Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts "Par 2009.gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi" (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Latvija varētu pievienoties Honkongas konvencijai. Likumprojekta mērķi attiecīgi ir, pirmkārt, ratificēt Honkongas Konvenciju, otrkārt, noteikt par Honkongas Konvenciju saistību izpildi atbildīgās institūcijas un to kompetences sadalījumu.

26.06.2025.

Honkongas konvencija stāsies spēkā 2025. gada 26. jūnijā.

Lai nodrošinātu, ka kuģi, kas tiek pārstrādāti pēc to ekspluatācijas laika beigām, neradītu riskus cilvēku veselībai, drošībai un videi Starptautiskā Jūrniecības organizācija diplomātiskajā konferencē Honkongā, Ķīnā  no 2009.gada 11.maija līdz 2009. gada 15. maijam pieņēma Honkongas konvenciju. 
Honkongas konvencijas 17.pants nosaka, ka Honkongas konvencija stājas spēkā 24 mēnešus pēc tam, kad to ratificējušas vismaz 15 valstis, kuru kopējā tirdzniecības flotes bruto tilpība ir vismaz 40 % no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības un kuru kopējā maksimālā pārstrādāto kuģu tilpība gadā pēdējo 10 gadu laikā ir vismaz 3 % no šo pašu valstu kopējās tirdzniecības flotes bruto tilpības. Honkongas konvencijai ir pievienojušās 24 Starptautiskās Jūrniecības organizācijas dalībvalstis un tā stāsies spēkā 2025. gada 26. jūnijā (https://www.imo.org/en/About/Conventions/Pages/The-Hong-Kong-International-Convention-for-the-Safe-and-Environmentally-Sound-Recycling-of-Ships.aspx). Minēto ratifikāciju rezultātā ir sasniegti kritēriji, lai Honkongas konvencija stātos spēkā.
Honkongas konvencija ietver tiesiskās normas, kas attiecas gan uz kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar Honkongas konvencijas dalībvalsts karogu vai kas tiek ekspluatēti tās pakļautībā, gan kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras atrodas Dalībvalsts teritorijā. Honkongas konvencija attiecas uz kuģu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju un sagatavošanu, lai atvieglotu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, tajā pašā laikā nekaitējot kuģu drošībai un ekspluatācijas efektivitātei. Honkongas konvencija attiecas arī uz kuģu pārstrādes rūpnīcu drošu un videi nekaitīgu ekspluatāciju un uz pienācīga izpildes mehānisma izveidošanu attiecībā uz kuģu pārstrādi.
Latvijā pašlaik ir spēkā šādi normatīvie akti, kas tiešā vai netiešā veidā regulē kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi:
Regula 1257/2013 ar kuru tika ieviestas Honkongas konvencijas prasības pirms tās stāšanās spēkā. Regulai ir pakārtoti šādi ieviešanas akti:
 KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2024/1956 (2024. gada 16. jūlijs), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323, ar ko izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2325 (2016. gada 19. decembris) par tāda bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikāta formātu, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2321 (2016. gada 19. decembris) par tāda sertifikāta par gatavību pārstrādei formātu, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi;
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2324 (2016. gada 19. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi prasītā ziņojuma par kuģa pārstrādes plānoto uzsākšanu formātu;
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2016/2322 (2016. gada 19. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi prasītā paziņojuma par kuģa pārstrādes pabeigšanu formātu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1157 (2024. gada 11. aprīlis) par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006.
PADOMES LĒMUMS (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu 2009. gada Honkongas starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi vai pievienotos tai (2014/241/ES).
Bāzeles Konvencija par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un to aizvākšanu, kurai Latvija pievienojusies 1992.gada 14.aprīlī.
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 3) punkta f) apakšpunkts, kas nosaka, ka VSIA “Latvijas Jūras administrācija” pilda  Regulā 1257/2013  minētos administrācijas pienākumus.
Likuma par piesārņojumu 49.¹pants:
-      uzliek par pienākumu Valsts Vides dienestam pildīt Regulā 1257/2013 minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus.
-      izveido Kuģu pārstrādes padomi kā konsultatīvu institūciju, kura izvērtē Regulā 1257/2013 minēto kuģu pārstrādes plānu un kuģu pārstrādes rūpnīcu plānu atbilstību šīs minētās regulas prasībām.
Atkritumu apsaimniekošanas likums 42.panta 15. daļa, kas nosaka, ka Valsts Vides dienests pilda Regulā 1257/2013  un direktīvā 2009/16/EK minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus.
Ministru kabineta 2010. gada 30.novembra noteikumi Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”.
2010.gada 21.decembrī Ministru kabineta noteikumi Nr.1164 “Ostas valsts kontroles kārtība” nosaka kuģim ostas valsts kontroles ietvaros pārbaudāmo dokumentu sarakstu.
Starptautiskās Jūrniecības organizācija attiecībā uz kuģu pārstrādes ilgtspējīgas attīstības veicināšanu ir izstrādājusi un pieņēmusi šādas vadlīnijas, lai palīdzētu valstīm īstenot un izpildīt Honkongas konvencijas tehniskos standartus:
1) 2011.gada vadlīnijas par kuģa pārstrādes plānu (2011 Guidelines for the Development of the Ship Recycling Plan, adopted by resolution MEPC.196(62));
2) 2012.gada vadlīnijas par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi (2012 Guidelines for Safe and Environmentally Sound Ship Recycling, adopted by resolution MEPC.210(63));
3) 2012.gada vadlīnijas kuģu pārstrādes rūpnīcu licencēšanai (2012 Guidelines for the Authorization of Ship Recycling Facilities, adopted by resolution MEPC.211(63));
4) 2012.vadlīnijas kuģu apskatēm un sertificēšanai saskaņā ar Honkongas konvenciju (2012 Guidelines for the survey and certification of ships under the Hong Kong Convention, adopted by resolution MEPC.222(64));
5) 2012. gada vadlīnijas par kuģu inspekcijām saskaņā ar Honkongas konvenciju (2012 Guidelines for the inspection of ships under the Hong Kong Convention, adopted by resolution MEPC.223(64));
6) 2023.gada vadlīnijas par bīstamo materiālu uzskatījuma izstrādi (2023 Guidelines for the development of the Inventory of the Hazardous Materials, adopted by resolution MEPC.379(80)).
Honkongas konvencijas prasības Latvijā daļēji ir ieviestas ar Regulu Nr. 1257/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK ( 2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (turpmāk – Direktīva 2009/16/EK). Direktīva 2009/16/EK regulē ostas valsts kontroles inspekciju sistēmu, kuras ietvaros inspekcijai pakļaujami kuģi, kas piestāj Eiropas Savienības ostās, tiek inspicēti, lai pārbaudītu, vai kuģa apkalpes kompetence un kuģa un tā aprīkojuma stāvoklis atbilst starptautisko konvenciju prasībām. Vienlaikus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/3099 (2024. gada 27. novembris), ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (Dokuments attiecas uz EEZ) iekļauj Honkongas konvenciju to konvenciju sarakstā, uz kurām attiecas Direktīva 2009/16/EK, lai to varētu īstenot kā daļu no ostas valsts kontroles sistēmas.
Ar Regulu Nr.1257/2013 par kuģu pārstrādi ES tiesību aktos īsteno Honkongas konvencijas prasības par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, vienlaikus ietverot arī papildu drošības un vides prasības. ES kuģu pārstrādes regulas mērķis ir novērst, samazināt un līdz minimumam samazināt nelaimes gadījumus, ievainojumus un citu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kas saistīta ar Eiropas Savienības valstu karoga kuģu pārstrādi. Tā nosaka prasības kuģiem un pārstrādes rūpnīcām, lai nodrošinātu, ka kuģu pārstrāde notiek videi drošā un drošā veidā, ierobežo vai aizliedz uzstādīt un izmantot uz kuģiem bīstamus materiālus, piemēram, azbestu vai ozonu noārdošas vielas, un izveido kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas sarakstu.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1157 (2024. gada 11. aprīlis) par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006 īsteno Bāzeles Konvenciju par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadājumiem un to apglabāšanu un tās aizlieguma grozījumu, kā arī ESAO lēmumu, ar ko izveido kontroles sistēmu atkritumu sūtījumiem reģenerācijai ESAO teritorijā. Minētā regula nosaka pasākumus vides un cilvēku veselības aizsardzībai, novēršot vai samazinot negatīvo ietekmi, ko var radīt atkritumu sūtījumi un atkritumu apstrāde to galamērķī. Tajā noteiktas procedūras un kontroles režīmi atkritumu pārvadājumiem. Jaunie noteikumi, no kuriem lielākā daļa stāsies spēkā 2027. gadā, pastiprinās regulējumu, kas noteikts iepriekšējā ES atkritumu pārvadāšanas regulā (2006. gadā). Turpinās piemērot vispārēju aizliegumu atkritumu eksportam apglabāšanai un aizliegumu bīstamo atkritumu eksportam reģenerācijai uz valstīm, kas nav ESAO dalībvalstis, un ieviesīs papildu ierobežojumus nebīstamajiem atkritumiem. Kopumā uzņēmumiem, kas eksportē atkritumus no ES, būs jāpierāda, ka eksportētie atkritumi tiek pienācīgi apsaimniekoti iekārtā saņēmējvalstī. Uzņēmumiem jānodrošina, ka iekārtās, uz kurām tie nosūta atkritumus, tiek veiktas neatkarīgas revīzijas, pierādot, ka šīs iekārtas apsaimnieko atkritumus videi nekaitīgā veidā.
Šie divi normatīvie akti nodrošina saskaņotu regulējumu ES līmenī, paralēli un papildinoši īstenojot gan Bāzeles, gan Honkongas konvenciju noteikumus un pienākumus.
Regula 1257/2013 ir tieši piemērojams tiesību akts, savukārt Direktīva 2009/16/EK ieviesta ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164 “Ostas valsts kontroles kārtība”. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmās daļas 3) punkta f) apakšpunkts nosaka, ka VSIA “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Jūras administrācija) pilda  Regulā 1257/2013  minētos administrācijas pienākumus un Likuma par piesārņojumu 49.¹pants un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 42.panta 15. daļa nosaka, ka Valsts Vides dienests pilda Regulā 1257/2013  un direktīvā 2009/16/EK minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus. Vienlaikus, arī Eiropas Savienības padome gan savos 2009. gada 21. oktobra secinājumos, gan arī ar 2014.gada 14.aprīļa lēmumu  par to, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu 2009. gada Honkongas starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi vai pievienotos tai (2014/241/ES) stingri mudināja Eiropas Savienības dalībvalstis Honkongas konvencijas ratificēšanu noteikt par prioritāti, lai atvieglotu tās iespējami drīzu stāšanos spēkā un panāktu reālas un efektīvas pārmaiņas praksē.

Nē

Sabiedrības grupai ietekmi radīs Honkongas konvencijā noteiktās tiesības un pienākumi.

Sabiedrības grupai ietekmi radīs Honkongas konvencijā noteiktās tiesības un pienākumi.

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Jā

-