25-TA-1631: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Vienota enerģētikas kontaktpunkta izveide" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par 1.3.1.1. pasākuma projekta "Vienota enerģētikas kontaktpunkta izveide" pases apstiprināšanu” (turpmāk – Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” īstenošanas noteikumi” 5. punkta prasībām, kas paredz, ka 1.3.1.1. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Ministru kabineta rīkojumos par projekta īstenošanu paredzētie projekti. Ņemot vērā apstākli, ka projekta ietvaros veicamās investīcijas tiešā veidā skar pakalpojumu nodrošināšanu enerģētikas nozarē, projekta virzītājs, balstoties uz iesaistīto institūciju - Būvniecības valsts kontroles biroja, Biroja darbību pārraugošās institūcijas, Ekonomikas ministrijas, un Klimata un enerģētikas ministrijas kā par enerģētikas politiku atbildīgās institūcijas - vienošanos, projekta virzītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” projekta realizēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Eiropas Komisijas REPowerEU plānu un Eiropas Savienības Atjaunīgo energoresursu direktīvu dalībvalstīm jānodrošina vienkāršots un efektīvs administratīvais process atjaunīgās enerģijas projektu ieviesējiem, tai skaitā informācijas pieejamība vienuviet caur Vienoto kontaktpunktu. Latvijā šo funkciju pilda Enerģētikas un vides aģentūra (atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta rīkojumam Nr.533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam” ar 2025.gada 1.oktobri Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, to pievienojot Valsts vides dienestam) (turpmāk - VVD), kas vienlaikus arī izsniedz atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar jaudu virs 500 kW un uzrauga šo iekārtu ieviešanas procesu līdz to pieslēgšanai elektrotīklam. Šobrīd atļauju izsniegšanas process tiek nodrošināts daļēji digitalizētā veidā, izmantojot Microsoft Office programmatūras risinājumus, kas rada vairākus būtiskus ierobežojumus un riskus klientiem, proti, atļauju pieprasītājiem nav iespējas tiešsaistē pārbaudīt atļaujas statusu vai saņemt paziņojumus par termiņiem, kas var radīt atļaujas zaudēšanas risku pienākumu neizpildes gadījumā. Informācija tiek saņemta no klientiem vai sistēmas operatoriem (par pieslēgumu līgumiem u.c.) manuāli, e-pastā, kas apgrūtina datu pārvaldību, izsekojamību un ietekmē efektivitāti.
Norādāms, ka šobrīd nav publiski pieejama datu kopa par atļaujām, tādējādi ierobežojot sabiedrības informētību. Tāpat trūkst informācijas avota, kurā vienuviet būtu pieejams gan atļauju izsniegšanas pakalpojums, gan informācija un tehniskās prasības enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai. Esošā informācija un pakalpojumi ir izvietoti Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk - ERIS), taču nav strukturēti lietotājam draudzīgā veidā.
Esošā situācija būtiski kavē efektīvu Vienotā kontaktpunkta darbību un Atjaunīgo energoresursu direktīvā noteikto mērķu izpildi. Tā rezultātā tiek kavēta datu apmaiņa un palielinās kļūdu risks.
Norādāms, ka šobrīd nav publiski pieejama datu kopa par atļaujām, tādējādi ierobežojot sabiedrības informētību. Tāpat trūkst informācijas avota, kurā vienuviet būtu pieejams gan atļauju izsniegšanas pakalpojums, gan informācija un tehniskās prasības enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai. Esošā informācija un pakalpojumi ir izvietoti Energoresursu informācijas sistēmā (turpmāk - ERIS), taču nav strukturēti lietotājam draudzīgā veidā.
Esošā situācija būtiski kavē efektīvu Vienotā kontaktpunkta darbību un Atjaunīgo energoresursu direktīvā noteikto mērķu izpildi. Tā rezultātā tiek kavēta datu apmaiņa un palielinās kļūdu risks.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu REPowerEU plānu un Atjaunīgo energoresursu direktīvas izpildi – Būvniecības valsts kontroles birojam kā atbildīgajai institūcijai ir nepieciešami līdzekļi 1 900 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 615 000 euro apmērā un valsts līdzfinansējums 285 000 euro apmērā. Līdzekļi nepieciešami, lai pilnveidotu Vienoto enerģētikas kontaktpunktu, izveidojot Vienotā kontaktpunkta portālu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu REPowerEU plānu un Atjaunīgo energoresursu direktīvas izpildi, nepieciešams izveidot Vienotā enerģētikas kontaktpunkta portālu. Tādēļ Klimata un enerģētikas ministrija ir sagatavojusi Rīkojuma projektu, kam pievienota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram"1.3.1.1. pasākuma projekta "Vienota enerģētikas kontaktpunkta izveide" (turpmāk - Projekts) pase. Projekta pasē ir iekļauta informācija par Projekta mērķi, pamatojumu, darbībām, rezultatīvajiem rādītājiem, darbību izmaksām u.tml..
Projekta mērķis ir stiprināt Vienotā kontaktpunkta enerģētikā pienākumu izpildei nepieciešamo kapacitāti, lai nodrošinātu Atjaunīgo energoresursu direktīvā noteikto pienākumu izpildi ar mērķi vienkāršot administratīvo procesu atjaunīgās enerģijas projektu ieviesējiem.
Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības:
1.Jauna Energoresursu informācijas sistēmas (ERIS) publiska moduļa, Enerģētikas kontaktpunkta informācijas portāla (turpmāk - Kontaktpunkts) izveide, satura pārvaldības rīka uzstādīšana, izstrāde un pielāgošana portāla darbības nodrošināšanas vajadzībām;
2. Veikta elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem resursiem iekārtu atļauju (turpmāk – Atļaujas) izsniegšanas un uzraudzības procesa digitalizācija ERIS;
2.1. izveidots risinājums digitālai Atļauju pieprasīšanai, saņemšanai un administrēšanai, ar uztveramu un saprotamu procesa soļu un rezultātu attēlojumu;
- izstrādāti jauni procesi, ievērojot vienreizes principu un nodrošinot pēc iespējas automatizētu datu saņemšanu no iestādēm/institūcijām (sistēmas operatori, VVD, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Uzņēmumu reģistrs (UR); kadastra datu saņemšana, Finanšu izlūkošanas dienests, Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) datu par elektroenerģijas ražošanas iekārtai vajadzīgo būvniecības procesu statusa pārizmantošana ERIS);
2.2. jaunas datu kopas par Atļauju datiem izveide un nodošana Latvijas atvērto datu portālam;
2.3. procesos ieviesta Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) koplietošanas komponenšu izmantošana: Maksājumu modulis, E-adreses komponentes izmantošana, API pārvaldnieka vai Datu izplatīšanas tīkla pakalpojums, Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma Uzņēmumu reģistra datu izmantošanai;
2.4. jaunas interaktīvās problēmu pieteikumu formas un tās apstrādes procesu izveide;
2.5. jaunu lietotāja tiesību lomu izveide BIS un ERIS administrēšanas moduļos.
Ar projektu paredzēts uzlabot pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, samazinot pakalpojumu pieteikšanās laiku un administratīvo slogu elektroenerģijas ražošanas (uzsākšanas) procesa dalībniekiem. Projekta ieguvums ir arī pāreja uz modernām datu apstrādes pieejām - samazināts laiks saziņai starp iesaistītajām pusēm. Projektā plānoto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams 1 900 000 euro.
Projekta mērķis ir stiprināt Vienotā kontaktpunkta enerģētikā pienākumu izpildei nepieciešamo kapacitāti, lai nodrošinātu Atjaunīgo energoresursu direktīvā noteikto pienākumu izpildi ar mērķi vienkāršot administratīvo procesu atjaunīgās enerģijas projektu ieviesējiem.
Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības:
1.Jauna Energoresursu informācijas sistēmas (ERIS) publiska moduļa, Enerģētikas kontaktpunkta informācijas portāla (turpmāk - Kontaktpunkts) izveide, satura pārvaldības rīka uzstādīšana, izstrāde un pielāgošana portāla darbības nodrošināšanas vajadzībām;
2. Veikta elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem resursiem iekārtu atļauju (turpmāk – Atļaujas) izsniegšanas un uzraudzības procesa digitalizācija ERIS;
2.1. izveidots risinājums digitālai Atļauju pieprasīšanai, saņemšanai un administrēšanai, ar uztveramu un saprotamu procesa soļu un rezultātu attēlojumu;
- izstrādāti jauni procesi, ievērojot vienreizes principu un nodrošinot pēc iespējas automatizētu datu saņemšanu no iestādēm/institūcijām (sistēmas operatori, VVD, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Uzņēmumu reģistrs (UR); kadastra datu saņemšana, Finanšu izlūkošanas dienests, Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) datu par elektroenerģijas ražošanas iekārtai vajadzīgo būvniecības procesu statusa pārizmantošana ERIS);
2.2. jaunas datu kopas par Atļauju datiem izveide un nodošana Latvijas atvērto datu portālam;
2.3. procesos ieviesta Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) koplietošanas komponenšu izmantošana: Maksājumu modulis, E-adreses komponentes izmantošana, API pārvaldnieka vai Datu izplatīšanas tīkla pakalpojums, Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma Uzņēmumu reģistra datu izmantošanai;
2.4. jaunas interaktīvās problēmu pieteikumu formas un tās apstrādes procesu izveide;
2.5. jaunu lietotāja tiesību lomu izveide BIS un ERIS administrēšanas moduļos.
Ar projektu paredzēts uzlabot pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, samazinot pakalpojumu pieteikšanās laiku un administratīvo slogu elektroenerģijas ražošanas (uzsākšanas) procesa dalībniekiem. Projekta ieguvums ir arī pāreja uz modernām datu apstrādes pieejām - samazināts laiks saziņai starp iesaistītajām pusēm. Projektā plānoto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams 1 900 000 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Digitalizējot Atļauju procesu ERIS, būtiskākie ieguvumi paredzami administratīvā sloga samazinājumā sabiedrībai. Digitāli iesniedzama un digitālā veidā Atļaujas tālākā dzīves ciklā pieejamā informācija par Atļaujām ietaupīs Atļauju turētāju laiku un ļaus klientiem skatīt aktuālos datus tiem ērtā veidā un laikā. Tāpat digitālā procesa rezultātā būs procesa uzlabojumi un būtisks paātrinājums Atļauju izmaiņu gadījumu pieteikšanā un vadībā.
Vienotā kontaktpunkta portāla risinājuma izveide ļaus realizēt projektu iesniedzējiem vienkāršotu administratīvo saskaņošanas procesu, pēc iespējas vairāk nodrošinās informācijas pieejamību vienuviet. Tāpat ikviens interesents varēs iegūt ar nozari saistošo informāciju.
Sociālekonomiskais ieguvums
Projektā plānoto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams 1 900 000 euro. Papildus turpmāk katru gadu ir nepieciešamas uzturēšanas izmaksas indikatīvi 181 500 euro apmērā, kas Projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā veido 1 815 000 euro. Kopā Projekta izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā veido 3 715 000 euro. Projekta īstenošana nodrošinās elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ātrāku informācijas atrašanu, kā arī lielāku kontroli pār Atļauju un veicamajiem pienākumiem tās dzīves cikla laikā, kā arī attiecīgos ieguldījumus atsver turpmāk minētie būtiskākie sociālekonomiskie ieguvumi 8 001 873,2 EUR apmērā, kuri tiks sasniegti pēc Projekta īstenošanas 10 gadu periodā.
ERIS digitalizēts Atļaujas izsniegšanas un administrēšanas process
Veicot procesa digitālo transformāciju, turpmāk klientam būs iespēja sagatavot un iesniegt Atļaujas pieteikumu ERIS. Veicot pieteikuma aizpildīšanu, tiks nodrošināta ievadīto datu pārbaude saskaņā ar Kadastra reģistra un Vienotās valsts datorizētās zemesgrāmatas datiem, kā arī ar Uzņēmumu reģistra datiem. Tāpat arī procesa laikā klients varēs uzsākt un veikt drošības naudas iemaksu. Tas kopā rada ātrāku datu apstrādi, nodrošinot arī datu pareizību un ietaupot 1,5 h klienta laika. Jaunajām un esošajām Atļaujām samazināsies kļūdaino pieteikumu skaits un nebūs jāveic atkārtotu datu aizpilde, kā arī samazināsies laiks, kas klientam pašam vajadzīgs šīs informācijas apkopošanai un pārbaudei reģistros. Izsniegtai Atļaujai klientam nebūs jāiesniedz apliecinājumi no sistēmas operatora, jo šos datus paredzēts saņemt datu apmaiņas veidā starp ERIS un sistēmas operatoru informācijas sistēmām. Paredzams, ka kopā veidosies 4 h klienta laika ietaupījums.
Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 spēkā esošas Atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni Atļaujas pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais klienta laika samazinājums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 5,5 h. 10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs katru gadu 472 esošās Atļaujas (jeb 10 gadu laikā 4720 Atļaujas) un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot 13 124 h ietaupījumu. Rēķinot to uz vidējo bruto stundas darba atalgojumu 10 gadu laikā D35 (NACE klasifikators) sektorā* 20,12 EUR, ietaupījums 10 gadu laikā sastāda 264 054.88 EUR.
*Vidējās bruto stundas darba atalgojuma 10 gadu laikā D35 sektorā “Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana” aprēķins:
Balstīts uz:
1) Finanšu ministrijas 01.07.2024. prognozi Makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības; darba algas (bruto) izmaiņas, salīdzināmās cenās (procentos) vidēji 2028-2047;
2) par privātā sektora vidējo stundas likmi 2025.gadā ņemti Centrālās Statistikas pārvaldes dati par strādājošo mēneša vidējā darba samaksu pa darbības veidiem, par 2024.gadu, privātajā sektorā, D35 tautsaimniecības sektorā “Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana”, 2024.gadā, norādītajam ikmēneša bruto atalgojumam 2150 EUR pierēķinot darba devēja Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi 23,59% un iegūto summu dalot ar 160 darba stundām mēnesī, iegūstot 2024.g. vidējo darba algas likmi 16,61 EUR. Tālāk šī likme katru nākamo gadu, sākot ar 2025.gadu, tiek reizināta ar “Makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības” norādīto darba algas (bruto) izmaiņas salīdzināmās cenās prognozi un, sākot no 2027. līdz 2037.gadam iegūto likmi summē un dala ar 10 gadiem, iegūstot stundas vidējo likmi 10 gadu periodā 20,12 EUR.
Pilnveidoti datu apmaiņas procesi
Atļauju procesa digitālā transformācija un pāreja uz modernām datu apstrādes pieejām palielinās procesa caurspīdīgumu klientam, kā arī sistēmas operatoriem, nodrošinās informāciju un samazinās laiku, kas bija veltīts tam, lai sazinātos ar EVA.
Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 aktīvas atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni atļauju pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais klienta un sistēmas operatora laika samazinājums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 35 min. 10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs katru gadu 472 esošās Atļaujas (jeb 10 gadu laikā 4720) un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot 3500 h ietaupījumu. Rēķinot to uz vidējo bruto stundas darba atalgojumu 10 gadu laikā D35 (NACE klasifikators) sektorā* 20,12 EUR, 10 gadu laikā ietaupījums sastāda 70 420,00 EUR.
Izveidots ERIS publiskais modulis Vienotā kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai
Kontaktpunktā ievietotā informācija samazinās klientam nepieciešamo laiks informācijas iegūšanai par veicamajām darbībām gan plānojot Atļaujas iegūšanu, gan skatot aktuālo informāciju jau esošai Atļaujai.
Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 aktīvas atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni atļauju pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais laika ietaupījums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 3 h jaunai Atļaujai un 1 h esošai Atļaujai.
10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs 4720 esošās Atļaujas un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot (4720 h + 3600 h) = 8320 h ietaupījumu. Rēķinot to uz D35 (NACE klasifikators) privātā sektora stundas vidējo bruto stundas atalgojumu 10 gadu periodā 20,12 EUR, ietaupījums sastāda 167 398,40 EUR.
Realizēto projektu atdeve
Prognozēts, ka atļauju saņemšanas procesa vienkāršošana un digitālā transformācija palielinās uzņēmēju interesi un sekmēs projektu ieviešanas ātrumu, mazinot birokrātiskus šķēršļus. Optimizēts un digitalizēts atļauju process veicinās jaunu projektu īstenošanu, vidēji apmēram līdz 5 projektiem gadā. Vērtējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas publiski pieejamajos datus (piemēram, ALTUM projektu līdzfinansēšanas statistika) secināms, ka vidējās atjaunojamās enerģijas projekta izmaksas (nelielas saules, vēja un bioenerģijas stacijas) svārstās no 0,5 līdz 2 miljoniem. Saskaņā ar Latvijas Bankas un Centrālās statistikas datiem par investīciju multiplikatora efektiem, tipiski enerģētikas projektos vietējā ekonomikā nonāk 10–20% no kopējās investīciju summas (darbaspēks, vietējie pakalpojumi, loģistika). Līdz ar to pieņemot, ka procesa efektivizācija veicinās līdz 5 jaunu projektu gadā, pieņemot, ka vidējās projekta izmaksas ir 1 milj. euro un pieņemot, ka vidēji no katra projekta 10% finansējums atgriežas Latvijas ekonomikā, tad sabiedrības ieguvums vienā gadā ir līdz 500 000 EUR, kas 10 gadu periodā sastāda 5 000 000 EUR.
CO2 emisiju samazināšanas ieguvums
Saskaņā ar vidējiem aprēķiniem par atjaunīgās enerģijas projektu ieguvumiem, secināms, ka viens projekts ar 1 MW jaudu ietaupa no 500 – 1500 tonnām CO2 emisiju gadā. Eiropas Savienības emisiju kvotas cena no 2021. gada līdz 2024. gadam bija robežās no 50 – 65 euro par tonnu. Pieņemot, ka katrs jaunais projekts ietaupīs vidēji līdz 1000 CO2 izmešu gadā un vienas emisijas kvotas tonnas cena ir 50 euro, secināms, ka no viena jauna projekta realizācijas gadā tiks ietaupīti līdz 50 000 euro (1000 tonnas x 50 euro). Līdz ar to vidēji gadā par 5 jaunu projektu realizāciju tiks iegūti līdz 250 000 euro, kas 10 gadu periodā sastāda 2 500 000 euro.
Vienotā kontaktpunkta portāla risinājuma izveide ļaus realizēt projektu iesniedzējiem vienkāršotu administratīvo saskaņošanas procesu, pēc iespējas vairāk nodrošinās informācijas pieejamību vienuviet. Tāpat ikviens interesents varēs iegūt ar nozari saistošo informāciju.
Sociālekonomiskais ieguvums
Projektā plānoto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams 1 900 000 euro. Papildus turpmāk katru gadu ir nepieciešamas uzturēšanas izmaksas indikatīvi 181 500 euro apmērā, kas Projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā veido 1 815 000 euro. Kopā Projekta izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā veido 3 715 000 euro. Projekta īstenošana nodrošinās elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ātrāku informācijas atrašanu, kā arī lielāku kontroli pār Atļauju un veicamajiem pienākumiem tās dzīves cikla laikā, kā arī attiecīgos ieguldījumus atsver turpmāk minētie būtiskākie sociālekonomiskie ieguvumi 8 001 873,2 EUR apmērā, kuri tiks sasniegti pēc Projekta īstenošanas 10 gadu periodā.
ERIS digitalizēts Atļaujas izsniegšanas un administrēšanas process
Veicot procesa digitālo transformāciju, turpmāk klientam būs iespēja sagatavot un iesniegt Atļaujas pieteikumu ERIS. Veicot pieteikuma aizpildīšanu, tiks nodrošināta ievadīto datu pārbaude saskaņā ar Kadastra reģistra un Vienotās valsts datorizētās zemesgrāmatas datiem, kā arī ar Uzņēmumu reģistra datiem. Tāpat arī procesa laikā klients varēs uzsākt un veikt drošības naudas iemaksu. Tas kopā rada ātrāku datu apstrādi, nodrošinot arī datu pareizību un ietaupot 1,5 h klienta laika. Jaunajām un esošajām Atļaujām samazināsies kļūdaino pieteikumu skaits un nebūs jāveic atkārtotu datu aizpilde, kā arī samazināsies laiks, kas klientam pašam vajadzīgs šīs informācijas apkopošanai un pārbaudei reģistros. Izsniegtai Atļaujai klientam nebūs jāiesniedz apliecinājumi no sistēmas operatora, jo šos datus paredzēts saņemt datu apmaiņas veidā starp ERIS un sistēmas operatoru informācijas sistēmām. Paredzams, ka kopā veidosies 4 h klienta laika ietaupījums.
Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 spēkā esošas Atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni Atļaujas pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais klienta laika samazinājums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 5,5 h. 10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs katru gadu 472 esošās Atļaujas (jeb 10 gadu laikā 4720 Atļaujas) un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot 13 124 h ietaupījumu. Rēķinot to uz vidējo bruto stundas darba atalgojumu 10 gadu laikā D35 (NACE klasifikators) sektorā* 20,12 EUR, ietaupījums 10 gadu laikā sastāda 264 054.88 EUR.
*Vidējās bruto stundas darba atalgojuma 10 gadu laikā D35 sektorā “Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana” aprēķins:
Balstīts uz:
1) Finanšu ministrijas 01.07.2024. prognozi Makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības; darba algas (bruto) izmaiņas, salīdzināmās cenās (procentos) vidēji 2028-2047;
2) par privātā sektora vidējo stundas likmi 2025.gadā ņemti Centrālās Statistikas pārvaldes dati par strādājošo mēneša vidējā darba samaksu pa darbības veidiem, par 2024.gadu, privātajā sektorā, D35 tautsaimniecības sektorā “Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana”, 2024.gadā, norādītajam ikmēneša bruto atalgojumam 2150 EUR pierēķinot darba devēja Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi 23,59% un iegūto summu dalot ar 160 darba stundām mēnesī, iegūstot 2024.g. vidējo darba algas likmi 16,61 EUR. Tālāk šī likme katru nākamo gadu, sākot ar 2025.gadu, tiek reizināta ar “Makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības” norādīto darba algas (bruto) izmaiņas salīdzināmās cenās prognozi un, sākot no 2027. līdz 2037.gadam iegūto likmi summē un dala ar 10 gadiem, iegūstot stundas vidējo likmi 10 gadu periodā 20,12 EUR.
Pilnveidoti datu apmaiņas procesi
Atļauju procesa digitālā transformācija un pāreja uz modernām datu apstrādes pieejām palielinās procesa caurspīdīgumu klientam, kā arī sistēmas operatoriem, nodrošinās informāciju un samazinās laiku, kas bija veltīts tam, lai sazinātos ar EVA.
Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 aktīvas atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni atļauju pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais klienta un sistēmas operatora laika samazinājums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 35 min. 10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs katru gadu 472 esošās Atļaujas (jeb 10 gadu laikā 4720) un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot 3500 h ietaupījumu. Rēķinot to uz vidējo bruto stundas darba atalgojumu 10 gadu laikā D35 (NACE klasifikators) sektorā* 20,12 EUR, 10 gadu laikā ietaupījums sastāda 70 420,00 EUR.
Izveidots ERIS publiskais modulis Vienotā kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai
Kontaktpunktā ievietotā informācija samazinās klientam nepieciešamo laiks informācijas iegūšanai par veicamajām darbībām gan plānojot Atļaujas iegūšanu, gan skatot aktuālo informāciju jau esošai Atļaujai.
Vidēji uz 2027.gadu katru gadu būs 472 aktīvas atļaujas, kā arī katru gadu tiks saņemti vidēji 120 jauni atļauju pieteikumi. Gada laikā aprēķinātais laika ietaupījums šiem procesiem uz vienu Atļauju ir 3 h jaunai Atļaujai un 1 h esošai Atļaujai.
10 gadu periodā atļauju skaits sastādīs 4720 esošās Atļaujas un 1200 jaunos Atļauju pieteikumus, kopā radot (4720 h + 3600 h) = 8320 h ietaupījumu. Rēķinot to uz D35 (NACE klasifikators) privātā sektora stundas vidējo bruto stundas atalgojumu 10 gadu periodā 20,12 EUR, ietaupījums sastāda 167 398,40 EUR.
Realizēto projektu atdeve
Prognozēts, ka atļauju saņemšanas procesa vienkāršošana un digitālā transformācija palielinās uzņēmēju interesi un sekmēs projektu ieviešanas ātrumu, mazinot birokrātiskus šķēršļus. Optimizēts un digitalizēts atļauju process veicinās jaunu projektu īstenošanu, vidēji apmēram līdz 5 projektiem gadā. Vērtējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas publiski pieejamajos datus (piemēram, ALTUM projektu līdzfinansēšanas statistika) secināms, ka vidējās atjaunojamās enerģijas projekta izmaksas (nelielas saules, vēja un bioenerģijas stacijas) svārstās no 0,5 līdz 2 miljoniem. Saskaņā ar Latvijas Bankas un Centrālās statistikas datiem par investīciju multiplikatora efektiem, tipiski enerģētikas projektos vietējā ekonomikā nonāk 10–20% no kopējās investīciju summas (darbaspēks, vietējie pakalpojumi, loģistika). Līdz ar to pieņemot, ka procesa efektivizācija veicinās līdz 5 jaunu projektu gadā, pieņemot, ka vidējās projekta izmaksas ir 1 milj. euro un pieņemot, ka vidēji no katra projekta 10% finansējums atgriežas Latvijas ekonomikā, tad sabiedrības ieguvums vienā gadā ir līdz 500 000 EUR, kas 10 gadu periodā sastāda 5 000 000 EUR.
CO2 emisiju samazināšanas ieguvums
Saskaņā ar vidējiem aprēķiniem par atjaunīgās enerģijas projektu ieguvumiem, secināms, ka viens projekts ar 1 MW jaudu ietaupa no 500 – 1500 tonnām CO2 emisiju gadā. Eiropas Savienības emisiju kvotas cena no 2021. gada līdz 2024. gadam bija robežās no 50 – 65 euro par tonnu. Pieņemot, ka katrs jaunais projekts ietaupīs vidēji līdz 1000 CO2 izmešu gadā un vienas emisijas kvotas tonnas cena ir 50 euro, secināms, ka no viena jauna projekta realizācijas gadā tiks ietaupīti līdz 50 000 euro (1000 tonnas x 50 euro). Līdz ar to vidēji gadā par 5 jaunu projektu realizāciju tiks iegūti līdz 250 000 euro, kas 10 gadu periodā sastāda 2 500 000 euro.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Finansējuma saņēmējs ir tiešā valsts pārvaldes iestāde un atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 “Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” 3.punktam īsteno informācijas sistēmu izstrādi un uzturēšanu būvniecības un enerģētikas jomās. Savukārt projekta īstenošanas partneris – Valsts vides dienests (Klimata un enerģētikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde) ir atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu (ar jaudu sākot ar 500 kilovatiem) ieviesēju vienotais kontaktpunkts, kur centralizēti ir iespējams saņemt visu nepieciešamo informāciju par enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām un tehniskajām prasībām.
Finansējuma saņēmējam un projekta īstenošanas partnerim sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskai darbībai vai kā komercdarbības atbalsts.
Finansējuma saņēmējam un projekta īstenošanas partnerim sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskai darbībai vai kā komercdarbības atbalsts.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Sistēmas operatori
- Enerģijas projektu ieviesēji
Ietekmes apraksts
Atļauju iesniedzējiem tiek samazināts manuālais darbs, kā arī uzlabojas administratīvajā procesā iesaistīto pušu savstarpēja datu apmaiņa.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Prognozēts realizēt līdz 5 jauniem atjaunīgās enerģijas projektiem gadā ar kopējo sabiedrisko ieguvumu līdz 5 000 000 EUR 10 gados.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek uzlaboti darbības apstākļi enerģētikas uzņēmumiem, īpaši enerģijas ražošanas nozarē. Vienkāršota atļauju sistēma samazina šķēršļus ienākšanai tirgū un samazina izmaksas jauniem tirgus dalībniekiem, uzlabojot konkurētspēju starp esošajiem un jaunajiem tirgus dalībniekiem.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, samazinās birokrātiskās prasības, uzlabojas caurspīdība un procesa skaidrība. Atļauju iegūšana ātrāka, lētāka un digitāli pārskatāma, kas atvieglo uzņēmējdarbības uzsākšanu enerģētikas sektorā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Vienkāršotā sistēma ļaus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vieglāk un ātrāk saņemt nepieciešamās atļaujas.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Atļauju sistēmas digitalizācija un caurspīdīgums veicina vienlīdzīgus nosacījumus tirgus dalībniekiem un samazina priekšrocības lielajiem uzņēmumiem ar lielākiem resursiem. Tas padara tirgu atvērtāku jauniem spēlētājiem un palielina konkurenci atjaunīgās enerģijas jomā.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Sistēmas operatori
samazinās
Vērtības nozīme:
Precīzi aprēķini pieejami anotācijas 1.3. sadaļā
Enerģijas projektu ieviesēji
samazinās
Vērtības nozīme:
Precīzi aprēķini pieejami anotācijas 1.3. sadaļā
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
35 152
0
800 784
0
459 972
319 092
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
35 152
0
800 784
0
459 972
319 092
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
41 355
0
942 099
0
541 144
556 902
2.1. valsts pamatbudžets
0
41 355
0
942 099
0
541 144
556 902
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-6 203
0
-141 315
0
-81 172
-237 810
3.1. valsts pamatbudžets
0
-6 203
0
-141 315
0
-81 172
-237 810
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-6 203
-141 315
-81 172
-237 810
5.1. valsts pamatbudžets
-6 203
-141 315
-81 172
-237 810
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta īstenošanas izmaksas ir plānotas 1 900 000 euro (ERAF finansējums 85% apmērā 1 615 000 euro un valsts budžeta finansējums 15% apmērā 285 000 euro):
Informācijas sistēmas izstrāde (enerģētikas kontaktpunkta portāla izveide un atļauju procesa digitalizācija ERIS) 1 210 000 euro;
Lietotāju apmācības un sistēmas drošības audits 36 974 euro;
Projekta ieviešanas dokumentācijas izstrāde, autoruzraudzība un ieviešanas kvalitātes kontrole 162 982 euro;
Projekta ieviešanas personāla izmaksas 251 726 euro;
Pārējās izmaksas (projekta vadība, administratīvais nodrošinājums, komunikācija u.c) 238 318 euro.
* Norādītās izmaksu pozīcijas ir indikatīvas.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma daļa 85% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējais projekta ieviešanai nepieciešamais publiskais finansējums (Eiropas Reģionālā attīstības fonda un valsts budžeta finansējums), kas veido 100% no projekta attiecināmajām izmaksām.
Indikatīvs finansējuma sadalījums pa gadiem (var tikt precizēts pēc projekta apstiprināšanas):
2025. gads: kopējais finansējums ir 41 355 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 35 152 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 6 203 euro;
2026. gads: kopējais finansējums ir 942 099 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 800 784 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 141 315 euro;
2027. gads: kopējais finansējums ir 541 144 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 459 972 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 81 172 euro.
2028. gads: kopējais finansējums ir 375 402 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 319 092 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 56 310 euro.
Projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas: 181 500 euro gadā, sākot ar 2028.gadu. Uzturēšanas izmaksu aprēķinam tiek ņemts vērā 15 % izmaksu aprēķins no izstrādes izmaksām, kas projektā ir 1 210 000 euro.
Uzturēšanas izmaksu sadalījums pa izmaksu posteņiem:
Sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi 27 225 euro;
Sistēmas pielāgošanas pakalpojumi 108 900 euro;
Datu centru infrastruktūrai 45 375 euro.
Informācijas sistēmas izstrāde (enerģētikas kontaktpunkta portāla izveide un atļauju procesa digitalizācija ERIS) 1 210 000 euro;
Lietotāju apmācības un sistēmas drošības audits 36 974 euro;
Projekta ieviešanas dokumentācijas izstrāde, autoruzraudzība un ieviešanas kvalitātes kontrole 162 982 euro;
Projekta ieviešanas personāla izmaksas 251 726 euro;
Pārējās izmaksas (projekta vadība, administratīvais nodrošinājums, komunikācija u.c) 238 318 euro.
* Norādītās izmaksu pozīcijas ir indikatīvas.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma daļa 85% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējais projekta ieviešanai nepieciešamais publiskais finansējums (Eiropas Reģionālā attīstības fonda un valsts budžeta finansējums), kas veido 100% no projekta attiecināmajām izmaksām.
Indikatīvs finansējuma sadalījums pa gadiem (var tikt precizēts pēc projekta apstiprināšanas):
2025. gads: kopējais finansējums ir 41 355 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 35 152 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 6 203 euro;
2026. gads: kopējais finansējums ir 942 099 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 800 784 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 141 315 euro;
2027. gads: kopējais finansējums ir 541 144 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 459 972 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 81 172 euro.
2028. gads: kopējais finansējums ir 375 402 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 319 092 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 56 310 euro.
Projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas: 181 500 euro gadā, sākot ar 2028.gadu. Uzturēšanas izmaksu aprēķinam tiek ņemts vērā 15 % izmaksu aprēķins no izstrādes izmaksām, kas projektā ir 1 210 000 euro.
Uzturēšanas izmaksu sadalījums pa izmaksu posteņiem:
Sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi 27 225 euro;
Sistēmas pielāgošanas pakalpojumi 108 900 euro;
Datu centru infrastruktūrai 45 375 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu Ekonomikas ministrija pieprasīs no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Savukārt pēc projekta pabeigšanas nepieciešamo finansējumu projekta uzturēšanas izmaksu segšanai Ekonomikas ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Savukārt pēc projekta pabeigšanas nepieciešamo finansējumu projekta uzturēšanas izmaksu segšanai Ekonomikas ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2413
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L1024
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
16. panta 3. punkts
-
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (pārstrādāta redakcija).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
14. pants
-
Pārņemtas pilnībā
-
I pielikums
-
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VVD funkcijas tiek paplašinātas, ieviešot Vienotā kontaktpunkta pārvaldību, digitālu atļauju administrēšanu un integrētu datu apmaiņu ar citām iestādēm.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Atļauju pieteikšana, uzraudzība un klientu informēšana tiks pilnībā pārnesta uz digitālu vidi – ERIS un Vienotā kontaktpunkta portālā.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts būtiski uzlabo publisko pakalpojumu kvalitāti enerģētikas jomā.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts attīstīs digitālo valsts pārvaldes vidi, veicinot datu atkārtotu izmantošanu un arī veicinot efektivitāti.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi