Anotācija

Atbalsts invaliditātes seku mazināšanai ir pieejams gan pakalpojumu un atvieglojumu veidā, gan finansiālā veidā, t.sk. valsts sociālo pabalstu veidā, kuru izmaksu administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA). Bērna ar invaliditāti gadījumā (bērniem invaliditātes statuss (līdz 17 gadu vecumam ieskaitot) tiek noteikts bez iedalījuma invaliditātes grupās (smaguma pakāpēs)) un par bērnu ar invaliditāti, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, tiek piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta (Valsts sociālo pabalstu likuma (turpmāk – VSPL) 6. panta trešā daļa). Tiesības uz šo piemaksu ir bērna likumiskajam pārstāvim (vai audžuvecākiem)  no dienas, kad bērnam noteikta invaliditāte, līdz dienai, kad bērns ar invaliditāti sasniedz 18 gadu vecumu.
Tāpat par bērnu ar invaliditāti ir tiesības saņemt bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu (VSPL 7.¹ pants), ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Valsts komisija)  izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, un pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās (turpmāk  - transporta pabalsts) (VSPL 12. pants), ja Valsts komisija izsniegusi atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai (turpmāk – transporta atzinums). Minētos pabalstus izmaksā no dienas, kad bērnam uz tiem rodas tiesības – no atzinumu izsniegšanas dienas. Pabalstus VSAA pieprasa un saņem bērna likumiskais pārstāvis (vai audžuvecāks).

Bērnam, sasniedzot pilngadību, invaliditāte tiek noteikta, gradējot to trīs smaguma pakāpēs -  III invaliditātes grupa (mēreni funkcionēšanas ierobežojumi), II invaliditātes grupa (smagi funkcionēšanas ierobežojumi) vai I invaliditātes grupa (ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi). Lēmums par invaliditātes noteikšanu tiek izdots pilngadību sasniegušajai personai, un tālākas darbības atbalsta pakalpojumu saņemšanai ir jākārto pašai nu jau pilngadīgajai personai, ņemot vērā, ka pēc pilngadības sasniegšanas persona automātiski kļūst rīcībspējīga. Tas nozīmē, ka vecāks vai aizbildnis, kas iepriekš bija bērna likumiskais pārstāvis, vai audžuvecāks turpmāk nedrīkst jaunieša vārdā parakstīties, pieņemt lēmumus, t.sk. pieprasīt pakalpojumus.  

Pilngadīgām personām ar invaliditāti vairs nepienākas tie paši pakalpojumi, kas bija piešķirti par viņu kā par bērnu ar invaliditāti. Tie ir jauni pakalpojumi, kas tiek piešķirti pašai personai ( personai, kurai uz tiem rodas tiesības invaliditātes dēļ), un arī izmaksāti pašai personai ar invaliditāti atkarībā no noteiktās invaliditātes grupas un izsniegtajiem Valsts komisijas atzinumiem. Vienlaikus ļoti smagas invaliditātes gadījumā, kad tostarp ir ietekmētas personas garīgās spējas, rodas risks, ka jaunietis nevarēs pieprasīt un saņemt valsts sociālos pabalstus invaliditātes gadījumā, kas pienākas pilngadīgā vecumā  -  valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSPL 13. panta pirmās daļas 2. punkts) (ja nav tiesība uz invaliditātes pensiju),  transporta pabalsts (VSPL 12. pants, pamatojoties uz Valsts komisijas izsniegto transporta atzinumu), pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana (VSPL 12.¹ pants, ja izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību). Šiem jauniešiem arī ar visaugstāko varbūtību nebūs atvērts norēķinu konts kredītiestādē, uz kuru minētie pabalsti būtu pārskaitāmi, jo smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ norēķina konta atvēršana kredītiestādē var būt būtiski ierobežota, tā kā kredītiestāde nevar pārliecināties par personas spēju patstāvīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem.
Tas savukārt ietekmē personas (un arī visas ģimenes) finansiālo kapacitāti un spēju nodrošināt ar invaliditātei saistītās vajadzības. Kā jau tika minēts iepriekš kā primārais risinājums šādās situācijās ir nokārtot  pilnvaru, ar kuru noteikta persona noteiktas darbības pilngadīgās personas ar invaliditāti vietā var veikt. Bet gadījumos, kad pilnvaru nokārtot nav iespējams, tad kā galējo līdzekli, lai nodrošinātu šī jaunieša intereses, ģimene par  jaunieti ar smago invaliditāti iesniedz prasības pieteikumu tiesā rīcībspējas ierobežošanai un aizgādnības nodibināšanai. Tiesa nolēmumu par rīcībspējas ierobežošanu nosūta bāriņtiesai, kas pieņem lēmumu par  aizgādņa iecelšanu. Tiesvedības ietvaros prasītājs var lūgt tiesu nodibināt arī pagaidu aizgādnību, pagaidu aizgādnim, ko ar lēmumu arī ieceļ bāriņtiesa, pārstāvot jaunieša intereses.

Pēc aizgādņa (vai pagaidu aizgādņa) iecelšanas aizgādnis vēršas VSAA un iesniedz iesniegumu par minēto pakalpojumu piešķiršanu un izmaksu. VSAA šajā gadījumā izdod administrēto aktu par pakalpojuma piešķiršanu pilngadību sasniegušajam jaunietim un nodrošina pabalstu izmaksu uz norādīto konta numuru (kas var būt arī aizgādņa konta numurs) vai ar piegādi dzīvesvietā. 

Lai arī nav nosakāms specifisks jaunieša statistiskais portrets, par kuru būtu tiesā ierosināma lieta par rīcībspējas ierobežošanu (uzsverot, ka tas ir galējais līdzeklis personas tiesību un interešu pārstāvēšanā), ņemot vērā, ka arī pie vienām un tām pašām medicīniskām diagnozēm katrā individuālajā situācijā izpausmes var atšķirties un jaunieša  spēja paust savu gribu un viedokli var būt ļoti atšķirīga, vērtējot invaliditātes statistikas datus (Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) dati), šādiem jauniešiem ar visaugstāko varbūtību ļoti smago garīga rakstura traucējumu (var būt kombinācijā arī ar citiem funkcionāliem traucējumiem) dēļ Valsts komisija ir noteikusi  I invaliditātes grupu (ļoti smaga invaliditāte) vai II invaliditātes grupu (smagi funkcionēšanas ierobežojumi) ar cēloni slimība no bērnības (nosaka, pamatojoties uz medicīniskiem vai citiem dokumentiem, kuri bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem, kādi attiecīgajā laika periodā normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai). Pamatojoties uz LabIS datiem, 2022. gadā pēc šādām pazīmēm pilngadību bija sasniegušas 93 personas ar I invaliditātes grupu (bija 18 gadus veci), no kurām 91 personai bija izsniegts arī Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.  Ņemot vērā atšķirīgās veselības stāvokļa izpausmes uz personas funkcionālām spējām, nevar viennozīmīgi teikt, ka visos gadījumos šiem jauniešiem ir ierobežojama rīcībspēja un nosakāma aizgādnība. Arī jaunieši, kuriem Valsts komisija ir noteikusi II invaliditātes grupu un šiem jauniešiem arī ir smagi garīga rakstura traucējumi, kas objektīvi  ierobežo viņu spēju pieprasīt VSAA administrētos  pakalpojumus, var saskarties ar situāciju, ka viņu tiesību pārstāvēšanai ir ierosināma rīcībspējas ierobežošanas lieta. Vienlaikus kā mehānismu šo jauniešu tiesību pārstāvēšanai, ja persona pati to nespēj, var izvēlēties pilnvaras nokārtošanu konkrētu darbību veikšanai.

Aizgādnību nav obligāti nepieciešams nodibināt katram cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem. Rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana pār pilngadīgu personu ir ļoti būtisks personas pamattiesību ierobežojums, tādējādi tiesa, skatot šīs kategorijas lietas, vispirms vērtē, vai pati persona var sevi pārstāvēt un pieņemt lēmumu, un rīcībspējas ierobežošana ir kā galējas līdzeklis.

Ņemot vērā, ka tiesvedības process var aizņemt pat vairākus mēnešus, un lai nodrošinātu, ka jaunieši ar smagu invaliditāti un viņu ģimenes ilgstoši nepaliek bez iztikas līdzekļiem, nepieciešams veikt grozījumus VSPL, nosakot specifisku izņēmumu  jauniešu ar invaliditāti lietās, par kuriem tiesā ir pieņemts pieteikums par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu.

 

Likumprojekts paredz noteikt speciālu regulējumu, nosakot, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus, kas noteikti VSPL 12., 12.¹ un 13. panta pirmās daļas 2. punktā, par pilngadību sasniegušu  jaunieti, kuram Valsts komisija ir noteikusi invaliditāti ar cēloni slimība no bērnības, ir personai, kura bija pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tā aprūpi audžuģimenē, t.sk. specializētajā audžuģimenē (ņemot vērā, ka šajos gadījumos bērna likumiskais pārstāvis bija bāriņtiesa, bet var būt gadījumi, kad pēc pilngadības sasniegšanas jaunietis paliek dzīvot ģimenē un ģimene var pieņemt lēmumu kļūt par jaunieša aizgādni un turpināt uzņemties rūpes par jaunieti ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem) (turpmāk kopā - iepriekšējais likumiskais pārstāvis) dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti, ja tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

Šāda risinājuma ieviešana  ir virzāma, ņemot vērā, ka jaunietis ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem (pārsvarā smagiem garīga rakstura traucējumiem),  neskatoties uz savu rīcībspējas vecumu, nespēj atvērt kredītiestādē norēķina kontu un nespēj pašrocīgi parakstīt iesniegumu VSAA pakalpojumu saņemšanai (cita persona šādu iesniegumu par jaunieti nevar iesniegt, jo tiesību subjekts ir pilngadību sasniegušais jaunietis). Šāds risinājums nodrošinātu, ka, kamēr tiesā tiek izskatīta lieta, jaunieša iepriekšējais likumiskais pārstāvis, kurš saņēma valsts sociālos pabalstus invaliditātes seku mazināšanai par viņu kā par bērnu, saņemot no tiesas apstiprinājumu, ka lieta par personas  rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ ir ierosināta, vērstos VSAA, personas vietā pieprasītu atbilstošos pabalstus un lūgtu izmaksāt piešķirtos pabalstus  uz viņa konta numuru.

Minētais nozīmētu to, ka kaut arī persona pati formāli ir rīcībspējīga, tomēr iesniegumu VSAA iesniedz un uz likumā ietvertā pilnvarojuma pamata maksājumus saņem iepriekšējais likumiskais pārstāvis. Izmaksāto pabalstu izlietošana netiktu kontrolēta (kā tas ir aizbildņu vai aizgādņu gadījumā) līdz bāriņtiesa nepieņems lēmumu par pagaidu aizgādņa vai aizgādņa iecelšanu. Lai arī pastāv risks, ka nebūs izsekojams naudas līdzekļu izlietojums, tomēr likumprojektā ietvertais regulējums tādējādi nodrošinās, ka tiek aizsargātas tās personas ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem tiesiskās intereses, kas paliktu bez iztikas līdzekļiem laika periodā, kamēr tiek pieņemts lēmums aizgādnības vai pagaidu aizgādnības nodibināšanu.

Nosacījumus, ka minētos pabalstus tiesīgs pieprasīt iepriekšējais likumiskais pārstāvis, kurš bija tās aprūpētājs dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti, ir noteikts ar mērķi, lai VSAA rīcībā būtu norēķinu konta numurs, uz kuru minētos pabalstus pārskaitīt, un lai nodrošinātu pabalstu pēctecīgu saņemšanu, jaunietim sasniedzot pilngadību, pieņemot, ka ar visaugstāko varbūtību rūpes par pilngadību sasniegušo jaunieti turpinās uzņemties iepriekšējais likumiskais pārstāvis.  Ņemot vērā, ka šāda regulējuma izstrāde jau ir izņēmums no vispārējās prakses un kopumā likumprojekta mērķa grupa ir šaura (bet vienlaikus arī ļoti specifiska), nav paredzēts papildu nosacījums, ka minētos pabalstus varētu pieprasīt kāda cita persona tiesvedības laikā, kura nebija jaunieša likumiskais pārstāvis līdz pilngadībai.

Šādos gadījumos administratīvā akta adresāts būs pilngadību sasniegusī persona ar invaliditāti, jo tikai pašai personai (ne iepriekšējam likumiskajam pārstāvim) rodas tiesības uz pakalpojumu, proti, pabalsti tiks piešķirti pilngadību sasniegušajai personai,  bet izmaksa tiks nodrošināta personai, kas bija jaunieša iepriekšējais likumiskais pārstāvis.

Tāpat likumprojekts paredz, ka šādā kārtībā minēto pabalstu izmaksu iepriekšējam likumiskajam pārstāvim veic līdz dienai, kad:
1) stājies spēkā bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu – ja iepriekšējais likumiskais pārstāvis un jaunieceltais aizgādnis būs viena un tā pati persona, tad VSAA veiks darbības, mainot personas lietā pamatojumu, uz kuru VSPL pantu pabalstu izmaksa ir nodrošināma (administratīvā akta adresāts paliek nemainīgs – pati pilngadību sasniegusī persona ar invaliditāti). Savukārt, ja bāriņtiesa iecels aizgādni, kura nav tā pati persona, kas iepriekšējais likumiskais pārstāvis, tad VSAA būs jāpieņem  jauns lēmums, mainot personu, kam nodrošināma pabalsta izmaksa.  Ņemot vērā, ka šobrīd bāriņtiesām nav pienākums informēt VSAA par  aizgādņa iecelšanu pilngadību sasniegušai personai, likumprojekts tostarp paredz bāriņtiesas pienākumu trīs darbdienu laikā informēt VSAA par lēmumu, ar kuru pilngadību sasniegušajam jaunietim ir iecelts aizgādnis, lai VSAA varētu korekti nodrošināt turpmāku pabalstu izmaksu (vai nu pārtraukt pabalstu izmaksu iepriekšējam likumiskajam pārstāvim un uz iesnieguma pamata nodrošināt izmaksu jaunajam aizgādnim, vai mainīt izmaksas pamatojumu, ja iepriekšējais likumiskais pārstāvis tiek iecelts par aizgādni);
2) spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu noraidīts, vai tiesvedība lietā izbeigta - šādā gadījumā lēmums par pabalstu pārtraukšana netiek pieņemts, jo pilngadīgās personas tiesības saņemt pakalpojumu nav mainījušās (ir gan noteikta invaliditāte, nav iestājušies VSPL 20.pantā minētie apstākļi), bet piešķirto pabalstu izmaksa iepriekšējam likumiskajam pārstāvim ir pārtraucama. Tas savukārt nozīmē, ka pašai pilngadību sasniegušajai personai ir jāvēršas VSAA ar iesniegumu par pabalstu izmaksas izmaiņām;
 3) pati pilngadību sasniegusī persona iesniedz iesniegumu VSAA par minēto pabalstu piešķiršanu, tādējādi veidojot situāciju, ka pati persona ir paudusi savu gribu un spēju pieprasīt un saņemt minētos pabalstus, kura nav apšaubāma. Arī šajos gadījumos lēmums par pabalstu pārtraukšanu netiek pieņemts, jo pilngadīgās personas tiesības saņemt pakalpojumu nav mainījušās (ir noteikta invaliditāte, nav iestājušies VSPL 20.pantā minētie apstākļi), bet piešķirto pabalstu izmaksa iepriekšējam likumiskajam pārstāvim ir pārtraucama.

Likumprojekts paredz, ka šādos gadījumos šā likuma 12. un 12.¹ pantā minēto pabalstu izmaksu bijušajam likumiskajam pārstāvim pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad radušies apstākļi, kuru dēļ pārtraucama šo pabalstu izmaksa (ņemot vērā, ka minētos pabalstus atbilstoši VSPL 17.panta 4.¹ daļai izmaksā par kārtējo mēnesi, tādēļ izmaksa ar fakta iestāšanās dienu uzreiz nav iespējama), savukārt 13. panta pirmās daļas 2.punktā minēto pabalsta izmaksu pārtrauc ar dienu, kad apstākļi ir iestājušies (ņemot vērā, ka minētos pabalstus atbilstoši VSPL 17.panta 4.¹ daļai izmaksā par iepriekšējo mēnesi un fakta fiksācija iespējama uz dienu, kad iestājas konkrētais apstāklis). Pabalstu saņēmēja maiņas gadījumā, no jauna ieceltajam aizgādnim valsts sociālo pabalstu izmaksu uzsāk ar dienu, kad to izmaksa ir pārtraukta iepriekšējam likumiskajam pārstāvim vai aizgādnim.

Iesniegumu par minēto pabalstu piešķiršanu šī speciālā regulējuma ietvaros  varēs iesniegt VSAA, izmantojot kādu no šiem veidiem: klātienē, nosūtot pa pastu, elektroniski parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Attiecīgi vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamos VSAA administrētos pakalpojumus persona par citu personu šī speciālā regulējuma ietvaros pieprasīt nevar.

Savukārt, lai VSAA varētu pārliecināties, ka  minēto pabalstu pieprasīšana un saņemšana ir nodrošināma  atbilstoši likumprojektā ietvertā regulējuma tvērumam, pēc personas iesnieguma saņemšanas, ja pati persona nav uzrādījusi tiesas lēmumu, par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu, VSAA iegūs Tiesu informatīvajā sistēmā esošo informāciju par to, vai tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti  rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu (lai varētu pieņemt lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu). Tāpat VSAA no Tiesu informatīvās sistēmas iegūs informāciju par civillietai piešķirto numuru (ja pati persona, kas iesniegs iesniegumu par pabalstu pieprasīšanu, to nevarēs uzrādīt), kā arī informāciju par to, vai ir pieņemts gala lēmums personas lietā un vai prasījums ir apmierināts. Sākotnēji, ieviešot likumprojektu, informāciju par to, vai ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu un lietas numuru, VSAA iegūs no Tiesu informatīvās sistēmas pārzines – Tiesu administrācijas – uz  atsevišķa pieprasījuma pamata, kurā norādīs pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet informāciju par lietas izskatīšanas rezultātu VSAA pēc lietas numura iegūs tiešsaistes e-pakalpojumu portālā elieta.lv, kurā ir publiski pieejama informācija par lietu izskatīšanas gaitu. Ja tiesvedības gaitas datos informāciju VSAA neizdodas atrast, informācija nav pietiekama vai tml. apstākļi, tad VSAA ar rakstisku iesniegumu vērsīsies pie Tiesu administrācijas ar pieprasījumu sniegt informāciju par lietas rezultātu. Likumprojekts neparedz informācijas apmaiņu par personu vairākkārtēji - primāri VSAA ir jānoskaidro informācija par faktu, vai pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, un kāds ir lietai piešķirtais civillietas numurs, lai VSAA varētu izsekot lietas virzību. Attiecīgi informācijas pieprasīšana un apmaiņa pamatā (ja nav neskaidrības vai nerodas jauni faktiskie apstākļi) notiek vienu reizi, saņemot iesniegumu VSAA par pabalstu piešķiršanu atbilstoši speciālā regulējuma tvērumam.


Laika gaitā, izvērtējot esošās un vērtējot citas iespējas un risinājumus informācijas apmaiņas veidos, informācijas pieprasīšanas un saņemšanas veids var tikt piemērots risinājums, kas mainītu informācijas apriti starp iestādēm, piemēram, nodrošinot automātisku datu apmaiņu vai piekļuvi VSAA Tiesu informatīvās sistēmas datu izplatīšanas risinājumam.

Ja pieteikums personas lietā būs apmierināts (šo faktu varēs pārbaudīt arī pēc saņemtā civillietas numura), VSAA saņems informāciju no bāriņtiesas par iecelto aizgādni, proti, likumprojekts paredz, ka bāriņtiesas pēc lēmuma pieņemšanas par aizgādņa iecelšanu par to trīs darbdienu laikā rakstveidā  informē VSAA, sniedzot šādu informāciju: aizgādņa un pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti vārdu, uzvārdu un personas kodu, lēmuma pieņemšanas datumu.

Savukārt, ja pieteikums būs noraidīts, tad VSAA pieņems lēmumu par pabalstu izmaksas pārtraukšanu iepriekšējam likumiskajam pārstāvim.

Visas minētās informācijas pieprasīšanas un apstrādāšanas nolūks ir nodrošināt VSPL 12., 12.¹ un 13. pantā minēto pabalstu piešķiršanu pašai pilngadīgajai personai un pie atbilstības nodrošināt to izmaksu iepriekšējam likumiskajam pārstāvim līdz laikam, kad tiesā ir pieņemts gala lēmums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu, tādējādi nodrošinot, ka par pilngadību sasniegušo personai tiek saņemts valsts garantētais finansiālais atbalsts invaliditātes seku mazināšanai un tiek nodrošinātas personas labākās intereses un vajadzības.