Anotācija

Līdz ar 2024. gada 21. marta Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”, kas stājās spēkā 2024. gada 6. aprīlī, likuma “Par valsts noslēpumu” 7. pants tika papildināts ar 7.¹ un 7.² daļām, kas nosaka elektroniska valsts noslēpumu saturoša dokumenta parakstīšanas kārtību, kā arī institūciju tiesības valsts noslēpumu saturošu papīra formas dokumentu pārvērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā datu nesējā, vienlaikus iznīcinot papīra formas dokumentu un  nosakot elektroniskā formā pārvērstajam dokumentam dokumenta oriģināla juridisko spēku. 

Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta 7.¹ daļas otrais teikums nosaka, ka Nacionālā drošības iestāde valsts noslēpumu saturoša dokumenta elektroniskai parakstīšanai akreditētās informācijas sistēmās apstiprina atbilstošu elektronisko parakstu vai izveido un uztur vienu elektroniskā paraksta infrastruktūru.

Ievērojot iepriekšminēto un to, ka praksē atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta 7.¹ daļai, ir izveidots Nacionālās drošības iestādes apstiprināts valsts noslēpumu saturoša dokumenta elektroniskai parakstīšanai akreditētās informācijas sistēmās atbilstošs elektroniskā paraksta risinājums, konstatējams, ka normatīvais regulējums šobrīd pieļauj no jauna radītu valsts noslēpumu saturošu elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektroniskā paraksta rīku, taču nepastāv detalizēts normatīvais regulējums papīra formā sagatavotu un reģistrētu valsts noslēpumu saturošu dokumentu pārvēršanai elektroniskā formā, vienlaikus pārvērstajam elektroniskajam dokumentam nosakot dokumenta oriģināla juridisko spēku atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta 7.² daļai.

Grozījumu veikšanas nekavējošu nepieciešamību, tostarp pamato tas, ka institūcijās ir uzkrāts un saistībā ar to funkciju, un uzdevumi izpildi, līdz šim ir bijis nepieciešams uzglabāt lielu apjomu ar valsts noslēpumu saturošiem papīra formas dokumentiem, kuru steidzama un ātra iznīcināšana krīzes vai apdraudējuma apstākļos būtu izaicinoša un smagnēja. Turpretī, veicot papīra formas dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā, valsts noslēpumu saturošie elektroniskie dokumenti krīzes vai apdraudējuma apstākļos varētu tikt iznīcināti ievērojami ātrāk un efektīvāk. Līdz ar to, grozījumi faktiski sniedz ieguldījumu valsts noslēpuma aizsardzībā un ir būtisks ieguldījums kopējā krīzes un apdraudējuma pārvarēšanas gatavības modelī, tostarp stiprina valsts drošību.
 

Ievērojot likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta 7.² daļā noteikto, kā arī šā likuma 7. panta otrajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, ievērojot likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktos principus, izdot noteikumus par valsts noslēpuma objektu pārvēršanu elektroniskā formā, noteikt precīzu normatīvo noregulējumu attiecībā uz to, kādā veidā un kārtībā institūcijām ir tiesības veikt papīra formā sagatavotu un reģistrētu valsts noslēpumu saturošu dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā datu nesējā.
Piedāvātais risinājums, tostarp, nosaka vispārīgās prasības un kārtību specifisku dokumentu tipa (tādu, kas satur klasificēto informāciju) glabāšanai, piemēram, nosakot, ka visā normatīvajos aktos paredzētajā glabāšanas laikā, tiek nodrošināta digitalizēto dokumentu aizsardzība no neatļautas piekļūšanas, pazušanas vai iznīcināšanas. Lai izpildītu minētās prasības, var tikt izmantotas metodes un risinājumi, kas izriet no normatīvajiem aktiem, kas regulē elektronisko dokumentu pārvaldību, vienlaikus ievērojot specifiskās prasības attiecībā uz klasificētās informācijas aizsardzību. Dokumentu glabāšanas laikā tā autentiskums, integritāte un ilgmūžība, var tikt nodrošināta, ar metadatu, ilgstošai glabāšanai piemērotu datu formātu, kontrolsummu, datu dublēšanas vairākos datu nesējos, kā arī regulāru datu esības pārbaužu palīdzību.