22-TA-1031: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu un Ministru kabineta 2022.gada 28.februāra rīkojumu Nr.131 „Par Pasākumu plānu personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā”
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir piešķirt finanšu līdzekļus Sabiedrības integrācijas fondam (turpmāk – Fonds), lai 2022.gadā īstenotu valsts budžeta finansēto programmu „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta rezultātā Ukrainas civiliedzīvotāji ir spiesti atstāt savas dzīvesvietas, dodoties meklēt patvērumu Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā. Ministru kabineta 2022.gada 28.februāra rīkojumā Nr.131 „Par Pasākumu plānu personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā” noteikts, ka Kultūras ministrija (turpmāk – Ministrija) ir atbildīgā iestāde, lai nodrošinātu 2.18.pasākuma „Atbalsta sniegšana personām, kas izteikušas vēlēšanos nekavējoties uzsākt latviešu valodas mācīšanos” īstenošanu. Finansējuma avots šī pasākuma īstenošanai ir noteikta valsts budžeta programma 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas apkopotajiem datiem, kas tiek nodrošināti Operatīvās vadības centra locekļiem, 2022.gada 23.martā Latvijas pašvaldību Civilās aizsardzības komisijās bija vērsušies 12 207 Ukrainas civiliedzīvotāji, no tiem 60 % jeb 7 325 pieaugušie jeb personas vecumā virs 18 gadiem.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas apkopotajiem datiem, kas tiek nodrošināti Operatīvās vadības centra locekļiem, 2022.gada 23.martā Latvijas pašvaldību Civilās aizsardzības komisijās bija vērsušies 12 207 Ukrainas civiliedzīvotāji, no tiem 60 % jeb 7 325 pieaugušie jeb personas vecumā virs 18 gadiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansētie un ieviešanas procesā esošie projekti1, kuru ietvaros trešo valstu pilsoņi var apgūt latviešu valodu, tika plānoti 2019.-2021.gadā, balstoties uz trešo valstu pilsoņu migrācijas plūsmas prognozēm un trešo valstu pilsoņu vajadzībām apgūt latviešu valodu. Šos projektus īsteno gan biedrības, gan Latviešu valodas aģentūra, gan Daugavpils universitāte. Minēto projektu īstenošana noslēgsies 2022.gada 30.septembrī, un to plānotā mērķa grupas aptvere un finansējums nav pietiekami, lai nodrošinātu latviešu valodas mācības pieaugušajiem2 Ukrainas civiliedzīvotājiem nepieciešamajā apjomā.
Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ir iesnieguši patvēruma pieprasījumu, var apgūt latviešu valodu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansētā projekta „Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III”3, ko īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja”” līdz 2022.gada 31.decembrim.
Fonds, kas nodrošina informatīvā tālruņa +371 27 380 3804 darbību un sniedz informatīvo atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, informēja Ministriju par Ukrainas civiliedzīvotāju interesi uzsākt bezmaksas latviešu valodas mācības. Biedrība „Gribu palīdzēt bēgļiem” Operatīvās vadības centra sanāksmē 2022.gada 23.martā norādīja uz nepieciešamību nodrošināt papildu latviešu valodas mācību iespējas Ukrainas civiliedzīvotājiem.
1 https://www.km.gov.lv/lv/media/20746/download
2 Personām, kas ir nepilngadīgas un iesaistītas izglītības ieguves procesā, atbalsta pasākumus nodrošina izglītības iestādes.
3 https://www.km.gov.lv/lv/media/20746/download
4 https://www.sif.gov.lv/lv/palidziba-ukrainiem-latvija
Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ir iesnieguši patvēruma pieprasījumu, var apgūt latviešu valodu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansētā projekta „Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III”3, ko īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja”” līdz 2022.gada 31.decembrim.
Fonds, kas nodrošina informatīvā tālruņa +371 27 380 3804 darbību un sniedz informatīvo atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, informēja Ministriju par Ukrainas civiliedzīvotāju interesi uzsākt bezmaksas latviešu valodas mācības. Biedrība „Gribu palīdzēt bēgļiem” Operatīvās vadības centra sanāksmē 2022.gada 23.martā norādīja uz nepieciešamību nodrošināt papildu latviešu valodas mācību iespējas Ukrainas civiliedzīvotājiem.
1 https://www.km.gov.lv/lv/media/20746/download
2 Personām, kas ir nepilngadīgas un iesaistītas izglītības ieguves procesā, atbalsta pasākumus nodrošina izglītības iestādes.
3 https://www.km.gov.lv/lv/media/20746/download
4 https://www.sif.gov.lv/lv/palidziba-ukrainiem-latvija
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar nodibinājuma „Baltic Institute of Social Sciences” (turpmāk – BISS) 2017.gadā veikto pētījumu, būtiskākais nestrādāšanas iemesls trešo valstu pilsoņu vidū ir latviešu valodas zināšanu trūkums – vairāk kā puse (52%) nestrādājošo trešo valstu pilsoņu norādījuši, ka nestrādā valodas zināšanu trūkuma dēļ.1 Vienlaikus pētījuma ietvaros veikto trešo valstu pilsoņu aptauju rezultātā ir konstatēts, ka esošais stundu skaits (120 h) viena valodas zināšanu līmeņa apguvei mēdz būt nepietiekams.2 Šo apgalvojumu apstiprina arī latviešu valodas mācību īstenotāji – 120 stundas latviešu valodas apmācībai nav pietiekami, lai varētu konkurēt darba tirgū. Arī mācību apmeklētāji norāda uz nepieciešamību paaugstināt bezmaksas pieejamo stundu skaitu un piedāvāt bezmaksas kursus dažādos līmeņos.3
Izvērtējot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansēto projektu pieredzi4 un veicot vidējo izmaksu aprēķinu, Ministrija secina, ka vienai personai nepieciešamas vismaz 120 stundu mācības.
Vidējās latviešu valodas mācību kursa izmaksas ir 413,43 euro, iekļaujot visas saistītās izmaksas (pedagogu atlīdzība, mācību materiāli, telpas, mācību aprīkojums u.tml.).
Ņemot vērā faktisko šā brīža situāciju, ir nepieciešama papildus bezmaksas latviešu valodas mācību nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3.panta pirmo daļu Sabiedrības integrācijas fonda mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. Sabiedrības integrācijas joma ietver plašu darbību kopumu, kas paredz ne tikai atbalsta sniegšanu valsts un ārvalstu finanšu programmu ietvaros, bet arī ikviena sabiedrības pārstāvja iekļaušanās sabiedrībā veicināšanu, īstenojot mērķtiecīgus atbalsta pasākumus.
Projektā piedāvātais risinājums sagatavots, ņemot vērā Fonda pieredzi un kapacitāti, kompetenci jautājumos, kas skar atklātu projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu, projektu izvērtēšanu un uzraudzību. Ir izvērtēta arī līdzšinējā Ministrijas un Fonda sadarbība, īstenojot dažādas valsts budžeta finansētas programmas, kā arī atbalsta pasākumus nevalstiskajām organizācijām Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atklātu un caurspīdīgu latviešu valodas mācību kursu Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinātāju atlasi iespējami īsā laikā, Fonds ir noteikts par valsts budžeta finansētās programmas „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” (turpmāk – Programma) administrētāju. Esošais tiesiskais regulējums, kas nosaka Fonda darbību (Sabiedrības integrācijas fonda likums un Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.379 „Sabiedrības integrācijas fonda nolikums”) ļauj īstenot Programmu.
Projekts paredz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Fondam finansējumu 3 042 039,00 euro apmērā valsts budžeta finansētās programmas „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” īstenošanai, kuras mērķis ir nodrošināt bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos. Programmas ietvaros tiks rīkots atklāts projektu konkurss, kura mērķis noteikt atbilstošus pieteikumu iesniedzējus, kuri var nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.
Konkurss norisināsies atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumiem Nr.374 „Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai”.
Projektus finansējuma saņemšanai Programmas ietvaros varēs iesniegt Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai privāto tiesību juridiskas personas vai starptautiskas organizācijas pārstāvniecības Latvijas Republikā, kas darbojas saliedētas sabiedrības attīstības, izglītības vai sociālās iekļaušanās jomā (turpmāk – projekta iesniedzējs). Konkursā uz finansējumu nevar pretendēt politiskās partijas un to apvienības, un dzīvokļu apsaimniekošanas biedrības.
Programmas ietvaros netiek plānots atbalsts tādām projekta iesniedzēja darbībām, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam. Konkursa nolikumā tiks iekļauts nosacījums, ka gadījumos, ja pretendents vienlaikus veic gan Programmā atbalstāmās darbības, gan saimnieciskās darbības, kam komercdarbības atbalsta nosacījumi būtu jāpiemēro, projekta iesniedzējs veic šo darbību nodalīšanu.
Programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts, balstoties uz latviešu valodas mācībās iesaistīto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Detalizēta finansēšanas un atskaitīšanās kārtība tiks noteikta konkursa nolikuma dokumentācijā, ko apstiprinās Sabiedrības integrācijas fonda padome.
Konkursa projektu pieteikumi tiks vērtēti atbilstoši administratīvajiem un atbilstības kritērijiem. Projektu pieteikumus vērtēs projektu pieteikumu vērtēšanas komisija, taču projektu pieteikumu vērtēšanai var piesaistīt atklātā konkursā izraudzītus neatkarīgus ekspertus. Vērtēšanas komisijas sastāvā būs divi pārstāvji no Kultūras ministrijas, pa vienam pārstāvim no Izglītības un zinātnes ministrijas, Latviešu valodas aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības un viens Fonda pārstāvis, kurš vadīs vērtēšanas komisijas darbu, bet vērtēšanā un balsošanā nepiedalīsies.
Lai Programma varētu sasniegt savu mērķi 2022.gadā, projektu īstenošana tiks uzsākta nekavējoties pēc lēmuma par finansējuma piešķiršanu pieņemšanas. Projektu īstenotājiem tiks izmaksāts avanss 50% apmērā atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem. Tiks noteikts projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš - divu nedēļu laikā pēc konkursa sludinājuma publicēšanas datuma, paredzot projektu īstenošanas uzsākšanu 2022.gada maija otrajā pusē.
Atklāta projektu konkursa ietvaros plānots atlasīt pieteikumu iesniedzējus, kas nodrošināts bezmaksas latviešu valodas mācību pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējami tuvu viņu apmešanās vietām visos Latvijas reģionos, ņemot vērā arī Iekšlietu ministrijas aktuālākos datus par pašvaldību Civilās aizsardzības komisijās vērsušos Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu uz Programmas konkursa nolikuma apstiprināšanas brīdi.
Lai apstiprinātie projektu pieteikumi sniegtu būtisku ieguldījumu Programmas mērķa sasniegšanā, apstiprinātajiem projektu pieteikumiem kopā jāaptver aptuveni 7 325 pieaugušie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem jānodrošina bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā A1 latviešu valodas prasmes līmenī, nepārsniedzot izmaksas 8,00 euro par 1 latviešu valodas mācību stundu un balstoties uz latviešu valodas mācību apmeklējumu atbilstoši projektu konkursa nolikuma nosacījumiem.
Programmā projektu īstenošanai pieejamais finansējums ir 3 028 375,00. (Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 3 042 039,00 euro, no kuriem 13 664,00 euro ir plānoti Programmas administrēšanas izdevumu segšanai Fondam).
Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Projekta izmaksu attiecināmības periods ir no projektu īstenošanas uzsākšanas brīža līdz 2022.gada 31.decembrim. Visām projekta aktivitātēm jābūt pabeigtām līdz 2022.gada 31.decembrim.
1 Baltic Institute of Social Sciences (2017). Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017. Pētījuma rezultātu ziņojums. Rīga, 33.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/tvp_petijuma_zinojums_2017-biss1.pdf
2 Turpat. 75.lpp.
3 PROVIDUS (2018). Izvērtējuma ziņojums par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda mērķa grupas apmierinātības izvērtējumu par nacionālās programmas ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem. Rīga, 18., 20.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/444/download
4 Turpat.
Izvērtējot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansēto projektu pieredzi4 un veicot vidējo izmaksu aprēķinu, Ministrija secina, ka vienai personai nepieciešamas vismaz 120 stundu mācības.
Vidējās latviešu valodas mācību kursa izmaksas ir 413,43 euro, iekļaujot visas saistītās izmaksas (pedagogu atlīdzība, mācību materiāli, telpas, mācību aprīkojums u.tml.).
Ņemot vērā faktisko šā brīža situāciju, ir nepieciešama papildus bezmaksas latviešu valodas mācību nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3.panta pirmo daļu Sabiedrības integrācijas fonda mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. Sabiedrības integrācijas joma ietver plašu darbību kopumu, kas paredz ne tikai atbalsta sniegšanu valsts un ārvalstu finanšu programmu ietvaros, bet arī ikviena sabiedrības pārstāvja iekļaušanās sabiedrībā veicināšanu, īstenojot mērķtiecīgus atbalsta pasākumus.
Projektā piedāvātais risinājums sagatavots, ņemot vērā Fonda pieredzi un kapacitāti, kompetenci jautājumos, kas skar atklātu projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu, projektu izvērtēšanu un uzraudzību. Ir izvērtēta arī līdzšinējā Ministrijas un Fonda sadarbība, īstenojot dažādas valsts budžeta finansētas programmas, kā arī atbalsta pasākumus nevalstiskajām organizācijām Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atklātu un caurspīdīgu latviešu valodas mācību kursu Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinātāju atlasi iespējami īsā laikā, Fonds ir noteikts par valsts budžeta finansētās programmas „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” (turpmāk – Programma) administrētāju. Esošais tiesiskais regulējums, kas nosaka Fonda darbību (Sabiedrības integrācijas fonda likums un Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.379 „Sabiedrības integrācijas fonda nolikums”) ļauj īstenot Programmu.
Projekts paredz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Fondam finansējumu 3 042 039,00 euro apmērā valsts budžeta finansētās programmas „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” īstenošanai, kuras mērķis ir nodrošināt bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos. Programmas ietvaros tiks rīkots atklāts projektu konkurss, kura mērķis noteikt atbilstošus pieteikumu iesniedzējus, kuri var nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.
Konkurss norisināsies atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumiem Nr.374 „Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai”.
Projektus finansējuma saņemšanai Programmas ietvaros varēs iesniegt Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai privāto tiesību juridiskas personas vai starptautiskas organizācijas pārstāvniecības Latvijas Republikā, kas darbojas saliedētas sabiedrības attīstības, izglītības vai sociālās iekļaušanās jomā (turpmāk – projekta iesniedzējs). Konkursā uz finansējumu nevar pretendēt politiskās partijas un to apvienības, un dzīvokļu apsaimniekošanas biedrības.
Programmas ietvaros netiek plānots atbalsts tādām projekta iesniedzēja darbībām, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam. Konkursa nolikumā tiks iekļauts nosacījums, ka gadījumos, ja pretendents vienlaikus veic gan Programmā atbalstāmās darbības, gan saimnieciskās darbības, kam komercdarbības atbalsta nosacījumi būtu jāpiemēro, projekta iesniedzējs veic šo darbību nodalīšanu.
Programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts, balstoties uz latviešu valodas mācībās iesaistīto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Detalizēta finansēšanas un atskaitīšanās kārtība tiks noteikta konkursa nolikuma dokumentācijā, ko apstiprinās Sabiedrības integrācijas fonda padome.
Konkursa projektu pieteikumi tiks vērtēti atbilstoši administratīvajiem un atbilstības kritērijiem. Projektu pieteikumus vērtēs projektu pieteikumu vērtēšanas komisija, taču projektu pieteikumu vērtēšanai var piesaistīt atklātā konkursā izraudzītus neatkarīgus ekspertus. Vērtēšanas komisijas sastāvā būs divi pārstāvji no Kultūras ministrijas, pa vienam pārstāvim no Izglītības un zinātnes ministrijas, Latviešu valodas aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības un viens Fonda pārstāvis, kurš vadīs vērtēšanas komisijas darbu, bet vērtēšanā un balsošanā nepiedalīsies.
Lai Programma varētu sasniegt savu mērķi 2022.gadā, projektu īstenošana tiks uzsākta nekavējoties pēc lēmuma par finansējuma piešķiršanu pieņemšanas. Projektu īstenotājiem tiks izmaksāts avanss 50% apmērā atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem. Tiks noteikts projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš - divu nedēļu laikā pēc konkursa sludinājuma publicēšanas datuma, paredzot projektu īstenošanas uzsākšanu 2022.gada maija otrajā pusē.
Atklāta projektu konkursa ietvaros plānots atlasīt pieteikumu iesniedzējus, kas nodrošināts bezmaksas latviešu valodas mācību pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējami tuvu viņu apmešanās vietām visos Latvijas reģionos, ņemot vērā arī Iekšlietu ministrijas aktuālākos datus par pašvaldību Civilās aizsardzības komisijās vērsušos Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu uz Programmas konkursa nolikuma apstiprināšanas brīdi.
Lai apstiprinātie projektu pieteikumi sniegtu būtisku ieguldījumu Programmas mērķa sasniegšanā, apstiprinātajiem projektu pieteikumiem kopā jāaptver aptuveni 7 325 pieaugušie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem jānodrošina bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā A1 latviešu valodas prasmes līmenī, nepārsniedzot izmaksas 8,00 euro par 1 latviešu valodas mācību stundu un balstoties uz latviešu valodas mācību apmeklējumu atbilstoši projektu konkursa nolikuma nosacījumiem.
Programmā projektu īstenošanai pieejamais finansējums ir 3 028 375,00. (Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 3 042 039,00 euro, no kuriem 13 664,00 euro ir plānoti Programmas administrēšanas izdevumu segšanai Fondam).
Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Projekta izmaksu attiecināmības periods ir no projektu īstenošanas uzsākšanas brīža līdz 2022.gada 31.decembrim. Visām projekta aktivitātēm jābūt pabeigtām līdz 2022.gada 31.decembrim.
1 Baltic Institute of Social Sciences (2017). Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017. Pētījuma rezultātu ziņojums. Rīga, 33.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/sites/km/files/tvp_petijuma_zinojums_2017-biss1.pdf
2 Turpat. 75.lpp.
3 PROVIDUS (2018). Izvērtējuma ziņojums par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda mērķa grupas apmierinātības izvērtējumu par nacionālās programmas ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem. Rīga, 18., 20.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/444/download
4 Turpat.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ukrainas civiliedzīvotāji
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
3 042 039
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
3 042 039
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-3 042 039
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-3 042 039
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
3 042 039
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Programmā pieejamais finansējums ir 3 042 039,00 euro, no kuriem projektu īstenošanai pieejamais finansējums ir 3 028 375,00 euro un programmas administrēšanai 13 664,00 euro. Balstoties uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros finansēto latviešu valodas mācību kursu vismaz 120 h apmērā trešo valstu pilsoņiem projektu pieredzi un izmaksām1, secināts, ka vidējās latviešu valodas mācību kursa izmaksas vienai personai ir 413,43 euro, iekļaujot visas saistītās izmaksas (pedagogu atlīdzība, mācību materiāli, telpas, mācību aprīkojums u.tml.). Projekts paredz risinājumu, lai nodrošinātu vismaz 120 stundu latviešu valodas mācības 7 325 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kopējais projektu īstenošanai pieejamais finansējums: 413,43 euro x 7 325 personas = 3 028 375,00 euro.
Fonds programmu īstenošanā un finansēšanā darbojas, balstoties uz projektu pieeju un programmu administrēšanas izmaksas iekļaujot programmu finansējumā. Fonda budžeta bāzē nav pieejams finansējums pilnā apmērā, lai segtu jaunu, iepriekš neplānotu programmu administrēšanas izdevumus. Fonda programmu administrēšanas izmaksās ietilpst programmas īstenošanā tieši iesaistīto darbinieku atlīdzība, tiešās izmaksas un netiešās izmaksas (t.sk. IT nodrošinājums, IT atbalsts, sakaru izdevumi, telpu noma un uzturēšana), kas tiek aprēķinātas atbilstoši programmas īstenošanā iesaistīto Fonda darbinieku proporcijai pret kopējo Fondā nodarbināto skaitu.
Programmas administrēšanas izmaksas – 0,45% jeb 13 664,00 euro.
Programmas administrēšanā, kā arī projektu uzraudzībai tiks piesaistīts vidēji 1 darbinieks (amatu vieta) uz 8 mēnešiem. Norādītais amatu vietu skaits un ilgums ir vidēji nepieciešamais, t.i. konkursa sagatavošanas, izvērtēšanas, līgumu slēgšanas un līgumu uzraudzības periodos tas būs atšķirīgs. Minētā amatu vieta ir esošā amatu vieta, kurai budžeta bāzē finansējums nav pietiekams, un līdz projektu un programmu uzsākšanai tā ir saglabāta, lai veicinātu operatīvu darbu izpildi un mazinātu administratīvo resursu ieguldījumu, uzsākot jaunus projektus vai programmas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” programmas koordinatora amats atbilst 11.mēnešalgu grupai (32.saime, IIIA līmenis), ar maksimālo atlīdzības apmēru 1 382,00 euro:
izmaksas mēnesī: 1 382,00 euro (mēnešalga) + 326,00 euro (darba devēja sociālās iemaksas) = 1 708,00 euro;
izmaksas 8 mēnešiem: 1 708,00 euro X 8 mēn. =13 664,00 euro.
1 PROVIDUS (2018). Izvērtējuma ziņojums par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda mērķa grupas apmierinātības izvērtējumu par nacionālās programmas ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem. Rīga, 18., 20.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/444/download
Fonds programmu īstenošanā un finansēšanā darbojas, balstoties uz projektu pieeju un programmu administrēšanas izmaksas iekļaujot programmu finansējumā. Fonda budžeta bāzē nav pieejams finansējums pilnā apmērā, lai segtu jaunu, iepriekš neplānotu programmu administrēšanas izdevumus. Fonda programmu administrēšanas izmaksās ietilpst programmas īstenošanā tieši iesaistīto darbinieku atlīdzība, tiešās izmaksas un netiešās izmaksas (t.sk. IT nodrošinājums, IT atbalsts, sakaru izdevumi, telpu noma un uzturēšana), kas tiek aprēķinātas atbilstoši programmas īstenošanā iesaistīto Fonda darbinieku proporcijai pret kopējo Fondā nodarbināto skaitu.
Programmas administrēšanas izmaksas – 0,45% jeb 13 664,00 euro.
Programmas administrēšanā, kā arī projektu uzraudzībai tiks piesaistīts vidēji 1 darbinieks (amatu vieta) uz 8 mēnešiem. Norādītais amatu vietu skaits un ilgums ir vidēji nepieciešamais, t.i. konkursa sagatavošanas, izvērtēšanas, līgumu slēgšanas un līgumu uzraudzības periodos tas būs atšķirīgs. Minētā amatu vieta ir esošā amatu vieta, kurai budžeta bāzē finansējums nav pietiekams, un līdz projektu un programmu uzsākšanai tā ir saglabāta, lai veicinātu operatīvu darbu izpildi un mazinātu administratīvo resursu ieguldījumu, uzsākot jaunus projektus vai programmas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” programmas koordinatora amats atbilst 11.mēnešalgu grupai (32.saime, IIIA līmenis), ar maksimālo atlīdzības apmēru 1 382,00 euro:
izmaksas mēnesī: 1 382,00 euro (mēnešalga) + 326,00 euro (darba devēja sociālās iemaksas) = 1 708,00 euro;
izmaksas 8 mēnešiem: 1 708,00 euro X 8 mēn. =13 664,00 euro.
1 PROVIDUS (2018). Izvērtējuma ziņojums par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda mērķa grupas apmierinātības izvērtējumu par nacionālās programmas ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem. Rīga, 18., 20.lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/444/download
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un plānots izlietot 2022.gadā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fondsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Sabiedrības integrācijas fonds
- Kultūras ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.‑2027.gadam noteikts, ka imigrantu integrācijas jautājumi ir ES dalībvalstu kompetence, tomēr ES līmenī kopš 2004.gada tiek izstrādāti vienoti koordinācijas instrumenti, piemēram, ES imigrantu integrācijas pamatprincipi (Common Basic Principles for integration of third country nationals), kas joprojām ir aktuāls dokuments un pamats ieteikumiem imigrantu integrācijas jomā. Pamatprincipiem ir rekomendējošs raksturs un tie iesaka svarīgākos jautājumus, kuriem vēlams pievērst īpašu uzmanību, veidojot integrācijas politiku. Neraugoties uz atšķirīgajiem ieceļošanas pamatiem, imigrantu iekļaušanās sabiedrībā skar gan saskarsmes jautājumus, gan iekļaušanos izglītībā un darba tirgū, gan piekļuvi veselības un citiem pakalpojumiem. Viens no imigrantu integrācijas pamatprincipiem nosaka, ka „pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir neaizstājami integrācijas faktori; imigrantu sekmīga integrācija ir iespējama tikai tad, ja tiem sniedz iespēju iegūt šīs pamatzināšanas.”
Viens no biežāk minētajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, ir latviešu valodas nezināšana. Latviešu valodas apguves mācību organizatoru vērtējumā saglabājas augsts pieprasījums pēc latviešu valodas mācībām. Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem ir ne tikai to trešo valstu pilsoņu vidū, kuri Latvijā ir iebraukuši, salīdzinoši nesen, bet arī to vidū, kuri šeit dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Programma „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” nodrošinās būtisku ieguldījumu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās sekmēšanai un nepieciešamo pakalpojumu saņemšanai, kā arī pieejai darba tirgum.
Viens no biežāk minētajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, ir latviešu valodas nezināšana. Latviešu valodas apguves mācību organizatoru vērtējumā saglabājas augsts pieprasījums pēc latviešu valodas mācībām. Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem ir ne tikai to trešo valstu pilsoņu vidū, kuri Latvijā ir iebraukuši, salīdzinoši nesen, bet arī to vidū, kuri šeit dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Programma „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” nodrošinās būtisku ieguldījumu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās sekmēšanai un nepieciešamo pakalpojumu saņemšanai, kā arī pieejai darba tirgum.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi