Anotācija (ex-ante)

Meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana ir būtiska gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, kā arī infrastruktūras un apdzīvoto vietu aizsardzībai pret plūdiem. Saskaņā ar Meliorācijas likumu zemes īpašniekiem ir pienākums nodrošināt meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, taču Valsts kontroles 2020. gada revīzijā konstatēts, ka lielākā daļa sistēmu ir izbūvētas 20. gadsimta 60.–90. gados un šobrīd ir novecojušas, kā arī īpašuma piederības sadrumstalotības dēļ bieži vien netiek pienācīgi apsaimniekotas.
Klimata pārmaiņu rezultātā nokrišņu daudzums Latvijā turpina pieaugt, prognozējot arvien vairāk dienu ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem. Nekopjot un neatjaunojot meliorācijas sistēmas, pasliktinās apstākļi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, pieaug applūšanas risks infrastruktūras objektiem un apdzīvotām teritorijām, kas apdraud iedzīvotāju drošību un rada papildu zaudējumus tautsaimniecībai.
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas pārvalda un apsaimnieko Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts meža zemi, veic lielu ieguldījumu meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā, ik gadu pārbūvējot un atjaunojot meliorācijas sistēmas vairāku tūkstošu hektāru platībā. Meža meliorācijas sistēmu atjaunošana uzlabo koku augšanas apstākļus, palielina mežaudžu ražību un ikgadējo koksnes pieaugumu, līdz ar to arī meža kapitāla vērtību, vienlaikus veicinot mežaudžu spēju piesaistīt CO₂ un sniedzot pienesumu klimata pārmaiņu mazināšanā.
Tāpat meža meliorācijas sistēmu atjaunošanai ir būtiska nozīme arī fiziskas piekļuves nodrošināšanā meža īpašumiem, jo sakārtota meliorācijas sistēma samazina applūšanas risku, nodrošina ceļu caurbraucamību un ļauj efektīvi piekļūt nogabaliem saimnieciskās darbības, ugunsdrošības un dabas aizsardzības vajadzībām.
Esošais normatīvais regulējums rada būtisku administratīvo slogu. Meliorācijas sistēmām, kuras tiek pārbūvētas un kurās paredzētie darbi neskar Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000), bet to zemes platība aizņem vairāk kā 500 ha, ir nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, pat ja esošo meliorācijas sistēmu pārbūve nerada potenciālu negatīvu ietekmi uz vidi. Tas kavē atjaunošanas projektus, palielina meliorācijas sistēmu pārbūves izmaksas un var atturēt zemes īpašniekus un apsaimniekotājus no aktīvas meliorācijas sistēmu sakārtošanas.

Likumprojekts paredz papildināt likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2. pielikuma 1. punkta 3. apakšpunkta “b” apakšpunktu, paredzot, ka sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūvei būs nepieciešams tikai tad, ja zemes platība būs lielāka par 500 hektāriem un tās atradīsies Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000).
Šāda pieeja būtiski samazinās administratīvo slogu un veicinās meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, stiprinās tautsaimniecības konkurētspēju, vienlaikus saglabājot pietiekamu vides aizsardzības līmeni īpaši jutīgās teritorijās.