Anotācija (ex-ante)

Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā Eiropas reģionālā attīstības fonda projektā „Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” Nr.2.2.1.1./19/I001 tiek pilnveidota Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma, kurā iestrādātais tehniskais risinājums ļaus optimizēt un modernizēt eksāmenu norises procesu vairākās tā daļās – reģistrējoties eksāmeniem, tos kārtojot, saņemot pārbaudes rezultātu u.c., kā arī nodrošinās iespēju plašāk izmantot informācijas sistēmu eksāmenu norisē.
 

Projekts paredz izmaiņas saistībā ar izglītojamo pieteikšanos un reģistrāciju eksāmeniem. Eksāmeniem par pamatizglītības ieguvi, izglītojamos informācijas sistēmā pieteiks izglītības iestāde, bet izglītojamie, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, informācijas sistēmā atzīmēs vispārējās vidējās izglītības eksāmenus, kurus viņi vēlēsies kārtot. Izglītības iestādei būs pienākums pārbaudīt, vai visi izglītojamie pieteikušies kārtot eksāmenus.
Lai izglītojamie, kā arī izglītības iestāde varētu savlaicīgi uzsākt gatavošanos eksāmeniem, projekts paredz, ka eksāmena programmā tiks publicēts vērtēšanas saturs jeb sasniedzamo rezultātu veids un grupa; satura moduļi; izziņas darbības līmeņi, kā arī vērtēšanas kārtība un kritēji jeb eksāmena daļu īpatsvars un izpildei paredzētais laiks,  vispārīgu prasmju un prasmju grupu snieguma līmeņu apraksti, uzdevumu vērtēšanas kritēriji, kā arī nosaukti palīglīdzekļi, kurus atļauts izmantot eksāmena laikā. 
Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” paredz, ka eksāmenus var kārtot vairākos līmeņos, un nosaka, vismaz kādā līmenī  eksāmens jākārto. Projekts paredz, ka izglītojamais eksāmenu mācību priekšmetā, kuru iespējams kārtot vairākos līmeņos, attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot tikai vienā līmenī – vispārīgajā vai optimālajā, vai augstākajā, lai būtu iespējams eksāmenu norises laikus ieplānot pēc iespējas īsākā laika periodā mācību gada beigās. Tā kā eksāmenā nevar pārbaudīt visus standartā iekļautos sasniedzamos rezultātus, lai pārliecinātos, ka izglītojamais sagatavojies kārtot eksāmenu, projekts paredz, ka izglītojamajiem, ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms eksāmena norises jāpievieno eksāmena piekļuves materiāli, kas norādīti eksāmena programmā, un attiecīgais mācību priekšmeta skolotājs informācijas sistēmā tos apstiprina.
Atšķirībā no noteikumiem Nr. 335, projekts nosaka, ka eksāmena norisē iesaistītās personas tiek atzīmētas informācijas sistēmā un tajā šīs personas apliecina, ka iepazinušies ar saviem pienākumiem. Atšķirībā no noteikumiem Nr. 335 projekts paredz arī eksāmena praktiskās daļas norisi. Projekts nosaka, ka izglītības iestāde vai izglītības pārvalde norīko praktiskās daļas vadītāju un novērotāju. Eksakto mācību priekšmetos eksāmenos paredzēts pārbaudīt izglītojamo praktisko darbību prasmes.
Eksāmenu mutvārdu daļas norisē galvenā atšķirība no noteikumu Nr. 335 regulējuma ir tā, ka izglītojamo atbildes tiek augšuplādētas informācijas sistēmā, attiecīgi nebūs jāiegādājas lieki datu nesēji vai jāizmanto pasta pakalpojumi, lai nosūtītu izglītojamo atbildes Valsts izglītības satura centram (turpmāk – centrs). Centrs uzreiz pēc eksāmena norises saņems izglītojamo atbildes un varēs nodrošināt vērtēšanu. Mutvārdu daļas vērtētājs izglītojamo vērtējumu neprotokolēs, bet gan uzreiz ievadīs informācijas sistēmā, tā paātrinot vērtēšanas procesu.
Lai nodrošinātu informācijas neizpaušanu pirms eksāmena norises, daļa eksāmena materiālu (rakstu daļas darba burtnīca, atbilžu lapas) tiks nosūtītas slēgtās polimēra aploksnēs atbilstoši pieteikto izglītojamo skaitam, daļa eksāmenu materiālu (mutvārdu daļas uzdevumi, rakstu daļas temati u.c.) tiks piegādāti, izmantojot informācijas sistēmu.
Projekts nosaka nepieciešamo eksāmena telpu iekārtojumu, atšķirībā no noteikumiem Nr. 335 projekts paredz, ka telpā nepieciešama arī datortehnika un interneta pieslēgums izglītojamo reģistrēšanai informācijas sistēmā. Izglītības iestādei jānodrošina nepieciešamie resursi eksāmenu praktiskās daļas norisei, jāsagatavo telpa, kurā eksāmens var notikt tiešsaistē.
No 2022./2023.mācību gada tiks īstenota pakāpeniska pāreja uz augstākā līmeņa valsts pārbaudes darbu īstenošanas tiešsaistē. Lai kārtotu eksāmenu, katram skolēnam būs nepieciešams vismaz viens dators ar interneta pieslēgumu.
Attiecībā uz datortehnikas pieejamību, analizējot Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datus, redzams, ka kopējo datorvienību skaits visās vidējās izglītības iestādēs saskaņā ar datiem pārsniedz 20 490 datorvienības. Sadarbībā ar pašvaldībām plānots līdz 2022.gada decembrim īstenot konsultāciju procesu par augstākā līmeņa eksāmenu norisi un šajā procesā identificēt izglītības iestādes ar nepietiekamu datorvienību skaitu, lai koordinēti tās vienas pašvaldības ietvaros varētu izmantot. Tāpat centrs plāno sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot digitālo bibliotēku izveides ieceri, kas ļaus būtiski kāpināt digitālo ierīču pieejamību Latvijas izglītības sistēmā, no 2022.gada rudens nodrošinot regulāras piegādes datortīkla izveides nepieciešamībai izglītības iestādēs.
Attiecībā uz interneta pakalpojumu stabilitāti skaidrojam, ka ir veikti pētījumi par interneta ātrumu un pieejamību izglītības iestādēs. Augstākie riski šobrīd nosakāmi izglītības iestādēs ar lielu eksāmenu kārtotāju skaitu, un izpētot izglītības iestāžu iepriekšējo gadu pieredzi attiecībā uz dalību mācību priekšmetu olimpiādēs, tiek rekomendēts attīstīt arī mobilā interneta pieejamību eksāmenu norises dienās, veidojot alternatīvu datu pārraides tīklu iespējamību. Vienlaikus centrs izstrādās un līdz 2022.gada decembra beigām publicēs arī nosacījumus par eksāmena kārtošanu, piešķiramajiem laika limitiem attiecībā uz situācijām, kurās izglītības iestāde pilnībā paliek bez elektroenerģijas padeves vai interneta pieslēguma.
Organizējot valsts pārbaudes darbu norisi tiešsaistē, tiek ņemts vērā izglītības iestāžu esošās infrastruktūras - datoru un interneta - nodrošinājums, kā arī iespējamais valsts pārbaudes darbu saturs. Pāreja uz valsts pārbaudes darbu veikšanu tiešsaistē notiks pakāpeniski. 2022./2023.mācību gadā iecerēts, ka tiešsaistē notiks valodu eksāmenu mutvārdu daļa  - izglītojamie informācijas sistēmā saņems mutvārdu daļas uzdevumus, savukārt vērtētājs varēs veikt vērtējumu fiksēšanu. Tiešsaistē pirmajā gadā plānots pildīt tikai tos augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmenus, kuros veikšanai nav nepieciešamas īpašas datorprasmes (valodu un sociālo jomu mācību priekšmetu valsts pārbaudes darbi). Katru gadu eksāmenu skaits, kas tiks veikts tiešsaistē, tiks palielināts atbilstoši izglītības iestāžu infrastruktūrai un izglītojamo skaitam, kas piedalās valsts pārbaudes darbā.
Eksāmenu vērtēšanu sadarbībā ar izglītības pārvaldēm nodrošina centrs, kurš atbilstoši pieteikto eksāmenu kārtotāju skaitam nosaka nepieciešamo vērtētāju skaitu un piesaista vērtētājus, kas atbilst projektā minētajiem kritērijiem.
Projekts paredz eksāmenu norisē izmanto informācijas sistēmu, kurā apstrādājamos personu datus, to apjomu, glabāšanas termiņus un personas datu dzēšanas nosacījumus nosaka Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumi Nr. 117 “Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi”, tādējādi datu apstrādes mērķis atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (turpmāk – Regula) izriet no tā, ka datu par izglītojamo vērtējumiem apstrāde ir pamatojama ar uzdevumu, ko sistēmas pārzinis veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, lai veiktu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu.
Izmantojot informācijas sistēmas tehniskos risinājumus, eksāmenu norise būs ērtāka un pieejamāka. Ar projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs noteikumi Nr. 335.