.
Saskaņā ar Konstitūcijas 22. panta 2. punktu Savienības Vispārīgais reglaments nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Savienības darbību. Grozījumus Konstitūcijā un Vispārīgajā Reglamentā izdara, pieņemot papildprotokolus.
Vispārīgais reglaments nosaka Savienības struktūru pienākumus un funkcijas, ievēlēšanas principus, procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumu izdarīšanai savienības dokumentos, šķīrējtiesas procedūras, darba valodas, nosaka savienības izdevumu maksimāli pieļaujamo apmēru nākamajam četru gadu periodam, kā arī dalības maksas iemaksu klases.
2014. gada 12. jūnijā ir pieņemts likums „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”.
2018. gada 11. oktobrī ir pieņemts likums “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”.
2019. gada 5. septembrī ir pieņemts likums “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu”.
Savienības struktūras ir Kongress, Administratīvā padome (CA), Pasta darbības padome (POC) un Starptautiskais birojs.
Augstākā savienības struktūra ir Kongress, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Kongress notiek reizi četros gados un tajā tiek izdarīti grozījumi Savienības aktos un pieņemtas rezolūcijas, tiek noteikta darbības programma savienības darbā nākamajiem četriem gadiem un izstrādāt stratēģisko plānu, tiek ievēlēti pārstāvji CA un POC, kā arī Starptautiskā biroja ģenerāldirektors un tā vietnieks.
Kongresu starplaikā Savienības darba nepārtrauktību Vispārīgajā reglamentā noteiktās kompetences ietvaros nodrošina CA un POC, kas koordinē un uzrauga visas darbības, lai veicinātu starptautisko pasta pakalpojumu attīstību, modernizāciju, pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Starptautiskais birojs, ko vada ģenerāldirektors un kontrolē CA, pilda izpildes, atbalsta, sakaru, informācijas un konsultatīvās funkcijas, nodrošina tehnisko atbalstu visām savienības struktūrām, veicina tehnisko sadarbību starp dalībvalstīm un reģionālajām apvienībām.
Savienības pamatdokumentos iekļautais regulējums satur normas, kurās lēmumu pieņemšanas kompetence attiecīgajos jautājumos ir noteikta vai dalībvalstīm vai šo dalībvalstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Lai dalībvalstis pildītu uzliktos pienākumus un nodrošinātu to garantētu izpildi, ir pieņemti Savienības pamatdokumenti, kas ir saistoši tās dalībvalstīm, tostarp Savienības Konstitūcija (turpmāk – Konstitūcija) un Vispārīgais Reglaments.
Saskaņā ar Konstitūcijas 22. panta 2. punktu Savienības Vispārīgais reglaments nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Savienības darbību. Grozījumus Konstitūcijā un Vispārīgajā Reglamentā izdara, pieņemot papildprotokolus.
Vispārīgais reglaments nosaka Savienības struktūru pienākumus un funkcijas, ievēlēšanas principus, procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumu izdarīšanai savienības dokumentos, šķīrējtiesas procedūras, darba valodas, nosaka savienības izdevumu maksimāli pieļaujamo apmēru nākamajam četru gadu periodam, kā arī dalības maksas iemaksu klases.
2014. gada 12. jūnijā ir pieņemts likums „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”.
2018. gada 11. oktobrī ir pieņemts likums “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”.
2019. gada 5. septembrī ir pieņemts likums “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021. gada 26. augustā Pasaules Pasta savienības 27. kongresā Abidžanā ir parakstīts Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols. Latvijai kā Savienības dalībvalstij tas jāapstiprina iespējami īsākā laikā un saskaņā ar Konstitūcijas 26. pantu šī papildprotokola ratifikācijas dokumentus iespējami īsākā laikā jāiesniedz Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu” sagatavots, lai apstiprinātu Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- VAS “Latvijas Pasts”
Ietekmes apraksts
VAS "Latvijas Pasts" kā izraudzītajam pasta operatoram noteikts pienākums sniegt pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols.
Apraksts
2021. gada 26. augustā Pasaules Pasta savienības 27. kongresā Abidžanā ir parakstīts Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols. Saskaņā ar Konstitūcijas 30. panta 2. punktu kongresa pieņemtie grozījumi, kas noformējami kā papildprotokols, dalībvalstīm jāratificē vai jāapstiprina iespējami īsākā laikā.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvijai jāievēro Konstitūcijas 26. pantā minētie procesuālie noteikumi. Latvijai šis akts ir jāapstiprina un apstiprināšanas dokuments jāiesniedz deponēšanai Pasaules Pasta savienības Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
1. pants.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi