Anotācija (ex-ante)

23-TA-1661: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz noteikt elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņu, precizēt likumā noteikto elektroenerģijas aktīvo lietotāju definīciju un likumā ietvertos nosacījumus, kā tiek izsniegtas atļaujas elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno  elektroenerģijas ražošanas iekārtas, papildinot likumu ar jaudas atjaunošanas definīciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Ņemot vērā mikroģeneratoru pieslēgumu skaita straujo pieaugumu, nepieciešams steidzami pieņemt grozījumus elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas regulējumā, tādējādi nodrošinot neto sistēmas ilgtspējīgu attīstību, kā arī nepieciešams steidzami precizēt nosacījumus, kas attiecas uz atļaujām elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”  (turpmāk – likumprojekts) sagatavots, lai pilnveidotu nacionālo elektroenerģijas tirgus regulējumu un to papildinātu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta 6. punktā ietvertajam regulējumam.
Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā nepieciešamību steidzami pieņemt tiesību aktus elektroenerģijas aktīvo lietotāju darbības veicināšanai, kā arī precizēt nosacījumus, kas attiecas uz atļaujām elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno  elektroenerģijas ražošanas iekārtas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma tika izveidota laikā, kad bija neliels mikroģeneratoru pieslēgumu skaits, līdz ar to sistēmas izveides sākumposmā galvenais mērķis bija veicināt šī enerģijas ražošanas veida attīstību.
Iepriekšējo divu gadu laikā globālo enerģētikas procesu ietekmē bija vērojams ievērojams mikroģeneratoru pieslēgumu skaita pieaugums. Saskaņā ar akciju sabiedrības "Sadales tīkls" datiem 2023. gada pirmajā pusgadā vien sadales sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori; tiek prognozēts, ka līdz 2023. gada beigām sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 līdz 20 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda būs 140-160 MW. Tik krass mikroģeneratoru skaita pieaugums rada nepieciešamību pielāgot normatīvo vidi ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas un tirgus principos balstītas pašpatēriņa sistēmas izveidei, kurā tiktu līdzsvarotas visu elektroenerģijas tirgus dalībnieku intereses. Arī Eiropas enerģētikas regulatoru padome[1] stingri rekomendē izvairīties no neto uzskaites sistēmas izmantošanas, tās vietā veidojot tirgū balstītus mehānismus, lai tādējādi uzlabotu sistēmas elastību un sekmētu aktīvo lietotāju interesi aktīvāk iesaistīties elektroenerģijas tirgū.

Prognozējams, ka, nākotnē ievērojami pieaugot atjaunojamās enerģijas īpatsvaram elektroapgādes bilancē, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām būs raksturīgs ievērojami augstāks svārstīgums, kā rezultātā pastāv būtisks risks, ka liela daļa neto uzskaites sistēmas lietotāju nodos saražotās elektroenerģijas pārpalikumu sadales sistēmas operatoram brīdī, kad elektroenerģijas tirgus vērtība būs zema, savukārt atgūs to no sadales sistēmas operatora brīdī, kad tās tirgus vērtība būs būtiski augstāka. Šāda saražotās elektroenerģijas pārpalikuma plūsmas dinamika ir īpaši raksturīga saules fotoelementu iekārtās saražotai elektroenerģijai.

Papildus jānorāda, ka likumu nepieciešams papildināt atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta 6. punktā ietvertajam regulējumam, tādējādi nodrošinot korektu Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktu pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.


[1] CEER rekomendācijas elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam: https://www.ceer.eu/documents/104400/-/-/3f246c2a-d417-2a29-d8eb-765bd6579581
Risinājuma apraksts
Lai precizētu Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk – ETL) noteikto aktīvā lietotāja definīciju un sekmētu to, ka aktīvā lietotāja statuss un no tā izrietošās tiesības tiktu izmantotas normatīvajos aktos noteiktajam mērķim - pašpatēriņa segšanai – likumprojekts paredz izmaiņas ETL 3.1 pantā, nosakot, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vai savas energokopienas vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas veido ne vairāk, kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas 12 mēnešu periodā, nodot elektroenerģijas tirgotājam neto norēķinu sistēmas ietvaros, pārdot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Nosakot ierobežojumu, kas ļauj aktīvajam lietotājam pārdot vai kopīgot ne vairāk kā 20% no saražotās enerģijas, likuma grozījumi novērš risku, ka aktīvā lietotāja statuss un tam izvirzāmās prasības un sniegtās priekšrocības varētu tikt izmantotas nereģistrētas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas saimnieciskās darbības veikšanai, un radīt negatīvu ekonomisku un tiesisku stimulu komerciālai elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai elektroenerģijas tirgū vai citiem lietotājiem. Aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa aprēķina kārtība, kas ietvers arī kārtību, kādā tiek aprēķināts saražotās elektroenerģijas pašpatēriņš attiecībā pret kopīgoto elektroenerģiju, tiks noteikta ETL pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos. Ar likumprojektu tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt minēto kārtību.

Tāpat likumprojektā it ietverta norma, kuras mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgu un nediskriminējošu dažādu grupu lietotāju piekļuvi  sadales sistēmas pieslēgumu jaudām.

Atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajām informatīvajām vadlīnijām investīciju un darbības atbalstam enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem[2], ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi. Tādējādi Eiropas Komisija ir atzinusi 80% pašpatēriņa slieksni kā objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai.

ETL pārejas noteikumu 93. punkts nosaka, ka likuma 30.1 pantā minētās neto uzskaites sistēmas izmantošanai mājsaimniecības lietotājs var pieteikties līdz 2023. gada 31. decembrim.

Lai novērstu situāciju, ka neto uzskaites sistēmas darbība neierobežotu laika periodu rada būtiskas papildu izmaksas sistēmas operatoram un veicina nepieciešamību paaugstināt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifu, ir nepieciešams esošo neto uzskaites sistēmu aizstāt ar neto norēķinu sistēmu, kas paredz, ka sistēmas ietvaros tiek uzskaitīts ne tikai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas daudzums kilovatstundās, bet arī tiek noteikta tās vērtība, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus vērtību.

Jānorāda, ka dalība neto uzskaites sistēmā kā kritērijs ir norādītā vairākās atbalsta programmās, kurās mājsaimniecībām ir iespēja saņemt publisko līdzfinansējumu investīciju veikšanai elektroenerģijas mikroģenerācijas jaudas uzstādīšanai. Saskaņā ar attiecīgo atbalsta programmu regulējošajos tiesību aktos noteikto īstenoto projektu ietvaros sasniegto rezultātu uzraudzība ir jānodrošina vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, kas faktiski nozīmē,  ka, ja mājsaimniecība ir saņēmusi publisko līdzfinansējumu saules fotovoltu mikroģeneratora uzstādīšanai un darbībai neto uzskaites sistēmā pieteikusies līdz 2023.gada 31.decembrim, kas, kā minēts iepriekš, saskaņā ar ETL noteikto ir iespējamais pieteikšanās termiņš neto uzskaites sistēmai, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu, neto uzskaites sistēmas piemērošanas termiņu ir jānosaka piecus gadus pēc 2023. gada 31.decembra. Papildus jānorāda, ka saskaņā ar ETL 30.1 panta pirmajā daļā noteikto neto uzskaites sistēmas periods sākas 1. martā un beidzas nākamā gada februāra pēdējā dienā. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, un lai nodrošinātu to mājsaimniecību tiesiskās paļāvības principu, kas īstenojušas projektus kādā no publiski finansētajām atbalsta programmām, neto uzskaites sistēmas darbības periods ir nosakāms līdz 2029. gada 28. februārim. 

Papildus tam ar likumprojektu tiek precizēts ETL 22. panta nosaukums, ņemot vērā, ka ETL paredz papildu lēmuma veidu elektroenerģijas ražošanas iekārtu atjaunošanai. ETL noteiktie lēmumu veidi ir noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta 6. punktā ietvertajam regulējumam. Vienlaikus ar projektu ETL tiek papildināts ar jēdziena "jaudas atjaunošana" definīciju.


[2] RECOVERY AND RESILIENCE FACILITY – STATE AID. Guiding template: Investment/operating aid for energy from renewable sources, including renewably sourced hydrogen production: https://ec.europa.eu/competition/state_aid/what_is_new/template_RFF_renewable_power_generation.pdf
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Aktīvie lietotāji, elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāji
Ietekmes apraksts
Plānotais tiesiskais regulējums ietekmēs elektroenerģijas ražotājus (tostarp aktīvos lietotājus, kas elektroenerģiju ražo pašpatēriņam).
Attiecībā uz neto sistēmas grozījumiem mērķgrupas ir elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāji, sadales sistēmas operators, elektroenerģijas tirgotāji.
Juridiskās personas
  • Elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas operatori, elektroenerģijas ražotāji, elektroenerģijas tirgotāji, likumprojekta izpildes uzraudzības iestādes
Ietekmes apraksts
Plānotais tiesiskais regulējums ietekmēs elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas operatorus, elektroenerģijas ražotājus (tostarp aktīvos lietotājus, kas elektroenerģiju ražo pašpatēriņam), elektroenerģijas tirgotājus, likumprojekta izpildes uzraudzības iestādes.
Attiecībā uz neto sistēmas grozījumiem mērķgrupas ir elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāji, sadales sistēmas operators, elektroenerģijas tirgotāji.
Likumprojektā paredzētie normatīvā regulējuma grozījumi, kas skar elektroenerģijas ražošanas iekārtu atļauju saņemšanas kārtību, skars elektroenerģijas ražotājus, kuri vēlas atsākt ražošanas darbību pēc ilgāka pārtraukuma, un kuriem ir nepieciešams uzsākt pieslēguma atjaunošanas procesu. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Aktīvā lietotāja definīcijas precizējums neietekmēs elektroenerģijas ražotāju, kas ražo elektroenerģiju pašpatēriņam, vienlaikus novēršot risku, ka aktīvā lietotāja statuss var tikt izmantots nereģistrētas, normatīvajem aktiem neatbilstošas saimnieciskās darbībass veikšanai.

Nosakot, ka neto uzskaites sistēmas darbības periods ir līdz 2029.gada 28.februārim, tiks ierobežotas šobrīd sistēmā reģistrēto mājsaimniecību iespējas saņemt atbalstu ar šī atbalsta mehānisma palīdzību, vienlaikus neierobežojot to iespēju reģistrēties neto norēķinu sistēmā. Lēmums ļaus ierobežot un novērst finansiālos riskus, kuriem saistībā ar neto uzskaites sistēmas darbību un elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus cenu svārstībām ir pakļauts sadales sistēmas operators AS “Sadales Tīkls”.

Neto sistēmas primārais uzdevums ir no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas pašpatēriņa veicināšana, kas sekojoši var stiprināt sabiedrības ekonomisko neatkarību, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas lietderības atzīšanu vietējā mērogā un papildu devumu atjaunojamo energoresursu un klimata mērķu sasniegšanā. Precizējot aktīvā lietotāja definīciju un neto uzskaites sistēmas darbības nosacījumus un termiņu, tiek novērsti riski, kas ir saistīti ar nesamērīgi augstu sadales sistēmas operatora izmaksu pieaugumu un to nelabvēlīgu ietekmi uz tarifiem, kā arī riski, kas ir saistīti ar nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanu, izmantojot aktīvā lietotājam piemērojamo normatīvo regulējumu. Tādējādi tiesiskajam regulējumam prognozējama pozitīva ietekme uz tautsaimniecību.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"

Pamatojums un apraksts
ETL ietvertā deleģējuma ietvaros nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L2001
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Apraksts
Ar projektu Latvijas tiesību aktos tiek pārņemts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta 6. punktā ietvertais regulējums.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ.)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
16. panta 6. punkts
2. pants
Pārņemtas pilnībā
Nav paredzētas stingrākas saistības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 16. panta 6. punkts noteic, ka dalībvalstīm ir jāatvieglo jaudu atjaunināšana esošām atjaunojamās enerģijas stacijām, nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, un ka minētā procesa ilgums nepārsniedz vienu gadu.
ETL 22. panta pirmās daļas redakcija, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, noteic, ka ražošanas jaudu palielināšanai, atjaunošanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešama biroja atļauja, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus, paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai. Ar projektu tiek noteikta jaudas atjaunošanas definīcija, kā arī grozīts ETL 22. panta nosaukums.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/5fd025e2-ec6c-4210-94fe-8a819df9b912

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Publiskā apspriešana tiek rīkota no 30.06.2023. līdz 04.07.2023.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Klimata un enerģētikas ministrija
  • AS "Sadales tīkls"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Neto sistēmas primārais uzdevums ir no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas pašpatēriņa veicināšana, kas sekojoši var pozitīvi ietekmēt Latvijas virzību uz atjaunojamo energoresursu un klimata mērķu sasniegšanu.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk