Anotācija (ex-ante)

1. Pacientam atrodoties stacionārajā psihiatriskajā ārstniecības iestādē, ir atļauts turēt un izmantot savas personīgās mantas un saņemt pienesumus (sūtījumus). Ņemot vērā pacientu specifiku, ir noteikts priekšmetu saraksts, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem). Pašlaik ārstniecības iestādes veic pacientu pārmeklēšanu savu iekšējās kārtības standartu ietvaros, tādējādi nepieciešams izstrādāt vienotu kārtību pacientu pārmeklēšanai. Ārstniecības iestādes primārais uzdevums ir veikt ārstēšanu pacienta labākajās interesēs un nodrošināt to visiem ārstniecības iestādes pacientiem. Praksē bieži tiek identificētas situācijas, kad pacients neapzinās savu rīcību, izmantojot mobilo viedierīci traucē citiem pacientiem, ārstniecības iestādes personālam, rada kaitējumu sev vai citām personām, kā arī pēc pirmreizējas ārstniecības personu aizrādīšanas nereaģē, tādējādi nepieciešams noteikt kārtību mobilās viedierīces lietošanas ierobežošanai. Piemēram, psihozes epizodes laikā, kas ir īslaicīgs psihisks stāvoklis, kurā persona piedzīvo murgus un halucinācijas, kas ietekmē cilvēka uztveri, domāšanu, emocijas un uzvedību, pacienti uzņem fotoattēlus, videoierakstus, veic ierakstus sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tādējādi kaitējot sev vai citu personu privāto datu aizsardzībai, turklāt citos gadījumos pacients minētajā stāvoklī no sava bankas konta veic naudas pārskaitījumu citiem pacientiem un pēc psihozes epizodes beigšanās, pacientam vairs nav personīgu finansiālu līdzekļu. Tiesības ārstniecības iestādei ierobežot mobilās viedierīces lietošanu mazinātu šī stāvokļa radītās nelabvēlīgas sekas.

Ierobežojuma pamatotība:
Mobilās viedierīces lietošana kā tāda attiecināma uz privāto dzīvi un tās neaizskaramību. Tomēr šādai privātās dzīves darbību izpausmei normatīvajā aktā ietverami ierobežojumi personas un citu personu interešu aizsardzībai. Ierobežojumi domāti Satversmes 116. pantā noteikto leģitīmo mērķu sasniegšanai (citu cilvēku tiesību aizsardzība, sabiedrības drošība, sabiedrības labklājība, sabiedrības tikumība).
Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi ir aizsargātas gan Latvijas Republikas Satversmē, gan starptautiskos cilvēktiesību dokumentos. Tādējādi valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņus no līdzpilsoņu un neadekvātiem aizskārumiem.
Mobilo viedierīču lietošana nedrīkst apdraudēt iestādes iekšējo darba kārtību un pacientu ārstēšanas procesu, sabiedrības drošību, sabiedrības labklājību, sabiedrības tikumību.
Ikvienai personai (pacientam) ir tiesības veselības aprūpes iestādē saņemt netraucētu ārstniecību. Pacientu tiesība likuma 15. panta sestā daļa nosaka, ka, īstenojot savas tiesības, pacientam un personai, kas pārstāv pacientu, ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības. 

Samērīgums:
Ja tiek konstatēts, ka pacients veic šādas darbības:
1) atrodoties ārstniecības iestādē, nodara kaitējumu sev vai apkārtējām personām attiecībā uz personu privāto datu aizsardzību un finansiālo stāvokli. Pacienta tiesības lietot viedierīci ir pieļaujama tikai tad, ja tas netraucē pašam pacientam vai citiem pacientiem;
2) konstatēts, ka pacients izmantojis mobilo ierīci nepamatotiem glābšanas dienestu izsaukumiem. Ierobežojums lietot viedierīci ir samērīgs, jo nepamatots izsaukums noslogo glābšanas dienestus, rada nelietderīgas izmaksas, apgrūtina ārstniecības iestādes darbību, rada traucējumu citiem pacientiem. Ārstniecības iestāde pati var nodrošināt nepieciešamības gadījumā glābšanas dienestu izsaukumus;
3) izmanto viedierīci personu vajāšanai un agresijas vai naida veicināšanai pret citām personām iestādē vai ārpus tās. Ārstniecības iestādei ir pienākums aizsargāt citas personas pret pacienta agresivitāti slimnīcā un ārpus tās. Tādēļ ir nepieciešams aizliegt viedierīces lietošanu, ja pacients izmanto viedierīci draudu izteikšanai, agresijas vai naida veicināšanai pret citām personām iestādē vai ārpus tās;
4) kaitē vai traucē savam vai citu pacientu ārstēšanās procesam. Ierobežojums nosakāms pacienta un citu personu interesēs, jo viedierīces lietošana un tās saturs kaitē pacientam un citiem cilvēkiem, atrodoties ārstniecības iestādē, kur persona uzturas ar mērķi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un ārstēties. Nav pieļaujams, ka dēļ vienas personas cilvēktiesības ierobežo citas personas cilvēktiesības.

Minētie ierobežojumi ir nepieciešami, samērīgi, nepieciešami sabiedrības interesēs jo aizsardzības mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo ierobežojamā  pacienta tiesības vai tiesiskās intereses.

Ārstniecības persona pēc situācijas izvērtēšanas (pamatotība un samērīgums), ir tiesīga pacientam ierobežot tālāku mobilās ierīces lietojumu, ja tiek konstatēti noteikumos noteiktie apstākļi. Par mobilās viedierīces lietojuma ierobežošanu ārstniecības iestādē veic ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā, norādot ierobežojuma pamatojumu un ierobežojuma nosacījumus – laiku, kad pacientam atļauts lietot mobilo viedierīci.

Noteikumos tiek noteikta vienota kārtība, kādā veicama stacionēto pacientu un sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšana attiecībā uz priekšmetiem, kurus pacientiem aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā arī, kādās situācijās ārstniecības iestādei ir tiesības ierobežot mobilās viedierīces lietošanu. 

2. Šobrīd Noteikumi Nr. 453 nosaka priekšmetus, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem). Aizliegto priekšmetu sarakstā iekļauti priekšmeti, kas potenciāli var radīt būtiskus veselības traucējumus pacientam un apkārtējiem. Lielākā daļa no priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem) atrunāti pašreiz spēkā esošajā normatīvajā regulējumā, taču, ņemot vērā psihiatrisko ārstniecības iestāžu pieredzi, saraksts ar priekšmetiem, kurus pacientam nav atļauts turēt vai saņemt ar pienesumiem (sūtījumiem) ir nepilnīgs. Praksē ārstniecības iestādes savos iekšējos kārtības standartos ietver papildu priekšmetus, kurus pacientam aizliegts turēt atrodoties slimnīcā. Noteiktus priekšmetus, kā, piemēram, pārtikas produktus, kas ir bojāti vai ātri bojājas, nepieciešama termiska apstrāde un kuros īsā laikā var pavairoties patogēni mikroorganismi ārstniecības iestāde izmet. Šādu produktu uzglabāšana var radīt nehigiēnisku un dažādiem slimības ierosinātājiem labvēlīgu vidi. Vienlaikus paredzot, ka situācijas var būt dažādas un šķietami nekaitīga priekšmeta (piemēram, kurpju šņore) neatbilstoša lietošana var būt bīstama, ārstniecības iestādēm ir tiesības, izvērtējot situāciju, noteikt arī citus priekšmetus, kas nav atrunāti šajos Noteikumos.

Noteikumos tiek pilnveidots uzskatījums ar priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem).

3. Šobrīd Noteikumi Nr. 453 nenosaka, ka noteikumi attiecas arī uz personām, kuras stacionētas psihiatriskajā ārstniecības iestādē līdz tiesekspertīzes veikšanai. 

Noteikumos tiek noteikts, ka noteikumi attiecas arī uz personām, kuras stacionētas psihiatriskajā ārstniecības iestādē tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanai.