Anotācija (ex-ante)

Ieroču aprites likuma 15. panta sestajā daļā noteikts, ka Valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm (izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju), kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas, ja izglītības iestādes vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta desmitās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot tā 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportam klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī šo šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportam klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus;
3) iegādāties, glabāt, pārvadāt un izsniegt izmantošanai šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) sportam klasificētiem garstobra šaujamieročiem un ar tiem aprīkotus sportam klasificētus garstobra šaujamieročus, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra—vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.

Minētajā normā uzskaitītas valsts un pašvaldību dibinātas iestādes institūcijas uz kurām neattiecas prasība saņemt Valsts policijas atļauju noteiktajām darbībām ar ieročiem. Vidusskola šajā uzskaitījumā nav ietverta, kas nozīmē, ka uz Vidusskolu būtu attiecināmas Ieroču aprites likuma 15. panta sestajā daļā noteiktas prasības.

Lai Centrs varētu kvalitatīvi un savlaicīgi īstenot ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas, pārvaldību un loģistiku aizsardzības resorā, kā arī valsts drošības interešu aizsardzības nolūkā, nepieciešams veikt grozījumus Ieroču aprites likuma 87. panta pirmajā daļā, iekļaujot Centru to valsts institūciju uzskaitījumā, uz kurām neattiecas prasība reģistrēt to valdījumā esošos ieročus, to sastāvdaļas un munīciju Ieroču reģistrā vispārējā kārtībā.
Lai Vidusskola varētu īstenot Ieroču aprites likuma 15. panta sestajā daļā noteiktas prasības bez Valsts policijas atļaujas, nepieciešams veikt grozījumus Ieroču aprites likuma 15. panta sestajā daļā, iekļaujot Vidusskolu to izglītības iestāžu uzskaitījumā, uz kurām neattiecas prasība saņemt Valsts policijas atļauju. 
 

Ieroču aprites likuma 87. panta pirmajā daļā noteikts, ka Ieroču reģistrā reģistrē Latvijas fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldību institūciju (izņemot Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Nodrošinājuma valsts aģentūras un valsts drošības iestāžu) šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus, par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem) pārveidotus šaujamieročus, dezaktivētus šaujamieročus, iznīcinātus šaujamieročus un personas, kurām Valsts policija izsniegusi ieroču atļaujas, kā arī šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu piegādātājus.

Minētajā normā uzskaitītas valsts institūcijas uz kurām neattiecas prasība reģistrēt to valdījumā esošos ieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju vispārējā kārtībā. Centrs šajā uzskaitījumā nav ietverts, kas nozīmē, ka uz Centru būtu attiecināma prasība tā valdījumā esošos ieročus reģistrēt Ieroču aprites likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

Ieroču aprites likuma anotācijā norādīts, ka viens no iemesliem, kādēļ uz šā likuma 87. panta pirmajā daļā uzskaitītajām valsts institūcijām nav attiecināms pienākums reģistrēt ieročus, to būtiskās sastāvdaļas un munīciju vispārējā kārtībā ir, lai samazinātu pieejamo informācijas apjomu par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un bruņojumu. Proti, likumdevējs vēlējies noteikt, ka Ieroču reģistrā nereģistrē to valsts institūciju valdījumā esošos ieročus, to sastāvdaļas un munīciju, kuras nodrošina valsts iekšējo un ārējo drošību.

Centrs 2024. gadā uzsāks Nacionālo bruņoto spēku,  Jaunsardzes centra, kā arī atsevišķos gadījumos citu valsts iestāžu uzdevumu izpildei nepieciešamo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu pārvaldību un loģistiku. Tādējādi Centrs būs iesaistīts tādu ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas pārvaldībā un loģistikā, kas ir paredzēti valsts ārējās drošības nodrošināšanai.

Pienākums Centram reģistrēt tā valdījumā esošos ieročus to būtiskās sastāvdaļas un munīciju Ieroču reģistrā vispārējā kārtībā būtu atzīstams arī par nesamērīgu birokrātisku slogu, kas turklāt varētu aizkavēt ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas pārvaldību un loģistiku aizsardzības resorā.
 

Lai Centrs kvalitatīvi un savlaicīgi īstenot ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas, pārvaldību un loģistiku aizsardzības resorā, kā arī valsts drošības interešu aizsardzības nolūkā, nepieciešams veikt grozījumus Ieroču aprites likuma 87. panta pirmajā daļā, iekļaujot Centru to valsts institūciju uzskaitījumā, uz kurām neattiecas prasība reģistrēt to valdījumā esošos ieročus, to sastāvdaļas un munīciju Ieroču reģistrā vispārējā kārtībā.

Ieroču aprites likuma 88. panta pirmajā daļā noteikts, ka ar visiem Latvijā apritē esošajiem A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem (izņemot Nacionālo bruņoto spēku un valsts drošības iestāžu šaujamieročus), kuros lodei šāviena brīdī ir tiešs kontakts ar stobru, Valsts policijā izdarāmi kontrolšāvieni. Kārtību, kādā Valsts policija glabā ložu un čaulu kontrolkolekciju, nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2020. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 40 “Kontrolšāvienu izdarīšanas kārtība un valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 40) noteikta kontrolšāvienu izdarīšanas kārtība. Noteikumu Nr. 40 2.3. apakšpunkts paredz, ka Ieroču aprites likuma 88. panta pirmajā daļā minētās personas, nododot ieroci kontrolšāvienu izdarīšanai, Valsts policijai iesniedz iesniegumu, kura norāda informāciju par ieroči un iesnieguma iesniedzēju. Noteikumu Nr. 40 9. punktā un tā apakšpunktos norādīts, ka Valsts policija pēc kontrolšāvienu izdarīšanas iekļauj Ieroču reģistrā ziņas par izdarītajiem kontrolšāvieniem, iekļauj pēc kontrolšāvieniem iegūtās lodes un čaulas ložu un čaulu kontrolkolekcijā, izsniedz iesniedzējam izziņu par kontrolšāvienu izdarīšanu ar vītņstobra šaujamieroci. Tādējādi kontrolšāvienu izdarīšana tiek stingri dokumentēta un šie dokumenti un arī lodes, kas iegūtas pēc kontrolšāvienu izdarīšanas, noteiktu laiku tiek uzglabātas.

Ieroču aprites likuma 88. panta regulējums ir cieši saistīts ar Ieroču aprites likuma 87. pantā ietverto regulējumu, un tie aplūkojami kopsakarā. Ieroču aprites likuma anotācijā skaidrots, ka viens no iemesliem, kādēļ Nacionālo bruņoto spēku un valsts drošības iestāžu valdījumā esošos šaujamieročus nav paredzēts reģistrēt un veikt ar tiem kontrolšāvienus ir, lai samazinātu pieejamo informācijas apjomu par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un bruņojumu. No anotācijā iekļautas informācijas secināms, ka likumdevēja mērķis bija noteikt, ka Ieroču reģistrā netiek reģistrēti un netiek izdarīti kontrolšāvieni ar to valsts institūciju valdījumā esošajiem ieročiem, kuras nodrošina valsts iekšējo un ārējo drošību.

Centrs plāno 2024. gadā nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku,  Jaunsardzes centra, kā arī atsevišķos gadījumos citu valsts iestāžu uzdevumu izpildei nepieciešamo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu pārvaldību un loģistiku. Tādējādi Centrs būs iesaistīts tādu ieroču pārvaldībā un loģistikā, kuri ir paredzēti valsts ārējās drošības nodrošināšanai.

Lai Centrs spētu kvalitatīvi un savlaicīgi īstenot ieroču un munīcijas pārvaldību un loģistiku aizsardzības resorā, kā arī valsts drošības interešu aizsardzības nolūkā, Ieroču aprites likuma 88. panta pirmā daļa būtu papildināma, nosakot, ka arī ar Centra valdījumā esošajiem A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem netiek izdarīti kontrolšāvieni.

Ieroču aprites likuma 94. panta pirmā daļa noteic, ka Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Jaunsardzes centra, Nodrošinājuma valsts aģentūras, ostas policijas un pašvaldības policijas valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, izmantošanas, pielietošanas, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas, treniņšaušanas, remonta, kā arī apmācībām nepieciešamo ieroču pārveidošanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie normatīvie akti. 

Proti, Ieroču aprites likuma normas nav attiecināmas uz tām valsts un pašvaldību institūcijām, kuras ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus izmanto savu uzdevumu izpildei, bet šo institūciju valdījumā esošo  ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu  iegādāšanās, izmantošanas, pielietošanas, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas, treniņšaušanas, remonta, kā arī apmācībām nepieciešamo ieroču pārveidošanas kārtību, nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie (iekšējie vai ārējie) normatīvie akti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī Centra nolikumā noteiktas funkcijas un uzdevumus attiecībā uz Centru pēc analoģijas ar Ieroču aprites likuma 94. panta pirmajā daļā uzskaitītajām valsts un pašvaldību institūcijām, ir nosakāms izņēmums attiecībā uz Ieroču aprites likuma normu piemērošanu.  Pretējā gadījumā, uz Centra valdījumā esošajiem ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem būs attiecināma Ieroču aprites likuma un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumos noteiktā ieroču un munīcijas aprites kārtība, kas vērtējama kā nepiemērota Centra veicamajiem uzdevumiem.

Ņemot vērā Vidusskolas nolikumā noteiktos uzdevumus arī attiecībā uz Vidusskolu pēc analoģijas ar Ieroču aprites likuma 94. panta pirmajā daļā uzskaitītajām valsts un pašvaldību institūcijām, ir nosakāms izņēmums attiecībā uz Ieroču aprites likuma normu piemērošanu.
 

Lai Centrs varētu kvalitatīvi un savlaicīgi īstenot ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē, nepieciešams veikt grozījumus Ieroču aprites likumā. Ieroču aprites likuma 94. panta pirmā daļa papildināma nosakot, ka arī Centra valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, izmantošanas, pielietošanas, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas, treniņšaušanas, remonta, kā arī apmācībām nepieciešamo ieroču pārveidošanas kārtību nosaka Centra darbību reglamentējošie normatīvie akti.

Lai Vidusskola varētu kvalitatīvi un savlaicīgi īstenot ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu pārvaldību apmācību procesa ;istenošanai, nepieciešams veikt grozījumus Ieroču aprites likumā. Ieroču aprites likuma 94. panta pirmā daļa papildināma nosakot, ka arī Vidusskolas valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, izmantošanas, pielietošanas, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas, treniņšaušanas, remonta, kā arī apmācībām nepieciešamo ieroču pārveidošanas kārtību nosaka Vidusskolas darbību reglamentējošie normatīvie akti.