Anotācija

Viens no būtiskiem RO atzīšanas kritērijiem ir RO atrašanās to biedru kontrolē un RO demokrātiska uzraudzība. Regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunkts noteic, ka RO atrodas tās biedru kontrolē, un šīs regulas 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkts noteic, ka RO statūtos jāparedz noteikumi, kas ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu RO un tās lēmumus, kā arī tās kontus un budžetu. Lai viestu skaidrību, kā īstenot regulas Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto par RO atrašanos biedru kontrolē un iepriekšminētās regulas 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkta prasību par demokrātisko uzraudzību, MK noteikumu Nr. 203 10. punkts paredz nosacījumus attiecībā uz RO demokrātisko uzraudzību, tostarp MK noteikumu Nr. 203 10.3. apakšpunkts paredz, ka vienam RO biedram kopā ar tā saistītajām personām (saistītās personas ir personas, kas atbilst regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punktā dotajai definīcijai) nav vairāk kā 30 procentu balsstiesību un vairāk kā 30 procentu kapitāldaļu. 
Latvijā pašlaik darbojas piecas atzītas augļu un dārzeņu RO, kas apvieno 54 biedrus, kā arī četras atzītas citu sektoru – trīs graudu un vienu piena – nozares RO, kas savukārt apvieno 2073 biedrus. Ievērojot reālo situāciju, Lauku atbalsts dienestam praktiski nav iespēja pārbaudīt citu sektoru RO biedru atbilstību MK noteikumu Nr. 203 10.3. apakšpunktā minētajām prasībām, tāpēc MK noteikumi Nr. 203 precizējami, lai šādus nosacījumus turpinātu piemērot tikai augļu un dārzeņu RO, kurām attiecībā uz balsstiesību, daļu vai kapitāla maksimālā procentuālo daļu papildus jāievēro regulas 2017/891 nosacījumi par demokrātisko uzraudzību. 
Atzīta RO nedrīkst būt nodokļu parādu. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir paredzēts, ka nodokļu saistības nav izpildītas, ja nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) un pašvaldības administrēto nodokļu parāds pārsniedz 150 euro, savukārt, lai pēc iespējas vienādotu valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ir jāprecizē MK noteikumu Nr. 203 14. punkts.
Kad RO ir iesniegusi Lauku atbalsta dienestā iesniegumu, lai kļūtu par atzītu RO, Lauku atbalsta dienestam ir jāizvērtē iesniegtie dokumenti un jāpieņem lēmums par atzītas RO statusa piešķiršanu vai noraidīšanu, taču regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "a" apakšpunktā un 161. panta 3. punkta "a"  apakšpunktā ir noteikts, ka termiņš, kad Lauku atbalsta dienestam ir jāpieņem lēmums par RO atzīšanu, ir četri mēneši pēc pieteikuma un visu attiecīgo apliecinošo dokumentu iesniegšanas. Šis termiņš ir noteikts arī Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 9. panta otrajā daļā.
Atzītai RO ir jāatbilst atzīšanas kritērijiem visu tās darbības laiku. MK noteikumu Nr. 203 18. punkts paredz, ka LAD vienu reizi gadā ir jāpārbauda, vai atzīta RO atbilst regulas Nr. 1308/2013 un MK noteikumu Nr. 203 II nodaļā minētajiem nosacījumiem, bet, tā kā kopš 2024. gada darbības programmas īsteno ne tikai augļu un dārzeņu RO, bet arī graudu un piena nozares RO, kas apvieno 2127 biedrus, MK noteikumu grozījumu projektā ir jāpagarina pārbaudēm nepieciešamais periods.
 Atzīšanas statusam ir juridiskas sekas, piemēram, atzītas RO gūst labumu no darbības programmas augļu un dārzeņu nozarē, kā arī var izmantot dažas atkāpes no konkurences tiesībām. Tādējādi dalībvalsts ir atbildīga par ES tiesību aktu ievērošanu.
Tā kā var būt situācijas, kad RO neizstrādā vai neīsteno darbības programmu, MK noteikumu Nr. 203 36. punkts paredz, ka RO, kas iepriekšējā kalendārajā gadā nav īstenojusi darbības programmu, nepārkāpj MK noteikumu Nr. 203 36. punktā noteikto un atbilst MK noteikumu Nr. 203 II nodaļā ietvertajām prasībām. 

MK noteikumu grozījumu 2. punkts paredz, ka vienam augļu un dārzeņu RO biedram kopā ar tā saistītajām personām nav vairāk kā 30  procentu balsstiesību un vairāk kā 30 procentu kapitāldaļu.
MK noteikumu grozījumu projekta 3. punkts paredz, ka Lauku atbalsta dienests, lai piešķirtu RO statusu, pārbauda, vai RO nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda kopsumma nepārsniedz 1000  euro un vai Valsts ieņēmumu dienests nav pieņēmis lēmumu pagarināt vai atlikt nodokļu maksājumu termiņu saskaņā ar Likuma par nodokļiem un nodevām 24. pantu. 
Lai nodrošinātu atzītu RO atbilstību atzīšanas kritērijiem, MK noteikumu grozījumu projekta 4. punkts paredz, ka, ievērojot regulas 2021/2016 59. pantu, regulas Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta "b" apakšpunktu un 161. panta 3. punkta "b"  apakšpunktu, LAD vismaz reizi trijos gados pārbauda atzītas RO atbilstību MK noteikumu Nr. 203 II  nodaļā minētajiem nosacījumiem. 
Nepieciešams tehniski grozījumi MK noteikumos Nr. 203, lai precizētu nosacījumus un prasības, kuras nedrīkst pārkāpt un kuras jāievēro situācijā, kad RO neizstrādā vai neīsteno darbības programmu. 

MK noteikumu Nr. 203 47. punkts noteic, ka RO nosaka rezultatīvos rādītājus (piemēram, palielina vai saglabā to RO biedru skaitu, kas bija darbības programmas īstenošanas pirmā gada sākumā; palielina to RO biedru skaitu, kuri izmanto konsultāciju un tehniskās palīdzības intervences; RO biedru platība (ha), kurā tiek īstenotas investīciju materiālos un nemateriālos aktīvos, pētniecībā un eksperimentālās un inovatīvās ražošanas metodēs un citu pasākumu intervencēs ūdens kvalitātes aizsardzībai u. c.), ko tā sasniegs, īstenojot darbības programmu un tiecoties sasniegt izvēlētos mērķus. Ievērojot mainīgos klimatiskos apstākļus, ģeopolitisko situāciju ietekmi, kā arī to, ka Eiropas Savienības normatīvais regulējums nenosaka konkrēti sasniedzamos rezultāta rādītājus augļu un dārzeņu un citu nozaru RO, īstenojot darbības programmu, ar MK noteikumu grozījumu projektu ir jāsvītro RO darbības programmas sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, ko RO norāda, iesniedzot savu darbības programmu. RO norāda savus rezultāta rādītājus pēc īstenotās ikgadējās darbības programmas.
Līdzšinējā atzīto augļu un dārzeņu RO pieredze rāda, ka RO darbības laikā nepieciešams izdarīt grozījumus darbības programmā. Tādējādi MK noteikumu Nr. 203 ir paredzēti nosacījumi attiecībā uz darbības programmas grozījumu izstrādi un apstiprināšanu. 
Lai nodrošinātu ES finanšu līdzekļu efektīvu izlietošanu, investīcijas tiek īstenotas atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu, bet, tā kā normatīvajos aktos par iepirkuma procedūras piemērošanu ir palielinātas līgumu summas un ieguldījumu izmaksu minimālais slieksnis – par vienu euro, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 203 72.1., 72.3., 72.4., 163.1., 163.3. un 163.4. apakšpunktu. 
Kopš 2021. gada jūnija ikvienam lauksaimniekam, kas gatavo projekta iesniegumu atbalsta saņemšanai tehnikas un iekārtu iegādei, ir izveidots palīgs – tehnikas un iekārtu katalogs, ko uztur un administrē sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC). Tehnikas un iekārtu katalogu Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLKC un Lauku atbalsta dienestu izstrādājusi, lai lauksaimniekiem atvieglotu tehnikas un iekārtu iegādi. Katalogs ir pieejams kā elektroniskais rīks Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē. LLKC, būdams neatkarīga iestāde, nodrošina tehnikas cenu vērtēšanas ekspertu komisijas darbību tehnikas vienību izmaksu standarta likmes noteikšanai un tās iekļaušanai tehnikas katalogā. Komisijas eksperti dod slēdzienu par tehnikas vienību cenu atbilstību vidējai tirgus cenai saskaņā ar dokumentā "Tehnikas vienību izmaksu standarta likmes noteikšana un tās iekļaušana Tehnikas katalogā" noteikto vērtēšanas metodiku. Tehnikas kataloga ieviešanas mērķis ir atvieglot iepirkumu procesu tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegādei, tā veicinot efektīvāku ES finansējuma administrēšanu un vienkāršojot Lauku atbalsta dienesta kontroles funkcijas, kā arī samazināt administratīvo slogu pretendentiem. MK noteikumi Nr. 203 paredz, ka tehnikas un iekārtu kataloga sniegtās priekšrocības izmanto tikai tās RO, kas ir atzītas saskaņā ar jauno KLP SP. Tā kā šāds katalogs ievērojami atvieglo iepirkuma procesu, tā veicinot efektīvāku finansējuma administrēšanu, MK noteikumu grozījumu projektā jāparedz, ka tehnikas un iekārtu katalogs izmantojams arī tām RO, kas ir atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra. Savukārt, ja tehnikas un iekārtu katalogā nav atrodama konkrētā tehnikas vienība vai iekārta, tad MK noteikumu grozījumu projektā jāparedz iespēja attiecīgo investīciju īstenot saskaņā ar faktiskajām izmaksām, ievērojot MK noteikumu Nr. 203 V nodaļas prasības.
Visbeidzot, svarīgs nosacījums ir atpazīstamības, pārredzamības un komunikāciju veicinošas darbības, kas jāīsteno RO, norādot ES emblēmu un paziņojumu par ES finansējumu atbilstoši regulas 2022/129 5. panta un III pielikuma 2. punkta prasībām. 

MK noteikumu grozījumu projekta 7. punkts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 203 47. punktu. Tādējādi RO, iesniedzot darbības programmu, sākotnēji nebūs jānorāda sasniedzamie rezultāta rādītāji, bet tie būs jānorāda ik gadu pēc īstenotās darbības programmas saskaņā ar MK noteikumu Nr. 203 11. pielikumu. Attiecīgi svītrots arī 46.2. apakšpunkts un precizēts 48.2.1. un 51.2. apakšpunkts.
MK noteikumu grozījumu projekta 9. punktā skaidri norādīti RO nosacījumi attiecībā uz darbības programmas grozījumiem.
MK noteikumu grozījumu projekta 11., 12., 13., 24., 25. un 26. punktā precizētas līgumu summas un ieguldījumu izmaksu minimālais slieksnis par vienu euro saskaņā ar normatīvo aktu par iepirkuma procedūras piemērošanu.
MK noteikumu grozījumu projekta 22. punkts paredz, ka arī augļu un dārzeņu RO, kuras atzītas pirms 2023. gada 1. janvāra, savu apstiprināto darbības programmu īstenošanai un tajās noteikto mērķu sasniegšanai tehnikas un iekārtu izmaksu standartu likmi nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā. Turklāt MK noteikumu grozījumu projekta 23. punktā ir paredzēta atkāpe situācijās, kad tehnikas un iekārtas katalogā nav iekļauta konkrētā investīcija.
Visbeidzot, saskaņā ar MK noteikumu grozījumu projekta 21. punktu RO, lai nodrošinātu atpazīstamību, pārredzamību un komunikāciju veicinošas darbības, ir jānorāda ES emblēma un jāietver paziņojums par ES finansējumu atbilstoši regulas regulā 2022/129 5. panta un III pielikuma 2. punkta prasībām. 

Saistībā ar intervencēm, kas attiecas uz padomdošanas intervenci, RO ir jāsasniedz kāds no mērķiem, kas minēts regulas 2022/126 13. panta 1. punkta "b" un "c" apakšpunktā un ko dalībvalsts noteikusi savos KLP SP, t. i., sekmēt jaunu RO izveidi un veidot tīklošanās iespējas izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Tādējādi ir jāgroza MK noteikumu Nr. 203 93. punkts, precizējot intervenci, ar kuru jāīsteno regulas 2022/126 13. panta 1. punkta "b" un "c" apakšpunktā minētie mērķi.

MK noteikumu grozījumu projekta 14. punkts paredz to, ka tad, ja RO atbilstoši savai darbības programmai īsteno intervences saistībā ar padomdošanu, ir jāsasniedz vismaz viens no regulas  2022/126 13. panta 1. punkta "b" un "c" apakšpunktā minētajiem mērķiem (t. i., sekmēt jaunu RO izveidi un veidot tīklošanās iespējas izaugsmes vadības pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem).

Tā kā ir precizēti ES tiesību akti attiecībā uz atbalsta izmaksu kārtību par atzītas RO DP īstenotām intervencēm, ar MK noteikumu grozījumiem jāprecizē ES atbalsta saņemšanas kārtība. Līdz šim RO par īstenotās DP intervencēm saņēma ES atbalstu: a) līdz kārtējā gada 15. oktobrim par iepriekšējā gadā izpildīto DP, b) avansa maksājuma veidā saskaņā ar regulas 2021/2116 44. panta 3.a punktu un regulas 2022/127 IV nodaļu un c) daļējā maksājuma veidā. Līdz ar ES regulējuma atcelšanu par daļējo maksājumu turpmāk RO atbalstu par īstenotām DP intervencēm būs iespējams saņemt arī starpmaksājuma veidā. Lai RO saņemtu avansa maksājumu vai starpmaksājumu, tā dienestā iesniedz avansa maksājuma un starpmaksājuma iesniegumu par attiecīgajā DP periodā prognozētajiem izdevumiem.
Tā kā ir precizēti ES tiesību akti attiecībā uz atbalsta izmaksu, ar MK noteikumu grozījumiem ir jādod iespēja biežāk iesniegt starpmaksājuma iesniegumu, lai efektīvāk tiktu izmantots ES pieejamais atbalsts. 

MK noteikumu grozījumu 15. un 16. punkts paredz, ka RO, kas darbojas saskaņā ar jauno KLP SP regulējumu, var saņemt ES atbalstu starpmaksājuma veidā un gala atbalsta maksājuma veidā līdz kārtējā gada 15. oktobrim par iepriekšējā gadā izpildīto DP.
MK noteikumu grozījumu 18. un 19. punkts precizēts atbilstoši RO atbalsta maksājuma veidiem.
MK noteikumu grozījumu 20. punkts paredz, ka  RO avansa maksājuma un starpmaksājuma iesniegumu var iesniegt jebkurā laikā, bet ne biežāk kā četras reizes gadā.

Ne tikai atzītai RO, bet arī atbalsta iesnieguma iesniegšanas dienā RO nedrīkst būt nodokļu parādu, tāpēc ar MK noteikumu grozījumiem ir jānosaka maksimāli pieļaujamā nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda kopsumma atbalsta iesnieguma iesniegšanas dienā.

MK noteikumu grozījumu 17. punkts paredz, ka RO atbalsta iesnieguma iesniegšanas dienā nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda kopsumma nepārsniedz 1000 euro, vai Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu pagarināt vai atlikt nodokļu maksājumu termiņu saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu.