25-TA-618: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izstrādāts saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4. panta 21. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai izveidotu efektīvu invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības sistēmu, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (turpmāk – Regula Nr. 1143/2014) noteiktos Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumus attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Eiropas Savienībai, un regulējot citas invazīvas sugas, kas nav identificētas kā sugas, kas rada bažas Eiropas Savienībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumu projektā lietotais termins "invazīva suga" atbilst Regulā Nr. 1143/2014 lietotajam terminam "invazīva svešzemju suga". Jebkura invazīva suga ir svešzemju, savukārt ne visas svešzemju sugas jaunajā teritorijā ir ar invazīvu ietekmi.
Invazīvās sugas ir dzīvnieku un augu sugas, kas nav raksturīgas konkrētajai teritorijai, tās izplatās ļoti strauji, tām nav dabisko ienaidnieku, tās dominē un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvās sugas ir nopietns drauds gan bioloģiskajai daudzveidībai, dabiskajām ekosistēmām, tās var radīt būtisku kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un ekonomiku.
Noteikumu projekta nosaukums veidots, balstoties uz Regulas Nr. 1143/2014 nodaļu sadalījumu – ar profilaksi saprotot ierobežojumus, atļaujas un invazīvu sugu ienākšanas un izplatīšanās ceļu samazināšanu, savukārt – ar pārvaldību saprotot agrīnu atklāšanu un plaši izplatījušos sugu pārvaldību. Balstoties uz Regulas Nr. 1143/2014 definīcijām, pārvaldība (līdz minimumam samazinot ietekmi uz blakus sugām un to dzīvotnēm) sevī ietver vairākas darbības:
- izskaušanu – invazīvas sugas populācijas pilnīgu un pastāvīgu iznīcināšanu, kas tiek veikta sugas agrīnas atklāšanas gadījumā, kad īpatņu skaits ir neliels;
- populācijas kontroli – darbības, ko piemēro invazīvas sugas populācijai, ar mērķi pēc iespējas samazināt indivīdu skaitu tā, lai, nespējot sugu izskaust, līdz minimumam samazinātu tās invazīvo spēju un kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēku veselību vai ekonomiku;
- ierobežošanu – jebkurus pasākumus, kuru mērķis ir radīt barjeras, kas līdz minimumam samazina invazīvas svešzemju sugas populācijas izkliedēšanas un izplatīšanās risku ārpus skartās teritorijas.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 4. pantu ar īstenošanas regulām tiek pieņemts un papildināts saraksts ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai (turpmāk – ES saraksts):
- daļa no ES sarakstā iekļautajām sugām, Latvijā jau atrodas un ir plaši izplatījušās savvaļā – tās ir sugas, kuru populācija ir pārdzīvojusi naturalizācijas posmu, kurā tās kļūst par pašpietiekamu populāciju, un ir izplatījušās, ieņemot lielu daļu no iespējamā areāla, kurā tās spēj izdzīvot un vairoties, piemēram latvānis, puķu sprigane;
- daļa no ES sarakstā iekļautajām sugām, ja nākotnē iekļūs Latvijā, var iedzīvoties un sākt nekontrolēti izplatīties, jo svešzemju sugām Latvijā var nebūt dabisko ienaidnieku;
- daļai no ES sarakstā iekļautajām sugām nav Latvijā piemēroti klimatiskie apstākļi un tās neizdzīvos.
Ja nepieciešams rosināt iekļaut ES sarakstā svešzemju sugas, to var darīt Pārvalde vai Dienests.
Ir invazīvas sugas (gan jau sastopamas Latvijā, gan vēl nesastopamas, bet tām ir augsta iespējamība nākotnē ienākt), tomēr ES sarakstā tās nav iekļautas (piemēram, sugas dabiskais izplatības areāls ietilpst ES teritorijā – kā Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris gadījumā). Tāpēc ir nepieciešams Latvijas invazīvo sugu saraksts (turpmāk – Latvijas saraksts), kurā neiekļauj sugas, kas jau ir iekļautas ES sarakstā.
Pēc izplatības izšķir plaši izplatītas invazīvas sugas un valstī tikko ienākušas sugas agrīnā invāzijas stadijā.
Plaši izplatītas invazīvas sugas nozīmē, ka to pilnīga iznīcināšana tuvākajā nākotnē (nākamie 5 gadi) nav iespējama, tomēr šīs sugas ir iespējams ierobežot, nepieļaujot to tālāku izplatību. Pasākumi plaši izplatītām invazīvām sugām primāri būtu jāveic Natura 2000 teritorijās un ĪADT, kur šo sugu negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību ir visievērojamākā. Citās teritorijās zemes īpašniekam plaši izplatīta suga ir jāierobežo, lai, nespējot sugu izskaust pilnībā, līdz minimumam samazinātu tās invazīvo spēju un kaitīgo ietekmi un samazinātu populācijas izkliedēšanas un izplatīšanās risku.
Pārvaldības pasākumi tikko ienākušām sugām agrīnā invāzijas stadijā ir stingrāki. Agrīni ienākušas sugas relatīvi īsā laikposmā jācenšas iznīcināt pilnībā jeb izskaust, prasot ātrāku iestāžu un zemes īpašnieka, lietotāja vai tiesiskā valdītāja rīcību un sadarbību.
Neatkarīgi no sugu izplatības mēroga vai spējas iedzīvoties, Latvijai jānodrošina Regulas Nr. 1143/2014 nosacījumi ES sarakstā iekļautajām sugām – 7. panta ierobežojumi visām sugām, 17. panta ātra izskaušana sugām agrīnā invāzijas stadijā, 19. panta pārvaldības pasākumi plaši izplatītām sugām tās izskaužot, kontrolējot vai ierobežojot, lai līdz minimumam samazinātu sugas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un cilvēku veselību vai ekonomiku, kā arī profilakses un uzraudzības pasākumi visām sugām.
Pasākumi atšķiras augu un dzīvnieku sugām, atkarībā no sugas ekoloģijas, izplatības mēroga u.c. faktoriem, taču Regula Nr. 1143/2014 pārvaldības, profilakses un uzraudzības pasākumus nosaka vispārīgi. Latvijā pienākumi invazīvo sugu pārvaldībā saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikto ir sadalīti starp iestādēm, pēc iespējas ietverot jaunās funkcijas esošā budžeta ietvaros. Lai nodrošinātu vienotu pieeju Regulā Nr. 1143/2014 minēto pienākumu izpildei, nepieciešams noteikumu projekts "Invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi".
Regula Nr. 1143/2014 nosaka, ka plaši izplatītu sugu pārvaldības pasākumiem jābūt efektīviem, lai sugas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un uz cilvēku veselību vai ekonomiku samazinātu līdz minimumam. Agrīnas invāzijas gadījumā pēc invazīvas sugas īpatņa vai īpatņu klātbūtnes apstiprināšanas vidē, pirms suga ir plaši izplatījusies, invazīvas sugas atradne ir jāiznīcina pilnībā – jāizskauž, ja neiestājas Regulas Nr. 1143/2014 18. panta nosacījumi, kas pieļauj neveikt ātru izskaušanu. Ātru izskaušanu īpaši būtiski piemērot:
a) jebkurai ES saraksta sugai, kuras klātbūtne valsts teritorijā vai teritorijas daļā iepriekš nebija zināma;
b) jebkurai ES saraksta sugai, atkārtotas parādīšanās gadījumā valsts teritorijā vai teritorijas daļā pēc tam, kad ir veikta šīs sugas izskaušana.
Noteikumu projekta 2. punkts nosaka kompetentās iestādes un to funkcijas. Šāda redakcija turpmākajā noteikumu tekstā ļauj konsekventi atsaukties uz kompetentajām iestādēm, atsaucoties tikai uz tām funkcijām, kas noteiktas 2. punktā. Lai tekstā izvairītos no atkārtošanās, iestāžu mākslīgas funkciju sadrumstalošanas vai funkciju mākslīgas dublēšanas, kompetentās iestādes invazīvo sugu jomā ir sadalītas pa sugu grupām, noteikumu projekta redakcijā pievienojot funkcijas, jo dažādām iestādēm funkcijas var atšķirties.
Invazīvās sugas ir dzīvnieku un augu sugas, kas nav raksturīgas konkrētajai teritorijai, tās izplatās ļoti strauji, tām nav dabisko ienaidnieku, tās dominē un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvās sugas ir nopietns drauds gan bioloģiskajai daudzveidībai, dabiskajām ekosistēmām, tās var radīt būtisku kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un ekonomiku.
Noteikumu projekta nosaukums veidots, balstoties uz Regulas Nr. 1143/2014 nodaļu sadalījumu – ar profilaksi saprotot ierobežojumus, atļaujas un invazīvu sugu ienākšanas un izplatīšanās ceļu samazināšanu, savukārt – ar pārvaldību saprotot agrīnu atklāšanu un plaši izplatījušos sugu pārvaldību. Balstoties uz Regulas Nr. 1143/2014 definīcijām, pārvaldība (līdz minimumam samazinot ietekmi uz blakus sugām un to dzīvotnēm) sevī ietver vairākas darbības:
- izskaušanu – invazīvas sugas populācijas pilnīgu un pastāvīgu iznīcināšanu, kas tiek veikta sugas agrīnas atklāšanas gadījumā, kad īpatņu skaits ir neliels;
- populācijas kontroli – darbības, ko piemēro invazīvas sugas populācijai, ar mērķi pēc iespējas samazināt indivīdu skaitu tā, lai, nespējot sugu izskaust, līdz minimumam samazinātu tās invazīvo spēju un kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēku veselību vai ekonomiku;
- ierobežošanu – jebkurus pasākumus, kuru mērķis ir radīt barjeras, kas līdz minimumam samazina invazīvas svešzemju sugas populācijas izkliedēšanas un izplatīšanās risku ārpus skartās teritorijas.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 4. pantu ar īstenošanas regulām tiek pieņemts un papildināts saraksts ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai (turpmāk – ES saraksts):
- daļa no ES sarakstā iekļautajām sugām, Latvijā jau atrodas un ir plaši izplatījušās savvaļā – tās ir sugas, kuru populācija ir pārdzīvojusi naturalizācijas posmu, kurā tās kļūst par pašpietiekamu populāciju, un ir izplatījušās, ieņemot lielu daļu no iespējamā areāla, kurā tās spēj izdzīvot un vairoties, piemēram latvānis, puķu sprigane;
- daļa no ES sarakstā iekļautajām sugām, ja nākotnē iekļūs Latvijā, var iedzīvoties un sākt nekontrolēti izplatīties, jo svešzemju sugām Latvijā var nebūt dabisko ienaidnieku;
- daļai no ES sarakstā iekļautajām sugām nav Latvijā piemēroti klimatiskie apstākļi un tās neizdzīvos.
Ja nepieciešams rosināt iekļaut ES sarakstā svešzemju sugas, to var darīt Pārvalde vai Dienests.
Ir invazīvas sugas (gan jau sastopamas Latvijā, gan vēl nesastopamas, bet tām ir augsta iespējamība nākotnē ienākt), tomēr ES sarakstā tās nav iekļautas (piemēram, sugas dabiskais izplatības areāls ietilpst ES teritorijā – kā Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris gadījumā). Tāpēc ir nepieciešams Latvijas invazīvo sugu saraksts (turpmāk – Latvijas saraksts), kurā neiekļauj sugas, kas jau ir iekļautas ES sarakstā.
Pēc izplatības izšķir plaši izplatītas invazīvas sugas un valstī tikko ienākušas sugas agrīnā invāzijas stadijā.
Plaši izplatītas invazīvas sugas nozīmē, ka to pilnīga iznīcināšana tuvākajā nākotnē (nākamie 5 gadi) nav iespējama, tomēr šīs sugas ir iespējams ierobežot, nepieļaujot to tālāku izplatību. Pasākumi plaši izplatītām invazīvām sugām primāri būtu jāveic Natura 2000 teritorijās un ĪADT, kur šo sugu negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību ir visievērojamākā. Citās teritorijās zemes īpašniekam plaši izplatīta suga ir jāierobežo, lai, nespējot sugu izskaust pilnībā, līdz minimumam samazinātu tās invazīvo spēju un kaitīgo ietekmi un samazinātu populācijas izkliedēšanas un izplatīšanās risku.
Pārvaldības pasākumi tikko ienākušām sugām agrīnā invāzijas stadijā ir stingrāki. Agrīni ienākušas sugas relatīvi īsā laikposmā jācenšas iznīcināt pilnībā jeb izskaust, prasot ātrāku iestāžu un zemes īpašnieka, lietotāja vai tiesiskā valdītāja rīcību un sadarbību.
Neatkarīgi no sugu izplatības mēroga vai spējas iedzīvoties, Latvijai jānodrošina Regulas Nr. 1143/2014 nosacījumi ES sarakstā iekļautajām sugām – 7. panta ierobežojumi visām sugām, 17. panta ātra izskaušana sugām agrīnā invāzijas stadijā, 19. panta pārvaldības pasākumi plaši izplatītām sugām tās izskaužot, kontrolējot vai ierobežojot, lai līdz minimumam samazinātu sugas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un cilvēku veselību vai ekonomiku, kā arī profilakses un uzraudzības pasākumi visām sugām.
Pasākumi atšķiras augu un dzīvnieku sugām, atkarībā no sugas ekoloģijas, izplatības mēroga u.c. faktoriem, taču Regula Nr. 1143/2014 pārvaldības, profilakses un uzraudzības pasākumus nosaka vispārīgi. Latvijā pienākumi invazīvo sugu pārvaldībā saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikto ir sadalīti starp iestādēm, pēc iespējas ietverot jaunās funkcijas esošā budžeta ietvaros. Lai nodrošinātu vienotu pieeju Regulā Nr. 1143/2014 minēto pienākumu izpildei, nepieciešams noteikumu projekts "Invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi".
Regula Nr. 1143/2014 nosaka, ka plaši izplatītu sugu pārvaldības pasākumiem jābūt efektīviem, lai sugas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un uz cilvēku veselību vai ekonomiku samazinātu līdz minimumam. Agrīnas invāzijas gadījumā pēc invazīvas sugas īpatņa vai īpatņu klātbūtnes apstiprināšanas vidē, pirms suga ir plaši izplatījusies, invazīvas sugas atradne ir jāiznīcina pilnībā – jāizskauž, ja neiestājas Regulas Nr. 1143/2014 18. panta nosacījumi, kas pieļauj neveikt ātru izskaušanu. Ātru izskaušanu īpaši būtiski piemērot:
a) jebkurai ES saraksta sugai, kuras klātbūtne valsts teritorijā vai teritorijas daļā iepriekš nebija zināma;
b) jebkurai ES saraksta sugai, atkārtotas parādīšanās gadījumā valsts teritorijā vai teritorijas daļā pēc tam, kad ir veikta šīs sugas izskaušana.
Noteikumu projekta 2. punkts nosaka kompetentās iestādes un to funkcijas. Šāda redakcija turpmākajā noteikumu tekstā ļauj konsekventi atsaukties uz kompetentajām iestādēm, atsaucoties tikai uz tām funkcijām, kas noteiktas 2. punktā. Lai tekstā izvairītos no atkārtošanās, iestāžu mākslīgas funkciju sadrumstalošanas vai funkciju mākslīgas dublēšanas, kompetentās iestādes invazīvo sugu jomā ir sadalītas pa sugu grupām, noteikumu projekta redakcijā pievienojot funkcijas, jo dažādām iestādēm funkcijas var atšķirties.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Sugu vērtēšana iekļaušanai sarakstā
Invazīvās sugas ir viens no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē[1], tām ir nozīmīga negatīva ietekme arī uz attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un var būt negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai ekonomiku[2].
ES sarakstā iekļautajām sugām profilakses un pārvaldības pasākumi ir jāpiemēro obligāti. Sugām, kam Latvijā ir invazīva ietekme, bet, kas nav iekļautas ES sarakstā, tas būtu vēlams. Pasākumu neveikšana rada kumulatīvās izmaksas, kas ilgtermiņā var pieaugt daudzas reizes, salīdzinot ar pasākumu izmaksām[3], neatkarīgi no tā vai suga iekļauta ES sarakstā vai Latvijas sarakstā. Neveicot svešzemju sugas riska analīzi, nav iespējams sugu atzīt par invazīvu un sniegt priekšlikumu tās iekļaušanai ES sarakstā vai iekļaut Latvijas sarakstā, kā arī noteikt sugai pārvaldības pasākumus. ES sarakstā jau iekļautās sugas ir jānovērtē, lai noteiktu sugas spējas izdzīvot un iespējamo negatīvo ietekmi Latvijas dabā (ir daudzas sugas, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos nevar izdzīvot), kā arī nepieciešamību piemērot turpmākos pārvaldības pasākumus. Pārvaldības ("pārvaldība" – rīcība, kuras mērķis ir invazīvas svešzemju sugas populācijas izskaušana, kontrole vai ierobežošana, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz citām sugām un to dzīvotnēm[4]) pasākumus nepiemēro, ja suga Latvijā savvaļā nevar izdzīvot, bet turpina piemērot Regulas Nr. 1143/2014 7. panta ierobežojumus.
Ņemot vērā, ka profilakse ir vēlamāka un izmaksu ziņā lietderīgāka nekā reaģēšana uz notikušu faktu, prioritāri būtu jāiekļauj sarakstā tādas invazīvas sugas, kuras vēl nav sastopamas teritorijā vai kuru invāzija ir agrīnā stadijā, kā arī jāiekļauj sarakstā tādas invazīvas sugas, kuras varētu radīt visnozīmīgāko kaitīgo ietekmi.
[1] https://www.cbd.int/invasive/target6IAS
[2] Regula Nr. 1143/2014 4. pants
[3] "Managing biological invasions: the cost of inaction" https://link.springer.com/article/10.1007/s10530-022-02755-0
[4] Regula Nr. 1143/2014 3. pants
Invazīvās sugas ir viens no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē[1], tām ir nozīmīga negatīva ietekme arī uz attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un var būt negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai ekonomiku[2].
ES sarakstā iekļautajām sugām profilakses un pārvaldības pasākumi ir jāpiemēro obligāti. Sugām, kam Latvijā ir invazīva ietekme, bet, kas nav iekļautas ES sarakstā, tas būtu vēlams. Pasākumu neveikšana rada kumulatīvās izmaksas, kas ilgtermiņā var pieaugt daudzas reizes, salīdzinot ar pasākumu izmaksām[3], neatkarīgi no tā vai suga iekļauta ES sarakstā vai Latvijas sarakstā. Neveicot svešzemju sugas riska analīzi, nav iespējams sugu atzīt par invazīvu un sniegt priekšlikumu tās iekļaušanai ES sarakstā vai iekļaut Latvijas sarakstā, kā arī noteikt sugai pārvaldības pasākumus. ES sarakstā jau iekļautās sugas ir jānovērtē, lai noteiktu sugas spējas izdzīvot un iespējamo negatīvo ietekmi Latvijas dabā (ir daudzas sugas, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos nevar izdzīvot), kā arī nepieciešamību piemērot turpmākos pārvaldības pasākumus. Pārvaldības ("pārvaldība" – rīcība, kuras mērķis ir invazīvas svešzemju sugas populācijas izskaušana, kontrole vai ierobežošana, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz citām sugām un to dzīvotnēm[4]) pasākumus nepiemēro, ja suga Latvijā savvaļā nevar izdzīvot, bet turpina piemērot Regulas Nr. 1143/2014 7. panta ierobežojumus.
Ņemot vērā, ka profilakse ir vēlamāka un izmaksu ziņā lietderīgāka nekā reaģēšana uz notikušu faktu, prioritāri būtu jāiekļauj sarakstā tādas invazīvas sugas, kuras vēl nav sastopamas teritorijā vai kuru invāzija ir agrīnā stadijā, kā arī jāiekļauj sarakstā tādas invazīvas sugas, kuras varētu radīt visnozīmīgāko kaitīgo ietekmi.
[1] https://www.cbd.int/invasive/target6IAS
[2] Regula Nr. 1143/2014 4. pants
[3] "Managing biological invasions: the cost of inaction" https://link.springer.com/article/10.1007/s10530-022-02755-0
[4] Regula Nr. 1143/2014 3. pants
Risinājuma apraksts
Eiropas Komisija ES sarakstā iekļauj sugas par kurām, pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem un saskaņā ar Eiropas Komisijas veikto riska novērtējumu, ir konstatēts, ka tās ir svešas Eiropas Savienības teritorijā, izņemot tālākos reģionus. Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. pantu valsts var veidot nacionālo sarakstu.
Latvijas sarakstā neiekļauj sugas, kas jau ir iekļautas ES sarakstā. Iestādes kas Latvijā veic svešzemju sugu riska analīzi, lai turpmāk rosinātu iekļaut sugas ES sarakstā vai Latvijas sarakstā noteiktas noteikumu projekta 1. daļas 2. punktā. Svešzemju sugu riska analīzi un pārvaldības pasākumu novērtējumu nodrošina no iestādes resursiem, ja nepieciešams, izmantojot ārpakalpojumu. Analoģiski kompetentā iestāde nodrošina sugas riska analīzes pārskatīšanu vai sugas svītrošanu no Latvijas saraksta. Sugas riska analīze jāveic zinātniskajai institūcijai vai sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertam.
Lai noteiktu vai svešzemju sugu var atzīt par invazīvu Latvijā un veiktu sugas riska analīzes novērtējumu, projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros ir sagatavotas "Vadlīnijas sugu iekļaušanai invazīvo sugu sarakstā Latvijā"[1] (turpmāk – Vadlīnijas), kurās ietverti secīgi soļi, lai novērtētu svešzemju sugas bīstamību Latvijas apstākļiem. Lai veiktu invazīvo sugu riska un pārvaldības pasākumu novērtējumu, kompetentās iestādes vadītājs Vadlīnijās ietverto var izdot kā iekšēju iestādes normatīvo aktu.
Svešzemju sugas vērtēšana jāveic secīgi - 1) sākotnējā atlase; 2) prioritizācija un 3) riska analīze, kas ietver riska novērtējumu un pārvaldības pasākumu analīzi.
Sugas vērtēšanā un riska analīzē ņem vērā sugas ienākšanas un izplatīšanās ceļus, izdzīvošanas un vairošanās iespējas, ietekmi uz vietējām sugām, biotopiem, ekosistēmām un cilvēku veselību, kā arī pārvaldības izmaksas un ieguvumus.
Riska analīzi svešzemju sugām veic, vērtējot parametrus, kas minēti Noteikumu projekta 1. pielikumā.
Sugu virza iekļaušanai Latvijas sarakstā tikai pēc tam, kad sugai veikta arī pārvaldības pasākumu analīze.
[1] https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2021/11/Vadlinijas_sugu_ieklausanai.pdf
Latvijas sarakstā neiekļauj sugas, kas jau ir iekļautas ES sarakstā. Iestādes kas Latvijā veic svešzemju sugu riska analīzi, lai turpmāk rosinātu iekļaut sugas ES sarakstā vai Latvijas sarakstā noteiktas noteikumu projekta 1. daļas 2. punktā. Svešzemju sugu riska analīzi un pārvaldības pasākumu novērtējumu nodrošina no iestādes resursiem, ja nepieciešams, izmantojot ārpakalpojumu. Analoģiski kompetentā iestāde nodrošina sugas riska analīzes pārskatīšanu vai sugas svītrošanu no Latvijas saraksta. Sugas riska analīze jāveic zinātniskajai institūcijai vai sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertam.
Lai noteiktu vai svešzemju sugu var atzīt par invazīvu Latvijā un veiktu sugas riska analīzes novērtējumu, projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros ir sagatavotas "Vadlīnijas sugu iekļaušanai invazīvo sugu sarakstā Latvijā"[1] (turpmāk – Vadlīnijas), kurās ietverti secīgi soļi, lai novērtētu svešzemju sugas bīstamību Latvijas apstākļiem. Lai veiktu invazīvo sugu riska un pārvaldības pasākumu novērtējumu, kompetentās iestādes vadītājs Vadlīnijās ietverto var izdot kā iekšēju iestādes normatīvo aktu.
Svešzemju sugas vērtēšana jāveic secīgi - 1) sākotnējā atlase; 2) prioritizācija un 3) riska analīze, kas ietver riska novērtējumu un pārvaldības pasākumu analīzi.
Sugas vērtēšanā un riska analīzē ņem vērā sugas ienākšanas un izplatīšanās ceļus, izdzīvošanas un vairošanās iespējas, ietekmi uz vietējām sugām, biotopiem, ekosistēmām un cilvēku veselību, kā arī pārvaldības izmaksas un ieguvumus.
Riska analīzi svešzemju sugām veic, vērtējot parametrus, kas minēti Noteikumu projekta 1. pielikumā.
Sugu virza iekļaušanai Latvijas sarakstā tikai pēc tam, kad sugai veikta arī pārvaldības pasākumu analīze.
[1] https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2021/11/Vadlinijas_sugu_ieklausanai.pdf
Problēmas apraksts
Introdukcijas ceļi
Ja netiek identificēti invazīvo sugu ienākšanas ceļi un novērsta turpmāka invāzija, sugas turpina valstī ieviesties gan cilvēka darbības rezultātā, gan sugu sekundārās introdukcijas ceļā, piemēram, izplatoties savvaļā no dārziem, dzīvnieku turēšanas vietām u.tml.
Ja netiek identificēti invazīvo sugu ienākšanas ceļi un novērsta turpmāka invāzija, sugas turpina valstī ieviesties gan cilvēka darbības rezultātā, gan sugu sekundārās introdukcijas ceļā, piemēram, izplatoties savvaļā no dārziem, dzīvnieku turēšanas vietām u.tml.
Risinājuma apraksts
Nepieļaut sugas ienākšanu valstī ir ekonomiski visizdevīgākais risinājums.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 13. pantu 18 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts ES saraksta papildinājums, jāveic visaptveroša analīze par invazīvu sugu, neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļiem kā sauszemes teritorijā, tā arī jūras ūdeņos. Savukārt, trīs gadu laikā no ES saraksta papildinājuma dienas, jāizstrādā un jāīsteno rīcības plāns vai rīcības plānu kopums saistībā ar introdukcijas un izplatīšanās ceļu analīzes laikā identificētajiem prioritārajiem sugu izplatības ceļiem. Rīcības plānos jāiekļauj rīcības grafiks un jāapraksta pasākumi, tostarp brīvprātīgas darbības un paraugprakses kodeksi saistībā ar prioritārajiem izplatības ceļiem, lai novērstu invazīvo sugu neapzinātu introdukciju vai izplatīšanos.
Noteikumu projekta 12. punktā minētās iestādes nodrošina vienota rīcības plāna izstrādi un īstenošanu saistībā ar invazīvo sugu prioritārajiem izplatības ceļiem, nosakot nepieciešamos mērķus, rīcības un pasākumus, lai novērstu invazīvu sugu neapzinātu introdukciju vai izplatīšanos. Minētās iestādes pārskata rīcības plānu reizi sešos gados.
Pārvalde nodrošina sadarbību un koordināciju Regulas Nr. 1143/2014 ieviešanā ar citām institūcijām un valstīm boreālā reģiona līmenī (Skandināvijas un Baltijas valstis).
Šobrīd, sadarbojoties Dabas aizsardzības pārvaldei (turpmāk – Pārvalde), Daugavpils Universitātei (turpmāk – DU), Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – PVD), Valsts augu aizsardzības dienestam (turpmāk – Dienests), Valsts meža dienestam (turpmāk – VMD), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) un Zemkopības ministrijai (turpmāk – ZM), ir sagatavots "Invazīvo sugu prioritāro ienākšanas ceļu vienotais rīcības plāns Latvijai 2023-2028" https://www.varam.gov.lv/lv/media/35204/download?attachment , nosakot nepieciešamās darbības, iestādes, to funkcijas, kā arī nepieciešamo finansējumu.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 13. pantu 18 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts ES saraksta papildinājums, jāveic visaptveroša analīze par invazīvu sugu, neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļiem kā sauszemes teritorijā, tā arī jūras ūdeņos. Savukārt, trīs gadu laikā no ES saraksta papildinājuma dienas, jāizstrādā un jāīsteno rīcības plāns vai rīcības plānu kopums saistībā ar introdukcijas un izplatīšanās ceļu analīzes laikā identificētajiem prioritārajiem sugu izplatības ceļiem. Rīcības plānos jāiekļauj rīcības grafiks un jāapraksta pasākumi, tostarp brīvprātīgas darbības un paraugprakses kodeksi saistībā ar prioritārajiem izplatības ceļiem, lai novērstu invazīvo sugu neapzinātu introdukciju vai izplatīšanos.
Noteikumu projekta 12. punktā minētās iestādes nodrošina vienota rīcības plāna izstrādi un īstenošanu saistībā ar invazīvo sugu prioritārajiem izplatības ceļiem, nosakot nepieciešamos mērķus, rīcības un pasākumus, lai novērstu invazīvu sugu neapzinātu introdukciju vai izplatīšanos. Minētās iestādes pārskata rīcības plānu reizi sešos gados.
Pārvalde nodrošina sadarbību un koordināciju Regulas Nr. 1143/2014 ieviešanā ar citām institūcijām un valstīm boreālā reģiona līmenī (Skandināvijas un Baltijas valstis).
Šobrīd, sadarbojoties Dabas aizsardzības pārvaldei (turpmāk – Pārvalde), Daugavpils Universitātei (turpmāk – DU), Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – PVD), Valsts augu aizsardzības dienestam (turpmāk – Dienests), Valsts meža dienestam (turpmāk – VMD), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) un Zemkopības ministrijai (turpmāk – ZM), ir sagatavots "Invazīvo sugu prioritāro ienākšanas ceļu vienotais rīcības plāns Latvijai 2023-2028" https://www.varam.gov.lv/lv/media/35204/download?attachment , nosakot nepieciešamās darbības, iestādes, to funkcijas, kā arī nepieciešamo finansējumu.
Problēmas apraksts
Atļaujas
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 8. un 9. pantu, lai veiktu šajos pantos minētās darbības ar invazīvajām sugām – ES saraksta invazīvo sugu zinātnisko izpēti un ārpus dabiskās dzīvotnes (ex situ) saglabāšanu, piemēram, zooloģiskajos vai botāniskajos dārzos, u.c. darbības, ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 8. un 9. pantu, lai veiktu šajos pantos minētās darbības ar invazīvajām sugām – ES saraksta invazīvo sugu zinātnisko izpēti un ārpus dabiskās dzīvotnes (ex situ) saglabāšanu, piemēram, zooloģiskajos vai botāniskajos dārzos, u.c. darbības, ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta trešajā nodaļā ietverts regulējums atļauju izsniegšanai, apturēšanai un anulēšanai darbībām ar invazīvām sugām. Minētās darbības jāveic slēgtos objektos, kur organismi tiek turēti ierobežotos apstākļos un kur ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu invazīvās sugas izbēgšanu vai izplatīšanos. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, nepārvaramu sabiedrības interešu labā ir iespēja veikt arī citas darbības, tostarp komerciālas darbības, ja saņemta Eiropas Komisijas atļauja.
Atļaujas izdevējiestāde pirms atļaujas izsniegšanas pārbauda faktisko turēšanas vietu, turpmākās pārbaudes veicot pēc nepieciešamības.
Atļaujai tiek pievieno dokumenta formātu, kas kalpo par pierādījumu atļaujai, kuru dalībvalstu kompetentās iestādes izdevušas saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 8. panta 2. punktu vai 9. panta 6. punktu – 2016. gada 4. februāra Īstenošanas regula nr. 2016/145, ar ko pieņem formātu, kādā sagatavojams dokuments, kas kalpo par pierādījumu dalībvalsts kompetentās iestādes izdotai atļaujai veikt konkrētas darbības attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014.
Atļaujas turētājs nekavējoties iesniedz iesniegumu kompetentajā iestādē, ja mainās atļaujas izdošanas nosacījumi, piemēram, ir palielinājies īpatņu skaits, veiktas izmaiņas īpatņu turēšanas vietā, uc.
Ja kompetentā iestāde konstatē riskus notikumiem ar kaitīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību vai attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, tā ir tiesīga apturēt vai anulēt atļauju.
Kompetentā iestāde atļauju aptur vai anulē, ja notiek invazīvās sugas izbēgšana vai izplatīšanās vidē, vai pastāv šāda notikuma risks.
Invazīvu sugu lolojumdzīvnieku turēšanai, kas iegūti pirms sugas iekļaušanas ES sarakstā, ir jāsaņem atļauja saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 31. pantu.
Dienests un Pārvalde invazīvās sugas ierobežotas turēšanas apstākļus uzrauga un kontrolē pēc faktiskās nepieciešamības.
Ja personas bezdarbības dēļ iestādei jāveic sugas likvidēšanas pasākumi, persona sedz izdevumus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 369. panta otro daļu.
Atļaujas izdevējiestāde pirms atļaujas izsniegšanas pārbauda faktisko turēšanas vietu, turpmākās pārbaudes veicot pēc nepieciešamības.
Atļaujai tiek pievieno dokumenta formātu, kas kalpo par pierādījumu atļaujai, kuru dalībvalstu kompetentās iestādes izdevušas saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 8. panta 2. punktu vai 9. panta 6. punktu – 2016. gada 4. februāra Īstenošanas regula nr. 2016/145, ar ko pieņem formātu, kādā sagatavojams dokuments, kas kalpo par pierādījumu dalībvalsts kompetentās iestādes izdotai atļaujai veikt konkrētas darbības attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014.
Atļaujas turētājs nekavējoties iesniedz iesniegumu kompetentajā iestādē, ja mainās atļaujas izdošanas nosacījumi, piemēram, ir palielinājies īpatņu skaits, veiktas izmaiņas īpatņu turēšanas vietā, uc.
Ja kompetentā iestāde konstatē riskus notikumiem ar kaitīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību vai attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, tā ir tiesīga apturēt vai anulēt atļauju.
Kompetentā iestāde atļauju aptur vai anulē, ja notiek invazīvās sugas izbēgšana vai izplatīšanās vidē, vai pastāv šāda notikuma risks.
Invazīvu sugu lolojumdzīvnieku turēšanai, kas iegūti pirms sugas iekļaušanas ES sarakstā, ir jāsaņem atļauja saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 31. pantu.
Dienests un Pārvalde invazīvās sugas ierobežotas turēšanas apstākļus uzrauga un kontrolē pēc faktiskās nepieciešamības.
Ja personas bezdarbības dēļ iestādei jāveic sugas likvidēšanas pasākumi, persona sedz izdevumus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 369. panta otro daļu.
Problēmas apraksts
Uzraudzība, agrīna atklāšana, informācija
Trūkst datu par invazīvo izplatību, tie nepieciešami lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, pašvaldību darbā un virknē citu jomu.
Invazīvās sugas izplatās ātri, dati strauji noveco, nepieciešamas lētas un ātras datu iegūšanas metodes.
Norisinās tirdzniecība ar invazīvām sugām. Audzēšanas un turēšanas vietās var atrasties invazīvu sugu īpatņi bez atbilstošas atļaujas.
Invazīvās sugas var tikt ievestas valstī caur robežkontroles punktiem.
Invazīvās sugas ar cilvēku starpniecību ienāk pa dažādiem ceļiem, to agrīnā parādīšanās visbiežāk norisinās vietās, kuras saistītas ar cilvēka darbību.
Dati par invazīvajām sugām bieži ir sadrumstaloti un parādās kā papildus informācija pie citām jomām, nav apkopoti.
Trūkst datu par invazīvo izplatību, tie nepieciešami lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, pašvaldību darbā un virknē citu jomu.
Invazīvās sugas izplatās ātri, dati strauji noveco, nepieciešamas lētas un ātras datu iegūšanas metodes.
Norisinās tirdzniecība ar invazīvām sugām. Audzēšanas un turēšanas vietās var atrasties invazīvu sugu īpatņi bez atbilstošas atļaujas.
Invazīvās sugas var tikt ievestas valstī caur robežkontroles punktiem.
Invazīvās sugas ar cilvēku starpniecību ienāk pa dažādiem ceļiem, to agrīnā parādīšanās visbiežāk norisinās vietās, kuras saistītas ar cilvēka darbību.
Dati par invazīvajām sugām bieži ir sadrumstaloti un parādās kā papildus informācija pie citām jomām, nav apkopoti.
Risinājuma apraksts
Uzraudzība. Noteikumu projekta 31. punkts paredz veikt monitoringu tikai ES saraksta invazīvām sugām. Jau šobrīd tiek un turpmāk tiks apkopoti sabiedrības novērojumi – brīvprātīga, interesentu iesniegta informācija, iegūta ārpus valsts finansētā monitoringa, par Latvijas saraksta un ES saraksta sugām, tādējādi samazinot iestāžu finansiālos izdevumus. Iesniegtos novērojumus apstiprina sugas eksperti. Sabiedrības novērojumus uzsākusi apkopot Pārvalde vietnē "Ziņo invazīvs!" gan par dzīvnieku, gan augu sugām, tie ir vērtīgs papildinformācijas avots, ko izmanto agrīnai invazīvo sugu atklāšanai, reto sugu atradņu apzināšanai, monitoringa plānošanai, zinātniskās informācijas papildināšanai pēc datu pārbaudes uc.
Lai iestāžu funkcijas mākslīgi nesadalītu, kā arī nepalielinātu datu infrastruktūras uzturēšanas izdevumus, Pārvalde arī turpmāk apkopos sabiedrības novērojumus par augu sugām. Arī citās valstīs sabiedrības novērojumi ir nozīmīgs datu ieguves avots. Iestādes reizi gadā apmainās ar datiem. Tomēr, ja saskaņā ar 31. punktu tiek atklāta invazīva suga, kas Latvijā iepriekš nav bijusi sastopama vai tikusi izskausta, datu apmaiņa notiek paātrināti, atbilstoši šo noteikumu projekta 5. nodaļai.
Noteikumu projekta 33. punkts paredz audzēšanas, turēšanas, tirdzniecības vietu un tirgotāju, kam nav izsniegtas atļaujas, kontroli. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr. 1165 "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)", Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumiem Nr.1033 "Prasības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai zooloģiskajā dārzā un prasības zooloģiskā dārza izveidošanai un reģistrācijai". Pārvaldes esošajās funkcijās neietilpst stādaudzētavu kontrole.
Pārtikas un veterinārais dienests veic kontroles robežkontroles punktos, nodrošinot, lai netiktu transportēti invazīvas sugas īpatņi bez atbilstošas atļaujas. Vienlaikus, veicot regulārās kontroles, šo kontroļu laikā Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sugu sastāvu, lai identificētu iespējamas invazīvas sugas, saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli", Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 412
"Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām", Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1146 "Savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtība" un Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli".
Agrīna atklāšana. Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 16., 17. un 18. pantu ir jāspēj agrīni atklāt invazīvas sugas introdukciju vai klātbūtni. Pēc sugas atklāšanas ir nepieciešams sugas atradni izskaust - pilnīgi un pastāvīgi iznīcināt populāciju, ja neiestājas 18. panta "Atkāpes no ātras izskaušanas pienākuma" nosacījumi.
Agrīna noteikšana – invazīvas sugas īpatņa vai īpatņu klātbūtnes apstiprināšana vidē, pirms suga ir plaši izplatījusies. Visefektīvākā un izmaksu ziņā lietderīgākā reaģēšana bieži ir pēc iespējas ātrāka populācijas izskaušana, kamēr īpatņu skaits vēl ir neliels. Pastāv gadījumi, kad izskaušana nav praktiski iespējama (pieejamās izskaušanas metodes kaitīgi ietekmē cilvēku veselību, vidi vai citas sugas) vai izskaušanas izmaksas ilgtermiņā nozīmīgi pārsniedz vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus, tad jāveic ierobežošanas un kontroles pasākumi. Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja invazīvas sugas dzīvnieks konstatēts publiskos ūdeņos Pārvalde var pieprasīt papildus līdzekļus dzīvnieka izskaušanai.
MK noteikumu projekta 5. nodaļā ietvertas jaunas funkcijas iestādēm, lai nodrošinātu Regulas Nr. 1143/2014 16., 17. un 18. panta izpildi.
Gadījumā, ja agrīni atklātai invazīvai sugai izskaušanas pasākumi nevar tikt piemēroti, tad saskaņā ar Regulas 1143/2014 18. panta 4. punktu sugai tiek piemēroti plaši izplatītas sugas pārvaldības pasākumi – gk. ierobežošana tālākas izplatības apturēšanai.
Lai nodrošinātu iestādēm piekļuvi Dienesta informatīvajā sistēmā par invadētajām teritorijām, var būt nepieciešams līgums starp iestādēm.
Informācija. Noteikumu projekta 45.punktā personas statusu - juridiska vai fiziska persona nepieciešams saglabāt. Šie dati tiek izmantoti Dienesta un pašvaldību normatīvajos aktos noteikto konkrētu publiskās pārvaldes funkciju izpildei. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 23.1 pants paredz informācijas par invadētajām platībām sniegšanu dienestam un tās apkopošanu datubāzē, savukārt 23.2 panta piektā daļa paredz pašvaldību iesaisti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu organizēšanā. Tādēļ pašvaldībām ir nepieciešams identificēt konkrētās zemes īpašnieku, lietotāju vai tiesisko valdītāju, lai nodrošinātu saziņu, ierobežošanas pasākumu plānošanu, organizēšanu un kontroli. To paredz arī Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumu Nr. 559 "Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi" 12.punkts un 13.punkts, nosakot ka pašvaldības izstrādā ierobežošanas plānus un kāda konkrēta informācija ir jāiekļauj šajos plānos.
Noteikumu projekta 47.punkts paredz, ka Dienesta tīmekļvietnē tiek sniegta informācija par invazīvās sauszemes augu sugas izplatību, norādot personas statusu - juridiska vai fiziska persona. Šī informācija neatšifrē personas datus, pašvaldībām ir iespēja provizoriski aprēķināt administratīvo pārkāpumu sodus, kas saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 30.1 pantu juridiskām un fiziskām personām atšķiras, vienlaikus publiski pieejama informācija par personas statusu ir pieejama ikvienam tīmekļvietnē https://www.kadastrs.lv/graphical_data/show
Noteikumu projekta 52. punkts paredz, ka, ņemot vērā, ka dati par invazīvām sugām jāapkopo no dažādiem avotiem un jomām, piem., dati no ekspertu atzinumiem, ietekmes uz vidi novērtējumiem, u.c., kā arī ierobežoto finansējumu, personas, kuru rīcībā ir dati par invazīvas sugas izplatību, sniedz šo informāciju kompetentajām iestādēm.
Lai iestāžu funkcijas mākslīgi nesadalītu, kā arī nepalielinātu datu infrastruktūras uzturēšanas izdevumus, Pārvalde arī turpmāk apkopos sabiedrības novērojumus par augu sugām. Arī citās valstīs sabiedrības novērojumi ir nozīmīgs datu ieguves avots. Iestādes reizi gadā apmainās ar datiem. Tomēr, ja saskaņā ar 31. punktu tiek atklāta invazīva suga, kas Latvijā iepriekš nav bijusi sastopama vai tikusi izskausta, datu apmaiņa notiek paātrināti, atbilstoši šo noteikumu projekta 5. nodaļai.
Noteikumu projekta 33. punkts paredz audzēšanas, turēšanas, tirdzniecības vietu un tirgotāju, kam nav izsniegtas atļaujas, kontroli. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr. 1165 "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)", Ministru kabineta 2010.gada 9.novembra noteikumiem Nr.1033 "Prasības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai zooloģiskajā dārzā un prasības zooloģiskā dārza izveidošanai un reģistrācijai". Pārvaldes esošajās funkcijās neietilpst stādaudzētavu kontrole.
Pārtikas un veterinārais dienests veic kontroles robežkontroles punktos, nodrošinot, lai netiktu transportēti invazīvas sugas īpatņi bez atbilstošas atļaujas. Vienlaikus, veicot regulārās kontroles, šo kontroļu laikā Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sugu sastāvu, lai identificētu iespējamas invazīvas sugas, saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli", Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 412
"Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām", Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1146 "Savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtība" un Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli".
Agrīna atklāšana. Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 16., 17. un 18. pantu ir jāspēj agrīni atklāt invazīvas sugas introdukciju vai klātbūtni. Pēc sugas atklāšanas ir nepieciešams sugas atradni izskaust - pilnīgi un pastāvīgi iznīcināt populāciju, ja neiestājas 18. panta "Atkāpes no ātras izskaušanas pienākuma" nosacījumi.
Agrīna noteikšana – invazīvas sugas īpatņa vai īpatņu klātbūtnes apstiprināšana vidē, pirms suga ir plaši izplatījusies. Visefektīvākā un izmaksu ziņā lietderīgākā reaģēšana bieži ir pēc iespējas ātrāka populācijas izskaušana, kamēr īpatņu skaits vēl ir neliels. Pastāv gadījumi, kad izskaušana nav praktiski iespējama (pieejamās izskaušanas metodes kaitīgi ietekmē cilvēku veselību, vidi vai citas sugas) vai izskaušanas izmaksas ilgtermiņā nozīmīgi pārsniedz vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus, tad jāveic ierobežošanas un kontroles pasākumi. Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja invazīvas sugas dzīvnieks konstatēts publiskos ūdeņos Pārvalde var pieprasīt papildus līdzekļus dzīvnieka izskaušanai.
MK noteikumu projekta 5. nodaļā ietvertas jaunas funkcijas iestādēm, lai nodrošinātu Regulas Nr. 1143/2014 16., 17. un 18. panta izpildi.
Gadījumā, ja agrīni atklātai invazīvai sugai izskaušanas pasākumi nevar tikt piemēroti, tad saskaņā ar Regulas 1143/2014 18. panta 4. punktu sugai tiek piemēroti plaši izplatītas sugas pārvaldības pasākumi – gk. ierobežošana tālākas izplatības apturēšanai.
Lai nodrošinātu iestādēm piekļuvi Dienesta informatīvajā sistēmā par invadētajām teritorijām, var būt nepieciešams līgums starp iestādēm.
Informācija. Noteikumu projekta 45.punktā personas statusu - juridiska vai fiziska persona nepieciešams saglabāt. Šie dati tiek izmantoti Dienesta un pašvaldību normatīvajos aktos noteikto konkrētu publiskās pārvaldes funkciju izpildei. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 23.1 pants paredz informācijas par invadētajām platībām sniegšanu dienestam un tās apkopošanu datubāzē, savukārt 23.2 panta piektā daļa paredz pašvaldību iesaisti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu organizēšanā. Tādēļ pašvaldībām ir nepieciešams identificēt konkrētās zemes īpašnieku, lietotāju vai tiesisko valdītāju, lai nodrošinātu saziņu, ierobežošanas pasākumu plānošanu, organizēšanu un kontroli. To paredz arī Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumu Nr. 559 "Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi" 12.punkts un 13.punkts, nosakot ka pašvaldības izstrādā ierobežošanas plānus un kāda konkrēta informācija ir jāiekļauj šajos plānos.
Noteikumu projekta 47.punkts paredz, ka Dienesta tīmekļvietnē tiek sniegta informācija par invazīvās sauszemes augu sugas izplatību, norādot personas statusu - juridiska vai fiziska persona. Šī informācija neatšifrē personas datus, pašvaldībām ir iespēja provizoriski aprēķināt administratīvo pārkāpumu sodus, kas saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 30.1 pantu juridiskām un fiziskām personām atšķiras, vienlaikus publiski pieejama informācija par personas statusu ir pieejama ikvienam tīmekļvietnē https://www.kadastrs.lv/graphical_data/show
Noteikumu projekta 52. punkts paredz, ka, ņemot vērā, ka dati par invazīvām sugām jāapkopo no dažādiem avotiem un jomām, piem., dati no ekspertu atzinumiem, ietekmes uz vidi novērtējumiem, u.c., kā arī ierobežoto finansējumu, personas, kuru rīcībā ir dati par invazīvas sugas izplatību, sniedz šo informāciju kompetentajām iestādēm.
Problēmas apraksts
Pārvaldības pasākumi
Neveicot pārvaldības pasākumus, valstī invazīvas sugas turpina ieviesties un jau esošas invazīvās sugas turpina izplatīties, sugu pārvaldības pasākumi ir dažādi un tos ietekmē dažādi faktori.
Lai būtu vienota pieeja invazīvo sugu pārvaldībā, plaši izplatītai sugai vai sugu grupai nepieciešams pārvaldības pasākumu plāns.
Neveicot pārvaldības pasākumus, valstī invazīvas sugas turpina ieviesties un jau esošas invazīvās sugas turpina izplatīties, sugu pārvaldības pasākumi ir dažādi un tos ietekmē dažādi faktori.
Lai būtu vienota pieeja invazīvo sugu pārvaldībā, plaši izplatītai sugai vai sugu grupai nepieciešams pārvaldības pasākumu plāns.
Risinājuma apraksts
Sugas pārvaldības pasākumu analīze ir secīga Riska analīzes daļa. Pārvaldības pasākumu analīze jāveic tai pašai iestādei, kas veic Riska analīzi.
Pēc ES invazīvo sugu saraksta papildinājuma noteikumu projekta 2. punktā minētās iestādes novērtē jaunajā saraksta papildinājumā iekļauto sugu esošo un potenciālo (ja suga vēl nav konstatēta Latvijā) negatīvo ietekmi, ienākšanas, izplatīšanās un izdzīvošanas iespējas Latvijā. Ja nepieciešams jāvērtē arī pārvaldības pasākumi. Sugu novērtēšanai ir sagatavotas Vadlīnijas, kurās ietverta svešzemju sugas pārvaldības pasākumu analīze Latvijas apstākļiem.
Noteikumu projekta 2. punktā minētās iestādes pārvaldības pasākumu analīzi veic gan ES saraksta sugām, gan sugām, kuras tiek vērtētas iekļaušanai Latvijas sarakstā.
Pārvaldības pasākumu analīzē vērtē šādus parametrus – esošos pārvaldības pasākumus, esošo pārvaldības pasākumu efektivitāti Latvijā, ietekmi uz vidi, introdukcijas un izplatīšanās ceļus un izmaksas un ieguvumus.
Pēc analīzes sagatavo pārvaldības pasākumu plānu ar ieteicamajām darbībām sugas ierobežošanai vai iznīcināšanai. Invazīvās sugas pārvaldības pasākumu plānu izstrādā – sauszemes augu sugām Dienests, jūras un piekrastes sugām – Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", citām sugām – Pārvalde. Plānus publicē Pārvaldes tīmekļvietnē un katras kompetentās iestādes tīmekļvietnē.
Vienlaikus, lai nodrošinātu invazīvās sugas pārvaldību, spēkā paliek Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumi Nr. 559 "Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi", kas saturiski jau ietver nepieciešamo darbību kopumu.
Pārvaldības pasākumu plānus neizstrādā sugām, kas valstī nav vēl nav sastopamas. Šīm sugām pēc nepieciešamības rīkojas saskaņā ar Noteikumu projekta 5. nodaļu. Medījamas sugas gadījumā, ja invazīvā suga ir izskaužama ar medību paņēmieniem, iestāde uzdod medību tiesību lietotājiem iegūt un likvidēt invazīvo sugu īpatņus. Apdzīvoto vietu teritorijās un teritorijās, kurās medību tiesības netiek izmantotas vai nav nodotas, iesaistās pašvaldības medību koordinācijas komisija. Ja tā ir ūdens suga, tad iestāde var iesaistīt zvejniekus vai makšķerniekus.
Pārvaldības pasākumu plānam ir ieteikuma raksturs, to izmanto jebkura persona invazīvo sugu ierobežošanai un iznīcināšanai, izvēloties piemērotākos paņēmienus.
Noteikumu projekta 58. punkts paredz, ka izvēloties teritorijas invazīvo sugu ierobežošanai un iznīcināšanai, primāri izvēlas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000). Invazīvās sugas ir tiešs drauds bioloģiskajai daudzveidībai, tāpēc teritorijās, kuras veidotas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, invazīvās sugas ir jāierobežo primāri.
Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta piekto punktu zemes īpašnieku vai lietotāju pienākumi ir veikt invazīvās sugas pārvaldības pasākumus, lai novērstu sugas tālāku izplatību, ar to saprotot, ka zemes īpašnieks vai lietotājs veic populācijas kontroli ("populācijas kontrole"[2] – jebkuras darbības, ko piemēro invazīvas svešzemju sugas populācijai, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz blakus esošajām sugām un to dzīvotnēm, ar mērķi pēc iespējas samazināt indivīdu skaitu tā, lai, nespējot sugu izskaust, līdz minimumam samazinātu tās invazīvo spēju un kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēku veselību vai ekonomiku) vai ierobežošanu ("ierobežošana" [3] ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir radīt barjeras, kas līdz minimumam samazina invazīvas svešzemju sugas populācijas izkliedēšanas un izplatīšanās risku ārpus skartās teritorijas) minimizējot invazīvās sugas izplatību vai nodrošinot sugas palikšanu vismaz esošās platības robežās.
Ņemot vērā, ka Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās šāds pārvaldības pasākumu apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu aizsargājamo sugu un biotopu ilgtspējīgu pastāvēšanu un labu stāvokli, ir pieļaujams, ka pašvaldība, izmantojot pieejamos valsts, ārvalstu finanšu instrumentus, publisko vai privāto finansējumu, var organizēt un koordinēt kompleksus pasākumus, kas ietvertu vairākus īpašumus vai vairākas sugu grupas, būtiski samazinot invazīvo sugu izplatību un to negatīvo ietekmi.
Noteikumu projekta 56. un 57. punkts paredz invazīvo sugu izplatības ceļa izplatīšanās novēršanu pa apzināto izplatības ceļu.
Viens no galvenajiem invazīvo augu un bezmugurkaulnieku sugu izplatīšanās ceļiem ir invadēta tehnika teritorijas apsaimniekošanas darbos, kā arī augsne vai augsnes substrāts, kas satur dzīvus invazīvās sugas organismus jebkurā to attīstības stadijā vai dzīvotspējīgas organisma daļas, kuras, pārvietojot cilvēka darbības rezultātā, pārvar lielākus attālumus, nekā to dabiskās izplatīšanās spējas, un ieviešas teritorijās, kuras bijušas brīvas no invazīvām sugām. Tāpēc veicot teritorijas apsaimniekošanas darbus, pirms tehnikas pārvietošanas uz citu teritoriju, jānotīra tehnikas daļas, kas bijušas saskarē ar augiem un augsni, t.sk. riepas. Ja darbības tiek veiktas kā pakalpojums, pakalpojuma saņēmējam būtu jāveic teritorijas, kurā plānots veikt darbību, fotofiksācija. Invazīvas augu sugas ir ar augstu dzīvotspēju un gandrīz vienmēr parādās nākamās veģetācijas sezonas laikā.
Noteikumos ietvertās funkcijas pašvaldības veic pieejamā budžeta ietvaros un izmanto savā rīcībā esošos finanšu instrumentus
[1] Vadlīnijas. 39.lpp.
[2] Regulas nr. 1143/2014 3. pants https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014R1143
[3] Regulas nr. 1143/2014 3. pants https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014R1143
Pēc ES invazīvo sugu saraksta papildinājuma noteikumu projekta 2. punktā minētās iestādes novērtē jaunajā saraksta papildinājumā iekļauto sugu esošo un potenciālo (ja suga vēl nav konstatēta Latvijā) negatīvo ietekmi, ienākšanas, izplatīšanās un izdzīvošanas iespējas Latvijā. Ja nepieciešams jāvērtē arī pārvaldības pasākumi. Sugu novērtēšanai ir sagatavotas Vadlīnijas, kurās ietverta svešzemju sugas pārvaldības pasākumu analīze Latvijas apstākļiem.
Noteikumu projekta 2. punktā minētās iestādes pārvaldības pasākumu analīzi veic gan ES saraksta sugām, gan sugām, kuras tiek vērtētas iekļaušanai Latvijas sarakstā.
Pārvaldības pasākumu analīzē vērtē šādus parametrus – esošos pārvaldības pasākumus, esošo pārvaldības pasākumu efektivitāti Latvijā, ietekmi uz vidi, introdukcijas un izplatīšanās ceļus un izmaksas un ieguvumus.
Pēc analīzes sagatavo pārvaldības pasākumu plānu ar ieteicamajām darbībām sugas ierobežošanai vai iznīcināšanai. Invazīvās sugas pārvaldības pasākumu plānu izstrādā – sauszemes augu sugām Dienests, jūras un piekrastes sugām – Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", citām sugām – Pārvalde. Plānus publicē Pārvaldes tīmekļvietnē un katras kompetentās iestādes tīmekļvietnē.
Vienlaikus, lai nodrošinātu invazīvās sugas pārvaldību, spēkā paliek Ministru kabineta 2008.gada 14.jūlija noteikumi Nr. 559 "Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi", kas saturiski jau ietver nepieciešamo darbību kopumu.
Pārvaldības pasākumu plānus neizstrādā sugām, kas valstī nav vēl nav sastopamas. Šīm sugām pēc nepieciešamības rīkojas saskaņā ar Noteikumu projekta 5. nodaļu. Medījamas sugas gadījumā, ja invazīvā suga ir izskaužama ar medību paņēmieniem, iestāde uzdod medību tiesību lietotājiem iegūt un likvidēt invazīvo sugu īpatņus. Apdzīvoto vietu teritorijās un teritorijās, kurās medību tiesības netiek izmantotas vai nav nodotas, iesaistās pašvaldības medību koordinācijas komisija. Ja tā ir ūdens suga, tad iestāde var iesaistīt zvejniekus vai makšķerniekus.
Pārvaldības pasākumu plānam ir ieteikuma raksturs, to izmanto jebkura persona invazīvo sugu ierobežošanai un iznīcināšanai, izvēloties piemērotākos paņēmienus.
Noteikumu projekta 58. punkts paredz, ka izvēloties teritorijas invazīvo sugu ierobežošanai un iznīcināšanai, primāri izvēlas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000). Invazīvās sugas ir tiešs drauds bioloģiskajai daudzveidībai, tāpēc teritorijās, kuras veidotas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, invazīvās sugas ir jāierobežo primāri.
Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta piekto punktu zemes īpašnieku vai lietotāju pienākumi ir veikt invazīvās sugas pārvaldības pasākumus, lai novērstu sugas tālāku izplatību, ar to saprotot, ka zemes īpašnieks vai lietotājs veic populācijas kontroli ("populācijas kontrole"[2] – jebkuras darbības, ko piemēro invazīvas svešzemju sugas populācijai, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz blakus esošajām sugām un to dzīvotnēm, ar mērķi pēc iespējas samazināt indivīdu skaitu tā, lai, nespējot sugu izskaust, līdz minimumam samazinātu tās invazīvo spēju un kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēku veselību vai ekonomiku) vai ierobežošanu ("ierobežošana" [3] ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir radīt barjeras, kas līdz minimumam samazina invazīvas svešzemju sugas populācijas izkliedēšanas un izplatīšanās risku ārpus skartās teritorijas) minimizējot invazīvās sugas izplatību vai nodrošinot sugas palikšanu vismaz esošās platības robežās.
Ņemot vērā, ka Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās šāds pārvaldības pasākumu apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu aizsargājamo sugu un biotopu ilgtspējīgu pastāvēšanu un labu stāvokli, ir pieļaujams, ka pašvaldība, izmantojot pieejamos valsts, ārvalstu finanšu instrumentus, publisko vai privāto finansējumu, var organizēt un koordinēt kompleksus pasākumus, kas ietvertu vairākus īpašumus vai vairākas sugu grupas, būtiski samazinot invazīvo sugu izplatību un to negatīvo ietekmi.
Noteikumu projekta 56. un 57. punkts paredz invazīvo sugu izplatības ceļa izplatīšanās novēršanu pa apzināto izplatības ceļu.
Viens no galvenajiem invazīvo augu un bezmugurkaulnieku sugu izplatīšanās ceļiem ir invadēta tehnika teritorijas apsaimniekošanas darbos, kā arī augsne vai augsnes substrāts, kas satur dzīvus invazīvās sugas organismus jebkurā to attīstības stadijā vai dzīvotspējīgas organisma daļas, kuras, pārvietojot cilvēka darbības rezultātā, pārvar lielākus attālumus, nekā to dabiskās izplatīšanās spējas, un ieviešas teritorijās, kuras bijušas brīvas no invazīvām sugām. Tāpēc veicot teritorijas apsaimniekošanas darbus, pirms tehnikas pārvietošanas uz citu teritoriju, jānotīra tehnikas daļas, kas bijušas saskarē ar augiem un augsni, t.sk. riepas. Ja darbības tiek veiktas kā pakalpojums, pakalpojuma saņēmējam būtu jāveic teritorijas, kurā plānots veikt darbību, fotofiksācija. Invazīvas augu sugas ir ar augstu dzīvotspēju un gandrīz vienmēr parādās nākamās veģetācijas sezonas laikā.
Noteikumos ietvertās funkcijas pašvaldības veic pieejamā budžeta ietvaros un izmanto savā rīcībā esošos finanšu instrumentus
[1] Vadlīnijas. 39.lpp.
[2] Regulas nr. 1143/2014 3. pants https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014R1143
[3] Regulas nr. 1143/2014 3. pants https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014R1143
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Regula nosaka invazīvo sugu iznīcināšanu, ņemot vērā efektīvākos, izmaksu ziņā lietderīgākos pasākumus, balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi un ietverot bezdarbības radītās izmaksas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.
Apraksts
Regula, kas nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumus attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Eiropas Savienībai.
Nosaukums
https://environment.ec.europa.eu/topics/nature-and-biodiversity/invasive-alien-species_en#studies-and-publications
Apraksts
Eiropas Komisijas vietne ar pētījumu un publikāciju sarakstu.
Nosaukums
https://easin.jrc.ec.europa.eu/easin/
Apraksts
Eiropas svešzemju sugu informācijas tīkls.
Nosaukums
https://ias.eea.europa.eu/
Apraksts
Eiropas invazīvo svešzemju sugu portāls.
Nosaukums
https://www.eppo.int/ACTIVITIES/invasive_alien_plants/iap_lists
Apraksts
Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas invazīvo augu datubāze.
Nosaukums
Pergl J., Sádlo J., Petrusek A., Laštůvka Z., Musil J., Perglová I., Šanda R., Šefrová H., Šíma J., Vohralík V., Pyšek P. 2016. Black, Grey and Watch Lists of alien species in the Czech Republic based on environmental impacts and management strategy.– NeoBiota 28: 1–37.
https://www.sciencedirect.com/org/science/article/pii/S1619003316000190
https://www.sciencedirect.com/org/science/article/pii/S1619003316000190
Apraksts
Svešzemju sugu novērtēšanas principi.
Nosaukums
https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2021/11/Vadlinijas_sugu_ieklausanai.pdf
Apraksts
Vadlīnijas sugu iekļaušanai invazīvo sugu sarakstā.
Nosaukums
https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2023/06/Vadlinijas_parvaldibas_pasakumu_plans_C_5_4.pdf
Apraksts
Invazīvo augu un dzīvnieku sugu pārvaldības pasākumu plānu izstrādes vadlīnijas.
Nosaukums
https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2024/05/24_PRIORITARO_SUGU_SARAKSTS_rev2.pdf
Apraksts
24 prioritāro invazīvo sugu saraksts turpmākai pārvaldības pasākumu plānu izstrādāšanai.
Nosaukums
https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2024/02/C_5_3_nodevums_ABS_apraksts.pdf
Apraksts
Priekšlikums invazīvo sugu agrīnas atklāšanas un ātras izskaušanas sistēmas izstrādei.
Nosaukums
Danish A.Ahmed, Emma J.Hudgins, Ross N.Cuthbert, Melina Kourantidou, Christophe Diagne, Phillip J.Haubrock, Brian Leung, Chunlong Liu, Boris Leroy, Sergei Petrovskii, Ayah Beidas, Franck Courchamp. 2022. Managing biological invasions: the cost of inaction.– Biological Invasions 24: p.1927–1946.
https://link.springer.com/article/10.1007/s10530-022-02755-0
https://link.springer.com/article/10.1007/s10530-022-02755-0
Apraksts
Bezdarbības izmaksas invazīvo sugu pārvaldībā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- zemes īpašnieki, lietotāji vai valdītāji un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana
Ietekmes apraksts
1. Ja īpašums ir invadēts ar invazīvām sugām, saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.panta 5. punktu zemes īpašniekiem, lietotājiem vai valdītājiem jāveic invazīvās sugas pārvaldības pasākumi, lai novērstu sugas tālāku izplatību.
2. Ja īpašums ir invadēts ar invazīvām sauszemes augu sugām, personai jāiesniedz Dienestā informācija atbilstoši noteikumu projekta 45. punktam.
3. Saskaņā ar noteikumu projekta 51. punktu par citām invazīvām sugām personas var sniegt informāciju Pārvaldei. Šis pienākums nav obligāts.
2. Ja īpašums ir invadēts ar invazīvām sauszemes augu sugām, personai jāiesniedz Dienestā informācija atbilstoši noteikumu projekta 45. punktam.
3. Saskaņā ar noteikumu projekta 51. punktu par citām invazīvām sugām personas var sniegt informāciju Pārvaldei. Šis pienākums nav obligāts.
Juridiskās personas
- zemes īpašnieki, lietotāji vai valdītāji un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana
Ietekmes apraksts
1. Ja īpašums ir invadēts ar invazīvām sugām, saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.panta 5. punktu zemes īpašniekiem, lietotājiem vai valdītājiem jāveic invazīvās sugas pārvaldības pasākumi, lai novērstu sugas tālāku izplatību.
2. Ja īpašums ir invadēts ar invazīvām sauszemes augu sugām, personai jāiesniedz Dienestā informācija atbilstoši noteikumu projekta 45. punktam.
3. Saskaņā ar noteikumu projekta 51. punktu par citām invazīvām sugām personas var sniegt informāciju Pārvaldei. Šis pienākums nav obligāts.
2. Ja īpašums ir invadēts ar invazīvām sauszemes augu sugām, personai jāiesniedz Dienestā informācija atbilstoši noteikumu projekta 45. punktam.
3. Saskaņā ar noteikumu projekta 51. punktu par citām invazīvām sugām personas var sniegt informāciju Pārvaldei. Šis pienākums nav obligāts.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
zemes īpašnieki, lietotāji vai valdītāji un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana
palielinās
Vērtības nozīme:
0,00
Stundas samaksas likme grupai zemes īpašnieki, lietotāji vai valdītāji nav nosakāma, jo šī grupa ir pārāk neviendabīga.
Noteikumi attiecas gan uz visām mājsaimniecībām, kuru teritorijā var būt ieviesušās invazīvas sugas, gan arī uz saimnieciski izmantojamām zemēm bez apbūves.
1,00
Zemes īpašnieks, kura īpašums ir invadēts, elektroniski informē kompetento iestādi.
1
Zemes īpašnieks, kura īpašums ir invadēts.
1,0
Informācijas sniegšanas biežums saskaņā ar noteikumu 46.punktu.
0,00
Subjektu skaits = 1. Dati par visām nepieciešamajām datu kopām ir nepilnīgi vai nav pieejami. Lai noteiktu subjektu skaitu, nepieciešams zemes īpašnieku skaits (šis skaits atvērtajos datos VZD, CSP u.c. nav pieejams), no skaita jāizslēdz dzīvokļu īpašnieki, jāveic skaita dalījums fiziskās un juridiskās personās. No šī skaita jāizslēdz platības, kur invazīvās sugas nav konstatētas. Par invazīvo sugu izplatību joprojām dati ir ļoti nepietiekami gan DAP, gan VAAD tīmekļvietnēs.
Aprēķinam nepieciešamie dati ir pieejami, bet to apstrādei un atlasei būtu nepieciešami nesamērīgi resursi.
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
zemes īpašnieki, lietotāji vai valdītāji un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana
palielinās
Vērtības nozīme:
1,00
Zemes īpašnieks, kura īpašums ir invadēts, elektroniski informē kompetento iestādi.
1
Zemes īpašnieks, kura īpašums ir invadēts.
1,0
Informācijas sniegšanas biežums saskaņā ar noteikumu 46.punktu.
1,00
Subjektu skaits = 1. Dati par visām nepieciešamajām datu kopām ir nepilnīgi vai nav pieejami. Lai noteiktu subjektu skaitu, nepieciešams zemes īpašnieku skaits (šis skaits atvērtajos datos VZD, CSP u.c. nav pieejams), no skaita jāizslēdz dzīvokļu īpašnieki, jāveic skaita dalījums fiziskās un juridiskās personās. No šī skaita jāizslēdz platības, kur invazīvās sugas nav konstatētas. Par invazīvo sugu izplatību joprojām dati ir ļoti nepietiekami gan DAP, gan VAAD tīmekļvietnēs.
Aprēķinam nepieciešamie dati ir pieejami, bet to apstrādei un atlasei būtu nepieciešami nesamērīgi resursi.
Kopā
1,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
zemes īpašnieki, lietotāji vai valdītāji un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana
palielinās
Vērtības nozīme:
0,00
Stundas samaksas likme grupai zemes īpašnieki, lietotāji vai valdītāji nav nosakāma, jo šī grupa ir pārāk neviendabīga.
Noteikumi attiecas gan uz visām mājsaimniecībām, kuru teritorijā var būt ieviesušās invazīvas sugas, gan arī uz saimnieciski izmantojamām zemēm bez apbūves.
1
Zemes īpašnieks, kura īpašums ir invadēts.
1,0
Informācijas sniegšanas biežums
saskaņā ar noteikumu 46.punktu.
0,00
Kopā
0,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
zemes īpašnieki, lietotāji vai valdītāji un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana
Nē
Gan fiziskām, gan juridiskām personām atbilstības izmaksas nav nosakāmas, jo noteikumu projekts ir vispārīgs un ietver gan augu, gan dzīvnieku sugas. Izmaksu aptuvena noteikšana ir sarežģīta, jo:
• Nav precīzi zināma sugas izplatība, daudzu sugu atradnes nav pilnībā apzinātas. Augi var augt privātās, grūti pieejamās vai neapsekotās teritorijās, savukārt dzīvnieki pārvietojas un var būt grūti konstatējami.
• Konstatētā platība neatspoguļo faktisko invāzijas apjomu – augu sēklas, sakneņi, citas vairoties spējīgās daļas var atrasties augsnē vēl daudzus gadus. Dzīvnieku gadījumā nav iespējams droši noteikt visu populācijas īpatņu skaitu, vairošanās vietas un pārvietošanās ceļus.
• Pasākumi jāatkārto vairākus gadus. Vienreizēja darbība (pļaušana, rakšana, ķeršana vai izņemšana) nav pietiekama.
• Izmaksas būtiski atšķiras atkarībā no teritorijas – zemākas izmaksas ir viegli pieejamā lauksaimniecības zemē, ievērojami dārgākas mežā, purvā, ūdenstilpē, stāvā nogāzē, aizsargājamā teritorijā vai blīvi apdzīvotā vietā.
• Nav vienas universālas iznīcināšanas metodes, tā jāpielāgo sugai, tās attīstības stadijai, populācijas blīvumam, sezonai un teritorijas apstākļiem. Var būt nepieciešama mehānisko, ķīmisko, bioloģisko un citu metožu kombinācija.
• Jāņem vērā ietekme uz citām sugām un biotopiem. Efektīvāko un lētāko metodi ne vienmēr drīkst izmantot, ja tā apdraud aizsargājamās sugas, piesārņo ūdeni vai bojā biotopu, bet saudzīgākas metodes parasti ir darbietilpīgākas un dārgākas.
• Dzīvnieku izķeršana, samazinoties populācijai, kļūst dārgāka, atlikušie īpatņi sastopami retāk. Tādēļ viena īpatņa izķeršanas izmaksas ierobežošanas pasākuma beigu posmā var būt ievērojami lielākas nekā sākumā.
• Pastāv atkārtotas ieviešanās risks. Suga var no jauna ienākt no blakus teritorijām, ūdenstecēm, transporta ceļiem, dārziem vai ar cilvēku pārvietotām kravām un materiāliem, tādēļ izmaksas var rasties atkārtoti.
• Izmaksas nepieaug lineāri – divreiz lielāka invadētā platība ne vienmēr nozīmē divreiz lielākas izmaksas. Izmaksas var strauji pieaugt, ja suga ir sadrumstaloti izplatīta, atrodas daudzos privātīpašumos vai ir sasniegusi plašu un savstarpēji saistītu teritoriju.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
zemes īpašnieki, lietotāji vai valdītāji un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana
Nē
Skatīt pamatojumu 2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums fiziskām personām.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi 2026., 2027. un 2028.gadam ir apstiprināti ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", attiecīgi noteikumu projekta īstenošana, t.sk. finansējums nacionālām atbalsta programmām invazīvo sugu ierobežošanai ir jānodrošina pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros.
Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" noteikumu projektā tam paredzētās funkcijas nodrošinās pieejamā budžeta ietvaros.
Pašvaldības noteikumos ietvertās funkcijas veic pieejamā budžeta ietvaros un izmanto savā rīcībā esošos finanšu instrumentus.
Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" noteikumu projektā tam paredzētās funkcijas nodrošinās pieejamā budžeta ietvaros.
Pašvaldības noteikumos ietvertās funkcijas veic pieejamā budžeta ietvaros un izmanto savā rīcībā esošos finanšu instrumentus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādis - SVĪTROT!!
Pamatojums un apraksts
Izmaiņas tiesību aktā par atļaujas izsniegšanu.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.2. Valsts augu aizsardzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis
Pamatojums un apraksts
Izmaiņas tiesību aktā par atļaujas izsniegšanu.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R1143
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2014. gada 22. oktobris, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, Nr. 1143/2014. Par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32016R0145
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2016. gada 4. februāris, Komisijas Īstenošanas Regula 2016/145, ar ko pieņem formātu, kādā sagatavojams dokuments, kas kalpo par pierādījumu dalībvalsts kompetentās iestādes izdotai atļaujai veikt konkrētas darbības attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32017R0625
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta regula 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2014. gada 22. oktobris, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, Nr. 1143/2014. Par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
4.
4.
Pārņemtas pilnībā
Nē
4.4
7.
Pārņemtas pilnībā
Nē
5.1.
6.
Pārņemtas pilnībā
Nē
7.
26.
-
-
8.2., 9.1.
16.
Pārņemtas pilnībā
Nē
8.2, 8.3.
19.. 22., 23., 24.3.
-
-
8.5.
23.
-
-
8.7.
29.
-
-
13.1.
11., 12., 13., 14.
Pārņemtas pilnībā
Nē
17.1.
38.
-
-
17.3.
42.
-
-
18.1.
37., 39., 40.
Pārņemtas pilnībā
Regula paredz pasākumu nepiemērošanu izvērtēt 2 mēnešu laikā, bet izskaušanu veikt 3 mēnešu laikā no sugas agrīnas atklāšanas, jo vairākās valstīs agrīni ienākušās invaz. sugas izskauž iestādes.
Noteikumu 38.punkts paredz, ka izskaušanu veic īpašnieks kopā ar kompetento iestādi. Šai gadījumā noteikts īsāks laiks pasākumu piemērošanas izvērtēšanai, lai būtu pietiekami laika vienoties ar zemes īpašnieku, lietotāju vai tiesisko valdītāju par izskaušanu un to veikt.
Noteikumu 38.punkts paredz, ka izskaušanu veic īpašnieks kopā ar kompetento iestādi. Šai gadījumā noteikts īsāks laiks pasākumu piemērošanas izvērtēšanai, lai būtu pietiekami laika vienoties ar zemes īpašnieku, lietotāju vai tiesisko valdītāju par izskaušanu un to veikt.
18.4.
41.
-
-
19.3
26., 59.
Pārņemtas pilnībā
Nē
20.1.
55.
Pārņemtas pilnībā
Nē
16.1.
36.
Pārņemtas pilnībā
Nē
22.1.
15.
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija neplāno paredzēt stingrākus valsts noteikumus ar mērķi nepieļaut invazīvu svešzemju sugu introdukciju, naturalizāciju un izplatīšanos, kā minēts Regulas Nr. 1143/2014 23. pantā.
Latvija izmanto 12. pantā paredzētās tiesības izveidot valsts sarakstu ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas dalībvalstij.
Citos pantos noteiktā rīcības brīvība tiks izmantota, ja būs nozīmīgs kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai un attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēku veselībai vai ekonomikai, piemēram, regulas 1143/2014 4. panta 4. punktā noteikto - ja Latvijā parādīsies suga, kuras kaitīgā ietekme, ievērojot 4. panta 3. punktu, varētu tikt uzskatīta par tādu, kuras novēršanai vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī, Latvija var izmantot tiesības iesniegt Komisijai pieprasījumu par šīs invazīvās sugas iekļaušanu ES sarakstā.
Šāds risinājums izvēlēts, jo jaunās funkcijas iestādēm, ieviešot Regulā Nr. 1143/2014 noteikto, tiek plānotas bez papildus finansējuma.
Latvija izmanto 12. pantā paredzētās tiesības izveidot valsts sarakstu ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas dalībvalstij.
Citos pantos noteiktā rīcības brīvība tiks izmantota, ja būs nozīmīgs kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai un attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēku veselībai vai ekonomikai, piemēram, regulas 1143/2014 4. panta 4. punktā noteikto - ja Latvijā parādīsies suga, kuras kaitīgā ietekme, ievērojot 4. panta 3. punktu, varētu tikt uzskatīta par tādu, kuras novēršanai vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī, Latvija var izmantot tiesības iesniegt Komisijai pieprasījumu par šīs invazīvās sugas iekļaušanu ES sarakstā.
Šāds risinājums izvēlēts, jo jaunās funkcijas iestādēm, ieviešot Regulā Nr. 1143/2014 noteikto, tiek plānotas bez papildus finansējuma.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu akta projekts neietver valsts tehniskos noteikumus.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2016. gada 4. februāris, Komisijas Īstenošanas Regula 2016/145, ar ko pieņem formātu, kādā sagatavojams dokuments, kas kalpo par pierādījumu dalībvalsts kompetentās iestādes izdotai atļaujai veikt konkrētas darbības attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2016/145 pielikums.
21.
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīcības brīvība nav paredzēta.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta regula 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
21.
35.
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīcības brīvība nav paredzēta.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts meža dienests, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2b3a4707-8cc9-4c51-8e59-730d65c90a29
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ņemts vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
- Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts"
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Valsts augu aizsardzības dienests
- Valsts meža dienests
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
- Valstspilsētu un novadu pašvaldības.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Dabas aizsardzības pārvalde
palielinās
Vērtības nozīme:
8,12
euro
1,00
Zemes īpašnieka informēšana.
1
Zemes īpašnieks, kura īpašums ir invadēts un nepieciešama rīcība.
10,0
Informācijas sniegšanas biežums.
81,20
Laika patēriņā iekļaujas sagatavošana, apstiprināšana, saskanošana, parakstīšana.
Stundas likme saskaņā ar vakanču sludinājumiem iestāžu tīmekļvietnēs.
Subjektu skaits = 1, jo dati par invazīvo sugu izplatību ir nepilnīgi.
Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts"
Pārtikas un veterinārais dienests
Valsts augu aizsardzības dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
8,45
euro
1,00
Zemes īpašnieka informēšana.
1
Zemes īpašnieks, kura īpašums ir invadēts un nepieciešama rīcība.
1,0
Informācijas sniegšanas biežums.
8,45
Laika patēriņā iekļaujas sagatavošana, apstiprināšana, saskanošana, parakstīšana.
Stundas likme saskaņā ar vakanču sludinājumiem iestāžu tīmekļvietnēs.
Subjektu skaits = 1, jo dati par invazīvo sugu izplatību ir nepilnīgi.
Valsts meža dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
8,30
euro
1,00
Mednieku biedrību informēšana.
1
Zemes īpašnieks, kura īpašums ir invadēts un nepieciešama rīcība.
1,0
Informācijas sniegšanas biežums.
8,30
Laika patēriņā iekļaujas sagatavošana, apstiprināšana, saskanošana, parakstīšana.
Stundas likme saskaņā ar vakanču sludinājumiem iestāžu tīmekļvietnēs.
Subjektu skaits = 1, jo dati par invazīvo sugu izplatību ir nepilnīgi.
VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
Valstspilsētu un novadu pašvaldības.
palielinās
Vērtības nozīme:
11,53
euro
4,00
Vidēji vienā teritorijas apsekojumā patērētais laiks.
1
Invadēto īpašumu skaits. Katrā pašvaldībā situācija ir ļoti atšķirīga.
2,0
reizes gadā
92,24
Stundas likme. Avots
https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/tabulas/dsv061c-sabiedriskaja-sektora-stradajoso-menesa-videja-darba avotā dati ir par mēnesi, tālāk veikts aprēķins vidēji €/stundā.
Parasti tiek veikts 1 apsekojums un 1 kontrole gadā - veģetācijas sezonā.
Kopā
190,19
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiek noteiktas kompetentās iestādes un sadalītas funkcijas Regulas Nr. 1143/2014 īstenošanai, nosakot tās starp esošajām iestādēm.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Institūcijām, kuru īpašumā ir ar invazīvām sugām invadētas zemes vienības, jāveic šo sugu ierobežošana.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi