Anotācija (ex-ante)

Pašreizējo MK noteikumu Nr. 508 prasības attiecībā uz fizisko aizsardzību attiecas uz visiem jonizējošā starojuma avotiem (radioaktīvo vielu saturošajiem avotiem un radioaktīvo vielu nesaturošajiem avotiem), nosakot kādi ir nepieciešami fiziskās aizsardzības pasākumi. Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rīcības kodekss par radioaktīvu avotu radiācijas drošību un fizisko aizsardzību (Code of Conduct on the Safety and Security of Radioactive Sources IAEA/CODEOC/2004) nosaka fiziskās aizsardzības prasības tikai  radioaktīvo vielu saturošajiem jonizējošā starojuma avotiem. Savukārt speciāli fiziskās aizsardzības nosacījumi attiecībā uz radioaktīvo vielu nesaturošajiem jonizējošā starojuma avotiem netiek noteikti. Pašreiz MK noteikumi Nr. 508 nenosaka arī fiziskās aizsardzības plāna saturu, lai gan šāds plāns operatoram ir jāizstrādā. 
Tāpat Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rīcības kodeksā par radioaktīvu avotu radiācijas drošību un fizisko aizsardzību (Code of Conduct on the Safety and Security of Radioactive Sources IAEA/CODEOC/2004) un vadlīnijās par fizisko aizsardzību radioaktīvu materiālu lietošanā un glabāšanā (Security of Radioactive Material in Use and Storage and of Associated Facilities NSS-11-G (Rev, 1), 2019) fiziskās aizsardzības prasības tiek definētas jonizējošā starojuma avotu kategorijām, kas neatbilst MK noteikumos Nr.508 noteiktajām kategorijām. Attiecīgi ir nepieciešams aktualizēt avotu kategorijas. 
MK noteikumos Nr.508 noteikts, ka I kategorijas apsargājamo objektu, kurā atrodas kodolmateriāli, apsargā Iekšlietu ministrijas norīkots apsardzes dienests. Ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kā arī Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumos Nr.589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” Iekšlietu ministrijai paredzēto kompetenci, tā nav tiesīga noteikt  papildu kompetenci iestādēm. Nepieciešams, precizēt esošo regulējumu par kompetenci apsardzes dienesta norīkošanā, kas nodrošina objektu, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avoti – kodolmateriāli, apsardzi.

Noteikumu projekts aktualizē MK noteikumu Nr. 508 prasības, ievērojot starptautiskās prasības. Noteikumu projektā ir noteiktas fiziskās aizsardzības prasības radioaktīvo vielu saturošajiem jonizējošā starojuma avotiem, ievērojot to bīstamību. Šo avotu bīstamība ir starptautiski novērtēta un ir izveidotas piecas radioaktīvo vielu saturošo jonizējošā starojuma avotu kategorijas, kur 1. kategorijas jonizējošā starojuma avots ir visbīstamākais. Avotu kategorijas ir skaidrotas noteikumu projekta 1. pielikumā, ievērojot Starptautiskās atomenerģijas aģentūras dokumentu “Dangerous Quantities of Radioactive Material (D-Values)” (2006. gada augusts).
Noteikumu projekts paredz, ka fiziskās aizsardzības prasību izpildi attiecībā uz radioaktīvo vielu saturošajiem jonizējošā starojuma avotiem kontrolē Valsts drošības dienests (turpmāk – VDD) un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (turpmāk – VVD RDC). VVD RDC konsultē VDD par iespējamo radioaktīvo piesārņojumu un apstarošanu apsargājamos objektos neatļauto darbību dēļ.
Noteikumu projekts arī paredz fiziskās aizsardzības plāna izstrādi 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem un nosaka fiziskās aizsardzības plāna saturu, kas operatoram jāņem vērā, izstrādājot šo plānu.
Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumu Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – Kritiskās infrastruktūras noteikumi) 24. punkts noteic, ka civilās aviācijas objektiem, ostu un ostu iekārtu objektiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, jonizējošā starojuma objektiem, ja tie noteikti par kritisko infrastruktūru vai Eiropas kritisko infrastruktūru, drošības vai aizsardzības plānus izstrādā un saskaņo attiecīgo nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 panta (“Kritiskā infrastruktūra”) pirmajai daļai kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu […]. Kritiskās infrastruktūras klasifikācija noteikta saskaņā ar minētā likuma 22.2 panta otro daļu (A, B, C, D kategorijas kritiskā infrastruktūra). Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 panta ceturtajai daļai, kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanu un īstenošanu. Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība noteikta Kritiskās infrastruktūras noteikumos. Valsts drošības iestādes, pārskatot kritiskās infrastruktūras kopumu un izvērtējot iekļaut kritiskās infrastruktūras kopumā jaunus objektus, ņem vērā Kritiskās infrastruktūras noteikumu 8. punktā minētos kritērijus, proti: zaudējumu kritērijs; ekonomiskās ietekmes kritērijs un sabiedriskās ietekmes kritērijs. Normatīvajos aktos, kas attiecas uz jonizējošā starojuma avotu drošību nav noteikta cita klasifikācija, izņemot šo noteikumu projektā jonizējošā starojuma avotu klasifikāciju 1.-5. kategorijām, no kurām pirmās trīs ir visbīstamākās. Ņemot vērā, ka fiziskās aizsardzības principi gan kritiskās infrastruktūras objektiem, gan jonizējošā starojuma avotu operatoriem ir līdzīgi, ir pieļaujams noteikt līdzīgus aizsardzības principus. Savukārt, ņemot vērā, ka  atsevišķi jonizējošā starojuma avoti arī vienlaikus var būt kritiskās infrastruktūras objekti, šādiem objektiem aizsardzības prasības tiek noteiktas saskaņā ar Kritiskās infrastruktūras noteikumos noteikto.
Kopumā noteikumu projekta prasības ir attiecināmas uz 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem, savukārt attiecībā uz 4. un 5. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem un vaļējiem starojuma avotiem operators izstrādā aprakstu par fiziskās aizsardzības nodrošinājumu un iesniedz to VVD RDC kopā ar citiem dokumentiem licences vai reģistrācijas apliecības darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem saņemšanai. Tāpat attiecībā uz šiem 4. un 5. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem noteikumu projekts paredz pamatpasākumus, kurus operators nodrošina, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu jonizējošā starojuma avotiem, to pārvietošanu vai pazaudēšanu (noteikumu projekta 21. punkts):
- jonizējošā starojuma avotu uzglabā darba telpā vai īpaši noteiktā glabātavā, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu jonizējošā starojuma avotu uzglabāšanas vietai;
- vieta kontroles zonā, kur lieto vai uzglabā jonizējošā starojuma avotus, marķēta ar radiācijas brīdinājuma zīmi (radiācijas simbols un vārdi "RADIOAKTĪVIE MATERIĀLI");
- kontroles zona ir norobežota un notiek kontrolēta iekļūšana zonās un apakšzonās, ja nepieciešams, un izkļūšana no tām, kā arī ir nodrošināti tādi apstākļi, kas nepieļauj nepiederošu personu iekļūšanu zonās un apakšzonās;
- izstrādāta kārtība, kādā notiek iekļūšana kontroles zonā un izkļūšana no tās.
Savukārt citas noteikumu projekta prasības neattiecas uz šiem 4. un 5. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem, ievērojot to risku, ko šie avoti rada.
Vienlaikus aktualizētas fiziskās aizsardzības sistēmas prasības, nosakot piecus fiziskās aizsardzības elementus līdzšinējo četru vietā atbilstoši SAEA vadlīnijām par fizisko aizsardzību radioaktīvu materiālu lietošanā un glabāšanā (Security of Radioactive Material in Use and Storage and of Associated Facilities NSS-11-G (Rev, 1), 2019):
1. atturēšanas sistēma;
2. detektēšanas sistēma;
3. novērtēšanas sistēma;
4. aizkavēšanas sistēma;
5. reaģēšanas sistēma.
Paredzēts, ka operatora kontrolētajā zonā, kurā atrodas jonizējošā starojuma avots 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību nodrošinās apsardzes dienests. Noteikumu projekta izpratnē apsardzes dienests ir struktūra, kas nodrošina 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību, un uz kuru ir attiecināmas Apsardzes darbības likumā noteiktās prasības. Apsardzes dienests var būt atbilstoši Apsardzes darbības likumā noteiktajam regulējumam izveidots iekšējais drošības dienests vai apsardzes komersants, attiecīgi, apsardzes darbinieki var būt gan apsargājamā objekta iekšējās drošības dienesta darbinieki, gan apsardzes komersanta darbinieki. Apsardzes darbiniekiem, kas apsargā 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotu, ir nepieciešams apsardzes sertifikāts, kas iegūts apsardzes darbības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētais sertifikāts nepieciešams  ņemot vērā, ka jonizējošā starojuma avots potenciāli ir ļoti bīstams materiāls. Atbilstoši Apsardzes darbības likuma 1. panta 5. punktam  apsardzes sertifikāts ir – dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci apsardzes darbības jomā. Līdz ar to, apsardzes sertifikāts apliecina apsardzes darbinieku zināšanas un profesionālas iemaņas, kas ir nepieciešamas krīzes situācijā, kad jonizējošā starojuma avots ir apdraudēts, un no apsardzes darbinieku puses ir nepieciešama attiecīgas spējas reaģēt un pieņemt profesionālus lēmumus.  
Noteikumu projekta normās, kas noteic apsardzes darbību veikšanu, lai saglabātu konsekvenci ar pašlaik spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 508  lietoto  terminoloģiju, saglabāta un projektā lietota arī tāda terminoloģija, kas neatbilst Apsardzes darbības likumā lietotajai terminoloģijai. Ņemot vērā, ka kopš minēto noteikumu spēkā stāšanās (2002. gads) šo noteikumu izpratnē attiecīgā terminoloģija tiek piemērota un lietota, nav uzskatāms par lietderīgu šī projekta ietvaros to mainīt un  aizstāt ar citu.   
Papildus noteikumu projekts paredz fiziskās aizsardzības prasības radioaktīvo materiālu transportēšanai atbilstoši SAEA vadlīnijām par fizisko aizsardzību radioaktīvu materiālu transportēšanā (Security of Radioactive Material in Transport NSS-9-G (Rev, 1), 2020), nosakot, ka radioaktīvu materiālu saturošu paku transportēšanas drošības līmeņus nosaka pēc radioaktivitātes, ko satur paka:
paaugstinātas fiziskās aizsardzības drošības līmeni ievēro, ja paka satur radioaktīvu materiālu ar radioaktivitāti, kas pārsniedz lielumu 10D (šo noteikumu 1. pielikumā norādīti D sliekšņa lielumi) vai pārsniedz lielumu 3000A2 (kopējās radioaktivitātes limits A2 norādīts Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija noteikumos Nr.307 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus”);
ja 96.1. apakšpunktā minētie lielumi netiek pārsniegti, bet radioaktīvais materiāls pēc radioaktivitātes pārsniedz atļauto limitu izņēmuma pakai vai neatbilst rūpnieciskai pakai ar materiālu ar zemu īpatnējo radioaktivitāti (LSA-I) vai objektu ar virsmas nosmērētību (SCO-I), nodrošina pamatlīmeņa fiziskās aizsardzības drošība;
ja tiek pārvadātas izņēmuma pakas vai rūpnieciskas pakas ar materiālu ar zemu īpatnējo radioaktivitāti (LSA-I) vai objektu ar virsmas nosmērētību (SCO-I), nav nepieciešami atšķirīgi kontroles pasākumi papildus tiem, ko nosaka parastā pārvadājumu komercprakse.
Papildus, lai stiprinātu fizisko aizsardzības prasību radioaktīvo materiālu transportēšanai ievērošanu, kā viens no pamatlīmeņa fiziskās aizsardzības drošības līmeņa pasākumiem paredz operatora tiesības noteikt pārbaudi par personas, kura nodarbojas ar radioaktīvu materiālu pārvadāšanu, uzticamību. Minētā pārbaude, ja konkrētajā gadījumā tas nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām un operators to uzskata par pamatotu un nepieciešamu, var ietvert ziņu iegūšanu par konkrētās personas sodāmību no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs" (turpmāk – Sodu reģistrs). Operators ziņas par personas sodāmību no Sodu reģistra pieprasa un saņem izziņas veidā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sniedz un nosūta Sodu reģistrā iekļautās ziņas. Minēto izziņu operatoram var iesniegt pati par sevi arī konkrētā persona.
Noteikumu projekts aktualizē kompetenci apsardzes dienesta norīkošanā, nosakot, ka objektu, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avoti - kodolmateriāli, apsargā ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu norīkots apsardzes dienests.  Ar noteikuma projekta normu netiek paredzēts, ka spēku zaudē jau iepriekš norīkoti apsardzes dienesti, kas nodrošina objektu, kurā atrodas 1. kategorijas jonizējošā starojuma avoti - kodolmateriāli, apsardzi.