Anotācija (ex-ante)

Pašreizējo MK noteikumu Nr. 508 prasības attiecībā uz fizisko aizsardzību attiecas uz visiem jonizējošā starojuma avotiem (radioaktīvo vielu saturošajiem avotiem un radioaktīvo vielu nesaturošajiem avotiem), nosakot kādi ir nepieciešami fiziskās aizsardzības pasākumi. Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rīcības kodekss par radioaktīvu avotu radiācijas drošību un fizisko aizsardzību (Code of Conduct on the Safety and Security of Radioactive Sources IAEA/CODEOC/2004) nosaka fiziskās aizsardzības prasības tikai  radioaktīvo vielu saturošajiem jonizējošā starojuma avotiem. Savukārt speciāli fiziskās aizsardzības nosacījumi attiecībā uz radioaktīvo vielu nesaturošajiem jonizējošā starojuma avotiem netiek noteikti. Pašreiz MK noteikumi Nr. 508 nenosaka arī fiziskās aizsardzības plāna saturu, lai gan šāds plāns operatoram ir jāizstrādā. 
Tāpat Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rīcības kodeksā par radioaktīvu avotu radiācijas drošību un fizisko aizsardzību (Code of Conduct on the Safety and Security of Radioactive Sources IAEA/CODEOC/2004) un vadlīnijās par fizisko aizsardzību radioaktīvu materiālu lietošanā un glabāšanā (Security of Radioactive Material in Use and Storage and of Associated Facilities NSS-11-G (Rev, 1), 2019) fiziskās aizsardzības prasības tiek definētas jonizējošā starojuma avotu kategorijām, kas neatbilst MK noteikumos Nr.508 noteiktajām kategorijām. Attiecīgi ir nepieciešams aktualizēt avotu kategorijas. 

Noteikumu projekts aktualizē MK noteikumu Nr. 508 prasības, ievērojot starptautiskās prasības. Noteikumu projektā ir noteiktas fiziskās aizsardzības prasības radioaktīvo vielu saturošajiem jonizējošā starojuma avotiem, ievērojot to bīstamību. Šo avotu bīstamība ir starptautiski novērtēta un ir izveidotas piecas radioaktīvo vielu saturošo jonizējošā starojuma avotu kategorijas, kur 1. kategorijas jonizējošā starojuma avots ir visbīstamākais. Avotu kategorijas ir skaidrotas noteikumu projekta 1. pielikumā, ievērojot Starptautiskās atomenerģijas aģentūras dokumentu “Dangerous Quantities of Radioactive Material (D-Values)” (2006. gada augusts).
Noteikumu projekts paredz, ka fiziskās aizsardzības prasību izpildi attiecībā uz radioaktīvo vielu saturošajiem jonizējošā starojuma avotiem kontrolē Valsts drošības dienests (turpmāk – VDD) un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (turpmāk – VVD RDC). VVD RDC konsultē VDD par iespējamo radioaktīvo piesārņojumu un apstarošanu apsargājamos objektos neatļauto darbību dēļ.
Noteikumu projekts arī paredz fiziskās aizsardzības plāna izstrādi 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem un nosaka fiziskās aizsardzības plāna saturu, kas operatoram jāņem vērā, izstrādājot šo plānu.
Kopumā noteikumu projekta prasības ir attiecināmas uz 1., 2. un 3. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem, savukārt attiecībā uz 4. un 5. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem un vaļējiem starojuma avotiem operators izstrādā aprakstu par fiziskās aizsardzības nodrošinājumu un iesniedz to VVD RDC kopā ar citiem dokumentiem licences vai reģistrācijas apliecības darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem saņemšanai. Tāpat attiecībā uz šiem 4. un 5. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem noteikumu projekts paredz pamatpasākumus, kurus operators nodrošina, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu jonizējošā starojuma avotiem, to pārvietošanu vai pazaudēšanu (noteikumu projekta 21. punkts):
- jonizējošā starojuma avotu uzglabā darba telpā vai īpaši noteiktā glabātavā, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu jonizējošā starojuma avotu uzglabāšanas vietai;
- vieta kontroles zonā, kur lieto vai uzglabā jonizējošā starojuma avotus, marķēta ar radiācijas brīdinājuma zīmi (radiācijas simbols un vārdi "RADIOAKTĪVIE MATERIĀLI");
- kontroles zona ir norobežota un notiek kontrolēta iekļūšana zonās un apakšzonās, ja nepieciešams, un izkļūšana no tām, kā arī ir nodrošināti tādi apstākļi, kas nepieļauj nepiederošu personu iekļūšanu zonās un apakšzonās;
- izstrādāta kārtība, kādā notiek iekļūšana kontroles zonā un izkļūšana no tās.
Savukārt citas noteikumu projekta prasības neattiecas uz šiem 4. un 5. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem, ievērojot to risku, ko šie avoti rada.
Vienlaikus aktualizētas fiziskās aizsardzības sistēmas prasības, nosakot piecus fiziskās aizsardzības elementus līdzšinējo četru vietā atbilstoši SAEA vadlīnijām par fizisko aizsardzību radioaktīvu materiālu lietošanā un glabāšanā (Security of Radioactive Material in Use and Storage and of Associated Facilities NSS-11-G (Rev, 1), 2019):
1. atturēšanas sistēma;
2. detektēšanas sistēma;
3. novērtēšanas sistēma;
4. aizkavēšanas sistēma;
5. reaģēšanas sistēma.
Papildus noteikumu projekts paredz fiziskās aizsardzības prasības radioaktīvo materiālu transportēšanai atbilstoši SAEA vadlīnijām par fizisko aizsardzību radioaktīvu materiālu transportēšanā (Security of Radioactive Material in Transport NSS-9-G (Rev, 1), 2020), nosakot, ka radioaktīvu materiālu saturošu paku transportēšanas drošības līmeņus nosaka pēc radioaktivitātes, ko satur paka:
paaugstinātas fiziskās aizsardzības drošības līmeni ievēro, ja paka satur radioaktīvu materiālu ar radioaktivitāti, kas pārsniedz lielumu 10D (šo noteikumu 1. pielikumā norādīti D sliekšņa lielumi) vai pārsniedz lielumu 3000A2 (kopējās radioaktivitātes limits A2 norādīts Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija noteikumos Nr.307 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus”);
ja 99.1. apakšpunktā minētie lielumi netiek pārsniegti, bet radioaktīvais materiāls pēc radioaktivitātes pārsniedz atļauto limitu izņēmuma pakai vai neatbilst rūpnieciskai pakai ar materiālu ar zemu īpatnējo radioaktivitāti (LSA-I) vai objektu ar virsmas nosmērētību (SCO-I), nodrošina pamatlīmeņa fiziskās aizsardzības drošība;
ja tiek pārvadātas izņēmuma pakas vai rūpnieciskas pakas ar materiālu ar zemu īpatnējo radioaktivitāti (LSA-I) vai objektu ar virsmas nosmērētību (SCO-I), nav nepieciešami atšķirīgi kontroles pasākumi papildus tiem, ko nosaka parastā pārvadājumu komercprakse.