Anotācija

Spēkā esošie noteikumi Nr. 796 noteic, ka pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par nepieciešamo zvejas limitu maiņu iekšējos ūdeņos, kā arī par nozvejas apjoma limita piešķiršanu publiskajos ezeros, ja tiek plānots uzsākt komerciālo zveju ezeros, kas nav minēti noteikumu Nr. 796 9. pielikumā. Bieži vien pašvaldības lūdz institūtu noteikt limitu izmaiņas to administratīvajā teritorijā esošajos vienos un tajos pašos ūdeņos gadu no gada, vienā gadā lūdzot palielināt limitu, bet nākamajā jau samazināt.
Lai mazinātu birokrātisko slogu, kuru katru gadu rada virkne limitu grozījumu noteikumu Nr. 796 pielikumos, un pašvaldībām būtu tiesības pašām lemt par attiecīgajā kalendārajā gadā izmantojamiem zvejas limitiem to administratīvajās teritorijās esošajos iekšējos ūdeņos, jānoteic, ka noteikumu Nr. 796 pielikumos ir noteikti maksimālie zvejas limiti.

Noteikumu Nr. 796 3. punkta ievaddaļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka iekšējos ūdeņos ir noteikti maksimālie zvejas limiti, kas attiecīgi norādīti 3. punkta apakšpunktos minētajos pielikumos (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 796 3.11. apakšpunktā pašlaik noteiktie 75 metri tīklu kopgaruma neļauj pašvaldībām tos iedalīt trīs pašpatēriņa zvejniekiem, ievērojot noteikumu Nr. 796 7.9. apakšpunktā noteikto proporciju, t. i., ka pašpatēriņa zvejā var iedalīt zivju murda limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 30 metru tīklu garuma limitam.

Sadalot 90 metru zvejas tīklu limita, pašvaldībai būtu iespēja trīs pašpatēriņa zvejniekiem katram iedalīt divus 15 metru garus zvejas tīklus. Tas neradītu nepieciešamību atšķirīgai aprēķina proporcijai dažādos ūdeņos un atvieglotu pašvaldības darbības limitu sadalē savas administratīvās teritorijas ezeros.
Attiecīgi noteikumu Nr. 796 3.11. apakšpunktā jānoteic, ka zvejas tīklu limits ir 90 metru (kopējais garums) un ka zvejas tīklu limitu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar zivju murdu limitu, ievērojot nosacījumu, ka viens murds atbilst 30 metriem no tīklu garuma limita (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts).

Patlaban pašvaldībām nav tiesību pašām lemt par iespēju samazināt zvejas limitus kādā ūdenstilpē konkrētajā gadā. Lai regulāri negrozītu noteikumus Nr. 796, nepieciešams noteikt, ka pašvaldības pašas var pieņemt lēmumu un samazināt noteikumu Nr. 796 3. punktā noteikto maksimālo zvejas limitu attiecīgā kalendārajā gadā, ja tas ir pamatots ar zivju resursu aizsardzības nepieciešamību un zvejas limits ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem nav iedalīts komerczvejai. Būtiski, lai tiktu ievērots tiesiskās paļāvības princips attiecībā uz komerczvejniekiem, kas līgumus slēdz uz vairākiem gadiem.

Attiecīgi noteikumi Nr. 796 tiek papildināti ar 4.¹ punktu, nosakot, ka pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe vai ar kuras administratīvo teritoriju robežojas ūdenstilpe, vai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, ja ūdenstilpe atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā vai robežojas ar tām, var pieņemt lēmumu par šo noteikumu pielikumos noteikto maksimālo zvejas limitu samazināšanu konkrētajā kalendārajā gadā, ja šāds lēmums ir pamatots ar zivju resursu aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem. Attiecīgajās ūdenstilpēs nevar samazināt zvejas limitus, kas ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem ir iedalīti komerczvejai (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts).

Spēkā esošo noteikumu Nr. 796 8. punkts noteic, ka pašvaldības reizi gadā var iesniegt institūtā priekšlikumus par nepieciešamo zvejas limitu maiņu iekšējos ūdeņos, kā arī par nozvejas apjoma limita piešķiršanu publiskajos ezeros, ja tiek plānots uzsākt komerciālo zveju ezeros, kas nav minēti noteikumu Nr. 796 9. pielikumā. Bieži vien pašvaldības lūdz institūtu noteikt zvejas limitu izmaiņas to administratīvajā teritorijā esošajos vienos un tajos pašos ūdeņos gadu no gada, vienā gadā lūdzot palielināt zvejas limitu, bet nākamajā jau samazināt.
Lai samazinātu birokrātiskās procedūras, turpmākie grozījumi noteikumos Nr. 796 noteiktajos zvejas limitos būtu izdarāmi tikai tad, ja pašvaldība vēlas palielināt maksimālo zvejas limitu, izslēgt zvejas limitu no noteikumu Nr. 796 pielikumiem vai noteikt jaunu maksimālo zvejas limitu kādos ūdeņos. Savukārt, lai pašvaldība, kas ir sniegusi priekšlikumu par zvejas limita maiņu, arī būtu informēta par jautājuma virzību, noteikumos Nr. 796 jāparedz, ka institūts 10 darbdienu laikā pēc priekšlikumu izvērtēšanas pašvaldību rakstveidā informē par institūta atbalstītajiem un neatbalstītajiem priekšlikumiem, norādot arī zinātnisko pamatojumu.

Noteikumu Nr. 796 8. punkta ievaddaļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par nepieciešamo maksimālo zvejas limitu palielināšanu vai to noteikšanu attiecīgajos iekšējos ūdeņos, ja tas nav noteikts noteikumu Nr. 796 pielikumos, vai pilnīgu limita izslēgšanu noteikumu Nr. 796 pielikumos minētajos iekšējos ūdeņos, kā arī par nozvejas apjoma limita piešķiršanu publiskajos ezeros, ja tiek plānots uzsākt komerciālo zveju ezeros, kas nav minēti noteikumu Nr. 796 9. pielikumā.
Noteikumu Nr. 796 8.1. apakšpunkts papildināts, nosakot, ka institūts 10 darbdienu laikā pēc priekšlikumu izvērtēšanas par atbalstītajiem un neatbalstītajiem priekšlikumiem, sniedzot arī zinātnisko pamatojumu, rakstveidā informē pašvaldību, kas sniegusi priekšlikumu par zvejas limitu maiņas (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts).

Institūts 2024. gada 8. augustā iesniedza ZM zinātnisko pamatojumu Nr. 30-1/170-e (turpmāk – pamatojums), kurā arī norādīja, ka ierosina atteikties no zušu murdu izmatošanas Ķīšezerā un Lielajā Baltezerā. Institūts pamato, ka Lielajā Baltezerā zveja nenotiek kopš 2012. gada, bet Ķīšezerā zušu nozveja 2023. gadā bija 44 kg apjomā. 
Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1100/2007 noteic, ka katra zušu apsaimniekošanas plāna mērķis ir samazināt antropogēno darbību izraisīto mirstību, lai pēc iespējas ticamāk nodrošinātu, ka jūru sasniedz vismaz 40 % no sudrabzušu biomasas salīdzinājumā ar maksimāli iespējamo skaitu, kāds būtu pastāvējis, ja krājumu neietekmētu antropogēnās darbības. Patlaban jūru sasniedz vien 3 % no sudrabzušu biomasas mērķa apjoma, tādēļ, ievērojot piesardzības principu, zušu migrācijai brīvi pieejamajos ūdeņos nav pieļaujama to specializēta ieguve. Ķīšezerā un Lielajā Baltezerā zušu krājumi 2011., 2014. un 2019. gadā papildināti par publiskiem līdzekļiem sugas saglabāšanai, nevis zvejas veicināšanai.

Pamatojumā arī minēts, ka Ludzas novada pašvaldība vēlas zušķērāju limitā no ezera iztekošajās ūdenstecēs (noteikumu Nr. 796 4. pielikuma 4. tabulas 6. punkts) nomainīt ūdensteces nosaukumu ''Poguļankas strauts'' pret nosaukumu ''Staukas strauts'' un institūts varētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ''Vietvārdu datubāzē'' un ''Karšu pārlūkā'' minēts ūdensteces nosaukums ''Stauka''.

Svītrot no noteikumu Nr. 796 4. pielikuma 1. tabulas zušu murdu (sētas garums līdz 30 m) limitu Rīgas valstspilsētas Ķīšezerā (15 murdu) un Ropažu novada Lielajā Baltezerā (3 murdi).
Noteikumu Nr. 796 4. pielikuma 4. tabulas ''Zušķērāju limits no ezera iztekošajās ūdenstecēs'' 6. punktā aizstāt ūdensteces nosaukumu ''Poguļankas strauts'' ar nosaukumu ''Staukas strauts'' (noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts).

ZM 2024. gada 16. februārī notika sanāksme, kurā piedalījās Salacas nēģu zvejā iesaistītie zvejnieki, biedrības "Salackrasti" pārstāvji un institūta pārstāvji, lai pārrunātu faktiskos nēģu zvejas aspektus Salacas upes nēģu tacī Nr. 3 (upē ir izveidots paaugstinājums, uz kura tiek izvietoti nēģu murdi). Tika aktualizēta nepieciešamība šajā nēģu tacī izskatīt iespēju noteikt nēģu zvejas rīku limitu izmantošanas papildu nosacījumus, lai nodrošinātu lašveidīgo zivju labākas migrācijas iespējas un nēģu resursu ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai atbilstošu nēģu ieguvi. Papildus 2024. gada 31. maijā ZM organizēja sanāksmi ar institūta un zvejas darbības kontrolējošo institūciju – Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes – pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos Salacas upes nēģu taču izmantošanas papildu nosacījumus, ko varētu iekļaut noteikumu Nr. 796 6. pielikumā. Tika panākta vienošanās, ka pie nēģu zvejas rīku limita (noteikumu Nr. 796 6. pielikums) būtu jānosaka nēģu taču izmantošanas nosacījumi Salacā saistībā ar nēģu murdu izvietošanas virzienu, kā arī nēģu tača konstrukcijas izveidošanas vai atjaunošanas un izvietošanas nosacījumi.
Noteikumos Nr. 796 pie nēģu zvejas limitiem Salacā būtu jāietver šādi limitu izmantošanas papildnosacījumi: lai nerastos pārpratumi par tača konstrukcijas atrašanos ūdenī, kad nenotiek zveja, tās būvniecības laiku vai izmantošanu tūrismam, tača konstrukcijas izveidošanai vai atjaunošanai jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi paredzētajai darbībai. Papildus jānosaka, kā ir jāievēro dabas parka "Salacas ieleja" dabas aizsardzības plānā nēģu zvejai Salacā paredzētie nosacījumi. Šie plāna nosacījumi būs jāievēro, tiklīdz tas tiks izstrādāts un pieņemts. Tāpat noteikumos Nr. 796 jāietver nosacījums, ka nēģu tačos nevar tikt mainīts upes gultnes augstums, bet, lai netiktu mainīts nēģu murdu izvietošanas virziens, jānoteic, ka tacim Nr. 1 nēģu murdi ir jāievieto ar atvērumu lejteces virzienā, bet tacim Nr. 2 un tacim Nr. 3 – ar atvērumu augšteces virzienā.
Tehnisko noteikumu izsniegšanu ar upēm saistītām darbībām regulē Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" (turpmāk – noteikumi Nr. 30) un Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 475).
Noteikumu Nr. 30 7.1. apakšpunkta prasība paredz, ka darbībām, kas saistītas ar varbūtēju būtisku ietekmi uz zivju resursiem, ir jāsaņem zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinums par būvniecības un ekspluatācijas ietekmi uz zivju resursiem.
Prasība par zivsaimniecisku ekspertīzi vai zivju sugu jomā sertificēta eksperta atzinuma saņemšanu būvēm Salacā izriet arī no noteikumu Nr. 475 25.1. apakšpunktā noteiktā, ja būves uzstādīšanai nepieciešama upes tīrīšana, gultnes izlīdzināšana vai pārveidošana.
Ievērojot minēto, lai saņemtu tehniskos noteikumus, pie iesnieguma tehnisko noteikumu saņemšanai nēģu taču būvniecībai Salacā būs jāpievieno ekspertīzes atzinums, kurā ietvertas rekomendācijas ietekmes uz zivju resursiem mazināšanai, tostarp attiecībā uz nēģu taču būvniecības laiku.
Pamatojoties uz attiecīgo atzinumu, Valsts vides dienests izvirzīs nosacījumus paredzētajai darbībai, bet prognozējams, ka tiks noteikts darbu aizliegums zivju pavasara un rudens nārsta periodos. Tehniskajos noteikumos Valsts vides dienests izvirza vides aizsardzības prasības saskaņā ar noteikumu Nr. 30 21. punktā un noteikumu Nr. 475 29. punktā noteikto.
Dabas aizsardzības pārvaldes virsvadībā ir uzsākta LIFE IS SALACA projekta īstenošana (https://lifeissalaca.silava.lv/par-projektu/), un tajā ir paredzēts sagatavot arī dabas parka "Salacas ieleja" dabas aizsardzības plānu, kurā būs noteikti konkrēti nēģu taču izmantošanas nosacījumi Salacā, tostarp tača Nr. 2. un tača Nr. 3 "zoba" maksimālais augstums un citi parametra, kas jāievēro nēģu zvejā attiecīgajos tačos.

Noteikumu Nr. 796 6. pielikums ''Nēģu zvejas rīku limits'' papildināts ar 2. piezīmi attiecībā uz šī pielikuma tabulas 4. punktā noteikto nēģu zvejas rīku limitu Salacā, ka tacim Nr. 1 nēģu murdi jāievieto ar atvērumu lejteces virzienā, bet tacim Nr. 2 un tacim Nr. 3 – ar atvērumu augšteces virzienā. Nēģu tača konstrukcijas izveidošanai vai atjaunošanai nepieciešams saņemt Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus saskaņā ar noteikumiem Nr. 30 un noteikumiem Nr. 475, kā arī jāievēro dabas parka "Salacas ieleja" dabas aizsardzības plānā nēģu zvejai Salacā paredzētie nosacījumi. Izvietojot zvejai nēģu taču konstrukcijas, nedrīkst mainīt upes gultnes augstumu (noteikumu projekta 1.5. apakšpunkts).