Anotācija (ex-ante)

Projekts nepieciešams regulas Nr. 2019/947 piemērošanai, kā arī aptver vairākus nacionālās kompetences jautājumus saistībā ar bezpilota gaisa kuģu lidojumiem. Bezpilota gaisa kuģu lidojumu nosacījumi atvērtajā un specifiskajā kategorijā pamatā ir noteikti regulā Nr. 2019/947, kā arī EASA izstrādātajos AMC. Regula Nr. 2019/947 ir piemērojama no 2020. gada 31. decembra.

[1] Regulas Nr. 2019/947 15. panta 1. punkts paredz, ka Eiropas Savienības DV ir tiesības paredzēt atšķirīgus bezpilota gaisa kuģu lidojumu nosacījumus, tos atvieglojot, ierobežojot vai aizliedzot. Minēto DV var īstenot, izveidojot UAS ģeogrāfiskās zonas drošības, drošuma, privātuma vai vides apsvērumu dēļ, ņemot vērā katras DV nacionālās intereses. Līdz ar to UAS ģeogrāfiskās zonas ir integrēta lidojumu noteikumu sastāvdaļa, kas DV noteiktās gaisa telpas daļās pieļauj atšķirīgus bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus, nekā tas noteikts regulā Nr. 2019/947 un projektā. Jāatzīmē, ka šobrīd AMC neietver pilnīgu regulējumu attiecībā uz Regulas Nr. 2019/947 15. pantu. Papildus nosacījumiem, kas aizliedz un ierobežo bezpilota gaisa kuģu lidojumus vai atvieglo attiecināmās prasības, var tikt noteiktas UAS ģeogrāfiskās zonas ar mērķi informēt par dažādiem apdraudējumiem un papildu riskiem, kā arī regulējumā noteiktajām prasībām, nenosakot papildu ierobežojumus (informatīvās UAS ģeogrāfiskās zonas), ko Noteikumi Nr. 429 šobrīd neparedz.

[2] Prasība pēc automātiskā signāla devēja (praksē – transpondera) līdz šim bija attiecināma visos gadījumos, kad lidojums ir augstumā virs 120 m un bezpilota gaisa kuģa masa ir lielāka par 4 kg, taču, ievērojot Eiropas Savienības līmeņa regulējumu, nepieciešams noteikt, ka turpmāk šī prasība attiecināma, balstoties uz risku novērtējumu.

[3] Šobrīd ir noteiktas minimālās distances no trešajām personām piederošiem īpašumiem (lidojumu pāri trešajām personām piederošam īpašumam veic ne zemāk kā 30 m augstumā no zemes vai ūdens virsmas un ne tuvāk kā 10 m no šķēršļa). Praksē ir secināts, ka tiesību norma dažkārt tiek interpretēta nepareizi, proti, ir gadījumi, kad trešās personas, kuru īpašumiem tiek pārlidots, sniedz sūdzības par tiesību normā minētā attāluma neievērošanu, kaut gan minēto attālumu personai nav iespējams precīzi identificēt.

[4] Attīstoties ar bezpilota gaisa kuģu sistēmām saistītām tehnoloģijām, arī bezpilota gaisa kuģi, kuru maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 250 g un kas ir rotaļlietas atbilstoši normatīvajiem aktiem par rotaļlietu drošuma noteikumiem, var radīt drošības riskus, tāpēc nav korekti noteikt, ka uz šādiem bezpilota gaisa kuģiem neattiecas UAS ģeogrāfiskajās zonās noteiktie ierobežojumi (izņemot UAS lidojumu aizliegumu).

[5] Bezpilota gaisa kuģu lidojumu tiesisko regulējumu nepieciešams papildināt ar UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanas, izveidošanas un pārvaldības kārtību. Pieteikumus UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanai, izmaiņām UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumos un to darbības izbeigšanai paredzēts veidot portālā, līdz ar to arī tas jānosaka tiesiskajā regulējumā. Nepieciešams izdalīt attiecināmo aeronavigācijas informāciju no pārējiem nosacījumiem un ierobežojumiem.

[6] Bezpilota gaisa kuģu lidojumu tiesisko regulējumu nepieciešams papildināt ar kārtību, kādā lidojumu piesaka, saskaņo un koordinē ar UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju – juridisku personu, kas saskaņo bezpilota gaisa kuģu lidojumus, saņem paziņojumus vai nodrošina informāciju par UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumiem saskaņā ar tai piešķirto lomu.

[1] Projektā iekļauti nosacījumi par informatīvajām UAS ģeogrāfiskās zonām (projekta 9. punkts, 9.4. un 36.4.4. apakšpunkts), norādot, ka šāda zona sniedz informāciju, nenosakot papildu ierobežojumus vai nosacījumus bezpilota gaisa kuģu lidojumiem.Informatīvā UAS ģeogrāfiskā zona neaizliedz UAS lidojumus. Tās mērķis ir informēt ekspluatantus, tālvadības pilotus un citas iesaistītās puses par konkrēta ekspluatanta plānotiem intensīviem lidojumiem (brīdināt par šiem apstākļiem). Tas atbilst regulas (ES) 2019/947  15. panta tvērumam attiecībā uz UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu lidojumu drošuma dēļ. Informatīvā zona paredzēta arī Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācija (EUROCAE) standartā ED-269 “Minimum Operational Performance Standard for UAS Geo-Fencing” (turpmāk – standarts ED-269), kas norādīts AMC par regulas (ES) 2019/947 15. panta 3. punktu. 
Projekta 10. punktā paredzētas arī atvieglojošās (9.1. apakšpunkts), ierobežojošās (9.2. apakšpunkts) un aizliedzošās (9.3. apakšpunkts) UAS ģeogrāfiskās zonas.  Katrā no tām var būt nianses attiecībā uz prasībām, piemēram, bezpilota gaisa kuģim un tā aprīkojumam, tālvadības pilota kvalifikācijai vai specifiskās kategorijas ekspluatācijas atļaujas nepieciešamībai. Ierobežojošā UAS ģeogrāfiskā zona ir ar mazāk stingru regulējumu nekā aizliedzošā UAS ģeogrāfiskā zona, tāpēc projekta 9.2.2.2. apakšpunktā noteikts, ka ierobežojošajā zonā nepieciešams nodrošināt atbilstību šai zonai noteiktajām prasībām. Savukārt aizliedzošajā UAS ģeogrāfiskajā zonā UAS lidojumi nav atļauti, izņemot gadījumus, kad UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājs ir norādījis izņēmumus, uz kuriem šis aizliegums netiek attiecināts.

[2] Projekta 5. punktā noteikts, ka Civilās aviācijas aģentūra var lemt par prasību bezpilota gaisa kuģi aprīkot ar automātisku signāla devēju, kas lidojuma laikā nodrošina iespēju gaisa satiksmes vadības sistēmai nepārtraukti noteikt tā atrašanās vietu, ja, pamatojoties uz Regulas Nr. 2019/947 11. pantā minēto risku novērtējumu, tiek secināts, ka ieviestie risku mazināšanas pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu ekspluatāciju pieņemami drošā līmenī. Šīs tiesību normas mērķis ir mazināt riskus un apdraudējumus civilās aviācijas drošumam un drošībai gadījumā, ja lidojuma laikā bezpilota gaisa kuģis zaudē vadāmību un kļūst nekontrolējams.

[3] Projekta 2. punkts paredz saglabāt principus par to, ka, veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi, pēc iespējas izvairās lidot pāri cilvēkiem, transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī dzīvniekiem, ēkām un inženierbūvēm un lidojumu pāri trešajām personām piederošam īpašumam veic, paredzot īsāko lidojumam nepieciešamo laiku un drošāko trajektoriju, vairs nenosakot konkrētas distances.

[4] Projektā svītrota norma par to, ka šie noteikumi neattiecas uz bezpilota gaisa kuģi, kuru maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 250 g un kas ir rotaļlietas atbilstoši normatīvajiem aktiem par rotaļlietu drošuma noteikumiem.

[5] Projektā saglabāta norma par to, ka tiesības ierosināt UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanu ir ne tikai projektā norādītajām institūcijām (projekta 21.1.-21.14. apakšpunkts), bet arī citām juridiskajām personām, papildinot šo normu ar nosacījumu, ka gadījumā, ja UAS ģeogrāfiskā zona atbilst projekta IV nodaļas tvērumam, personai ir pienākums sākotnēji vērsties pie attiecīgā projekta 21.1.-21.13. apakšpunktā minētā ierosinātāja. Šāds pienākums noteikts, lai šo procesu varētu pārskatāmi koordinēt, dodot arī citiem subjektiem tiesības ierosināt UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanu, tikai ne tiešā veidā, bet vēršoties pie citas kompetentās institūcijas. Piemēram, rīkojot skolas gājienu, skola vērstos pašvaldībā ar lūgumu ierosināt UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu uz gājiena (pasākuma) norises laiku. Projekta 21.15. apakšpunkts attiektos arī uz tādiem subjektiem, kuri varētu tikt dibināti nākotnē un kuriem būtu atbilstoša kompetence, lai pēc projekta pieņemšanas šādos gadījumos nebūtu nepieciešamības veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos.
Attiecībā uz projekta 21.15. apakšpunktā norādīto “citos gadījumos” kā piemēru var minēt situāciju, kurā pašvaldības policija vēlas ierosināt UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu tāda gadījuma dēļ, kas nav attiecināms uz projekta 23. punktā iekļautajiem gadījumiem, kad pašvaldības policijai ir tiesības pašai ierosināt UAS ģeogrāfiskās zonas izveidi. Līdz ar to pašvaldības policijai būtu jāvēršas pie citas noteikumu projekta 21. punktā norādītas kompetentās institūcijas.

Projekta 27.1. apakšpunktā paredzēts, ka virs Iekšlietu ministrijas un tās atsevišķu padotības iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajiem infrastruktūras objektiem var ierosināt noteikt UAS ģeogrāfiskās zonas horizontālā plaknē līdz 500 m no šiem objektiem, ja infrastruktūras objekts saistīts ar būtiskām valsts un sabiedrības drošības interesēm. Līdzīgs nosacījums iekļauts projekta 32.1. apakšpunktā attiecībā uz valsts drošības iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajiem infrastruktūras objektiem. Jēdzieni “būtisks” un “būtiskas intereses” ir lietoti dažādu jomu normatīvajos aktos. Atzīstams, ka “būtisks” ir īpaši svarīgs, vērā ņemams, ārpus ierastās kārtības. Iestādes, uz kurām attiecas projekta 27.1. un 32.1. apakšpunktā noteiktais regulējums, vislabāk spēs novērtēt, vai konkrēts infrastruktūras objekts ir saistīts ar būtiskām valsts un sabiedrības drošības interesēm. Projekta 27.1. un 32.1. apakšpunkts pēc būtības attiecas uz ilgtermiņa UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu. Savukārt Projekta 32.3. apakšpunktā ietvertais regulējums par UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanas ierosināšanu virs objektiem un vietām, kur tas nepieciešams valsts drošības interešu aizsardzībai, saistīts ar īstermiņa zonu noteikšanu, ja valsts drošības iestādes konstatē šādu nepieciešamību, un nav ierobežots ar priekšnosacījumu, ka attiecīgais objekts vai vieta ir valsts drošības iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā.

[6] Projekta V nodaļa paredz UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanas, izveidošanas un pārvaldības kārtību. Projekta 32. punktā noteikts, ka pieteikums UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanai, izmaiņām UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanai  tiek veidots portālā, izņemot gadījumus, ja paredzēts noteikt aizliegumus, ierobežojumus vai izvirzīt citus nosacījumus bezpilota gaisa kuģu un pilotējamās aviācijas lidojumiem.Ir plānoti atbilstoši grozījumi likumā “Par aviāciju”. Kamēr minētie grozījumi nav stājušies spēkā, noteikumu projekta 32. punktā norādītais pieteikums var tikt iesniegts Civilās aviācijas aģentūrā arī Administratīvā procesa likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, ja uz iesniedzēju attiecas minētā tiesību norma.
Pieteikumi aizliegumu, ierobežojumu vai citu nosacījumu noteikšanai bezpilota gaisa kuģu un vienlaikus pilotējamās aviācijas lidojumiem tiek sagatavoti un iesniegti atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 26 “Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība” prasībām. Šādā gadījumā gaisa telpas struktūras elementi tiek attēloti kā UAS ģeogrāfiskās zonas citu procesu ietvaros.

Projekta V nodaļā arī noteikts:
1) kāda informācija Civilās aviācijas aģentūrā jāiesniedz UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājam (juridiska persona, kura saskaņā ar projekta nosacījumiem ir tiesīga ierosināt UAS ģeogrāfiskās zonas noteikšanu, izveidošanu, grozīšanu un darbības izbeigšanu), lai iegūtu pieeju darbam portālā,
2)kāda informācija jānorāda pieteikumā UAS  ģeogrāfiskās zonas izveidošanai,
3)ka UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājs var noteikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu koordinācijas procedūru, par ko UAS ekspluatants ir informēts, piesakot lidojumu saskaņošanu. Koordinācija ir darbības, kas papildus saskaņošanai tiek veiktas tieši pirms lidojuma vai lidojumu sērijas uzsākšanas, lidojuma laikā vai tieši pēc lidojuma pabeigšanas,
4)pieteikuma UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanai iesniegšanas termiņš, kas saistīts ar UAS ģeogrāfiskās zonas paredzēto darbības termiņu, nosakot termiņu arī izmaiņu veikšanai UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos vai tās darbības izbeigšanai un paredzot, ka ārkārtas un neatliekamos gadījumos īslaicīgu ierobežojumu noteikšanai var neievērot projektā noteiktās prasības attiecībā uz pieteikuma iesniegšanas termiņu. Īslaicīgs ierobežojums projekta tvērumā ir tāds, kas radies ārkārtas vai neatliekamu gadījumu rezultātā. Ierobežojums tiks atcelts, tiklīdz būs novērsts vai beidzies gadījums, kura dēļ šāda zona tika izveidota,  
5)ka lēmumu par UAS ģeogrāfiskās zonas noteikšanu konkrētā termiņā, kas atkarīgs no tā, kāds ir UAS ģeogrāfiskās zonas paredzētais darbības termiņš, pieņem Civilās aviācijas aģentūra, vienlaikus nosakot, ka ārkārtas un neatliekamos gadījumos, kad tiek noteikti īslaicīgi ierobežojumi, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu (piemēram, masu nekārtību gadījumā) lēmumu pieņem Valsts policija, savukārt gadījumos, kas saistīti ar aviācijas meklēšanas un glābšanas nodrošināšanu, lēmumu pieņem Valsts robežsardzes Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Arī Civilās aviācijas aģentūrai paredzētas tiesības ārkārtas un neatliekamos gadījumos noteikt īslaicīgus ierobežojumus lidojumu drošuma un drošības nodrošināšanai,

6) pienākums UAS ģeogrāfiskās zonas ierosinātājam uzturēt aktuālu informāciju par UAS ģeogrāfisko zonu un pēc Civilās aviācijas aģentūras pieprasījuma veikt aktualizācijas novērtējumu.

Attiecībā uz UAS ģeogrāfisko zonu aktualitāti jāņem vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” laika periods, kurā Dabas aizsardzības pārvaldei ir pamats ierosināt projekta 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs mikroliegumiem, kuri izveidoti īpaši aizsargājamo putnu aizsardzībai, un to buferzonām, ir no 1. marta līdz 31. augustam, lai ierobežotu trokšņa līmeni un traucēšanu.

Projekta 15. punktā noteikts, ka gadījumā, ja paredzēts noteikt aizliegumus, ierobežojumus vai izvirzīt citus nosacījumus bezpilota gaisa kuģu un pilotējamās aviācijas lidojumiem, ievēro normatīvos aktus, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, augstumā līdz 914,4 metriem (3000 pēdām) virs vidējā jūras līmeņa paredzot nosacījumus arī bezpilota gaisa kuģu lidojumiem. 3000 metru virs jūras līmeņa augstuma robeža ir saistīta ar to, ka pilotējamā aviācijā no šī augstuma sāk pielietot metodi, kuru nevar sasaistīt ar regulas Nr. 2019/947 15. panta piemērošanai izmantotām augstuma noteikšanas metodēm, kur izmanto standartā ED-269 noteiktās metodes. Pilotējamā aviācijā augstumā no 3000 pēdām virs jūras līmeņa augstumu sāk mērīt nevis no vidējā jūras līmeņa vai zemes virsmas (šīs abas metodes izmanto standartā ED-269), bet lidojuma līmeņos. Mērot augstumu lidojuma līmeņos, atskaite tiek veikta no standarta atmosfēras spiediena (1013.25 hPa (hekto paskāli)), kas atkarībā no spiediena var atrasties zem vai virs vidējā jūras līmeņa vai zemes virsmas. Lidojuma līmeņa patiesais augstums virs jūras līmeņa vai zemes virsmas mainās un tiek noteikts, par atskaiti ņemot atmosfēras spiedienu, kas mainās.
Projekta 15. punkta tvērumā pieteikumi aizliegumu, ierobežojumu vai citu nosacījumu noteikšanai bezpilota gaisa kuģu un vienlaikus pilotējamās aviācijas lidojumiem tiek veidoti atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 26 “Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība” prasībām.

Turklāt projekta 15. punktā paredzēts, ka nosacījumus attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem gaisa telpas struktūras elementos, kas veidoti Latvijas Republikas gaisa telpā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, kā arī to aeronavigācijas informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību ir publicēta aeronavigācijas informācijas produktos un ietekmē bezpilota gaisa kuģu lidojumus, Latvijas gaisa satiksme transformē par UAS ģeogrāfiskajām zonām saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras lēmumu. Gaisa telpas struktūras elementi pamatā tiek veidoti pilotējamās aviācijas lidojumu drošumam augstumā no zemes vai ūdens virsmas un to augšējā robeža pārsniedz 120 m augstumu. Tie ir veidoti atbilstoši Eiropas Savienības un starptautisko tiesību normām un bez specifiskām aviācijas zināšanām to piemērošana ir sarežģīta. Tomēr tie ir saistoši arī bezpilota gaisa kuģu lidojumiem. Lai gaisa telpas struktūras elementus padarītu saprotamus tālvadības pilotiem, iepriekš norādītajā augstumā tie tiks transformēti par UAS ģeogrāfiskajām zonām, vienlaikus saglabājot gaisa telpas struktūras elementā paredzētos nosacījumus.

Projekta 69. punkts paredz, ka Civilās aviācijas aģentūra sadarbībā ar gaisa telpas struktūras elementu, kas izveidoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, pārvaldītājiem līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtē un nodrošina gaisa telpas struktūras elementos ietvertās informācijas  transformēšanu UAS ģeogrāfiskās zonas formātā.

Projekta 72. punktā noteikti bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežojumi, ja līdz 2024. gada 31. decembrim nosacījumi attiecībā uz bezpilota  gaisa kuģu lidojumiem gaisa telpas struktūras elementos nav transformēti par UAS ģeogrāfiskajām zonām saskaņā ar projekta 16. punktu.

Projekta 18. punktā paredzēts, ka, lai nodrošinātu sistēmisku, vienveidīgu un samērīgu pieeju UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanai, Civilās aviācijas aģentūra konsultējas ar gaisa telpas lietotājiem, bezpilota gaisa kuģu jomas nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, kam uzticēta uzraudzības funkcija bezpilota gaisa kuģu jomā.

Projekts paredz arī to, ka Civilās aviācijas aģentūra un Latvijas gaisa satiksme veic savstarpēju automātisku ar UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanu, izmaiņu veikšanu UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumos un to darbības izbeigšanu saistītās informācijas apmaiņu digitālā formātā (projekta 49. punkts). Civilās aviācijas aģentūra un Latvijas gaisa satiksme par to noslēdz attiecīgu vienošanos.

[7] Projekta VII. nodaļa paredz kārtību, kādā lidojumu piesaka, saskaņo un koordinē ar UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju, nosakot:
1) to, ka UAS ģeogrāfiskajā zonā tiek publicēti UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumi, tostarp termiņš bezpilota gaisa kuģu lidojumu pieteikuma saskaņošanai, kā arī informācija par koordinācijas procedūru, ja attiecināms, un UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāja kontaktinformācija,
2)pienākumu UAS ekspluatantam un UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītājam  reģistrēt portālā informāciju par bezpilota gaisa kuģu lidojumu pieteikumiem un saskaņojumiem (projekta 51. punkts). Šo nosacījumu var piemērot tām UAS ģeogrāfiskajām zonām, kas noteiktas saskaņā ar projektu.

Pamatojoties uz projekta 73. punktu, šāds pienākums ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra. Pirms šī termiņa to var īstenot, taču prasība nav obligāta. Šāds nosacījums saistīts ar to, ka UAS ģeogrāfisko zonu, kas ietekmē pilotējamo aviāciju, noteikšanai nepieciešams ilgāks laiks.  Civilās aviācijas aģentūrai ar katru UAS ģeogrāfisko zonu pārvaldītāju ir paredzētas konsultācijas par jaunajiem UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanas nosacījumiem, pirms tās tiek ietvertas jaunajā sistēmā.

Projekta 59. punkts paredz, ka projekta 53. punktā noteiktās prasības izpildei var izmantot arī citas informācijas sistēmas, ja tiek izpildīti noteiktie nosacījumi. Jāatzīmē, ka šis nav lidojumu saskaņošanas pakalpojums Komisijas 2021. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) 2021/664 par “U-space” tiesisko regulējumu izpratnē. Bezpilota gaisa kuģa lidojuma pieteikumu iesniedz portālā reģistrēts UAS ekspluatants, tā pilnvarotais pārstāvis vai norīkotais tālvadības pilots, nosakot arī pieteikumā norādāmo informāciju. 
Tiek noteikts termiņš, kādā UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītājam ir pienākums sniegt atbildi, kā arī pienākums norādīt pieņemto lēmumu. Ja pieteikums nav saskaņots, pārvaldītājam rakstiski digitālā formātā jāsniedz atteikuma pamatojums saskaņā ar UAS ģeogrāfiskās zonas un lidojumu koordinācijas procedūru nosacījumiem;
Ja saskaņotu lidojumu paredzēts veikt ģeogrāfiskajā zonā, kas izveidota ar mērķi nodrošināt pilotējamās aviācijas lidojumu drošumu, UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītājs lidojumu koordinē saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātu koordinācijas procedūru.
Informācija par lidojumu pieteikumiem un pieņemtajiem lēmumiem portālā tiek glabāta ne mazāk kā divus gadus, norādot personu (institūciju) loku, kam tā ir pieejama.

Ievērojot Informācijas atklātības likuma 10. panta otrajā daļā noteikto, ka, ievērojot labas pārvaldības principu, iestāde pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai, savukārt minētā panta 2.¹ daļa noteic, ka vispārpieejamai informācijai, ko ievieto internetā, iestāde pēc savas iniciatīvas, ja tas ir lietderīgi, nodrošina piekļuvi atvērto datu veidā kopā ar informācijas metadatiem, Civilās aviācijas aģentūra izvērtēs iespēju informāciju par UAS ģeogrāfiskajām zonām publicēt atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā.