Anotācija (ex-ante)

23-TA-2876: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Vienotie iekšējās kārtības noteikumi pacientu ierobežošanai stacionārā psihiatriskās ārstniecības iestādē" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar grozījumiem Ārstniecības likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 3. janvārī, 69.1 panta devītā daļa tika izteikta jaunā redakcijā, nosakot papildu prasības kārtībai, kādā tiek veikta pacientu un viņam adresēto sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšana.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams izdot no jauna Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumus Nr. 453 “Noteikumi par kārtību, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē” (turpmāk - Noteikumi Nr. 453), nosakot kārtību, kādā tiek veikta pacientu un viņam adresēto sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšana, kā arī pārsaukt tos par Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi stacionārām psihiatriskās ārstniecības iestādēm par vienotiem iekšējās kārtības standartiem pacientu ierobežošanai un pacientu un viņam adresēto sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšanai” (turpmāk - Noteikumi). Noteikumi pamatā izstrādāti balstoties uz esošajiem Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumiem Nr. 453 “Noteikumi par kārtību, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē”. Projekts ietver kārtību pacientu pārmeklēšanai un atsevišķu priekšmetu lietošanas ierobežošanai, kā arī atbilstoši situācijai praksē aktualizētu aizliegto priekšmetu sarakstu un pacientu grupu uz kuriem attiecas minētie noteikumi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Atbilstoši Ārstniecības likuma 69.panta trešajai un jaunās redakcijas devītajai daļai tiek izdoti no jauna Ministru kabineta noteikumi, kas saskaņā ar deleģējumu nosaka to priekšmetu sarakstu, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem) un kārtību, kādā tiek veikta pacientu un viņam adresēto sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšana, kā arī kārtību, kādā veicama pacientu ierobežošana, arī izmantojot ierobežojošus līdzekļus. 
Spēkā stāšanās termiņš
01.06.2024.
Pamatojums
Atbilstoši Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 39. punktam.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr. 453 atbilstoši Ārstniecības likuma 69.1 panta trešajā un devītajā daļā noteiktajam deleģējumam, nosaka kārtību, kādā, izmantojot ierobežojošus līdzekļus, ierobežojami pacienti, kuri stacionēti psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņu piekrišanas, un pacienti, kuriem ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis un priekšmetus, kurus pacientiem aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem).

Lai nodrošinātu Ārstniecības likuma  69.panta jaunās redakcijas devītajā daļā noteiktā deleģējuma Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veicama pacientu pārmeklēšana, ir nepieciešams no jauna izdot attiecīgos noteikumus, paredzot, ka tie stājas spēkā 2024. gada 1. jūnijā. Stājoties spēkā noteikumu projektam, spēku zaudēs Noteikumi Nr. 453 (Latvijas Vēstnesis, 2016, 134. nr.).

Noteikumi attiecās uz pacientiem, kuri stacionēti psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņu piekrišanas, tajā skaitā pacienti, kuri nogādāti stacionārajā ārstniecības iestādē tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam un pacienti, kuriem ārstniecība stacionārajā psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Ārstniecības likuma 69.1 panta sestā daļa paredz, ka gadījumos, kad pacients rada kaitējumu sev vai apkārtējām personām un ar mutisku aizrādījumu nav izdevies pārtraukt radīto kaitējumu, psihiatriskās ārstniecības iestādēm ir tiesības pacientam izmantot šādus ierobežojušos līdzekļus:

1) fiziska ierobežošana, izmantojot fizisku spēku pacienta kustību ierobežošanai;
2) mehāniska ierobežošana, pielietojot ierobežojošas saites vai siksnas;
3) medikamentu ievadīšana pacientam pret viņa gribu;
4) ievietošana novērošanas palātā.

Ņemot vērā, ka šāda ārstēšanas metode un pieeja ir pret pacienta gribu, būtiski, nodrošinot ārstniecību, kas vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, noteikt vienotus iekšējās kārtības standartus visām psihiatriskajām ārstniecības iestādēm, kurās atrodas minētie pacienti. Noteikumi nosaka kārtību pacientu un viņam adresēto sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšanai, kā arī kārtību, kādā veicama pacientu ierobežošana, izmantojot ierobežojošus līdzekļus un to priekšmetu sarakstu, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem).

Turpmākajā problēmu un risinājumu sadaļā galvenokārt sniegta informācija par izmaiņām Noteikumos Nr. 453.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Pacientam atrodoties stacionārajā psihiatriskajā ārstniecības iestādē, ir atļauts turēt un izmantot savas personīgās mantas un saņemt pienesumus (sūtījumus). Ņemot vērā pacientu specifiku, ir noteikts priekšmetu saraksts, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem). Pašlaik ārstniecības iestādes veic pacientu pārmeklēšanu savu iekšējās kārtības standartu ietvaros, tādējādi nepieciešams izstrādāt vienotu kārtību pacientu pārmeklēšanai. Ārstniecības iestādes primārais uzdevums ir veikt ārstēšanu pacienta labākajās interesēs un nodrošināt to visiem ārstniecības iestādes pacientiem. Praksē bieži tiek identificētas situācijas, kad pacients neapzinās savu rīcību, izmantojot mobilo viedierīci traucē citiem pacientiem, ārstniecības iestādes personālam, rada kaitējumu sev vai citām personām, kā arī pēc pirmreizējas ārstniecības personu aizrādīšanas nereaģē, tādējādi nepieciešams noteikt kārtību mobilās viedierīces lietošanas ierobežošanai. Piemēram, psihozes epizodes laikā, kas ir īslaicīgs psihisks stāvoklis, kurā persona piedzīvo murgus un halucinācijas, kas ietekmē cilvēka uztveri, domāšanu, emocijas un uzvedību, pacienti uzņem fotoattēlus, videoierakstus, veic ierakstus sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tādējādi kaitējot sev vai citu personu privāto datu aizsardzībai, turklāt citos gadījumos pacients minētajā stāvoklī no sava bankas konta veic naudas pārskaitījumu citiem pacientiem un pēc psihozes epizodes beigšanās, pacientam vairs nav personīgu finansiālu līdzekļu. Tiesības ārstniecības iestādei ierobežot mobilās viedierīces lietošanu mazinātu šī stāvokļa radītās nelabvēlīgas sekas.

Ierobežojuma pamatotība:
Mobilās viedierīces lietošana kā tāda attiecināma uz privāto dzīvi un tās neaizskaramību. Tomēr šādai privātās dzīves darbību izpausmei normatīvajā aktā ietverami ierobežojumi personas un citu personu interešu aizsardzībai. Ierobežojumi domāti Satversmes 116. pantā noteikto leģitīmo mērķu sasniegšanai (citu cilvēku tiesību aizsardzība, sabiedrības drošība, sabiedrības labklājība, sabiedrības tikumība).
Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi ir aizsargātas gan Latvijas Republikas Satversmē, gan starptautiskos cilvēktiesību dokumentos. Tādējādi valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņus no līdzpilsoņu un neadekvātiem aizskārumiem.
Mobilo viedierīču lietošana nedrīkst apdraudēt iestādes iekšējo darba kārtību un pacientu ārstēšanas procesu, sabiedrības drošību, sabiedrības labklājību, sabiedrības tikumību.
Ikvienai personai (pacientam) ir tiesības veselības aprūpes iestādē saņemt netraucētu ārstniecību. Pacientu tiesība likuma 15. panta sestā daļa nosaka, ka, īstenojot savas tiesības, pacientam un personai, kas pārstāv pacientu, ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības. 

Samērīgums:
Ja tiek konstatēts, ka pacients veic šādas darbības:
1) atrodoties ārstniecības iestādē, nodara kaitējumu sev vai apkārtējām personām attiecībā uz personu privāto datu aizsardzību un finansiālo stāvokli. Pacienta tiesības lietot viedierīci ir pieļaujama tikai tad, ja tas netraucē pašam pacientam vai citiem pacientiem;
2) konstatēts, ka pacients izmantojis mobilo ierīci nepamatotiem glābšanas dienestu izsaukumiem. Ierobežojums lietot viedierīci ir samērīgs, jo nepamatots izsaukums noslogo glābšanas dienestus, rada nelietderīgas izmaksas, apgrūtina ārstniecības iestādes darbību, rada traucējumu citiem pacientiem. Ārstniecības iestāde pati var nodrošināt nepieciešamības gadījumā glābšanas dienestu izsaukumus;
3) izmanto viedierīci personu vajāšanai un agresijas vai naida veicināšanai pret citām personām iestādē vai ārpus tās. Ārstniecības iestādei ir pienākums aizsargāt citas personas pret pacienta agresivitāti slimnīcā un ārpus tās. Tādēļ ir nepieciešams aizliegt viedierīces lietošanu, ja pacients izmanto viedierīci draudu izteikšanai, agresijas vai naida veicināšanai pret citām personām iestādē vai ārpus tās;
4) kaitē vai traucē savam vai citu pacientu ārstēšanās procesam. Ierobežojums nosakāms pacienta un citu personu interesēs, jo viedierīces lietošana un tās saturs kaitē pacientam un citiem cilvēkiem, atrodoties ārstniecības iestādē, kur persona uzturas ar mērķi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un ārstēties. Nav pieļaujams, ka dēļ vienas personas cilvēktiesības ierobežo citas personas cilvēktiesības.

Minētie ierobežojumi ir nepieciešami, samērīgi, nepieciešami sabiedrības interesēs jo aizsardzības mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo ierobežojamā  pacienta tiesības vai tiesiskās intereses.

Ārstniecības persona pēc situācijas izvērtēšanas (pamatotība un samērīgums), ir tiesīga pacientam ierobežot tālāku mobilās ierīces lietojumu, ja tiek konstatēti noteikumos noteiktie apstākļi. Par mobilās viedierīces lietojuma ierobežošanu ārstniecības iestādē veic ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā, norādot ierobežojuma pamatojumu un ierobežojuma nosacījumus – laiku, kad pacientam atļauts lietot mobilo viedierīci.
Risinājuma apraksts
Noteikumos tiek noteikta vienota kārtība, kādā veicama stacionēto pacientu un sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšana attiecībā uz priekšmetiem, kurus pacientiem aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā arī, kādās situācijās ārstniecības iestādei ir tiesības ierobežot mobilās viedierīces lietošanu. 
Problēmas apraksts
2. Šobrīd Noteikumi Nr. 453 nosaka priekšmetus, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem). Aizliegto priekšmetu sarakstā iekļauti priekšmeti, kas potenciāli var radīt būtiskus veselības traucējumus pacientam un apkārtējiem. Lielākā daļa no priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem) atrunāti pašreiz spēkā esošajā normatīvajā regulējumā, taču, ņemot vērā psihiatrisko ārstniecības iestāžu pieredzi, saraksts ar priekšmetiem, kurus pacientam nav atļauts turēt vai saņemt ar pienesumiem (sūtījumiem) ir nepilnīgs. Praksē ārstniecības iestādes savos iekšējos kārtības standartos ietver papildu priekšmetus, kurus pacientam aizliegts turēt atrodoties slimnīcā. Noteiktus priekšmetus, kā, piemēram, pārtikas produktus, kas ir bojāti vai ātri bojājas, nepieciešama termiska apstrāde un kuros īsā laikā var pavairoties patogēni mikroorganismi ārstniecības iestāde izmet. Šādu produktu uzglabāšana var radīt nehigiēnisku un dažādiem slimības ierosinātājiem labvēlīgu vidi. Vienlaikus paredzot, ka situācijas var būt dažādas un šķietami nekaitīga priekšmeta (piemēram, kurpju šņore) neatbilstoša lietošana var būt bīstama, ārstniecības iestādēm ir tiesības, izvērtējot situāciju, noteikt arī citus priekšmetus, kas nav atrunāti šajos Noteikumos.
Risinājuma apraksts
Noteikumos tiek pilnveidots uzskatījums ar priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem).
Problēmas apraksts
3. Šobrīd Noteikumi Nr. 453 nenosaka, ka noteikumi attiecas arī uz personām, kuras stacionētas psihiatriskajā ārstniecības iestādē līdz tiesekspertīzes veikšanai. 
Risinājuma apraksts
Noteikumos tiek noteikts, ka noteikumi attiecas arī uz personām, kuras stacionētas psihiatriskajā ārstniecības iestādē tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pacienti, kuri stacionēti psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņu piekrišanas; pacienti, kuri nogādāti psihiatriskajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam; pacienti, kuriem ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā; ārstniecības personas
Ietekmes apraksts
ārstniecības personas veiks pacientu pārmeklēšanu pēc vienotas kārtības
Juridiskās personas
  • ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
stacionārās psihiatriskās iestādēs noteikta vienota iekšējā kārtība attiecībā uz pacientu pārmeklēšanu

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/publiskai-apspriesanai-nodots-noteikumu-projekts-stacionaram-psihiatriskas-arstniecibas-iestadem-par-vienotiem-ieksejas-kartibas-standartiem-pacientu-ierobezosanai-un-pacientu-un-vinam-adreseto-sutijumu-pienesumu-parmeklesanai

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā netikti saņemti priekšlikumi vai iebildumi par noteikumu projektu.

6.4. Cita informācija

Veselības ministrija 15.05.2024. no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk - LBAS) saņēma elektroniski parakstītu vēstuli ar sniegtiem priekšlikumiem par noteikumu projektu, jo tehnisku iemeslu dēļ LBAS nebija iespējas tos ievietot Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

LBAS izteica priekšlikumu mainīt noteikumu projekta nosaukumu uz "Noteikumi stacionārām psihiatriskās ārstniecības iestādēm par vienotiem iekšējās kārtības standartiem pacientu tiesību ierobežošanai, ja pacients nogādāts iestādē piespiedu kārtā". Priekšlikums nav ņemts vērā, jo atbilstoši juridiskajai tehnikai noteikumu projekta nosaukums tiek veidots balstoties uz Ārstniecības likuma 69.1 panta trešās un devītās daļas deleģējumu.

LBAS izteica priekšlikumu, ka pacientu pārmeklēšana gadījumos, kad pacients tiek uzņemts ārstniecības iestādē vai tās struktūrvienībā ārstēšanai ar apsardzi vai līdz psihiatriskās ekspertīzes veikšanai, tiktu veikta policijas darbinieku klātbūtnē. Priekšlikums nav ņemts vērā, jo praksē, kad ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā tiek nogādāti minētie pacienti, tiek veikts veselības stāvokļa novērtējums, kas var prasīt ilgāku laika posmu. Policijas darbinieki ne vienmēr šādās situācijās uzturas ilgāk ārstniecības iestādē. Brīdī, kad pieņemts lēmums par pacienta stacionēšanu, pacienti tālāk tiek vesti uz telpu, kur tiek veikta pārmeklēšana un minētajās telpās policijas darbinieki pacientam līdzi nedodas. Vienlaikus Pacientu tiesību likuma 5. panta septītā daļa nosaka, ka pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā un pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas, ja tas netraucē ārstniecību. Ņemot vērā minēto, policijas darbiniekiem nav tiesības doties līdzi pacientam uz vietu, kur tiek veikta pārmeklēšana.

LBAS izteica priekšlikumu, ka pacientam adresētu sūtījumu (pienesumu) pārbauda policijas darbinieka klātbūtnē, ja saņēmējs ir pacients, kurš ievietots ārstniecības iestādē vai tās struktūrvienībā ar apsardzi ārstēšanai vai līdz psihiatriskās ekspertīzes veikšanai. Priekšlikums nav ņemts vērā, jo saukt policiju visos gadījumos, kad minētie pacienti saņem sūtījumu (pienesumus) būtu nesamērīgi, kā arī policija ar esošajiem resursiem to nevar nodrošināt.

Saņemtais viedoklis pievienots noteikumu projekta papildus dokumentu sadaļā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Veselības inspekcija
  • Stacionārās psihiatriskās ārstniecības iestādes; Valsts policija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Iesaistītās institūcijas izpildi realizēs esošā finansējuma ietvaros
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz darba organizāciju psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, tajā skaitā radot drošu un pacientam atbilstošu ārstēšanās procesu.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Vienota kārtība, kādā tiek pārmeklēti pacienti un pacientam adresētie sūtījumi (pienesumi), kā arī kārtība, kādā tiek ierobežoti pacienti, izmantojot ierobežojošus līdzekļus, iespējami neaizskarot cilvēktiesību principus un ievērojot sabiedrības kopējās intereses.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk