Anotācija (ex-ante)

Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma tika izveidota laikā, kad bija neliels mikroģeneratoru pieslēgumu skaits, līdz ar to sistēmas izveides sākumposmā galvenais mērķis bija veicināt šī enerģijas ražošanas veida attīstību.
Iepriekšējo divu gadu laikā globālo enerģētikas procesu ietekmē bija vērojams ievērojams mikroģeneratoru pieslēgumu skaita pieaugums. Saskaņā ar akciju sabiedrības "Sadales tīkls" datiem 2023. gada pirmajā pusgadā vien sadales sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori; tiek prognozēts, ka līdz 2023. gada beigām sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 līdz 20 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda būs 140-160 MW. Tik krass mikroģeneratoru skaita pieaugums rada nepieciešamību pielāgot normatīvo vidi ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas un tirgus principos balstītas pašpatēriņa sistēmas izveidei, kurā tiktu līdzsvarotas visu elektroenerģijas tirgus dalībnieku intereses. Arī Eiropas enerģētikas regulatoru padome^[1] stingri rekomendē izvairīties no neto uzskaites sistēmas izmantošanas, tās vietā veidojot tirgū balstītus mehānismus, lai tādējādi uzlabotu sistēmas elastību un sekmētu aktīvo lietotāju interesi aktīvāk iesaistīties elektroenerģijas tirgū.

Prognozējams, ka, nākotnē ievērojami pieaugot atjaunojamās enerģijas īpatsvaram elektroapgādes bilancē, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām būs raksturīgs ievērojami augstāks svārstīgums, kā rezultātā pastāv būtisks risks, ka liela daļa neto uzskaites sistēmas lietotāju nodos saražotās elektroenerģijas pārpalikumu sadales sistēmas operatoram brīdī, kad elektroenerģijas tirgus vērtība būs zema, savukārt atgūs to no sadales sistēmas operatora brīdī, kad tās tirgus vērtība būs būtiski augstāka. Šāda saražotās elektroenerģijas pārpalikuma plūsmas dinamika ir īpaši raksturīga saules fotoelementu iekārtās saražotai elektroenerģijai.

Papildus jānorāda, ka likumu nepieciešams papildināt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta 6. punktā ietvertajam regulējumam, tādējādi nodrošinot korektu Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktu pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.


^[1] CEER rekomendācijas elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam: https://www.ceer.eu/documents/104400/-/-/3f246c2a-d417-2a29-d8eb-765bd6579581

Lai precizētu Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk – ETL) noteikto aktīvā lietotāja definīciju un sekmētu to, ka aktīvā lietotāja statuss un no tā izrietošās tiesības tiktu izmantotas normatīvajos aktos noteiktajam mērķim - pašpatēriņa segšanai – likumprojekts paredz izmaiņas ETL 3.¹ pantā, nosakot, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vai savas energokopienas vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas veido ne vairāk, kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas 12 mēnešu periodā, nodot elektroenerģijas tirgotājam neto norēķinu sistēmas ietvaros, pārdot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Nosakot ierobežojumu, kas ļauj aktīvajam lietotājam pārdot vai kopīgot ne vairāk kā 20% no saražotās enerģijas, likuma grozījumi novērš risku, ka aktīvā lietotāja statuss un tam izvirzāmās prasības un sniegtās priekšrocības varētu tikt izmantotas nereģistrētas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas saimnieciskās darbības veikšanai, un radīt negatīvu ekonomisku un tiesisku stimulu komerciālai elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai elektroenerģijas tirgū vai citiem lietotājiem. Aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa aprēķina kārtība, kas ietvers arī kārtību, kādā tiek aprēķināts saražotās elektroenerģijas pašpatēriņš attiecībā pret kopīgoto elektroenerģiju, tiks noteikta ETL pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos. Ar likumprojektu tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt minēto kārtību.

Tāpat likumprojektā it ietverta norma, kuras mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgu un nediskriminējošu dažādu grupu lietotāju piekļuvi  sadales sistēmas pieslēgumu jaudām.

Atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajām informatīvajām vadlīnijām investīciju un darbības atbalstam enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem^[2], ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi. Tādējādi Eiropas Komisija ir atzinusi 80% pašpatēriņa slieksni kā objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai.

ETL pārejas noteikumu 93. punkts nosaka, ka likuma 30.¹ pantā minētās neto uzskaites sistēmas izmantošanai mājsaimniecības lietotājs var pieteikties līdz 2023. gada 31. decembrim.

Lai novērstu situāciju, ka neto uzskaites sistēmas darbība neierobežotu laika periodu rada būtiskas papildu izmaksas sistēmas operatoram un veicina nepieciešamību paaugstināt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifu, ir nepieciešams esošo neto uzskaites sistēmu aizstāt ar neto norēķinu sistēmu, kas paredz, ka sistēmas ietvaros tiek uzskaitīts ne tikai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas daudzums kilovatstundās, bet arī tiek noteikta tās vērtība, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus vērtību.

Jānorāda, ka dalība neto uzskaites sistēmā kā kritērijs ir norādītā vairākās atbalsta programmās, kurās mājsaimniecībām ir iespēja saņemt publisko līdzfinansējumu investīciju veikšanai elektroenerģijas mikroģenerācijas jaudas uzstādīšanai. Saskaņā ar attiecīgo atbalsta programmu regulējošajos tiesību aktos noteikto īstenoto projektu ietvaros sasniegto rezultātu uzraudzība ir jānodrošina vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, kas faktiski nozīmē,  ka, ja mājsaimniecība ir saņēmusi publisko līdzfinansējumu saules fotovoltu mikroģeneratora uzstādīšanai un darbībai neto uzskaites sistēmā pieteikusies līdz 2023.gada 31.decembrim, kas, kā minēts iepriekš, saskaņā ar ETL noteikto ir iespējamais pieteikšanās termiņš neto uzskaites sistēmai, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu, neto uzskaites sistēmas piemērošanas termiņu ir jānosaka piecus gadus pēc 2023. gada 31.decembra. Papildus jānorāda, ka saskaņā ar ETL 30.¹ panta pirmajā daļā noteikto neto uzskaites sistēmas periods sākas 1. martā un beidzas nākamā gada februāra pēdējā dienā. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, un lai nodrošinātu to mājsaimniecību tiesiskās paļāvības principu, kas īstenojušas projektus kādā no publiski finansētajām atbalsta programmām, neto uzskaites sistēmas darbības periods ir nosakāms līdz 2029. gada 28. februārim. 

Papildus tam ar likumprojektu tiek precizēts ETL 22. panta nosaukums, ņemot vērā, ka ETL paredz papildu lēmuma veidu elektroenerģijas ražošanas iekārtu atjaunošanai. ETL noteiktie lēmumu veidi ir noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta 6. punktā ietvertajam regulējumam. Vienlaikus ar projektu ETL tiek papildināts ar jēdziena "jaudas atjaunošana" definīciju.


^[2] RECOVERY AND RESILIENCE FACILITY – STATE AID. Guiding template: Investment/operating aid for energy from renewable sources, including renewably sourced hydrogen production: https://ec.europa.eu/competition/state_aid/what_is_new/template_RFF_renewable_power_generation.pdf