22-TA-3108: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, ievērojot ar Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra (prot.Nr.5, 31. §) protokollēmuma 2.punktu atbalstīto informatīvo ziņojumu "Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem" (turpmāk – Ziņojums), kas paredz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (turpmāk – Akadēmijas) institucionālās attīstības un konsolidācijas risinājumu, to reorganizējot un integrējot zinātnes universitātes ekosistēmā.
Ziņojums izstrādāts, ievērojot Augstskolu likuma pārejas noteikumu 80. punktā noteikto, ka Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – Ministrija) izstrādā informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas plānu un līdz 2022. gada 31. martam iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.
Augstskolu likuma 8.panta otra daļa nosaka, ka valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā. Šā likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumu par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs, šā panta otrā daļa - lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma un ša panta trešās daļas 2.punkts - valsts dibinātu augstskolu reorganizē, nododot to citai augstskolai, — reorganizējamā augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas iestādes (atsevišķas struktūrvienības) statusā. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru.
Augstākās izglītības padome ar 2022.gada 10.novembra vēstuli Nr.29 sniedza atzinumu (pievienots TAP kā papildu dokuments) atbalsta tālāku rīkojuma projekta virzību, atbalstot Akadēmijas pievienošanu Rīgas Stradiņa universitātei (turpmāk - Universitāte).
Saskaņā ar Augstskolu likuma 14.1 panta pirmo daļu valsts augstskolas padome ir koleģiāla valsts augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Akadēmijas Padome ar 2022.gada 1.decembra vēstuli pievienots TAP kā papildu dokuments) informē, ka atbalsta projekta virzīšanu izskatīšanai valdībā (pievienots pielikumā).
Vienlaikus rīkojuma projekts izstrādāts arī saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu un 43.pantu.
Universitāte atbalsta projekta virzību ar 2022.gada 1.decembra vēstuli Nr.01.12.2022 Nr.3-DPAD-6/615/2022.
Ziņojums izstrādāts, ievērojot Augstskolu likuma pārejas noteikumu 80. punktā noteikto, ka Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – Ministrija) izstrādā informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas plānu un līdz 2022. gada 31. martam iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.
Augstskolu likuma 8.panta otra daļa nosaka, ka valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā. Šā likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumu par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs, šā panta otrā daļa - lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma un ša panta trešās daļas 2.punkts - valsts dibinātu augstskolu reorganizē, nododot to citai augstskolai, — reorganizējamā augstskola turpina pastāvēt citas augstskolas iestādes (atsevišķas struktūrvienības) statusā. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru.
Augstākās izglītības padome ar 2022.gada 10.novembra vēstuli Nr.29 sniedza atzinumu (pievienots TAP kā papildu dokuments) atbalsta tālāku rīkojuma projekta virzību, atbalstot Akadēmijas pievienošanu Rīgas Stradiņa universitātei (turpmāk - Universitāte).
Saskaņā ar Augstskolu likuma 14.1 panta pirmo daļu valsts augstskolas padome ir koleģiāla valsts augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Akadēmijas Padome ar 2022.gada 1.decembra vēstuli pievienots TAP kā papildu dokuments) informē, ka atbalsta projekta virzīšanu izskatīšanai valdībā (pievienots pielikumā).
Vienlaikus rīkojuma projekts izstrādāts arī saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu un 43.pantu.
Universitāte atbalsta projekta virzību ar 2022.gada 1.decembra vēstuli Nr.01.12.2022 Nr.3-DPAD-6/615/2022.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Akadēmijas reorganizācija ir tās institucionāla integrācija Universitātes ekosistēmā atsevišķas struktūrvienības statusā ar savu akadēmisku un zinātnisku autonomiju un saglabā savu nosaukumu un simboliku, lai attīstītu pētniecības izcilību (starptautiska konkurētspēja un pievilcība) veselības un sporta zinātņu nozarē, līdz ar to arī valsts sporta politikas jomu un nodrošinātu Akadēmijai izglītības studijām un pētniecībai pieejamo resursu koplietošanu un optimizāciju augstākās izglītības sistēmā efektīvi izmantojot publisko finansējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr. 528 „Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 4. punkts nosaka, ka viena no Ministrijas funkcijām ir izstrādāt izglītības politiku, kā arī organizēt un koordinēt izglītības politikas īstenošanu.
Ievērojot minēto, Ministrijas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, konkurētspējīgu, efektīvu un modernu augstāko izglītību Latvijā, īstenojot augstākās izglītības sektora institucionālu attīstību, tajā skaitā ar finanšu instrumentu starpniecību, veidojot stratēģisku investīciju portfeli augstākās izglītības institucionālajai integrācijai. Ministrijas prioritāte ir augstākās izglītības kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitātes paaugstināšana, augstākās izglītības izcilības veidošana, pētniecības izcilības stiprināšana. Šo prioritāti īsteno caur regulāru snieguma novērtējumu augstākās izglītības iestāžu īstenotajām studiju programmām un pētniecības darbam un ja snieguma novērtējums ir nepietiekams vai zems, Ministrijas uzdevums ir veikt nepieciešamus uzlabojumus vai arī augstākās izglītības iestāžu reorganizāciju.
Minētā mērķa sasniegšanai atbilstoši:
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” 148.uzdevumam [1],
Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 1.4. rīcības virzienam “P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings” [2],
Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam 4.1. rīcības virzienam “Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana [3],
Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējumam (apstiprināts ar Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija īstenošanas lēmumu) ( (turpmāk – ANM plāns), lai veicinātu iekšējo un ārējo institūciju konsolidāciju, pārvaldības uzlabošanu [4],
rīkojuma projekts piedāvā apvienot izglītības studijām un pētniecībai pieejamos resursus un pievienot Akadēmiju, kura darbosies kā Universitātes struktūrvienība, kuras sastāvā tiks attīstīta Akadēmijas pētniecības izcilība (starptautiska konkurētspēja un pievilcība), kas dos iespēju arī paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un resursu ieguldījumu efektivitāti augstākajā izglītībā.
Papildus minētajam, Akadēmijas integrācija Universitātes ekosistēmā nodrošinās padziļinātu un visaptverošu Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 26. maijā rīkojumu Nr. 359) rīcības virziena “Veselīgs un aktīvs dzīvesveids” 1.2. uzdevuma “Veicināt lielāku iedzīvotāju fizisko aktivitāti ikdienā, īstenojot vienotu fizisko aktivitāšu veicināšanas politiku” (1.2.5., 1.2.6., 1.2.7. apakšuzdevumi) īstenošanu, tas ir:
1) veikt dopinga lietošanas izplatības pētījumus sabiedrībā, t.sk. specifisku iedzīvotāju grupu vidū (piem., fitnesa klubu apmeklētāji), vienlaikus apzinot sabiedrības viedokli un attieksmi par dopinga lietošanu sportā un fiziskajās aktivitātēs, lai nodrošinātu pierādījumos balstītu informāciju par dopinga izplatības tendencēm un to ietekmējošiem faktoriem;
2) metodisko materiālu izstrāde par rekomendācijām veselību veicinošu fizisko aktivitāšu veikšanai pirmsskolas vecuma bērniem ar dažādām slimībām (hroniskām vai psihiskām slimībām) un invaliditāti un izglītot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, personas, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumus, kā arī bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un krīzes centru darbiniekus;
3) izstrādāt metodisko materiālu izstrāde par rekomendācijām veselību veicinošu fizisko aktivitāšu veikšanai skolas vecuma bērniem ar dažādām slimībām (hroniskas vai psihiskas slimības) un invaliditāti un izglītot sporta pedagogus un sporta trenerus.
Akadēmija ir Ministrijas padotībā esoša valsts dibināta augstskola, kas dibināta 1921.gada 6.septembrī. Ar 2022.gada 26.maiju ir apstiprināta Akadēmijas Satversme (Akadēmijas Padomē 2022.gada 25.maijā un Akadēmijas Satversmes sapulcē 2022.gada 25.maijā) [5] .
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojuma Nr. 449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju” 1.11.apakšpunktu, Akadēmijas sākotnējā stratēģiskā specializācija ir medicīnas un veselības zinātnes (izglītības tematiskās jomas – veselības aprūpe, individuālie pakalpojumi, tai skaitā sporta zinātne).
Pašreizējā situācijā Akadēmija īsteno 7 studiju programmas 2 akreditētos studiju virzienos [6]:
1) "Veselības aprūpe" (akreditēta līdz 31.12.2022.):
a) profesionālā bakalaura studiju programma "Fizioterapija" (tematiskā grupas: Medicīniskie pakalpojumi) ar piešķiramo grādu “Profesionālais bakalaura grāds veselības aprūpē” un profesionālo kvalifikāciju “Fizioterapeits”;
b) profesionālā maģistra studiju programma "Veselības aprūpes specialists sportā" (tematiskā grupas: Medicīniskie pakalpojumi) ar piešķiramo grādu “Profesionālais maģistra grāds veselības aprūpē”;
2) "Izglītība, pedagoģija un sports" (akreditēta līdz 21.12.2024.):
a) 1.līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programma "Izglītības un sporta darba specialists" (tematiskā grupa: Sports) ar iegūstamo kvalifikāciju “Sporta veida treneris”,
b) akadēmisko bakalaura studiju programma "Pedagoģija" (tematiskā grupa: Izglītības zinātne) ar iegūstāmo grādu “Izglītības zinātņu bakalaura grāds sportā”,
c) profesionālo bakalaura studiju programma "Sporta zinātne" (tematiskā grupa: Sports) ar iegūstamo grādu “Profesionālā bakalaura grāds sporta zinātnē” un profesionālo kvalifikāciju “Izglītības un sporta darba speciālists ar kvalifikāciju: sporta skolotājs un vadītājs sporta jomā vai sporta skolotājs un rekreācijas speciālists, vai sporta veida vecākais treneris un vadītājs sporta jomā, vai sporta veida vecākais treneris un sporta skolotājs, vai sporta veida vecākais treneris un rekreācijas speciālists, vai fizioterapeits”
d) profesionālo maģistra studiju programma "Sporta zinātne" (tematiskā grupa: Sports) ar iegūstāmo grādu “Profesionālā maģistra grāds sporta zinātnē” un profesionālo kvalifikāciju “Izglītības un sporta darba speciālists ar kvalifikāciju: sporta skolotājs vai sporta veida vecākais treneris, vai vadītājs sporta jomā, vai rekreācijas speciālists”,
e) doktora studiju programma "Sporta zinātne" (tematiskā grupa: Sports) ar iegūstamo grādu “Zinātniskais doktora grāds zinātnes doktors(-e) (Ph.D.) veselības un sporta zinātnē; Doktora zinātniskais grāds sporta zinātnē”.
Akadēmija plāni darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu” pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu (turpmāk - SAM 8.2.1.) ietvaros licencēt trīs jaunas studiju programmas – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Sporta un izglītības darba speciālists”, profesionālā bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība” un kopīgo doktorantūras studiju programmu „Sporta zinātne”, kā arī plāno slēgt trīs studiju programmas – akadēmisko bakalaura studiju programmu „Pedagoģija”, 1.līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmu „Izglītības un sporta darba speciālists” un doktora studiju programmu „Sporta zinātne” (partnerinstitūcijas - Lietuvas Sporta universitāte (Baltijas Sporta zinātnes biedrība) un Varšavas Jozefa Pilsudska Fiziskās izglītības akadēmija Polijā, sadarbības partneris - Tartu Universitāte).
Universitāte ir zinātnes universitātes tips, kuras viens no studiju un pētniecības profiliem ir veselības un sporta zinātnes (t.sk. sports pedagoģija) un ir visatbilstošākais, lai nodrošinātu Akadēmijas turpmāku izaugsmi tās struktūrvienības statusā. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojuma Nr. 449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju” 1.4.apakšpunktu, Universitātes sākotnējā stratēģiskā specializācija ir dabaszinātnes (izglītības tematiskās jomas – dzīvās dabas zinātnes, fizikālās zinātnes, matemātika un statistika); medicīnas un veselības zinātnes un sociālās zinātnes.
Universitātei tostarp ir arī ir akreditēti studiju virzieni "Veselības aprūpe" (profesionālā bakalaura studiju programma “Fizioterapija”; akadēmiskā maģistra studiju programma “Fizioterapija””, akadēmiskā bakalaura studiju programma “Veselības sports” un doktora studiju programma “Veselības aprūpe””) un "Izglītība, pedagoģija un sports" (1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Veselības sporta speciālists”) [7].
Ar Akadēmijas reorganizāciju būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo samazinās studiju programmu īstenošanas administratīvais slogs, tiks mazināta studiju programmu dublēšanās, kā arī samazināsies valsts pārvaldes administratīvais slogs. Akadēmijas studiju programmu pārņemšana un to īstenošana Universitātes ekosistēmā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo valsts budžeta un privātie resursi tiks mobilizēti attiecīgo izglītības jomu modernizācijai, kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. Tas ļaus mobilizēt ierobežotos resursus, tos efektīvāk izlietojot optimāla speciālistu skaita sagatavošanai, tai skaitā proporcionāli vairāk izlietojot akadēmiskā personāla un studiju procesa nodrošināšanai un mazāk administratīvo procesu nodrošināšanai. Integrējot Akadēmijas īstenojamās programmas Universitātei, samazinās administratīvo slogu studiju programmu īstenošanā, jo samazināsies studiju un pētniecības nodrošināšanas administratīvās izmaksas, samazināsies studiju programmu administrēšanas izmaksas dublējošos studiju programmu konsolidācijas rezultātā, kā arī samazināsies valsts dibināto augstskolu centrālo administrāciju skaits. Administratīvo izdevumu samazinājumu pašreiz nav iespējams precīzi novērtēt.
[1] Jāstiprina augstākās izglītības kvalitāte, tādēļ nepieciešams regulāri veikt snieguma novērtējumu augstākās izglītības iestāžu īstenotajām studiju programmām un pētniecības darbam. Ja snieguma novērtējums ir zems, jārisina jautājums par nepieciešamajiem uzlabojumiem vai studiju programmu/augstākās izglītības iestāžu apvienošanu vai slēgšanu. Būtiski resursi jānovirza augstākās izglītības izcilības veidošanai, atbalstot internacionalizāciju un resursu/programmu apvienošanu kopīgiem mērķiem un projektiem, veicinot pētniecības darbu augstskolās, uzlabojot augstskolu pārvaldību un ciešāk sasaistot to ar valsts pārvaldes, darba devēju un darba ņēmēju redzējumiem, kā arī darba tirgus nākotnes attīstības tendencēm. Ir jāveicina tādas augstākās izglītības programmu pārvaldības sistēmas izveide, kas Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam 35 paredz starpdisciplināru un modulāru programmu ieviešanu un īstenošanu, tai skaitā tādu programmu ieviešanu, kas paredz dažādu kompetenču un prasmju apguves iespējas sadarbības augstskolās.”.
[2] (https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam).1.4. rīcības virziens “P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings” paredz, ka, lai ai uzlabotu Latvijas P&A sistēmas sniegumu, kura lielāko daļu veido augstskolas, atvērtību sadarbībai starptautiskā mērogā un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, nepieciešams sekmēt ciešāku augstākās izglītības un pētniecības sektora integrāciju, aktualizēt Latvijas augstskolu tipoloģisko struktūru, kā arī īstenot stratēģisku augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu atbilstoši starptautiskajai labajai praksei. Šo mērķu sasniegšanai ietvaros veicama institucionālā konsolidācijai, paredzot: 1) stiprināt pētniecības izcilību, lai uzlabotu Latvijas zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un pievilcību; 2) paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un resursu ieguldījumu efektivitāti, attīstot stratēģiskās specializācijas noteiktās studiju un pētniecības jomās sociālas un ekonomiskas attīstības un inovācijas veicināšanai.
[3] (https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam ) 4.1. rīcības virziena “Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana” 4.1.2.2. uzdevums “Efektīvu izglītības iestāžu pārvaldības modeļu attīstība un iestāžu vadības kapacitātes stiprināšana pārmaiņu vadībai, mācīšanās organizāciju darbības principu īstenošana un izglītības resursu koplietošana” paredz, ka “Lai stiprinātu pētniecībā balstītas, starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības institūcijas, pamatnostādņu īstenošanas periodā plānota arī augstākās izglītības tīkla sakārtošana, ieviešot jaunu augstākās izglītības institūciju tipoloģiju. Tālāka augstākās izglītības sektora institucionāla attīstība notiks, balstoties uz diviem principiem: kvalitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Plānojot finanšu instrumentus, ir jāveido stratēģisko investīciju portfelis augstākās izglītības pārvaldības reformu ieviešanai: pirmkārt, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, otrkārt, veidojot konsorcijus resursu koplietošanas risinājumiem, treškārt, sniedzot atbalstu institucionālās integrācijas risinājumiem. Lai veicinātu institucionālo integrāciju, ir jāmaina regulējums, kas nosaka augstskolu struktūrvienību veidus un to patstāvības un atbildības pakāpi.
[4] https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10157-2021-INIT/lv/pdf;
[5] https://www.lspa.eu/files/2022/SATVERSMeeeeeeE_apstiprin%C4%81ta_23_24_25.05.2022.pdf;
[6] https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fprograms&id=22;
[7] https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fprograms&id=7&page=4..
Ievērojot minēto, Ministrijas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, konkurētspējīgu, efektīvu un modernu augstāko izglītību Latvijā, īstenojot augstākās izglītības sektora institucionālu attīstību, tajā skaitā ar finanšu instrumentu starpniecību, veidojot stratēģisku investīciju portfeli augstākās izglītības institucionālajai integrācijai. Ministrijas prioritāte ir augstākās izglītības kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitātes paaugstināšana, augstākās izglītības izcilības veidošana, pētniecības izcilības stiprināšana. Šo prioritāti īsteno caur regulāru snieguma novērtējumu augstākās izglītības iestāžu īstenotajām studiju programmām un pētniecības darbam un ja snieguma novērtējums ir nepietiekams vai zems, Ministrijas uzdevums ir veikt nepieciešamus uzlabojumus vai arī augstākās izglītības iestāžu reorganizāciju.
Minētā mērķa sasniegšanai atbilstoši:
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” 148.uzdevumam [1],
Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 1.4. rīcības virzienam “P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings” [2],
Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam 4.1. rīcības virzienam “Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana [3],
Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējumam (apstiprināts ar Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija īstenošanas lēmumu) ( (turpmāk – ANM plāns), lai veicinātu iekšējo un ārējo institūciju konsolidāciju, pārvaldības uzlabošanu [4],
rīkojuma projekts piedāvā apvienot izglītības studijām un pētniecībai pieejamos resursus un pievienot Akadēmiju, kura darbosies kā Universitātes struktūrvienība, kuras sastāvā tiks attīstīta Akadēmijas pētniecības izcilība (starptautiska konkurētspēja un pievilcība), kas dos iespēju arī paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un resursu ieguldījumu efektivitāti augstākajā izglītībā.
Papildus minētajam, Akadēmijas integrācija Universitātes ekosistēmā nodrošinās padziļinātu un visaptverošu Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 26. maijā rīkojumu Nr. 359) rīcības virziena “Veselīgs un aktīvs dzīvesveids” 1.2. uzdevuma “Veicināt lielāku iedzīvotāju fizisko aktivitāti ikdienā, īstenojot vienotu fizisko aktivitāšu veicināšanas politiku” (1.2.5., 1.2.6., 1.2.7. apakšuzdevumi) īstenošanu, tas ir:
1) veikt dopinga lietošanas izplatības pētījumus sabiedrībā, t.sk. specifisku iedzīvotāju grupu vidū (piem., fitnesa klubu apmeklētāji), vienlaikus apzinot sabiedrības viedokli un attieksmi par dopinga lietošanu sportā un fiziskajās aktivitātēs, lai nodrošinātu pierādījumos balstītu informāciju par dopinga izplatības tendencēm un to ietekmējošiem faktoriem;
2) metodisko materiālu izstrāde par rekomendācijām veselību veicinošu fizisko aktivitāšu veikšanai pirmsskolas vecuma bērniem ar dažādām slimībām (hroniskām vai psihiskām slimībām) un invaliditāti un izglītot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, personas, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumus, kā arī bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un krīzes centru darbiniekus;
3) izstrādāt metodisko materiālu izstrāde par rekomendācijām veselību veicinošu fizisko aktivitāšu veikšanai skolas vecuma bērniem ar dažādām slimībām (hroniskas vai psihiskas slimības) un invaliditāti un izglītot sporta pedagogus un sporta trenerus.
Akadēmija ir Ministrijas padotībā esoša valsts dibināta augstskola, kas dibināta 1921.gada 6.septembrī. Ar 2022.gada 26.maiju ir apstiprināta Akadēmijas Satversme (Akadēmijas Padomē 2022.gada 25.maijā un Akadēmijas Satversmes sapulcē 2022.gada 25.maijā) [5] .
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojuma Nr. 449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju” 1.11.apakšpunktu, Akadēmijas sākotnējā stratēģiskā specializācija ir medicīnas un veselības zinātnes (izglītības tematiskās jomas – veselības aprūpe, individuālie pakalpojumi, tai skaitā sporta zinātne).
Pašreizējā situācijā Akadēmija īsteno 7 studiju programmas 2 akreditētos studiju virzienos [6]:
1) "Veselības aprūpe" (akreditēta līdz 31.12.2022.):
a) profesionālā bakalaura studiju programma "Fizioterapija" (tematiskā grupas: Medicīniskie pakalpojumi) ar piešķiramo grādu “Profesionālais bakalaura grāds veselības aprūpē” un profesionālo kvalifikāciju “Fizioterapeits”;
b) profesionālā maģistra studiju programma "Veselības aprūpes specialists sportā" (tematiskā grupas: Medicīniskie pakalpojumi) ar piešķiramo grādu “Profesionālais maģistra grāds veselības aprūpē”;
2) "Izglītība, pedagoģija un sports" (akreditēta līdz 21.12.2024.):
a) 1.līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programma "Izglītības un sporta darba specialists" (tematiskā grupa: Sports) ar iegūstamo kvalifikāciju “Sporta veida treneris”,
b) akadēmisko bakalaura studiju programma "Pedagoģija" (tematiskā grupa: Izglītības zinātne) ar iegūstāmo grādu “Izglītības zinātņu bakalaura grāds sportā”,
c) profesionālo bakalaura studiju programma "Sporta zinātne" (tematiskā grupa: Sports) ar iegūstamo grādu “Profesionālā bakalaura grāds sporta zinātnē” un profesionālo kvalifikāciju “Izglītības un sporta darba speciālists ar kvalifikāciju: sporta skolotājs un vadītājs sporta jomā vai sporta skolotājs un rekreācijas speciālists, vai sporta veida vecākais treneris un vadītājs sporta jomā, vai sporta veida vecākais treneris un sporta skolotājs, vai sporta veida vecākais treneris un rekreācijas speciālists, vai fizioterapeits”
d) profesionālo maģistra studiju programma "Sporta zinātne" (tematiskā grupa: Sports) ar iegūstāmo grādu “Profesionālā maģistra grāds sporta zinātnē” un profesionālo kvalifikāciju “Izglītības un sporta darba speciālists ar kvalifikāciju: sporta skolotājs vai sporta veida vecākais treneris, vai vadītājs sporta jomā, vai rekreācijas speciālists”,
e) doktora studiju programma "Sporta zinātne" (tematiskā grupa: Sports) ar iegūstamo grādu “Zinātniskais doktora grāds zinātnes doktors(-e) (Ph.D.) veselības un sporta zinātnē; Doktora zinātniskais grāds sporta zinātnē”.
Akadēmija plāni darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu” pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu (turpmāk - SAM 8.2.1.) ietvaros licencēt trīs jaunas studiju programmas – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Sporta un izglītības darba speciālists”, profesionālā bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība” un kopīgo doktorantūras studiju programmu „Sporta zinātne”, kā arī plāno slēgt trīs studiju programmas – akadēmisko bakalaura studiju programmu „Pedagoģija”, 1.līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmu „Izglītības un sporta darba speciālists” un doktora studiju programmu „Sporta zinātne” (partnerinstitūcijas - Lietuvas Sporta universitāte (Baltijas Sporta zinātnes biedrība) un Varšavas Jozefa Pilsudska Fiziskās izglītības akadēmija Polijā, sadarbības partneris - Tartu Universitāte).
Universitāte ir zinātnes universitātes tips, kuras viens no studiju un pētniecības profiliem ir veselības un sporta zinātnes (t.sk. sports pedagoģija) un ir visatbilstošākais, lai nodrošinātu Akadēmijas turpmāku izaugsmi tās struktūrvienības statusā. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojuma Nr. 449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju” 1.4.apakšpunktu, Universitātes sākotnējā stratēģiskā specializācija ir dabaszinātnes (izglītības tematiskās jomas – dzīvās dabas zinātnes, fizikālās zinātnes, matemātika un statistika); medicīnas un veselības zinātnes un sociālās zinātnes.
Universitātei tostarp ir arī ir akreditēti studiju virzieni "Veselības aprūpe" (profesionālā bakalaura studiju programma “Fizioterapija”; akadēmiskā maģistra studiju programma “Fizioterapija””, akadēmiskā bakalaura studiju programma “Veselības sports” un doktora studiju programma “Veselības aprūpe””) un "Izglītība, pedagoģija un sports" (1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Veselības sporta speciālists”) [7].
Ar Akadēmijas reorganizāciju būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo samazinās studiju programmu īstenošanas administratīvais slogs, tiks mazināta studiju programmu dublēšanās, kā arī samazināsies valsts pārvaldes administratīvais slogs. Akadēmijas studiju programmu pārņemšana un to īstenošana Universitātes ekosistēmā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo valsts budžeta un privātie resursi tiks mobilizēti attiecīgo izglītības jomu modernizācijai, kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. Tas ļaus mobilizēt ierobežotos resursus, tos efektīvāk izlietojot optimāla speciālistu skaita sagatavošanai, tai skaitā proporcionāli vairāk izlietojot akadēmiskā personāla un studiju procesa nodrošināšanai un mazāk administratīvo procesu nodrošināšanai. Integrējot Akadēmijas īstenojamās programmas Universitātei, samazinās administratīvo slogu studiju programmu īstenošanā, jo samazināsies studiju un pētniecības nodrošināšanas administratīvās izmaksas, samazināsies studiju programmu administrēšanas izmaksas dublējošos studiju programmu konsolidācijas rezultātā, kā arī samazināsies valsts dibināto augstskolu centrālo administrāciju skaits. Administratīvo izdevumu samazinājumu pašreiz nav iespējams precīzi novērtēt.
[1] Jāstiprina augstākās izglītības kvalitāte, tādēļ nepieciešams regulāri veikt snieguma novērtējumu augstākās izglītības iestāžu īstenotajām studiju programmām un pētniecības darbam. Ja snieguma novērtējums ir zems, jārisina jautājums par nepieciešamajiem uzlabojumiem vai studiju programmu/augstākās izglītības iestāžu apvienošanu vai slēgšanu. Būtiski resursi jānovirza augstākās izglītības izcilības veidošanai, atbalstot internacionalizāciju un resursu/programmu apvienošanu kopīgiem mērķiem un projektiem, veicinot pētniecības darbu augstskolās, uzlabojot augstskolu pārvaldību un ciešāk sasaistot to ar valsts pārvaldes, darba devēju un darba ņēmēju redzējumiem, kā arī darba tirgus nākotnes attīstības tendencēm. Ir jāveicina tādas augstākās izglītības programmu pārvaldības sistēmas izveide, kas Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam 35 paredz starpdisciplināru un modulāru programmu ieviešanu un īstenošanu, tai skaitā tādu programmu ieviešanu, kas paredz dažādu kompetenču un prasmju apguves iespējas sadarbības augstskolās.”.
[2] (https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam).1.4. rīcības virziens “P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings” paredz, ka, lai ai uzlabotu Latvijas P&A sistēmas sniegumu, kura lielāko daļu veido augstskolas, atvērtību sadarbībai starptautiskā mērogā un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, nepieciešams sekmēt ciešāku augstākās izglītības un pētniecības sektora integrāciju, aktualizēt Latvijas augstskolu tipoloģisko struktūru, kā arī īstenot stratēģisku augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu atbilstoši starptautiskajai labajai praksei. Šo mērķu sasniegšanai ietvaros veicama institucionālā konsolidācijai, paredzot: 1) stiprināt pētniecības izcilību, lai uzlabotu Latvijas zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un pievilcību; 2) paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un resursu ieguldījumu efektivitāti, attīstot stratēģiskās specializācijas noteiktās studiju un pētniecības jomās sociālas un ekonomiskas attīstības un inovācijas veicināšanai.
[3] (https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam ) 4.1. rīcības virziena “Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana” 4.1.2.2. uzdevums “Efektīvu izglītības iestāžu pārvaldības modeļu attīstība un iestāžu vadības kapacitātes stiprināšana pārmaiņu vadībai, mācīšanās organizāciju darbības principu īstenošana un izglītības resursu koplietošana” paredz, ka “Lai stiprinātu pētniecībā balstītas, starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības institūcijas, pamatnostādņu īstenošanas periodā plānota arī augstākās izglītības tīkla sakārtošana, ieviešot jaunu augstākās izglītības institūciju tipoloģiju. Tālāka augstākās izglītības sektora institucionāla attīstība notiks, balstoties uz diviem principiem: kvalitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Plānojot finanšu instrumentus, ir jāveido stratēģisko investīciju portfelis augstākās izglītības pārvaldības reformu ieviešanai: pirmkārt, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, otrkārt, veidojot konsorcijus resursu koplietošanas risinājumiem, treškārt, sniedzot atbalstu institucionālās integrācijas risinājumiem. Lai veicinātu institucionālo integrāciju, ir jāmaina regulējums, kas nosaka augstskolu struktūrvienību veidus un to patstāvības un atbildības pakāpi.
[4] https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10157-2021-INIT/lv/pdf;
[5] https://www.lspa.eu/files/2022/SATVERSMeeeeeeE_apstiprin%C4%81ta_23_24_25.05.2022.pdf;
[6] https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fprograms&id=22;
[7] https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fprograms&id=7&page=4..
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Akadēmijas iegūtais zemais vērtējums (2 balles) 2019.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā [1] liedz pretendēt uz zinātnes bāzes finansējumu, kas Akadēmijai ierobežo pieeju pie būtiskiem ieguldījumiem tās zinātniskās darbības attīstībā.
Minētā izvērtējuma galvenās rekomendācijas Akadēmijai:
1) nepieciešamība pēc skaidriem un izmērāmiem mērķiem un radītajiem zinātnes stratēģijā;
2) nepieciešamība pēc ciešākas apvienošanās un formālām saitēm ar Latvijas vadošajām universitātēm;
3) būtiski jāuzlabo zinātnes kvalitāte, īpaši zinātniskajās publikācijas augsti atzītos žurnālos;
4) zinātnes kapacitātes nodrošināšana ka priekšnoteikums konkurētspējai projektu konkursos;
5) jāizvairās no pētniecības vides izolācijas;
6) iekšēja konsolidācija un lielāka zinātnes sadarbība ar citām institūcijām, kas ir īpaši nepieciešamas akadēmiskajam personālam un doktorantūrai.
Šobrīd, ņemot vērā Akadēmijas iegūto vērtējumu starptautiskajā izvērtējumā un novērtējot Akadēmijas sasniegtos zinātniskās darbības rezultātus pēdējo gadu laikā ir skaidri redzams, ka Akadēmijas iespējas iegūt vērtējumu 3 balles līdz 2025.gadam praktiski neiespējami un, Akadēmijai ir risks arī neizpildīt Augstskolu likuma 3.4 panta trešās daļas 5.punktā noteikto minimālo prasību lietišķo zinātņu augstskolai, ka zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ir jāiegūst vismaz divu ballu novērtējums stratēģiskās specializācijas jomās.
Šo risku pamato Akadēmijas zinātniskās darbības rezultātu salīdzinājums ar pārējām valsts augstskolām un valsts zinātniskajiem institūtiem, kuri 2019.gada starptautiskajā izvērtējumā piedalījās medicīnas un veselības zinātņu nozaru grupā[2] (Rīgas Stradiņa Universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas un pētījumu centrs, Latvijas Universitāte), kur, finansējums pētniecībā un attīstībā šajā nozarē Akadēmijai 2021.gadā sastādīja 0,17 milj. eiro, kas ir 0,5 % no kopējā rezultāta iepriekšminētajām valsts augstskolām un valsts zinātniskajiem institūtiem šajā nozaru grupā un, kas ir nepilnu 7 % apmērā no Latvijas Universitātes ieguldījumiem medicīnas un veselības zinātnes P&A 2021.gadā (Latvijas Universitātei šajā jomā saņemot vērtējumu 3 balles). Šāds P&A ieguldījumu apmērs liecina gan par Akadēmijas zemu pētniecības kapacitāti, gan nespēju piesaistīt konkursa kārtībā iegūstamus P&A projektus (no valsts budžeta, ES fondiem un starptautiskiem avotiem). Apskatot Akadēmijas pētniecības cilvēkkapitālu (zinātniskos darbiniekus) starp šīm valsts augstskolām un valsts zinātniskajiem institūtiem šajā nozaru grupā Akadēmijai 2021.gadā bija 15 nodarbinātas personas (pilna laika ekvivalenta izteiksmē), kas sastāda 2 % no kopējā rezultāta iepriekšminētajām valsts augstskolām un valsts zinātniskajiem institūtiem.
Apskatot zinātniskās publikācijas – Akadēmijai pēc SCOPUS SciVal datubāzes datiem starp 2017 – 2021.gadu ir 18 zinātniskās publikācijas, kas ir ~ 2 % apmērā no Universitātes un Latvijas Universitātes līmeņa medicīnas un veselības zinātņu nozarē ar būtiski zemāku vidējo publikāciju kvalitāti (to citējamību vai zinātnisko žurnālu kvalitāti). Pat analizējot Akadēmijas rezultātus sporta nozares tēmās (piemēram, apskatot Akadēmijas publikāciju skaitu tēmā „Physical Therapy, Sports Therapy and Rehabilitation” pēc SCOPUS zinātnisko žurnālu klasifikācijas – Akadēmijai šajā tēmā kopš 2017.gadā starp visām Latvijas institūcijām ir 11 no 45 publikācijām Latvijā, kas ir mazāk nekā Universitātei (13 publikācijas).
Akadēmijai bijušas ierobežotas iespējas P&A projektu piesaistē, ko apliecina gan rezultāti ES pētniecības ietvaprogrammās Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa, kur vispār nav iegūts neviens projekts un arī pieteikumu skaits ir bijis ļoti neliels (5 pieteikumi Apvārsnis 2020 (7 gadu periodā) un 1 - Apvārsnis Eiropa) un no valsts budžeta programmām – tikai viens fundamentālo un lietišķo projektu grants.
Integrējot Akadēmiju Universitātes ekosistēmā tiks veikti virkne priekšnosacījumu, lai nodrošinātu esošā Akadēmijas finansējuma rezultatīvāku izlietojumu, kā arī nodrošinātu papildu finansējumu Akadēmijas pētnieciskas izcilības celšanai, tas ir:
Akadēmija, kurai līdz šim nebija pieejams zinātnes bāzes finansējums dēļ zemā novērtējuma zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, bet pēc Akadēmijas reorganizācijas, integrējoties Universitātes ekosistēmā izpildīsies priekšnosacījumi, lai Akadēmija saņemtu bāzes finansējumu, jo Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252“Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 5.2.apakšpunkts paredz, ka bāzes finansējumu saņem zinātniskā institūcija neatkarīgi no zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā gūto vērtējumu, ja tā piedalās ANM plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros;
Akadēmijai tiks nodrošināta iespēja piedalīties ANM plāna pētniecības izcilības grantu aktivitātēs, lai attīstītu veselības un sporta zinātņu nozari, kura tiks iekļauta attiecīgās Viedās specializācijas stratēģijas prioritārās jomas ietvaros (skatīt MK protokollēmuma projektu).
Lai nodrošinātu papildu finansējumu izglītības un pētniecības attīstībai, administratīvo un studiju procesu integrācijai, informācijas sistēmu un citu digitālo resursu savietošanai, Universitātei un Akadēmijai būs jāsagatavo un jāiesniedz Ministrijā institucionālās konsolidācijas plāns, kas jāsaskaņo ar Ministriju ne vēlāk kā līdz 2023. gada 2. ceturksnim.
Atbilstoši Sporta politikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maijā rīkojumu Nr. 397) 3. rīcības virziena "Sports un fiziskās aktivitātes aktīvai un veselai sabiedrībai"" uzdevums 3.6. paredz veikt pētījumus (tai skaitā Valsts pētījumu programmas sportā ietvaros) bērnu un jauniešu, studentu, tautas sporta, senioru sporta, prāta sporta, parasporta un pielāgotā sporta jomā. Ievērojot minēto Akadēmijai tiks nodrošināta iespēja piedalīties valsts pētījumu programmā veselības un sporta zinātņu nozarē, lai attīstītu Latvijas sporta politikas jomu un veselības un sporta zinātnes.
Minētie pasākumi dos iespēju Akadēmijai celt zinātnisko kapacitāti veselības un sporta zinātņu nozarē, tostarp arī piedaloties nacionāla līmeņa pētniecības konkursos (valsts pētījumu programmas, fundamentālie un lietisko pētījumu programmas projektu konkursi), kas secīgi dos izcilības pieaugumu saistībā ar Akadēmijas zinātnisko publikāciju kvalitāti un skaitu augsti vērtētos zinātnes izdevumos, kā arī pakāpenisku pieeju dalībai Eiropas Savienības un starptautisku pētniecības programmu, projektu un aktivitāšu ietvaros. Tas viss kopumā dod iespēju Akadēmijai gūt arī atgriezenisko saiti no šiem pasākumiem, tas ir Eiropas Savienības un starptautisku pētniecības programmu, projektu līdzfinansējuma piesaisti, un tas viss kopumā nepārprotami veicinās Akadēmijas akadēmiskā un zinātniskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu, kas secīgi attīsta arī šī personāla konkurētspēju un Akadēmijas spēju piesaistīt jaunos zinātniekus.
Ministrija ir ieinteresēta attīstīt tādu izglītības sistēmu, kas būtu kvalitatīva, starptautiski konkurētspējīga ar augstu reputāciju un prestižu.
Akadēmijas integrācija Universitātē nodrošinās racionālāku esošo resursu izmantošanu, kā arī šis risinājums nodrošina plašākas attīstītības iespējas, īpaši piesaistot finansējumu attīstības un investīciju projektiem. Balstoties uz saskaņoto institucionālo konsolidācijas plānu Universitātei un Akadēmijai būs jāsagatavo granta pieteikums finansējuma saņemšanai atbilstoši ANM plānam. Grants pieejams ANM plāna 5. komponentes "Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma" 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrajā kārtā "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" (turpmāk - Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i investīcija) ietvaros:
Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i investīcijas finansējums paredzēts saskaņā ar Ministrijas saskaņotiem institūciju konsolidācijas plāniem, kas ir šo investīciju saņemšanas priekšnoteikums.
Reorganizācija pavērs iespējas koncentrēt studiju programmu īstenošanas resursus un īstenot vienotu studējošo, t.sk. ārvalstu studentu, piesaistes politiku. Veidojot sinerģijas starp studiju programmu pēctecību tiks paplašinātas izglītības turpināšanas iespējas nākamajā studiju līmenī, izmantojot gan Universitātes, gan Akadēmijas studiju programmu piedāvājumu. Akadēmijai būs iespēja izmantot Universitātes identitāti, infrastruktūru, informācijas tehnoloģijas resursus, datu bāzes, bibliotēkas, ēkas un telpas. Kā arī Akadēmijā studējošajiem tiks nodrošināta iespēja izmantot dienesta viesnīcu, iesaiste dažādās akadēmiskās, pētnieciskās, sociālās, saliedēšanas, mobilitātes, sporta un citās aktivitātēs, dalību projektos u.c.
[1]https://www.izm.gov.lv/lv/media/10709/download;
[2] Tā kā Rīgas Stradiņa Universitāte un Latvijas Universitāte piedalījās izvērtējumā ar vairākām vērtējamajām vienībām, tām analizēti ir tikai pēdējo gadu rezultāti medicīnas un veselības zinātņu nozares grupā.
Minētā izvērtējuma galvenās rekomendācijas Akadēmijai:
1) nepieciešamība pēc skaidriem un izmērāmiem mērķiem un radītajiem zinātnes stratēģijā;
2) nepieciešamība pēc ciešākas apvienošanās un formālām saitēm ar Latvijas vadošajām universitātēm;
3) būtiski jāuzlabo zinātnes kvalitāte, īpaši zinātniskajās publikācijas augsti atzītos žurnālos;
4) zinātnes kapacitātes nodrošināšana ka priekšnoteikums konkurētspējai projektu konkursos;
5) jāizvairās no pētniecības vides izolācijas;
6) iekšēja konsolidācija un lielāka zinātnes sadarbība ar citām institūcijām, kas ir īpaši nepieciešamas akadēmiskajam personālam un doktorantūrai.
Šobrīd, ņemot vērā Akadēmijas iegūto vērtējumu starptautiskajā izvērtējumā un novērtējot Akadēmijas sasniegtos zinātniskās darbības rezultātus pēdējo gadu laikā ir skaidri redzams, ka Akadēmijas iespējas iegūt vērtējumu 3 balles līdz 2025.gadam praktiski neiespējami un, Akadēmijai ir risks arī neizpildīt Augstskolu likuma 3.4 panta trešās daļas 5.punktā noteikto minimālo prasību lietišķo zinātņu augstskolai, ka zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ir jāiegūst vismaz divu ballu novērtējums stratēģiskās specializācijas jomās.
Šo risku pamato Akadēmijas zinātniskās darbības rezultātu salīdzinājums ar pārējām valsts augstskolām un valsts zinātniskajiem institūtiem, kuri 2019.gada starptautiskajā izvērtējumā piedalījās medicīnas un veselības zinātņu nozaru grupā[2] (Rīgas Stradiņa Universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas un pētījumu centrs, Latvijas Universitāte), kur, finansējums pētniecībā un attīstībā šajā nozarē Akadēmijai 2021.gadā sastādīja 0,17 milj. eiro, kas ir 0,5 % no kopējā rezultāta iepriekšminētajām valsts augstskolām un valsts zinātniskajiem institūtiem šajā nozaru grupā un, kas ir nepilnu 7 % apmērā no Latvijas Universitātes ieguldījumiem medicīnas un veselības zinātnes P&A 2021.gadā (Latvijas Universitātei šajā jomā saņemot vērtējumu 3 balles). Šāds P&A ieguldījumu apmērs liecina gan par Akadēmijas zemu pētniecības kapacitāti, gan nespēju piesaistīt konkursa kārtībā iegūstamus P&A projektus (no valsts budžeta, ES fondiem un starptautiskiem avotiem). Apskatot Akadēmijas pētniecības cilvēkkapitālu (zinātniskos darbiniekus) starp šīm valsts augstskolām un valsts zinātniskajiem institūtiem šajā nozaru grupā Akadēmijai 2021.gadā bija 15 nodarbinātas personas (pilna laika ekvivalenta izteiksmē), kas sastāda 2 % no kopējā rezultāta iepriekšminētajām valsts augstskolām un valsts zinātniskajiem institūtiem.
Apskatot zinātniskās publikācijas – Akadēmijai pēc SCOPUS SciVal datubāzes datiem starp 2017 – 2021.gadu ir 18 zinātniskās publikācijas, kas ir ~ 2 % apmērā no Universitātes un Latvijas Universitātes līmeņa medicīnas un veselības zinātņu nozarē ar būtiski zemāku vidējo publikāciju kvalitāti (to citējamību vai zinātnisko žurnālu kvalitāti). Pat analizējot Akadēmijas rezultātus sporta nozares tēmās (piemēram, apskatot Akadēmijas publikāciju skaitu tēmā „Physical Therapy, Sports Therapy and Rehabilitation” pēc SCOPUS zinātnisko žurnālu klasifikācijas – Akadēmijai šajā tēmā kopš 2017.gadā starp visām Latvijas institūcijām ir 11 no 45 publikācijām Latvijā, kas ir mazāk nekā Universitātei (13 publikācijas).
Akadēmijai bijušas ierobežotas iespējas P&A projektu piesaistē, ko apliecina gan rezultāti ES pētniecības ietvaprogrammās Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa, kur vispār nav iegūts neviens projekts un arī pieteikumu skaits ir bijis ļoti neliels (5 pieteikumi Apvārsnis 2020 (7 gadu periodā) un 1 - Apvārsnis Eiropa) un no valsts budžeta programmām – tikai viens fundamentālo un lietišķo projektu grants.
Integrējot Akadēmiju Universitātes ekosistēmā tiks veikti virkne priekšnosacījumu, lai nodrošinātu esošā Akadēmijas finansējuma rezultatīvāku izlietojumu, kā arī nodrošinātu papildu finansējumu Akadēmijas pētnieciskas izcilības celšanai, tas ir:
Akadēmija, kurai līdz šim nebija pieejams zinātnes bāzes finansējums dēļ zemā novērtējuma zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, bet pēc Akadēmijas reorganizācijas, integrējoties Universitātes ekosistēmā izpildīsies priekšnosacījumi, lai Akadēmija saņemtu bāzes finansējumu, jo Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252“Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 5.2.apakšpunkts paredz, ka bāzes finansējumu saņem zinātniskā institūcija neatkarīgi no zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā gūto vērtējumu, ja tā piedalās ANM plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros;
Akadēmijai tiks nodrošināta iespēja piedalīties ANM plāna pētniecības izcilības grantu aktivitātēs, lai attīstītu veselības un sporta zinātņu nozari, kura tiks iekļauta attiecīgās Viedās specializācijas stratēģijas prioritārās jomas ietvaros (skatīt MK protokollēmuma projektu).
Lai nodrošinātu papildu finansējumu izglītības un pētniecības attīstībai, administratīvo un studiju procesu integrācijai, informācijas sistēmu un citu digitālo resursu savietošanai, Universitātei un Akadēmijai būs jāsagatavo un jāiesniedz Ministrijā institucionālās konsolidācijas plāns, kas jāsaskaņo ar Ministriju ne vēlāk kā līdz 2023. gada 2. ceturksnim.
Atbilstoši Sporta politikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maijā rīkojumu Nr. 397) 3. rīcības virziena "Sports un fiziskās aktivitātes aktīvai un veselai sabiedrībai"" uzdevums 3.6. paredz veikt pētījumus (tai skaitā Valsts pētījumu programmas sportā ietvaros) bērnu un jauniešu, studentu, tautas sporta, senioru sporta, prāta sporta, parasporta un pielāgotā sporta jomā. Ievērojot minēto Akadēmijai tiks nodrošināta iespēja piedalīties valsts pētījumu programmā veselības un sporta zinātņu nozarē, lai attīstītu Latvijas sporta politikas jomu un veselības un sporta zinātnes.
Minētie pasākumi dos iespēju Akadēmijai celt zinātnisko kapacitāti veselības un sporta zinātņu nozarē, tostarp arī piedaloties nacionāla līmeņa pētniecības konkursos (valsts pētījumu programmas, fundamentālie un lietisko pētījumu programmas projektu konkursi), kas secīgi dos izcilības pieaugumu saistībā ar Akadēmijas zinātnisko publikāciju kvalitāti un skaitu augsti vērtētos zinātnes izdevumos, kā arī pakāpenisku pieeju dalībai Eiropas Savienības un starptautisku pētniecības programmu, projektu un aktivitāšu ietvaros. Tas viss kopumā dod iespēju Akadēmijai gūt arī atgriezenisko saiti no šiem pasākumiem, tas ir Eiropas Savienības un starptautisku pētniecības programmu, projektu līdzfinansējuma piesaisti, un tas viss kopumā nepārprotami veicinās Akadēmijas akadēmiskā un zinātniskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu, kas secīgi attīsta arī šī personāla konkurētspēju un Akadēmijas spēju piesaistīt jaunos zinātniekus.
Ministrija ir ieinteresēta attīstīt tādu izglītības sistēmu, kas būtu kvalitatīva, starptautiski konkurētspējīga ar augstu reputāciju un prestižu.
Akadēmijas integrācija Universitātē nodrošinās racionālāku esošo resursu izmantošanu, kā arī šis risinājums nodrošina plašākas attīstītības iespējas, īpaši piesaistot finansējumu attīstības un investīciju projektiem. Balstoties uz saskaņoto institucionālo konsolidācijas plānu Universitātei un Akadēmijai būs jāsagatavo granta pieteikums finansējuma saņemšanai atbilstoši ANM plānam. Grants pieejams ANM plāna 5. komponentes "Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma" 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrajā kārtā "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" (turpmāk - Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i investīcija) ietvaros:
Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i investīcijas finansējums paredzēts saskaņā ar Ministrijas saskaņotiem institūciju konsolidācijas plāniem, kas ir šo investīciju saņemšanas priekšnoteikums.
Reorganizācija pavērs iespējas koncentrēt studiju programmu īstenošanas resursus un īstenot vienotu studējošo, t.sk. ārvalstu studentu, piesaistes politiku. Veidojot sinerģijas starp studiju programmu pēctecību tiks paplašinātas izglītības turpināšanas iespējas nākamajā studiju līmenī, izmantojot gan Universitātes, gan Akadēmijas studiju programmu piedāvājumu. Akadēmijai būs iespēja izmantot Universitātes identitāti, infrastruktūru, informācijas tehnoloģijas resursus, datu bāzes, bibliotēkas, ēkas un telpas. Kā arī Akadēmijā studējošajiem tiks nodrošināta iespēja izmantot dienesta viesnīcu, iesaiste dažādās akadēmiskās, pētnieciskās, sociālās, saliedēšanas, mobilitātes, sporta un citās aktivitātēs, dalību projektos u.c.
[1]https://www.izm.gov.lv/lv/media/10709/download;
[2] Tā kā Rīgas Stradiņa Universitāte un Latvijas Universitāte piedalījās izvērtējumā ar vairākām vērtējamajām vienībām, tām analizēti ir tikai pēdējo gadu rezultāti medicīnas un veselības zinātņu nozares grupā.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekta 1. punkts paredz, ka Akadēmiju reorganizējot ar 2026.gada 1.janvāri, tā tiks nodota Universitātei, kurā Akadēmija turpinās pastāvēt kā Universitātes struktūrvienība.
Ievērojot Akadēmijas plānojamās licencējamās un slēdzamās studiju programmas darbības programmas ietvaros, projekta 2.punkts paredz, ka Universitāte pēc Akadēmijas reorganizācijas pārņem 7 studiju programmas:
1) 4 pašreiz Akadēmijas īstenojamās studiju programmas:
a) akreditētajā studiju virzienā "Veselības aprūpe": profesionālā bakalaura studiju programmu "Fizioterapija" un profesionālā maģistra studiju programmu "Veselības aprūpes speciālists sportā",
b) akreditētajā studiju virzienā "Izglītība, pedagoģija un sports": profesionālo bakalaura studiju programmu "Sporta zinātne" un profesionālo maģistra studiju programmu "Sporta zinātne"
b) Akadēmijas licencētās trīs jaunas studiju programmas – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Sporta un izglītības darba speciālists”, profesionālā bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība” un kopīgo doktorantūras studiju programmu „Sporta zinātne”;
2) SAM 8.2.1. ietvaros Akadēmijas sagatavotās un licencētās 3 studiju programmas: pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Sporta un izglītības darba speciālists”, profesionālā bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība” un kopīgo doktorantūras studiju programmu „Sporta zinātne”.
Papildus minētajam, projekta 2. punktā noteikts arī, ka pēc Akadēmijas reorganizācijas Universitāte:
1) pārņems darba tiesiskās attiecības ar Akadēmijas akadēmisko un vispārējo personālu, nodrošinot vienlīdzīgus principus darba samaksas, darba slodzes un sociālo garantiju piešķiršanā. Darba tiesiskās attiecības tiek īstenotas atbilstoši Darba likumam. Akadēmijas akadēmiskajam personālam pavērsies plašākas pētniecības, mobilitātes un izaugsmes iespējas, kā arī pieeja Universitātes rīcībā esošajiem studiju un pētniecības resursiem;
2) pārņems rīkojuma 2.1. apakšpunktā minētajās studiju programmās sekmīgi studējošiem kas uzsākuši studijas līdz 2026.gada 1.janvārim, visā studiju laikā, ja studijas netiek pārtrauktas, tiek saglabāti studiju nosacījumi atbilstoši noslēgtajiem studiju līgumiem. Reorganizācijas procesā tiks nodrošināta studiju procesa nepārtrauktība un visi Akadēmijas studenti varēs turpināt studijas Universitātē, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst pārtrauktajai studiju programmai, nodrošinot lielākas attīstības iespējas. Studējošajiem būs iespēja pabeigt studijas uz tādiem pašiem finansēšanas nosacījumiem, proti, sekmīgi par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem nodrošinot no valsts budžeta finansētu studiju vietu visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas, un par maksu studējošajiem nodrošinot tādu pašu studiju maksas apjomu, kāds bija noteikts Akadēmijā. Valsts budžeta finansējums saskaņā ar principu “budžeta vieta seko studējošajam” tiks piešķirts Universitātei, kurā studējošais turpinās studijas, proti, Ministrija sagatavojot priekšlikumus budžeta vietu sadalījumu struktūrai paredzēs papildus budžeta vietas Universitātei;
3) iesniegs Akadēmiskās informācijas centrā iesniegumu jaunu rīkojuma projekta 2.1. apakšpunktā minēto studiju programmu licenču un studiju virzienu akreditācijas lapu saņemšanai, lai nodrošinātu rīkojuma projekta izpildi, jo Universitāte ir Akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja attiecībā uz konkrētajām studiju programmām, kas būs par pamatu lēmuma pieņemšanai par jaunu studiju programmu licenču un studiju virzienu akreditācijas lapu izsniegšanai. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 795 “Studiju programmu licencēšanas noteikumi” studiju programmas licences maiņa ir bezmaksas pakalpojums. Savukārt Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumu Nr. 793 “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” 2.2.apakšpunkts nosaka, ka Studiju kvalitātes komisija lemj par izmaiņu izdarīšanu studiju virziena akreditācijas lapā, kas būs attiecināms uz studiju virzienu akreditācijas lapu nomaiņu Universitātei. Minētās izmaiņas nav maksas pakalpojums, līdz ar to, neradīs papildu izdevumus Universitātei. Universitāte Akadēmijas tiesības, proti, studiju programmu licences un studiju programmas, līdz ar to tām būs nepieciešami to apliecinoši dokumenti.
Rīkojuma projekts paredz, ka Akadēmijas funkciju, tiesību, saistību (tai skaitā darba līgumu un studiju līgumu), prasību, finanšu līdzekļu, mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz turpmāk īstenojamām studiju programmām ir Universitāte. Tiesību un saistību pārņemšana paredz, ka Universitāte pārņem arī tos studējošos (studiju līgumus), kas atrodas studiju pārtraukumā, savukārt arhīva pārņemšana nozīmē, ka studējošais, kas ir absolvējis Akadēmiju, būs tiesīgs, piemēram, diploma dublikātu, diploma nozaudēšanas gadījumā, saņemt Universitātē, kas pārņems attiecīgo studiju programmu.
Universitāte pārņemot Akadēmijas funkcijas, tiesības, saistības (tai skaitā darba līgumus un studiju līgumus), prasības, finanšu līdzekļus, Akadēmijas īpašumā esošo nekustamo īpašumu, mantu, lietvedību un arhīvu, kā arī darba tiesiskās attiecības (darba līgumus) ar Akadēmijas akadēmisko un vispārējo personālu.
Rīkojuma projekta 2.5. apakšpunkts paredz, ka Universitāte pārņem saistības, ko Akadēmija uzņēmusies:
1) darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros,
2) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tai skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" (turpmāk - SAM 8.1.1.) ietvaros, SAM 8.2.1. pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros,
3) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” (turpmak- SAM 8.2.2.) pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, kas izriet no minēto programmu regulējošiem normatīvajiem aktiem un no Akadēmijas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu.
4) darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" ietvaros Akadēmijas iesniegtā projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/008 „Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Brīvības gatvē 333, Rīga” ar kopējo attiecināmo finansējumu 1 009 833,09 euro, īstenošana ir pabeigta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2020. gada 10. jūlijā. Tāpat arī Akadēmijas SAM 8.1.1. ietvaros iesniegtā projekta Nr. 8.1.1.0/17/I/013 „Modernizētās LSPA STEM studiju programmas veselības aprūpē” ar kopējo attiecināmo finansējumu 886 873,25 euro, īstenošana ir pabeigta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2021. gada 31. maijā.
SAM 8.2.1. pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros Akadēmija īsteno projektu Nr. 8.2.1.0/18/I/006 "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pedagogu izglītības studiju programmu fragmentācijas samazināšana un resursu koplietošanas stiprināšana" ar kopējo attiecināmo finansējumu 305 561 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu paredzēts īstenot līdz 2023. gada 30. novembrim. Savukārt SAM 8.2.1. otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros Akadēmija īsteno projektu Nr. 8.2.1.0/18/A/020 "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas inovatīva, pētniecībā balstīta starptautiskā starpaugstskolu kopīgā doktora studiju programma "Sporta zinātne"" ar kopējo attiecināmo finansējumu 99 858,10 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu plānots īstenot līdz 2023. gada 30. novembrim.
SAM 8.2.2. pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros Akadēmija īsteno projektu Nr. 8.2.2.0/18/A/023 "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas akadēmiskā personāla stiprināšana "Veselības aprūpes" jomā" ar kopējo attiecināmo finansējumu 184 575,47 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu plānots īstenot līdz 2022. gada 31. oktobrim. Savukārt SAM 8.2.2. otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros Akadēmija īsteno projektu Nr. 8.2.2.0/18/I/006 "Akadēmiskā personāla stiprināšana stratēģiskās specializācijas jomās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā" ar kopējo attiecināmo finansējumu 587 433,08 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu paredzēts īstenot līdz 2022. gada 30. novembrim.
Līdz ar to līdz 2023. gada 31. decembrim Akadēmija būs pabeigusi visu uzsākto Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju projektu īstenošanu. No 2026. gada 1. janvāra Universitāte nodrošinās Akadēmijas īstenoto Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju projektu pēcuzraudzības nosacījumu izpildi.
Rīkojuma projektā nav iespējams detalizēti uzskaitīt visas Akadēmija uzņemtās saistības, to uzskaiti nodrošinās reorganizācijas komisija.
Papildus minētajam, projekts paredz Universitātei tiesību reorganizācijas procesa laikā, saskaņojot ar reorganizācijas komisiju, veikt nepieciešamo auditu akadēmijā, tajā skaitā, piesaistot ārpakalpojuma audita sniedzēju, par saviem finanšu līdzekļiem.
Projekta 3. punktā dots uzdevums Ministrijai izveidot Akadēmijas reorganizācija komisiju, kā arī norādīti reorganizācijas komisijai veicamie uzdevumi ar noteiktiem termiņiem uzdevumu izpildei. Ievērojot, ka šajā punktā ir noteikts šīs komisijas pārstāvība, kā arī to, ka Akadēmija ir Ministrijas padotības iestāde, tad pēc pieprasījuma komisija nekavējoties (vai operatīvi - izvēlaties pielietojamo terminu) informēs Ministriju par reorganizācijas gaitu, kā arī pastāvot risku iespējamībai vai konstatējot riskus akadēmijas reorganizācijas plāna neizpildei, komisija informēs Ministriju par iespējamo risku vai konstatēto risku novēršanas rīcību.
Rīkojuma projekta 4. punktā dots uzdevums Ministrijai sešu mēnešu laikā no šā rīkojuma izdošanas dienas sadarbībā ar Veselības ministriju, Universitāti un Akadēmiju sagatavot un noslēgt sadarbības līgumu starp Ministriju, Veselības ministriju, Universitāti un Akadēmiju par Akadēmijas integrāciju Universitātes ekosistēmā, atrunājot šajā punktā tos jautājumus, kuri iekļaujami obligāti minētajā vienošanās.
Projekta 5., 6., 7., 8. un 9. punkts nosaka, ka saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un 43. pantu atļaut Akadēmijai nodot bez atlīdzības Universitātes īpašumā izglītības funkcijas īstenošanai šādus valsts nekustamos īpašumus:
1) valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000910036) Brīvības gatve 351, Rīga, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000910036) 5916 m² platībā un vienas būves (būves kadastra apzīmējums 01000910036001);
2) valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000910205) Brīvības gatve 333, Rīga, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000910205) 41939 m² platībā un četrām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 001; 0100 091 0205 002; 0100 091 0205 004 un 0100 091 0205 008), un valstij piekritīgās divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 009 un 0100 091 0205 024) (bez adreses).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 091 0205) atrodas arī divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 009 un 0100 091 0205 024) (bez adreses) kā īpašumtiesības nav reģistrētas un nav veiktas darbības minēto būvju tiesiskā statusa noskaidrošanai un sakārtošanai. Saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta ceturto daļu ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem. Ievērojot minēto, būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 009 un 0100 091 0205 024) (bez adreses) ir piekritīgas valstij.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz zemes vienības ar kadastra apzīmēju 0100 0091 0205 atrodas četras būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 007, 0100 091 0205 010, 0100 091 0205 015 un 0100 091 0205 016), kas dabā neeksistē. Akadēmija līdz projekta 5.2.apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma nodošanai Universitātes īpašumā veiks nepieciešamās darbības, lai no valsts reģistru datiem dzēstu informāciju par minētajām dabā neesošajām būvēm.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 30793 III daļas 1. iedaļas ierakstā Nr. 3.1., pamatojoties uz 2004.gada 12.maija valsts zemes nomas līgumu, nostiprināta zemes nomas tiesība sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “AKADĒMIJAS LEDUS HALLE”, kas saskaņā ar LURSOFT datiem ir likvidēta 2012.gada 6.septembrī. Ievērojot minēto, kā arī to, ka norādītais līgums vairāk nav spēkā, Akadēmijai tiek dots uzdevums līdz šā rīkojuma 5.1.2. apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma nodošanai Universitātes īpašumā veikt nepieciešamās darbības, lai no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 30793 dzēstu III daļas 1. iedaļas ierakstu Nr. 3.1. un III daļas 2. iedaļas ierakstu Nr. 3.1.
Uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 0091 0205 atrodas arī AS “Sadales tīkls” piederoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 091 0205 005) un SIA “Jaunatnes Hokeja centrs” piederoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 091 0205 025).
Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 091 0205 025) (turpmāk – ledus halle) tika uzbūvēta saskaņā ar starp Akadēmiju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “AKADĒMIJAS LEDUS HALLE” noslēgto 2004.gada 12.maija valsts zemes nomas līgumu. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “AKADĒMIJAS LEDUS HALLE” tika likvidēta 2012.gada 6.septembrī. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Kristīnes Anuzes 2012.gada 7.jūnija lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000176915, īpašuma tiesības uz ledus halli nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “HIPOTĒKU BANKAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA AĢENTŪRA” (turpmāk – HIPONIA). Pamats īpašuma tiesību nostiprināšanai ir likumīgā spēkā stājies 2011.gada 30.decembra Tukuma rajona tiesas lēmums lietā Nr.C37073710. Ar iepriekš minēto Tukuma rajona tiesas lēmumu ir apstiprināti maksātnespējas procesa administratores rīkotās izsoles rezultāti, kurā par nekustamā īpašuma (ledus halles) ieguvēju ir atzīta HIPONIA. HIPONIA ar Akadēmiju 2015.gada 7.maijā noslēdza Zemes nomas līgumu par zemes 6000 m2 platībā nodošanu nomā. Minētā zemes nomas līguma mērķis ir piekļuves nodrošināšana uz zemes esošajai būvei (ledus hallei), kas tiek izmantota nomnieka (HIPONIA) saimnieciskajai darbībai, nomai, sporta, izglītības un kultūras pasākumu organizēšanai. 2015.gada 7.maijā noslēgtais Zemes nomas līgums 2015.gada 17.jūnijā tika pārjaunots, starp Akadēmiju, HIPONIA un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes Hokeja centrs” noslēdzot Pārjaunojuma līgumu. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes Hokeja centrs” īpašuma tiesības uz ledus halli, pamatojoties uz 2015.gada 17.jūnija pirkuma līgumu, 2015.gada 9.septembrī nostiprinātas zemesgrāmatā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes Hokeja centrs” zemes nomas tiesība (nomas termiņš 30 gadi) 2015.gada 14.septembrī nostiprināta zemesgrāmatā (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 30793 III daļas 1. iedaļas ieraksts Nr. 6.1.). Ievērojot minēto ir secināms, ka pēc zemesgrāmatā reģistrētā nomas līguma darbības termiņa beigām starp ledus halles īpašnieku (sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes Hokeja centrs”) un zemes īpašnieku (Universitāti) pastāvēs piespiedu nomas attiecības.
Atbilstoši Grozījumam likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (pieņemts 30.09.2021., spēkā ar 29.10.2021.) piespiedu nomas attiecības ir likumiskās zemes lietošanas tiesības/attiecības.
Ievērojot minēto, projekta 5.2.apakšpunkts paredz Akadēmijai uzdevumu līdz projekta 5.1.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu nodošanai Universitātes īpašumā veikt nepieciešamās darbības, lai no: 1) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem dzēstu informāciju par uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 0091 0205 dabā neesošajām četrām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 007, 0100 091 0205 010, 0100 091 0205 015 un 0100 091 0205 016) un 2). Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 30793 dzēstu III daļas 1. iedaļas ierakstu Nr. 3.1..
Universitātei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārņemt no Akadēmijas minētos nekustamos īpašumus un bez atlīdzības nodot valstij, ja tos vairs neizmanto rīkojuma projekta 5.1.apakšpunktā minētās funkcijas īstenošanai.
Universitātei: 1) nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz projekta 5.1.apakšpunktā minētajiem nekustamiem īpašumiem ir jānorāda, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Universitāte nodrošina projekta 5.1.apakšpunktā minētās funkcijas īstenošanu; 2) ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt projekta 5.1.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku, savukārt projekta 8.2.apakšpunktā minēto aizliegumu – apgrūtināt nekustamos īpašumus ar hipotēku – nepiemēro, ja nekustamos īpašumus ieķīlā valsts aizdevuma nodrošināšanai.
Projekta 11. punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu projekta 2.1.apakšpunktā minētās profesionālās maģistra studiju programmas “Veselības aprūpes speciālists sportā” īstenošanu, ir jāatbalsta finansējuma pārdale 2026. gadā un turpmāk ik gadu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.01.00 "Augstskolas" 76 010 euro apmērā uz Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammu 02.03.00 “Augstākā medicīnas izglītība”. Papildus minētajam, turpat noteikt, ka pārējo projekta 2.1.apakšpunktā minēto studiju programmu finansēšanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija. Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumu valsts budžeta finansējuma pārdalei likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā, kā arī pieņemt zināšanai, ka gadījumā, ja līdz minētajai finansējuma pārdalei tiek piešķirts papildus finansējums studiju vietu bāzes izmaksu aktualizācijai, pārdalāmā finansējuma apmērs var tikt atbilstoši precizēts.
Lai Akadēmijas reorganizācijas procesā un tās rezultātā tiktu novērsti dažāda rakstura riski kā Universitātes rādītāju kritums no zinātniskās institūcijas starptautiskā izvērtējuma līdz starptautiskajiem augstskolu reitingiem, reputācijas pazemināšanās, sasniegto izglītības un pētniecības rādītāju pazemināšanās, tostarp arī kas saistīts ar tās finansiālo stāvokli, ir būtiski veikt noteiktus pasākumus, kas preventīvi pasargās Universitāti no šādu risku iestāšanās, tas ir, lai Akadēmijas saņemtais vērtējums 2025. gada starptautiskā zinātnisko institūciju novērtējumā neietekmētu Universitātes vērtējumu, Ministru kabineta proktokollēmuma projekts paredz, ka, Ministrijai līdz 2025.gada kārtējam zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetam noteikumu projektu, kas paredz papildināt Ministru kabineta 2018.gada 2.oktobra noteikumus Nr. 619 „Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība” ar kārtību, kādā nosaka, ka tās valsts augstskolas, kuras2022.gada 31.oktobra līdz 2026.gada 31.maijam ir integrētas vai tiek integrētas citā zinātniskā institūcijā un piedalās ANM plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros piedalās izvērtējumā, bet izvērtējuma rezultāts netiek ņemts vērā, nosakot konsolidēto vidējo vērtējumu.
Tā kā Akadēmijas reorganizācijas mērķis ir institucionāla integrācija, cita starpā veicinot pētniecībai pieejamo resursu koplietošanu un stiprinot pētniecības izcilību, un lai Akadēmijas kā Universitātes struktūrvienības zinātniskā darbība un pētniecība netiktu veikta uz Universitātes citu struktūrvienību rēķina, ir jāparedz papildus finansējums Akadēmijas pētniecības attīstībai ar veselības un sporta zinātņu nozari ar sportu saistītajās apakšnozarēs, kas vienlaikus nenoliedzami attīstīs arī Universitātes pētniecisko izcilību, tad Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz iespēju rast papildus finansējumu, Ministrija nodrošinās atbalsta veselības un sporta zinātņu nozares iekļaušanu attiecīgās Viedās specializācijas stratēģijas prioritārās jomas ietvaros ANM plāna pētniecības izcilības grantu aktivitātēs.
Uz Universitātes perspektīvām zinātnes bāzes finansējuma saņemšanā ar Akadēmiju kā struktūrvienību nepasliktinās, bet pat uzlabo, jo, kļūstot par Universitātes struktūrvienību, kopumā palielināsies Universitātes zinātnes bāzes finansējums, kur šo palielinājumu veidos Akadēmijas daļa, jo Akadēmija atbildīs Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252 “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 5.2.apakšpunktam, ka bāzes finansējumu saņem arī tās zinātniskās institūcijas, kuras, neskatoties uz pēdējā starptautiskajā novērtējumā saņemto novērtējumu, piedalās ANM plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros.
Ievērojot Akadēmijas plānojamās licencējamās un slēdzamās studiju programmas darbības programmas ietvaros, projekta 2.punkts paredz, ka Universitāte pēc Akadēmijas reorganizācijas pārņem 7 studiju programmas:
1) 4 pašreiz Akadēmijas īstenojamās studiju programmas:
a) akreditētajā studiju virzienā "Veselības aprūpe": profesionālā bakalaura studiju programmu "Fizioterapija" un profesionālā maģistra studiju programmu "Veselības aprūpes speciālists sportā",
b) akreditētajā studiju virzienā "Izglītība, pedagoģija un sports": profesionālo bakalaura studiju programmu "Sporta zinātne" un profesionālo maģistra studiju programmu "Sporta zinātne"
b) Akadēmijas licencētās trīs jaunas studiju programmas – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Sporta un izglītības darba speciālists”, profesionālā bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība” un kopīgo doktorantūras studiju programmu „Sporta zinātne”;
2) SAM 8.2.1. ietvaros Akadēmijas sagatavotās un licencētās 3 studiju programmas: pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Sporta un izglītības darba speciālists”, profesionālā bakalaura studiju programmu “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība” un kopīgo doktorantūras studiju programmu „Sporta zinātne”.
Papildus minētajam, projekta 2. punktā noteikts arī, ka pēc Akadēmijas reorganizācijas Universitāte:
1) pārņems darba tiesiskās attiecības ar Akadēmijas akadēmisko un vispārējo personālu, nodrošinot vienlīdzīgus principus darba samaksas, darba slodzes un sociālo garantiju piešķiršanā. Darba tiesiskās attiecības tiek īstenotas atbilstoši Darba likumam. Akadēmijas akadēmiskajam personālam pavērsies plašākas pētniecības, mobilitātes un izaugsmes iespējas, kā arī pieeja Universitātes rīcībā esošajiem studiju un pētniecības resursiem;
2) pārņems rīkojuma 2.1. apakšpunktā minētajās studiju programmās sekmīgi studējošiem kas uzsākuši studijas līdz 2026.gada 1.janvārim, visā studiju laikā, ja studijas netiek pārtrauktas, tiek saglabāti studiju nosacījumi atbilstoši noslēgtajiem studiju līgumiem. Reorganizācijas procesā tiks nodrošināta studiju procesa nepārtrauktība un visi Akadēmijas studenti varēs turpināt studijas Universitātē, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst pārtrauktajai studiju programmai, nodrošinot lielākas attīstības iespējas. Studējošajiem būs iespēja pabeigt studijas uz tādiem pašiem finansēšanas nosacījumiem, proti, sekmīgi par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem nodrošinot no valsts budžeta finansētu studiju vietu visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas, un par maksu studējošajiem nodrošinot tādu pašu studiju maksas apjomu, kāds bija noteikts Akadēmijā. Valsts budžeta finansējums saskaņā ar principu “budžeta vieta seko studējošajam” tiks piešķirts Universitātei, kurā studējošais turpinās studijas, proti, Ministrija sagatavojot priekšlikumus budžeta vietu sadalījumu struktūrai paredzēs papildus budžeta vietas Universitātei;
3) iesniegs Akadēmiskās informācijas centrā iesniegumu jaunu rīkojuma projekta 2.1. apakšpunktā minēto studiju programmu licenču un studiju virzienu akreditācijas lapu saņemšanai, lai nodrošinātu rīkojuma projekta izpildi, jo Universitāte ir Akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja attiecībā uz konkrētajām studiju programmām, kas būs par pamatu lēmuma pieņemšanai par jaunu studiju programmu licenču un studiju virzienu akreditācijas lapu izsniegšanai. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 795 “Studiju programmu licencēšanas noteikumi” studiju programmas licences maiņa ir bezmaksas pakalpojums. Savukārt Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumu Nr. 793 “Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” 2.2.apakšpunkts nosaka, ka Studiju kvalitātes komisija lemj par izmaiņu izdarīšanu studiju virziena akreditācijas lapā, kas būs attiecināms uz studiju virzienu akreditācijas lapu nomaiņu Universitātei. Minētās izmaiņas nav maksas pakalpojums, līdz ar to, neradīs papildu izdevumus Universitātei. Universitāte Akadēmijas tiesības, proti, studiju programmu licences un studiju programmas, līdz ar to tām būs nepieciešami to apliecinoši dokumenti.
Rīkojuma projekts paredz, ka Akadēmijas funkciju, tiesību, saistību (tai skaitā darba līgumu un studiju līgumu), prasību, finanšu līdzekļu, mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz turpmāk īstenojamām studiju programmām ir Universitāte. Tiesību un saistību pārņemšana paredz, ka Universitāte pārņem arī tos studējošos (studiju līgumus), kas atrodas studiju pārtraukumā, savukārt arhīva pārņemšana nozīmē, ka studējošais, kas ir absolvējis Akadēmiju, būs tiesīgs, piemēram, diploma dublikātu, diploma nozaudēšanas gadījumā, saņemt Universitātē, kas pārņems attiecīgo studiju programmu.
Universitāte pārņemot Akadēmijas funkcijas, tiesības, saistības (tai skaitā darba līgumus un studiju līgumus), prasības, finanšu līdzekļus, Akadēmijas īpašumā esošo nekustamo īpašumu, mantu, lietvedību un arhīvu, kā arī darba tiesiskās attiecības (darba līgumus) ar Akadēmijas akadēmisko un vispārējo personālu.
Rīkojuma projekta 2.5. apakšpunkts paredz, ka Universitāte pārņem saistības, ko Akadēmija uzņēmusies:
1) darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros,
2) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tai skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" (turpmāk - SAM 8.1.1.) ietvaros, SAM 8.2.1. pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros,
3) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” (turpmak- SAM 8.2.2.) pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, kas izriet no minēto programmu regulējošiem normatīvajiem aktiem un no Akadēmijas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu.
4) darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" ietvaros Akadēmijas iesniegtā projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/008 „Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Brīvības gatvē 333, Rīga” ar kopējo attiecināmo finansējumu 1 009 833,09 euro, īstenošana ir pabeigta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2020. gada 10. jūlijā. Tāpat arī Akadēmijas SAM 8.1.1. ietvaros iesniegtā projekta Nr. 8.1.1.0/17/I/013 „Modernizētās LSPA STEM studiju programmas veselības aprūpē” ar kopējo attiecināmo finansējumu 886 873,25 euro, īstenošana ir pabeigta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2021. gada 31. maijā.
SAM 8.2.1. pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros Akadēmija īsteno projektu Nr. 8.2.1.0/18/I/006 "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pedagogu izglītības studiju programmu fragmentācijas samazināšana un resursu koplietošanas stiprināšana" ar kopējo attiecināmo finansējumu 305 561 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu paredzēts īstenot līdz 2023. gada 30. novembrim. Savukārt SAM 8.2.1. otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros Akadēmija īsteno projektu Nr. 8.2.1.0/18/A/020 "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas inovatīva, pētniecībā balstīta starptautiskā starpaugstskolu kopīgā doktora studiju programma "Sporta zinātne"" ar kopējo attiecināmo finansējumu 99 858,10 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu plānots īstenot līdz 2023. gada 30. novembrim.
SAM 8.2.2. pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros Akadēmija īsteno projektu Nr. 8.2.2.0/18/A/023 "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas akadēmiskā personāla stiprināšana "Veselības aprūpes" jomā" ar kopējo attiecināmo finansējumu 184 575,47 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu plānots īstenot līdz 2022. gada 31. oktobrim. Savukārt SAM 8.2.2. otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros Akadēmija īsteno projektu Nr. 8.2.2.0/18/I/006 "Akadēmiskā personāla stiprināšana stratēģiskās specializācijas jomās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā" ar kopējo attiecināmo finansējumu 587 433,08 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu paredzēts īstenot līdz 2022. gada 30. novembrim.
Līdz ar to līdz 2023. gada 31. decembrim Akadēmija būs pabeigusi visu uzsākto Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju projektu īstenošanu. No 2026. gada 1. janvāra Universitāte nodrošinās Akadēmijas īstenoto Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju projektu pēcuzraudzības nosacījumu izpildi.
Rīkojuma projektā nav iespējams detalizēti uzskaitīt visas Akadēmija uzņemtās saistības, to uzskaiti nodrošinās reorganizācijas komisija.
Papildus minētajam, projekts paredz Universitātei tiesību reorganizācijas procesa laikā, saskaņojot ar reorganizācijas komisiju, veikt nepieciešamo auditu akadēmijā, tajā skaitā, piesaistot ārpakalpojuma audita sniedzēju, par saviem finanšu līdzekļiem.
Projekta 3. punktā dots uzdevums Ministrijai izveidot Akadēmijas reorganizācija komisiju, kā arī norādīti reorganizācijas komisijai veicamie uzdevumi ar noteiktiem termiņiem uzdevumu izpildei. Ievērojot, ka šajā punktā ir noteikts šīs komisijas pārstāvība, kā arī to, ka Akadēmija ir Ministrijas padotības iestāde, tad pēc pieprasījuma komisija nekavējoties (vai operatīvi - izvēlaties pielietojamo terminu) informēs Ministriju par reorganizācijas gaitu, kā arī pastāvot risku iespējamībai vai konstatējot riskus akadēmijas reorganizācijas plāna neizpildei, komisija informēs Ministriju par iespējamo risku vai konstatēto risku novēršanas rīcību.
Rīkojuma projekta 4. punktā dots uzdevums Ministrijai sešu mēnešu laikā no šā rīkojuma izdošanas dienas sadarbībā ar Veselības ministriju, Universitāti un Akadēmiju sagatavot un noslēgt sadarbības līgumu starp Ministriju, Veselības ministriju, Universitāti un Akadēmiju par Akadēmijas integrāciju Universitātes ekosistēmā, atrunājot šajā punktā tos jautājumus, kuri iekļaujami obligāti minētajā vienošanās.
Projekta 5., 6., 7., 8. un 9. punkts nosaka, ka saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un 43. pantu atļaut Akadēmijai nodot bez atlīdzības Universitātes īpašumā izglītības funkcijas īstenošanai šādus valsts nekustamos īpašumus:
1) valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000910036) Brīvības gatve 351, Rīga, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000910036) 5916 m² platībā un vienas būves (būves kadastra apzīmējums 01000910036001);
2) valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000910205) Brīvības gatve 333, Rīga, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000910205) 41939 m² platībā un četrām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 001; 0100 091 0205 002; 0100 091 0205 004 un 0100 091 0205 008), un valstij piekritīgās divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 009 un 0100 091 0205 024) (bez adreses).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 091 0205) atrodas arī divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 009 un 0100 091 0205 024) (bez adreses) kā īpašumtiesības nav reģistrētas un nav veiktas darbības minēto būvju tiesiskā statusa noskaidrošanai un sakārtošanai. Saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta ceturto daļu ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem. Ievērojot minēto, būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 009 un 0100 091 0205 024) (bez adreses) ir piekritīgas valstij.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz zemes vienības ar kadastra apzīmēju 0100 0091 0205 atrodas četras būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 007, 0100 091 0205 010, 0100 091 0205 015 un 0100 091 0205 016), kas dabā neeksistē. Akadēmija līdz projekta 5.2.apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma nodošanai Universitātes īpašumā veiks nepieciešamās darbības, lai no valsts reģistru datiem dzēstu informāciju par minētajām dabā neesošajām būvēm.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 30793 III daļas 1. iedaļas ierakstā Nr. 3.1., pamatojoties uz 2004.gada 12.maija valsts zemes nomas līgumu, nostiprināta zemes nomas tiesība sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “AKADĒMIJAS LEDUS HALLE”, kas saskaņā ar LURSOFT datiem ir likvidēta 2012.gada 6.septembrī. Ievērojot minēto, kā arī to, ka norādītais līgums vairāk nav spēkā, Akadēmijai tiek dots uzdevums līdz šā rīkojuma 5.1.2. apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma nodošanai Universitātes īpašumā veikt nepieciešamās darbības, lai no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 30793 dzēstu III daļas 1. iedaļas ierakstu Nr. 3.1. un III daļas 2. iedaļas ierakstu Nr. 3.1.
Uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 0091 0205 atrodas arī AS “Sadales tīkls” piederoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 091 0205 005) un SIA “Jaunatnes Hokeja centrs” piederoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 091 0205 025).
Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 091 0205 025) (turpmāk – ledus halle) tika uzbūvēta saskaņā ar starp Akadēmiju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “AKADĒMIJAS LEDUS HALLE” noslēgto 2004.gada 12.maija valsts zemes nomas līgumu. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “AKADĒMIJAS LEDUS HALLE” tika likvidēta 2012.gada 6.septembrī. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Kristīnes Anuzes 2012.gada 7.jūnija lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000176915, īpašuma tiesības uz ledus halli nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “HIPOTĒKU BANKAS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA AĢENTŪRA” (turpmāk – HIPONIA). Pamats īpašuma tiesību nostiprināšanai ir likumīgā spēkā stājies 2011.gada 30.decembra Tukuma rajona tiesas lēmums lietā Nr.C37073710. Ar iepriekš minēto Tukuma rajona tiesas lēmumu ir apstiprināti maksātnespējas procesa administratores rīkotās izsoles rezultāti, kurā par nekustamā īpašuma (ledus halles) ieguvēju ir atzīta HIPONIA. HIPONIA ar Akadēmiju 2015.gada 7.maijā noslēdza Zemes nomas līgumu par zemes 6000 m2 platībā nodošanu nomā. Minētā zemes nomas līguma mērķis ir piekļuves nodrošināšana uz zemes esošajai būvei (ledus hallei), kas tiek izmantota nomnieka (HIPONIA) saimnieciskajai darbībai, nomai, sporta, izglītības un kultūras pasākumu organizēšanai. 2015.gada 7.maijā noslēgtais Zemes nomas līgums 2015.gada 17.jūnijā tika pārjaunots, starp Akadēmiju, HIPONIA un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes Hokeja centrs” noslēdzot Pārjaunojuma līgumu. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes Hokeja centrs” īpašuma tiesības uz ledus halli, pamatojoties uz 2015.gada 17.jūnija pirkuma līgumu, 2015.gada 9.septembrī nostiprinātas zemesgrāmatā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes Hokeja centrs” zemes nomas tiesība (nomas termiņš 30 gadi) 2015.gada 14.septembrī nostiprināta zemesgrāmatā (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 30793 III daļas 1. iedaļas ieraksts Nr. 6.1.). Ievērojot minēto ir secināms, ka pēc zemesgrāmatā reģistrētā nomas līguma darbības termiņa beigām starp ledus halles īpašnieku (sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jaunatnes Hokeja centrs”) un zemes īpašnieku (Universitāti) pastāvēs piespiedu nomas attiecības.
Atbilstoši Grozījumam likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (pieņemts 30.09.2021., spēkā ar 29.10.2021.) piespiedu nomas attiecības ir likumiskās zemes lietošanas tiesības/attiecības.
Ievērojot minēto, projekta 5.2.apakšpunkts paredz Akadēmijai uzdevumu līdz projekta 5.1.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu nodošanai Universitātes īpašumā veikt nepieciešamās darbības, lai no: 1) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem dzēstu informāciju par uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 0091 0205 dabā neesošajām četrām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 091 0205 007, 0100 091 0205 010, 0100 091 0205 015 un 0100 091 0205 016) un 2). Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 30793 dzēstu III daļas 1. iedaļas ierakstu Nr. 3.1..
Universitātei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārņemt no Akadēmijas minētos nekustamos īpašumus un bez atlīdzības nodot valstij, ja tos vairs neizmanto rīkojuma projekta 5.1.apakšpunktā minētās funkcijas īstenošanai.
Universitātei: 1) nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz projekta 5.1.apakšpunktā minētajiem nekustamiem īpašumiem ir jānorāda, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Universitāte nodrošina projekta 5.1.apakšpunktā minētās funkcijas īstenošanu; 2) ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt projekta 5.1.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku, savukārt projekta 8.2.apakšpunktā minēto aizliegumu – apgrūtināt nekustamos īpašumus ar hipotēku – nepiemēro, ja nekustamos īpašumus ieķīlā valsts aizdevuma nodrošināšanai.
Projekta 11. punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu projekta 2.1.apakšpunktā minētās profesionālās maģistra studiju programmas “Veselības aprūpes speciālists sportā” īstenošanu, ir jāatbalsta finansējuma pārdale 2026. gadā un turpmāk ik gadu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.01.00 "Augstskolas" 76 010 euro apmērā uz Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammu 02.03.00 “Augstākā medicīnas izglītība”. Papildus minētajam, turpat noteikt, ka pārējo projekta 2.1.apakšpunktā minēto studiju programmu finansēšanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija. Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumu valsts budžeta finansējuma pārdalei likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā, kā arī pieņemt zināšanai, ka gadījumā, ja līdz minētajai finansējuma pārdalei tiek piešķirts papildus finansējums studiju vietu bāzes izmaksu aktualizācijai, pārdalāmā finansējuma apmērs var tikt atbilstoši precizēts.
Lai Akadēmijas reorganizācijas procesā un tās rezultātā tiktu novērsti dažāda rakstura riski kā Universitātes rādītāju kritums no zinātniskās institūcijas starptautiskā izvērtējuma līdz starptautiskajiem augstskolu reitingiem, reputācijas pazemināšanās, sasniegto izglītības un pētniecības rādītāju pazemināšanās, tostarp arī kas saistīts ar tās finansiālo stāvokli, ir būtiski veikt noteiktus pasākumus, kas preventīvi pasargās Universitāti no šādu risku iestāšanās, tas ir, lai Akadēmijas saņemtais vērtējums 2025. gada starptautiskā zinātnisko institūciju novērtējumā neietekmētu Universitātes vērtējumu, Ministru kabineta proktokollēmuma projekts paredz, ka, Ministrijai līdz 2025.gada kārtējam zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetam noteikumu projektu, kas paredz papildināt Ministru kabineta 2018.gada 2.oktobra noteikumus Nr. 619 „Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība” ar kārtību, kādā nosaka, ka tās valsts augstskolas, kuras2022.gada 31.oktobra līdz 2026.gada 31.maijam ir integrētas vai tiek integrētas citā zinātniskā institūcijā un piedalās ANM plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros piedalās izvērtējumā, bet izvērtējuma rezultāts netiek ņemts vērā, nosakot konsolidēto vidējo vērtējumu.
Tā kā Akadēmijas reorganizācijas mērķis ir institucionāla integrācija, cita starpā veicinot pētniecībai pieejamo resursu koplietošanu un stiprinot pētniecības izcilību, un lai Akadēmijas kā Universitātes struktūrvienības zinātniskā darbība un pētniecība netiktu veikta uz Universitātes citu struktūrvienību rēķina, ir jāparedz papildus finansējums Akadēmijas pētniecības attīstībai ar veselības un sporta zinātņu nozari ar sportu saistītajās apakšnozarēs, kas vienlaikus nenoliedzami attīstīs arī Universitātes pētniecisko izcilību, tad Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz iespēju rast papildus finansējumu, Ministrija nodrošinās atbalsta veselības un sporta zinātņu nozares iekļaušanu attiecīgās Viedās specializācijas stratēģijas prioritārās jomas ietvaros ANM plāna pētniecības izcilības grantu aktivitātēs.
Uz Universitātes perspektīvām zinātnes bāzes finansējuma saņemšanā ar Akadēmiju kā struktūrvienību nepasliktinās, bet pat uzlabo, jo, kļūstot par Universitātes struktūrvienību, kopumā palielināsies Universitātes zinātnes bāzes finansējums, kur šo palielinājumu veidos Akadēmijas daļa, jo Akadēmija atbildīs Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252 “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 5.2.apakšpunktam, ka bāzes finansējumu saņem arī tās zinātniskās institūcijas, kuras, neskatoties uz pēdējā starptautiskajā novērtējumā saņemto novērtējumu, piedalās ANM plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izstrādājot Ziņojumu, tika izvērtēta iespējamā integrācija arī citu zinātnes universitāšu ekosistēmās, bet ņemot vērā Akadēmijas un Universitātes sadarbības pieredzi un noslēgtos sadarbības līgumus, optimālākais risinājums ir Akadēmijas reorganizācija, integrējot to valsts augstskolā - Universitātē.
Netiek vērtēta iespēja atbilstoši Augstskolu likuma 11.panta trešās daļas 3.punktam - nodot Akadēmiju citai augstskolai, kā rezultātā Akadēmija turpina pastāvēt citas augstskolas dibinātas kapitālsabiedrības vai nodibinājuma statusā, jo valsts kā dibinātājs nepiekrīt, ka Akadēmija kļūtu par privāttiesību subjektu, kā arī ANM plāns paredz, ka attīstības finansējums tiek piešķirts no Ministrijai pieejamā Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i. investīcijām, ja Ministrija ir saskaņojusi institūciju konsolidācijas plānus, kas ir šo investīciju saņemšanas priekšnoteikums.
Netiek vērtēta iespēja atbilstoši Augstskolu likuma 11.panta trešās daļas 3.punktam - nodot Akadēmiju citai augstskolai, kā rezultātā Akadēmija turpina pastāvēt citas augstskolas dibinātas kapitālsabiedrības vai nodibinājuma statusā, jo valsts kā dibinātājs nepiekrīt, ka Akadēmija kļūtu par privāttiesību subjektu, kā arī ANM plāns paredz, ka attīstības finansējums tiek piešķirts no Ministrijai pieejamā Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i. investīcijām, ja Ministrija ir saskaņojusi institūciju konsolidācijas plānus, kas ir šo investīciju saņemšanas priekšnoteikums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ir izvērtēti ieguvumi ilgtermiņā un resursu koplietošanas procesā.
Īstenojot reorganizāciju, tiek nodrošināta kvalitatīvas izglītības īstenošanas turpināšana, nodrošinot tās nepārtrauktību un ilgtspēju, tostarp finansiālo stabilitāti un attīstības finansējumu.
Īstenojot reorganizāciju, tiek nodrošināta kvalitatīvas izglītības īstenošanas turpināšana, nodrošinot tās nepārtrauktību un ilgtspēju, tostarp finansiālo stabilitāti un attīstības finansējumu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ministrija uzraudzīs Akadēmijas darbības rādītājus pēc tās nodošanas Universitātei.
Universitāte 2022.gada 1.decembra vēstulē Nr.01.12.2022 Nr.3-DPAD-6/615/2022 norāda, ka galvenie riski, kuri projekta projekta apstiprināšanas procesā nav pilnvērtīgi apzināti un kuru novēršanai nav paredzēts finansiālais segums, attiecīgi šo jautājumu risināšana būtu uzsākama uzreiz pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas: 1) Infrastruktūras stāvoklis (t.sk. vides pieejamība un ugunsdrošība).
2) Atlīdzības līmenis (t.sk. darba apjoma noteikšanas riski – iespējams, LSPA docētājiem noteiktais darba apjoms pārsniedz pedagogiem iespējamo slodzes stundu skaitu gadā). 3) Vienlaicīgi rīkojuma projekta anotācijā ir minēti vienlīdzīgi principi darba samaksai. 4) Studiju programmu īstenošana esošajiem LSPA maksas studējošajiem, saglabājot esošo noteikto studiju maksu LSPA, kura ir būtiski zemāka par RSU izmaksu līmeni līdzīgās studiju programmās.
Atlīdzības sistēmas sakārtošanas kompromisa variants būtu valsts budžeta vietu finansēšanas minimālā koeficienta (1,8) palielināšana uz optimālā koeficienta līmeni sporta darba organizācijai un vadībai (2,7). Šāds risinājums attiecīgi ir vienīgais identificējamais ceļš kādā varētu novērst nepilnības LSPA atlīdzības sistēmā.
Ievērojot minēto un projekta 4.2.punktu, šos riska jautājumu risinājumus ietvers sadarbības līgums starp Ministriju, Veselības ministriju, Universitāti un Akadēmiju par Akadēmijas integrāciju universitātes struktūrā.
Universitāte 2022.gada 1.decembra vēstulē Nr.01.12.2022 Nr.3-DPAD-6/615/2022 norāda, ka galvenie riski, kuri projekta projekta apstiprināšanas procesā nav pilnvērtīgi apzināti un kuru novēršanai nav paredzēts finansiālais segums, attiecīgi šo jautājumu risināšana būtu uzsākama uzreiz pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas: 1) Infrastruktūras stāvoklis (t.sk. vides pieejamība un ugunsdrošība).
2) Atlīdzības līmenis (t.sk. darba apjoma noteikšanas riski – iespējams, LSPA docētājiem noteiktais darba apjoms pārsniedz pedagogiem iespējamo slodzes stundu skaitu gadā). 3) Vienlaicīgi rīkojuma projekta anotācijā ir minēti vienlīdzīgi principi darba samaksai. 4) Studiju programmu īstenošana esošajiem LSPA maksas studējošajiem, saglabājot esošo noteikto studiju maksu LSPA, kura ir būtiski zemāka par RSU izmaksu līmeni līdzīgās studiju programmās.
Atlīdzības sistēmas sakārtošanas kompromisa variants būtu valsts budžeta vietu finansēšanas minimālā koeficienta (1,8) palielināšana uz optimālā koeficienta līmeni sporta darba organizācijai un vadībai (2,7). Šāds risinājums attiecīgi ir vienīgais identificējamais ceļš kādā varētu novērst nepilnības LSPA atlīdzības sistēmā.
Ievērojot minēto un projekta 4.2.punktu, šos riska jautājumu risinājumus ietvers sadarbības līgums starp Ministriju, Veselības ministriju, Universitāti un Akadēmiju par Akadēmijas integrāciju universitātes struktūrā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- Akadēmijas un Universitātes akadēmiskais un vispārējais personāls
Ietekmes apraksts
Akadēmijas un Universitātes akadēmiskajam un vispārējam personālam īstermiņā būs papildus slogs saistībā ar reorganizācijas procesu. Akadēmiskajam personālam pēc reorganizācijas būs plašākas iespējas atbalsta resursu izmantošanai.
Akadēmijas studējošajiem nemainās studiju procesa īstenošanas nosacījumi, iegūstamais grāds un kvalifikācija, mainās tikai augstskola, kas izsniedz diplomu. Studējošajiem būs pieejama plašāka studentu servisa un atbalsta sistēma, kur Universitātes resursi studentu atbalstam ir vieni no spēcīgākajiem valstī.
Akadēmijas studējošajiem nemainās studiju procesa īstenošanas nosacījumi, iegūstamais grāds un kvalifikācija, mainās tikai augstskola, kas izsniedz diplomu. Studējošajiem būs pieejama plašāka studentu servisa un atbalsta sistēma, kur Universitātes resursi studentu atbalstam ir vieni no spēcīgākajiem valstī.
Juridiskās personas
- Akadēmija un Universitāte
Ietekmes apraksts
Akadēmijai, Universitātei un to personālam radīsies papildus administratīvais slogs, kas ir saistīts ar reorganizācijas nodrošināšanu, dažādu procesu salāgošanu.
Pēc reorganizācijas Akadēmijai būs pieejama Universitātes atbalsta sistēma investīciju piesaistei, plašāks infrastruktūras nodrošinājums, administratīvie resursi, atbalsts projektu īstenošanas kapacitātes nodrošināšanai. Tiks veicināta resursu koncentrācija un efektīvāka finanšu un infrastruktūras resursu izmantošana veselības un sporta speciālistu sagatavošanai.
Pēc reorganizācijas Akadēmijai būs pieejama Universitātes atbalsta sistēma investīciju piesaistei, plašāks infrastruktūras nodrošinājums, administratīvie resursi, atbalsts projektu īstenošanas kapacitātes nodrošināšanai. Tiks veicināta resursu koncentrācija un efektīvāka finanšu un infrastruktūras resursu izmantošana veselības un sporta speciālistu sagatavošanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nepieciešams attīstīt tādu veselības un sporta izglītības sistēmu, kas būtu kvalitatīva, starptautiski konkurētspējīga ar augstu reputāciju un prestižu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Integrējot Akadēmiju Universitātes ekosistēmā tiek nodrošināta veselības un sporta speciālistu sagatavošanas nepārtrauktība un ilgtspēja, tiek radīti nosacījumi papildu finansējuma piesaistei attīstības un investīciju projektiem, kā rezultātā, ne tikai saglabāsies, bet arī paaugstināsies Akadēmijas absolventu konkurences pozīcijas veselības un sporta speciālistu darba tirgū.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta nepārtrauktība veselības un sporta speciālistu nozares cilvēkresursu sagatavošanā.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
76 010
0
76 010
0
76 010
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
76 010
0
76 010
0
76 010
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
76 010
0
76 010
0
76 010
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
76 010
0
76 010
0
76 010
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ailēs “saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” un „saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīts finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā 03.01.00 “Augstskolas” Akadēmijai, kas ir paredzēts rīkojuma 2.1.apakšpunktā minētās profesionālās maģistra studiju programmas “Veselības aprūpes speciālists sportā” īstenošanai.
Tā kā ar 2026.gada 1.janvāri reorganizē Akadēmiju, nepieciešams veikt finansējuma pārdali 76 010 euro apmērā no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.01.00 “Augstskolas” uz Veselības ministrijas ministrijas budžeta programmas 02.00.00 "Medicīnas izglītība" apakšprogrammu 02.03.00 “Augstākā medicīnas izglītība”, kas ir paredzēts minētās profesionālā maģistra studiju programmas “Veselības aprūpes speciālists sportā” īstenošanai, kuru turpmāk finansēs Veselības ministrija. Tas ir finansējums 10 budžeta vietām šajā studiju programmā, kas ir aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” pēc minimāliem koeficientiem ar 100% nodrošinājumu (detalizēts aprēķins pievienots projekta lietas dokumentācijā TAP kā pielikums - LSPA BV 2022).
Pārējās rīkojuma 2.1.apakšpunktā noteiktās studiju programmas turpinās finansēt Izglītības un zinātnes ministrija.
Gadījumā, ja 2023., 2024., 2025., 2026.gada valsts budžeta veidošanas procesā tiks piešķirts papildus finansējums studiju vietas bāzes izmaksu aktualizācijai, tad Veselības ministrijai pārdalāmais budžeta vietu finansējums tiks palielināts atbilstoši piešķirtajam finansējumam, proporcionāli budžeta vietu skaitam.
Tā kā ar 2026.gada 1.janvāri reorganizē Akadēmiju, nepieciešams veikt finansējuma pārdali 76 010 euro apmērā no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 03.01.00 “Augstskolas” uz Veselības ministrijas ministrijas budžeta programmas 02.00.00 "Medicīnas izglītība" apakšprogrammu 02.03.00 “Augstākā medicīnas izglītība”, kas ir paredzēts minētās profesionālā maģistra studiju programmas “Veselības aprūpes speciālists sportā” īstenošanai, kuru turpmāk finansēs Veselības ministrija. Tas ir finansējums 10 budžeta vietām šajā studiju programmā, kas ir aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” pēc minimāliem koeficientiem ar 100% nodrošinājumu (detalizēts aprēķins pievienots projekta lietas dokumentācijā TAP kā pielikums - LSPA BV 2022).
Pārējās rīkojuma 2.1.apakšpunktā noteiktās studiju programmas turpinās finansēt Izglītības un zinātnes ministrija.
Gadījumā, ja 2023., 2024., 2025., 2026.gada valsts budžeta veidošanas procesā tiks piešķirts papildus finansējums studiju vietas bāzes izmaksu aktualizācijai, tad Veselības ministrijai pārdalāmais budžeta vietu finansējums tiks palielināts atbilstoši piešķirtajam finansējumam, proporcionāli budžeta vietu skaitam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ar Akadēmijas reorganizāciju saistītos izdevumus sedz no Ministrijas budžeta programmas 03.00.00 "Augstākā izglītība" apakšprogrammā 03.01.00 “Augstskolas” paredzētajiem līdzekļiem.
Reorganizāciju veic esošā Ministrijas budžeta finansējuma ietvaros.
Turpmāk finansējums rīkojumā minēto studiju programmu īstenošanai tiks ietverts Ministrijas līgumā ar Universitāti un Veselības ministriju.
Lai nodrošinātu papildu finansējumu izglītības un pētniecības attīstībai, administratīvo un studiju procesu integrācijai, informācijas sistēmu un citu digitālo resursu savietošanai, Universitātei un Akadēmijai būs jāsagatavo un jāiesniedz Ministrijā institucionālās konsolidācijas plāns, kas jāsaskaņo ar Ministriju ne vēlāk kā līdz 2023. gada 2. ceturksnim.
Akadēmijas integrācija Universitātē nodrošinās racionālāku esošo resursu izmantošanu, kā arī šis risinājums nodrošina plašākas attīstītības iespējas, īpaši piesaistot finansējumu attīstības un investīciju projektiem. Balstoties uz saskaņoto institucionālās konsolidācijas plānu, Universitāte un Akadēmija kopīgi sagatavo granta pieteikumu finansējuma saņemšanai atbilstoši prasībām, kas noteiktas ANM plānā, lai saņemtu Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i. investīcijas finansējumu.
Attīstības finansējums tiek piešķirts no Ministrijai pieejamā ANM plāna līdzekļiem un ir pieejams, īstenojot augstskolu konsolidācijas aktivitātes. Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i. investīcijas paredzētas saskaņā ar apstiprinātiem un ar Ministrijas saskaņotiem institūciju institucionālās konsolidācijas plāniem, kas ir minētās investīcijas saņemšanas priekšnoteikums.
Ņemot vērā Veselības ministrijas nostāju, Veselības ministrija pārņems projekta 2.1.apakšpunktā minētā studiju virziena “Veselības aprūpe” studiju programmu finansēšanu, jo tas attiecas uz veselības politiku, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija turpinās finansēt šajā apakšpunktā minētā studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” studiju programmas, ņemot vērā, ka gan sporta skolotāju, gan sporta treneru sagatavošana ir izglītības un sporta politika un ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences joma valsts pārvaldē.
Reorganizāciju veic esošā Ministrijas budžeta finansējuma ietvaros.
Turpmāk finansējums rīkojumā minēto studiju programmu īstenošanai tiks ietverts Ministrijas līgumā ar Universitāti un Veselības ministriju.
Lai nodrošinātu papildu finansējumu izglītības un pētniecības attīstībai, administratīvo un studiju procesu integrācijai, informācijas sistēmu un citu digitālo resursu savietošanai, Universitātei un Akadēmijai būs jāsagatavo un jāiesniedz Ministrijā institucionālās konsolidācijas plāns, kas jāsaskaņo ar Ministriju ne vēlāk kā līdz 2023. gada 2. ceturksnim.
Akadēmijas integrācija Universitātē nodrošinās racionālāku esošo resursu izmantošanu, kā arī šis risinājums nodrošina plašākas attīstītības iespējas, īpaši piesaistot finansējumu attīstības un investīciju projektiem. Balstoties uz saskaņoto institucionālās konsolidācijas plānu, Universitāte un Akadēmija kopīgi sagatavo granta pieteikumu finansējuma saņemšanai atbilstoši prasībām, kas noteiktas ANM plānā, lai saņemtu Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i. investīcijas finansējumu.
Attīstības finansējums tiek piešķirts no Ministrijai pieejamā ANM plāna līdzekļiem un ir pieejams, īstenojot augstskolu konsolidācijas aktivitātes. Atveseļošanas fonda 5.2.1.1.i. investīcijas paredzētas saskaņā ar apstiprinātiem un ar Ministrijas saskaņotiem institūciju institucionālās konsolidācijas plāniem, kas ir minētās investīcijas saņemšanas priekšnoteikums.
Ņemot vērā Veselības ministrijas nostāju, Veselības ministrija pārņems projekta 2.1.apakšpunktā minētā studiju virziena “Veselības aprūpe” studiju programmu finansēšanu, jo tas attiecas uz veselības politiku, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija turpinās finansēt šajā apakšpunktā minētā studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” studiju programmas, ņemot vērā, ka gan sporta skolotāju, gan sporta treneru sagatavošana ir izglītības un sporta politika un ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences joma valsts pārvaldē.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2003.gada 16. septembra noteikumi Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”.
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams svītrot 24.18. apakšpunktu, kurā minēta, ka Akadēmija ir Ministrijas padotībā esoša iestāde.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1000 "Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām"
Pamatojums un apraksts
Svītrot 2.10.apkšpunktu par promociju tiesību deleģēšanu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai – veselības un sporta zinātnēs.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Akadēmijas reorganizācija un rīkojuma projekts ir skatīts un akceptēts Augstākās izglītības padomes (AIP) sēdēs š.g.28.oktobrī un 2.novembrī, piedaloties Akadēmijas Padomes, Senāta pārstāvjiem un rektoram, kā arī Universitātes pārstāvji . AIP aptver plašu sabiedriskā, akadēmiskā un zinātniskā sektora pārstāvību (pārstāvību skatīt šeit: https://likumi.lv/ta/id/320426-par-augstakas-izglitibas-padomes-apstiprinasanu).
Ministrijai (Sporta departaments) tiekoties ar sporta nozares pārstāvjiem, tas ir, piem., 2022. gada 17. augusta profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu direktoru un viņu vietnieku seminārā Siguldā (piedalījās arī Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes vadība), kā arī 2022. gada 25. oktobrī Ķekavā notikušajā konferencē par tautas sporta attīstību Latvijā (piedalījās pašvaldību sporta darba organizatori).
Jautājums par valsts augstskolu, tostarp arī Akadēmijas, institucionālās attīstības un konsolidācijas risinājumu, to reorganizējot un integrējot zinātnes universitātes ekosistēmā ir skatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ar plašu mediju un nozares pārstāvju piedalīšanos, izskatot Ziņojuma projektu.
Sabiedriskā apspriešana par Ziņojumā ietverto risinājumu – noteiktas valsts augstskolas reorganizēt un integrēt zinātnes universitātes ekosistēmā notika pirms Ziņojuma projekta izsludināšanas saskaņošanai https://www.izm.gov.lv/lv/zinatnes-un-augstakas-izglitibas-finansejuma-sasaiste-ar-zinatnisko-instituciju-starptautiska-novertejuma-rezultatiem.
Par valsts augstskolu, tostarp arī Akadēmijas, institucionālās attīstības un konsolidācijas risinājumu, to reorganizējot un integrējot zinātnes universitātes ekosistēmā, tika skatīts arī Ziņojuma projekta saskaņošanas etapā TAP portālā (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ed31956d-bc5b-4819-b530-66cd48fccd3d), kurā piedalījās virkne sabiedrisko organizāciju, piem., Latvijas Universitāšu apvienība, Latvijas Zinātnisko institūtu asociācija, Rektoru Padome, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Studentu apvienība.
Ministrijai (Sporta departaments) tiekoties ar sporta nozares pārstāvjiem, tas ir, piem., 2022. gada 17. augusta profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu direktoru un viņu vietnieku seminārā Siguldā (piedalījās arī Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes vadība), kā arī 2022. gada 25. oktobrī Ķekavā notikušajā konferencē par tautas sporta attīstību Latvijā (piedalījās pašvaldību sporta darba organizatori).
Jautājums par valsts augstskolu, tostarp arī Akadēmijas, institucionālās attīstības un konsolidācijas risinājumu, to reorganizējot un integrējot zinātnes universitātes ekosistēmā ir skatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ar plašu mediju un nozares pārstāvju piedalīšanos, izskatot Ziņojuma projektu.
Sabiedriskā apspriešana par Ziņojumā ietverto risinājumu – noteiktas valsts augstskolas reorganizēt un integrēt zinātnes universitātes ekosistēmā notika pirms Ziņojuma projekta izsludināšanas saskaņošanai https://www.izm.gov.lv/lv/zinatnes-un-augstakas-izglitibas-finansejuma-sasaiste-ar-zinatnisko-instituciju-starptautiska-novertejuma-rezultatiem.
Par valsts augstskolu, tostarp arī Akadēmijas, institucionālās attīstības un konsolidācijas risinājumu, to reorganizējot un integrējot zinātnes universitātes ekosistēmā, tika skatīts arī Ziņojuma projekta saskaņošanas etapā TAP portālā (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ed31956d-bc5b-4819-b530-66cd48fccd3d), kurā piedalījās virkne sabiedrisko organizāciju, piem., Latvijas Universitāšu apvienība, Latvijas Zinātnisko institūtu asociācija, Rektoru Padome, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Studentu apvienība.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Rīgas Stradiņa universitāte
- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
Saskaņā ar rīkojuma projekta 1. punktu Akadēmija turpinās pastāvēt kā Universitātes struktūrvienība. Universitāte ir Akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Reorganizācijas rezultātā būs iespējas efektivizēt administratīvos procesus izmantojot resursu/ procesu koplietošanu ar Universitāti, vienlaikus saglabājot un pilnveidojot tos procesus, kas ir specifiski Akadēmijas izglītības procesa nodrošināšanai.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Reorganizācijas rezultātā Akadēmijas administrācijai un studējošajiem būs pieeja Universitātes digitalizētajiem studiju un pārvaldības resursiem, nodrošinot to koplietošanu un iespēju izmantot tālākās iespējas, ko sniegs augstākās izglītības digitalizācijas projekti.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Reorganizācijas rezultātā būs iespējams optimizēt noteiktus administratīvos procesus, iekļaujoties Rīgas Stradiņa Uuniversitātes administratīvajā sistēmā (piem., projektu vadība, starptautisko studentu piesaiste, grāmatvedības pakalpojumi u.c.)
8. Cita informācija
Jā
Tiek pildīts anotācijas 1.3.punktā minētajos politikas plānošanas dokumentos noteiktais, tai skaitā paredzētais uzdevums veikt augstākās izglītības konsolidāciju, veicināt resursu koplietošanu un mazināt fragmentāciju.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” 148.uzdevumam, tiks stipirināta augstākās izglītības kvalitāte, risinot jautājumu par Akademijas pievienošanu Universitātei. Līdz ar to būtiski resursi novirzāmi augstākās izglītības izcilības veidošanai, atbalstot internacionalizāciju un resursu/programmu apvienošanu kopīgiem mērķiem un projektiem, veicinot pētniecības darbu, uzlabojot pārvaldību un ciešāk sasaistot to ar valsts pārvaldes, darba devēju un darba ņēmēju redzējumiem, kā arī darba tirgus nākotnes attīstības tendencēm.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi