24-TA-1015: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Atbilstoši Padomes 2019. gada 18. jūnija direktīvas (ES) 2019/997 ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP (turpmāk - ETD Direktīva) 19. panta 1. punktam, minētās direktīvas normas transponējamas nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2024. gada 9. decembrim un jāpiemēro no 2025. gada 9. decembra.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Transponēt ETD Direktīvas normas, vienlaikus nosakot, ka turpmāk atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu vietā tiks izsniegts vienots viena veida dokuments - pagaidu ceļošanas dokuments.
Spēkā stāšanās termiņš
09.12.2025.
Pamatojums
ETD Direktīvas 19. panta 1. punkta pirmā daļa nosaka, ka dalībvalstis 24 mēnešu laikā pēc ETD Direktīvas 9. pantā minēto papildu tehnisko specifikāciju pieņemšanas pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu ETD Direktīvas prasības. Ievērojot to, ka ETD Direktīvas 19. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās papildu tehniskās specifikācijas pieņemtas 2022. gada 8.decembrī (Komisijas 2022. gada 8. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2022/2452, ar kuru nosaka papildu tehniskās specifikācijas ar Padomes Direktīvu (ES) 2019/997 ieviestajam ES pagaidu ceļošanas dokumentam), ETD Direktīvas normas nacionālajos normatīvajos aktos transponējamas līdz 2024. gada 9. decembrim. Savukārt ievērojot ETD Direktīvas 19. panta 1. punkta otro daļu, ETD Direktīvas normas jāpiemēro no 2025. gada 9.decembra, nodrošinot, ka no šī datuma tiek izsniegti jaunā parauga pagaidu ceļošanas dokumenti.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Personu apliecinošu dokumentu likums (turpmāk - Likums) nosaka, ka ir divu veidu personu apliecinošu dokumentu aizvietojoši dokumenti:
- atgriešanās apliecība, ko var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta, un
- pagaidu ceļošanas dokuments, ko var saņemt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis (izņemot Latvijas pilsoni), kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
Ievērojot to, ka nepieciešams transponēt ETD Direktīvas normas, ar tās ieviešanu tiek noteikts, ka visām iepriekš minētajām personām tiks izsniegts vienots viena veida personu apliecinošu dokumentu aizvietojošs dokuments, ievērojot ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto, ka dalībvalsts pagaidu ceļošanas dokumentu var izdot arī tās valstspiederīgajiem. Atbilstoši ETD Direktīvas prasībām, pagaidu ceļošanas dokuments sastāv no vienotas veidlapas un vienotas uzlīmes un atbilst noteiktām specifikācijām, kas noteiktas ETD Direktīvas pielikumos. Arī turpmāk pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts ar mērķi, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot galamērķa valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī (piemēram, pilsonības valsts nodrošina personai personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu savā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā kādā citā valstī). Pēc atgriešanās savā galamērķa valstī personai pagaidu ceļošanas dokuments jānodod savas valsts kompetentajai iestādei.
Tāpat šobrīd Likumā nav precizēts, ka pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts personai, kura ārvalstīs uzturas īslaicīgi, tas ir, tā atrodas ārvalstī, piemēram, tūrismā, apciemo draugus vai radiniekus, ar tālāku mērķi atgriezties savā pilsonības vai dzīvesvietas valstī. Ja persona ārvalstī uzturas pastāvīgi, tad personu apliecinoša dokumenta zuduma, bojājumu, iznīcināšanas vai kāda cita iemesla dēļ, kad tas kļuvis lietošanai nederīgs, nepieciešams noformēt jaunu personu apliecinošu dokumentu. Attiecīgi Likumā tiek precizēts, ka pagaidu ceļošanas dokuments Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, bēglim (personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss), vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta, tiks izsniegts gadījumos, ja minētās personas ārvalstīs uzturas īslaicīgi, tas ir, persona attiecīgajā ārvalstī nedzīvo pastāvīgi un tā nav personas pastāvīgā dzīvesvietas valsts. Savukārt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim (izņemot Latvijas pilsoni) pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts, ja viņš vērsīsies Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs un tiks saņemta viņa pilsonības valsts kompetentās iestādes apliecinājums par personas valstspiederību un citiem personas datiem un piekrišana šāda dokumenta izsniegšanai. Vienlaikus ETD Direktīva nosaka, ka pagaidu ceļošanas dokuments var tikt izsniegts arī gadījumos, piemēram, ja personas valstspiederības valsts nesniedz atbildi uz pieprasījumu vai ir iestājušies citi ārkārtas apstākļi.
Ievērojot to, ka turpmāk divu veidu personu apliecinošu dokumentus aizvietojošus dokumentus (atgriešanās apliecība un pagaidu ceļošanas dokuments) tiks aizvietots ar viena veida dokumentu - pagaidu ceļošanas dokumentu, Likuma 1. pantu, tās skaidrībai, nepieciešams izteikt jaunā redakcijā. Tāpat visa Likuma tekstā nepieciešams veikt tehnisku precizējumu vārdus "pagaidu dokuments" (ar to šobrīd tiek saprasta atgriešanās apliecība un pagaidu ceļošanas dokuments) aizstājot ar vārdiem "pagaidu ceļošanas dokuments" attiecīgajos locījumos.
Vienlaikus tiek noteikts, ka līdz 2025. gada 8. decembrim izsniegtās atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenti ir spēkā esoši līdz tajos norādītā termiņa beigām. Tādējādi persona, kurai būs izsniegta atgriešanās apliecība vai pagaidu ceļošanas dokuments, varēs atgriezties savā pilsonības valstī, mītnes valstī vai, izņēmuma gadījumā, citā valstī līdz tās derīguma termiņa beigām.
- atgriešanās apliecība, ko var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta, un
- pagaidu ceļošanas dokuments, ko var saņemt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis (izņemot Latvijas pilsoni), kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
Ievērojot to, ka nepieciešams transponēt ETD Direktīvas normas, ar tās ieviešanu tiek noteikts, ka visām iepriekš minētajām personām tiks izsniegts vienots viena veida personu apliecinošu dokumentu aizvietojošs dokuments, ievērojot ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto, ka dalībvalsts pagaidu ceļošanas dokumentu var izdot arī tās valstspiederīgajiem. Atbilstoši ETD Direktīvas prasībām, pagaidu ceļošanas dokuments sastāv no vienotas veidlapas un vienotas uzlīmes un atbilst noteiktām specifikācijām, kas noteiktas ETD Direktīvas pielikumos. Arī turpmāk pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts ar mērķi, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot galamērķa valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī (piemēram, pilsonības valsts nodrošina personai personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu savā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā kādā citā valstī). Pēc atgriešanās savā galamērķa valstī personai pagaidu ceļošanas dokuments jānodod savas valsts kompetentajai iestādei.
Tāpat šobrīd Likumā nav precizēts, ka pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts personai, kura ārvalstīs uzturas īslaicīgi, tas ir, tā atrodas ārvalstī, piemēram, tūrismā, apciemo draugus vai radiniekus, ar tālāku mērķi atgriezties savā pilsonības vai dzīvesvietas valstī. Ja persona ārvalstī uzturas pastāvīgi, tad personu apliecinoša dokumenta zuduma, bojājumu, iznīcināšanas vai kāda cita iemesla dēļ, kad tas kļuvis lietošanai nederīgs, nepieciešams noformēt jaunu personu apliecinošu dokumentu. Attiecīgi Likumā tiek precizēts, ka pagaidu ceļošanas dokuments Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, bēglim (personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss), vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta, tiks izsniegts gadījumos, ja minētās personas ārvalstīs uzturas īslaicīgi, tas ir, persona attiecīgajā ārvalstī nedzīvo pastāvīgi un tā nav personas pastāvīgā dzīvesvietas valsts. Savukārt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim (izņemot Latvijas pilsoni) pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts, ja viņš vērsīsies Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs un tiks saņemta viņa pilsonības valsts kompetentās iestādes apliecinājums par personas valstspiederību un citiem personas datiem un piekrišana šāda dokumenta izsniegšanai. Vienlaikus ETD Direktīva nosaka, ka pagaidu ceļošanas dokuments var tikt izsniegts arī gadījumos, piemēram, ja personas valstspiederības valsts nesniedz atbildi uz pieprasījumu vai ir iestājušies citi ārkārtas apstākļi.
Ievērojot to, ka turpmāk divu veidu personu apliecinošu dokumentus aizvietojošus dokumentus (atgriešanās apliecība un pagaidu ceļošanas dokuments) tiks aizvietots ar viena veida dokumentu - pagaidu ceļošanas dokumentu, Likuma 1. pantu, tās skaidrībai, nepieciešams izteikt jaunā redakcijā. Tāpat visa Likuma tekstā nepieciešams veikt tehnisku precizējumu vārdus "pagaidu dokuments" (ar to šobrīd tiek saprasta atgriešanās apliecība un pagaidu ceļošanas dokuments) aizstājot ar vārdiem "pagaidu ceļošanas dokuments" attiecīgajos locījumos.
Vienlaikus tiek noteikts, ka līdz 2025. gada 8. decembrim izsniegtās atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenti ir spēkā esoši līdz tajos norādītā termiņa beigām. Tādējādi persona, kurai būs izsniegta atgriešanās apliecība vai pagaidu ceļošanas dokuments, varēs atgriezties savā pilsonības valstī, mītnes valstī vai, izņēmuma gadījumā, citā valstī līdz tās derīguma termiņa beigām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Likums nosaka divu veidu personu apliecinošu dokumentu aizvietojošus dokumentus (atgriešanās apliecība un pagaidu ceļošanas dokuments). Atgriešanās apliecību izsniegšanas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par atgriešanās apliecību", bet pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 222 "Noteikumi par pagaidu ceļošanas dokumentu".
Risinājuma apraksts
ETD Direktīva nosaka vienotu pagaidu ceļošanas dokumenta formu, tāpēc, lai nebūtu jāizsniedz divi dažādi vienādas nozīmes un vienāda izsniegšanas mērķa pagaidu dokumenti, kā arī ievērojot ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto, ar šo grozījumu spēkā stāšanos, Ārlietu ministrija, tai skaitā Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs un Latvijas goda konsulāti, kur tas būs iespējams, izsniegs visiem viena veida pagaidu ceļošanas dokumentu, kas atbilst ETD Direktīvā norādītajai formai un specifikācijai. Jaunā parauga pagaidu ceļošanas dokumenta veidlapai būs trīsdaļīgs dizains, saturēs uzlīmi, kurā būs iekļauts personas sejas attēls, dažādi drošības elementi, dati par galamērķa valsti un tranzītvalsīm, izdošanas datums, derīguma termiņš, personas vārds (-i), uzvārds, valstspiederība, dzimšanas datums, dzimums u.c. informācija. Tāpat jaunais pagaidu ceļošanas dokuments saturēs vairākus pretviltošanas elementus, uzlabojot dokumenta drošību.
Ievērojot minēto, visā Likuma tekstā nepieciešams veikt tehnisku precizējumu vārdus "pagaidu dokuments" aizstājot ar vārdiem "pagaidu ceļošanas dokuments" attiecīgajos locījumos, pielīdzinot ETD Direktīvā minētajam nosaukumam, Likuma 1. panta pirmajā daļā veicot tehniskus precizējumus, izsakot vārdus vienskaitlī. Tāpat Likuma 1. panta otrās daļas skaidrībai, to nepieciešams izteikt jaunā redakcijā, atsevišķi nosakot personu apliecinošu dokumentu veidus, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī personu apliecinoša dokumenta turētāja tiesības un pienākumus un pagaidu ceļošanas dokumenta lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī pagaidu ceļošanas dokumenta turētāja tiesības un pienākumus.
No Likuma tiek izslēgts 3. pants "Pagaidu dokuments" un tā normas iekļautas jaunā redakcijā izteiktajā 7. pantā "Pagaidu ceļošanas dokuments". Likuma 7. pantā tiek noteikts, ka pagaidu ceļošanas dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas tā turētājam uz laiku aizstāj ceļošanas dokumentu, personu apliecinošu dokumentu. Tāpat tiek noteikts kas izsniedz pagaidu ceļošanas dokumentus, kas var to saņemt, kādam mērķim tas tiek izsniegts. Tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt pagaidu ceļošanas dokumenta paraugu un saturu, izsniegšanas kārtību, nosacījumus, derīguma termiņus, kā arī valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.
Attiecīgi tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks noteiktas iestādes, kas izsniegs pagaidu ceļošanas dokumentus, iesniedzamos dokumentus pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanai, par saziņu ar kompetentajām iestādēm (gan ar Latvijas, gan citu valstu), lai identificētu personu un lemtu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, informācijas apjoms, kāds tiks iekļauts pagaidu ceļošanas dokumentā, pagaidu ceļošanas dokumenta derīguma termiņš, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstī rīcība ar nederīgu pagaidu ceļošanas dokumentu, valsts nodevas apmērs, maksāšanas kārtību, gadījumiem, kad persona var tikt atbrīvota no valsts nodevas samaksas u.c.
Vienlaikus tehniski precizējumi tiek veikti Likuma 12. panta trešajā daļā, kas nosaka personu rīcību dokumenta zuduma gadījumā, 13. panta septītajā daļā, kas nosaka pagaidu ceļošanas dokumenta nodošanas pienākumu pēc atgriešanās galamērķa valstī (ja Latvijas valstspiederīgais atgriežas Latvijā, pagaidu ceļošanas dokuments jānodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, bet, ja persona atgriežas savā dzīvesvietas valstī, kas nav Latvijā, tad pagaidu ceļošanas dokuments jānodod tuvākajai Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī, savukārt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim pagaidu ceļošanas dokuments būs jānodod savas pilsonības valsts kompetentajā iestādē vai tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī) un 16. panta pirmās daļas 6. punktā, kas skar nosacījumu, ka pagaidu ceļošanas dokuments kļūst lietošanai nederīgs, ja persona ziņojusi par tā zudumu.
Ievērojot minēto, visā Likuma tekstā nepieciešams veikt tehnisku precizējumu vārdus "pagaidu dokuments" aizstājot ar vārdiem "pagaidu ceļošanas dokuments" attiecīgajos locījumos, pielīdzinot ETD Direktīvā minētajam nosaukumam, Likuma 1. panta pirmajā daļā veicot tehniskus precizējumus, izsakot vārdus vienskaitlī. Tāpat Likuma 1. panta otrās daļas skaidrībai, to nepieciešams izteikt jaunā redakcijā, atsevišķi nosakot personu apliecinošu dokumentu veidus, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī personu apliecinoša dokumenta turētāja tiesības un pienākumus un pagaidu ceļošanas dokumenta lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī pagaidu ceļošanas dokumenta turētāja tiesības un pienākumus.
No Likuma tiek izslēgts 3. pants "Pagaidu dokuments" un tā normas iekļautas jaunā redakcijā izteiktajā 7. pantā "Pagaidu ceļošanas dokuments". Likuma 7. pantā tiek noteikts, ka pagaidu ceļošanas dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas tā turētājam uz laiku aizstāj ceļošanas dokumentu, personu apliecinošu dokumentu. Tāpat tiek noteikts kas izsniedz pagaidu ceļošanas dokumentus, kas var to saņemt, kādam mērķim tas tiek izsniegts. Tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt pagaidu ceļošanas dokumenta paraugu un saturu, izsniegšanas kārtību, nosacījumus, derīguma termiņus, kā arī valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.
Attiecīgi tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks noteiktas iestādes, kas izsniegs pagaidu ceļošanas dokumentus, iesniedzamos dokumentus pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanai, par saziņu ar kompetentajām iestādēm (gan ar Latvijas, gan citu valstu), lai identificētu personu un lemtu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, informācijas apjoms, kāds tiks iekļauts pagaidu ceļošanas dokumentā, pagaidu ceļošanas dokumenta derīguma termiņš, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstī rīcība ar nederīgu pagaidu ceļošanas dokumentu, valsts nodevas apmērs, maksāšanas kārtību, gadījumiem, kad persona var tikt atbrīvota no valsts nodevas samaksas u.c.
Vienlaikus tehniski precizējumi tiek veikti Likuma 12. panta trešajā daļā, kas nosaka personu rīcību dokumenta zuduma gadījumā, 13. panta septītajā daļā, kas nosaka pagaidu ceļošanas dokumenta nodošanas pienākumu pēc atgriešanās galamērķa valstī (ja Latvijas valstspiederīgais atgriežas Latvijā, pagaidu ceļošanas dokuments jānodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, bet, ja persona atgriežas savā dzīvesvietas valstī, kas nav Latvijā, tad pagaidu ceļošanas dokuments jānodod tuvākajai Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī, savukārt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim pagaidu ceļošanas dokuments būs jānodod savas pilsonības valsts kompetentajā iestādē vai tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī) un 16. panta pirmās daļas 6. punktā, kas skar nosacījumu, ka pagaidu ceļošanas dokuments kļūst lietošanai nederīgs, ja persona ziņojusi par tā zudumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kurām būs nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu.
Ietekmes apraksts
Gadījumos, kad persona būs pazaudējusi personu apliecinošu dokumentu vai tas kļūs lietošanai nederīgs, kā līdz šim, persona vērsīsies Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī, vai Latvijas goda konsulātā, kur tas būs iespējams, lai saņemtu pagaidu ceļošanas dokumentu un atgrieztos savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par atgriešanās apliecību".
Pamatojums un apraksts
Zaudēs spēku, nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus.
Atbildīgā institūcija
Ārlietu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 222 "Noteikumi par pagaidu ceļošanas dokumentu".
Pamatojums un apraksts
Zaudēs spēku, nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus.
Atbildīgā institūcija
Ārlietu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu".
Pamatojums un apraksts
Zaudēs spēku, nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus.
Atbildīgā institūcija
Ārlietu ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumi Nr. 708 "Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru".
Pamatojums un apraksts
Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā būs nepieciešams salāgot ar Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumiem Nr. 708 "Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru".
Atbildīgā institūcija
Ārlietu ministrija
4.1.5. Ministru kabineta 2003. gada 5. augusta noteikumi Nr. 436 "Personu apliecinošu un tiesības apliecinošu dokumentu paraugu informācijas sistēmas veidošanas un izmantošanas noteikumi".
Pamatojums un apraksts
Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā būs nepieciešams salāgot ar Ministru kabineta 2003. gada 5. augusta noteikumiem Nr. 436 "Personu apliecinošu un tiesības apliecinošu dokumentu paraugu informācijas sistēmas veidošanas un izmantošanas noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Ārlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L0997
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2019. gada 18. jūnija direktīva (ES) 2019/997 ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP
Apraksts
Eiropas Savienības tiesību akts nosaka pagaidu ceļošanas dokumenta vienotu formu (sastāv no veidlapas un uzlīmes), saņēmēju loku, izdošanas nosacījumus
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2019. gada 18. jūnija direktīva (ES) 2019/997 ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3. panta 1. punkts
Likumprojekta 5. punkts (Likuma 7. panta ceturtās daļas 1., 2. punkts un piektā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3. panta 2. punkts
Likumprojekta 5. punkts (Likuma 7. panta ceturtās daļas 2. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. panta 8. punkts
Likumprojekta 7. punkts (Likuma 13. panta septītā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 1. punkts
Likumprojekta 5. punkts (Likuma 7. panta astotā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 2. punkts
Likumprojekta 5. punkts (Likuma 7. panta astotā daļa)
Pārņemtas daļēji
ETD Direktīvas 5. panta 2. punkts nosaka, ka palīdzību sniedzošā dalībvalsts var neiekasēt nodevas vispār vai konkrētās situācijās, kuras tā nosaka.
Likumprojekta 5. punktā tiek noteikts, ka par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.
Savienības pilsonība ir ES dalībvalstu valstspiederīgo pamatstatuss. Pilsoņu tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras valstspiederīgie viņi ir, var saņemt citas dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem ir vienas no konkrētajām tiesībām, kas Savienības pilsoņiem tiek piešķirtas ar Līguma par ES dalībvalstu 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu.
Ar Ministru kabineta noteikumiem tiks noteikta gan valsts nodevas apmērs par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, gan atvieglojumi no valsts nodevas samaksas, piemēram, saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, valsts interesēs vai humānu apsvērumu dēļ, nodrošinot visiem pagaidu ceļošanas dokumenta pieprasītājiem vienādus nosacījumus gan valsts nodevas apmērā, gan pieejamās atvieglojuma iespējas.
Līdz ar to ir izvēlēta piešķirtā rīcības brīvība attiecībā uz ETD Direktīvas 5. panta 2. punktu, nosakot atsevišķus nosacījumus, kad persona var tikt atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanu. Šie nosacījumi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, par kuru izstrādi atbildīgā ir Ārlietu ministrija.
Vienlaikus norādāms, ka jau šobrīd ES pilsoņiem ir noteikti konkrēti gadījumi, kad var tikt atbrīvoti no valsts nodevas samaksas. Nav plānots pasliktināt nosacījumus.
Likumprojekta 5. punktā tiek noteikts, ka par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.
Savienības pilsonība ir ES dalībvalstu valstspiederīgo pamatstatuss. Pilsoņu tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras valstspiederīgie viņi ir, var saņemt citas dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem ir vienas no konkrētajām tiesībām, kas Savienības pilsoņiem tiek piešķirtas ar Līguma par ES dalībvalstu 20. panta 2. punkta c) apakšpunktu.
Ar Ministru kabineta noteikumiem tiks noteikta gan valsts nodevas apmērs par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, gan atvieglojumi no valsts nodevas samaksas, piemēram, saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, valsts interesēs vai humānu apsvērumu dēļ, nodrošinot visiem pagaidu ceļošanas dokumenta pieprasītājiem vienādus nosacījumus gan valsts nodevas apmērā, gan pieejamās atvieglojuma iespējas.
Līdz ar to ir izvēlēta piešķirtā rīcības brīvība attiecībā uz ETD Direktīvas 5. panta 2. punktu, nosakot atsevišķus nosacījumus, kad persona var tikt atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanu. Šie nosacījumi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, par kuru izstrādi atbildīgā ir Ārlietu ministrija.
Vienlaikus norādāms, ka jau šobrīd ES pilsoņiem ir noteikti konkrēti gadījumi, kad var tikt atbrīvoti no valsts nodevas samaksas. Nav plānots pasliktināt nosacījumus.
-
7. panta 1. punkta a) apakšpunkts
Likumprojekta 5. punkts (Likuma 7. panta ceturtās daļas 1. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
7. panta 1. punkta e) apakšpunkts
Likumprojekta 5. punkts (Likuma 7. panta ceturtās daļas 1. punkts)
Pārņemtas daļēji
ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta e) apakšpunkts nosaka, ka dalībvalsts var izdot pagaidu ceļošanas dokumentu citām personām, kurām minētajai dalībvalstij vai kādai citai dalībvalstij saskaņā ar starptautiskajām vai valsts tiesībām ir pienākums nodrošināt aizsardzību un kuras likumīgi uzturas kādā dalībvalstī.
Atbilstoši Likumprojekta 5. punktam (Likuma 7. panta ceturtās daļas 1. punkts) subjektu loks, kam tiks izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments, netiks paplašināts vai sašaurināts. Šobrīd tiek izsniegta atgriešanās apliecība personām, kurām saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu tiek izsniegta Latvijas pase, tas ir, Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta. Savukārt pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts ES pilsonim (izņemot Latvijas pilsonim).
Pagaidu ceļošanas dokuments netiks izsniegts personām, kurām Latvijā ir piešķirta pagaidu aizsardzība, jo šīm personām netiek izsniegta Latvijas pase, bet gan tikai termiņuzturēšanās atļauja uz noteiktu laiku. Tāpat kā citi trešo valstu pilsoņi, arī pagaidu aizsardzībā esošās personas varēs vērsties savas pilsonības valsts diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā un saņemt jaunu personas apliecinošu dokumentu vai pagaidu ceļošanas dokumentam pielīdzināmu dokumentu kā līdz šim.
Attiecīgi ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā sniegtā rīcības brīvība tiek attiecināta uz personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, un personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
Atbilstoši Likumprojekta 5. punktam (Likuma 7. panta ceturtās daļas 1. punkts) subjektu loks, kam tiks izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments, netiks paplašināts vai sašaurināts. Šobrīd tiek izsniegta atgriešanās apliecība personām, kurām saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu tiek izsniegta Latvijas pase, tas ir, Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta. Savukārt pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts ES pilsonim (izņemot Latvijas pilsonim).
Pagaidu ceļošanas dokuments netiks izsniegts personām, kurām Latvijā ir piešķirta pagaidu aizsardzība, jo šīm personām netiek izsniegta Latvijas pase, bet gan tikai termiņuzturēšanās atļauja uz noteiktu laiku. Tāpat kā citi trešo valstu pilsoņi, arī pagaidu aizsardzībā esošās personas varēs vērsties savas pilsonības valsts diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā un saņemt jaunu personas apliecinošu dokumentu vai pagaidu ceļošanas dokumentam pielīdzināmu dokumentu kā līdz šim.
Attiecīgi ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā sniegtā rīcības brīvība tiek attiecināta uz personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, un personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
Neparedz stingrākas prasības
19. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa
Likumprojekta spēkā stāšanās termiņš - 2025. gada 9. decembris
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
19. panta 1. punkta trešā daļa
Likumprojektā un Likumā - Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
ETD Direktīvas 3. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalsts pagaidu ceļošanas dokumentu izdod nepārstāvētam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim trešā valstī vienam braucienam uz šā pilsoņa galamērķa valsti. Vienlaikus 3. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstis var nolemt izdot pagaidu ceļošanas dokumentu arī citiem saņēmējiem saskaņā ar ETD Direktīvas 7. pantu. Tas ir, dalībvalsts var izlemt saviem valstspiederīgajiem arī turpmāk izsniegt atgriešanās apliecības vai izsniegt ETD Direktīvā noteikto pagaidu ceļošanas dokumentu. Ievērojot ETD Direktīvā sniegto dalībvalsts rīcības brīvību, izvēloties, kam vēl var tikt izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments, nolemts, ka pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts arī Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, personām, kurām Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurām ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, bēgļiem (personām, kurām Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss), vai personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ja minētās personas īslaicīgi uzturas ārvalstīs un to rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta (likumprojekta 5. punkts - Likuma 7. panta ceturtās daļas 1. punkts, ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta a) un e) apakšpunkts).
Šobrīd šo personu kategorijai tiek izsniegta atgriešanās apliecība. Stājoties spēkā likumprojektam, visām personām tiks izsniegts vienots dokuments - pagaidu ceļošanas dokuments, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot galamērķa valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī. Tādējādi tiks atvieglots darbs un veicamās darbības dokumentu izsniegšanai, jo šobrīd tiek izsniegti divi dažādi dokumenti, lai gan šo dokumentu izsniegšanas un izmantošanas mērķis ir vienāds - atgriezties galamērķa valstī. Turklāt, ievērojot ETD Direktīvā noteiktās papildu pagaidu ceļošanas dokumenta tehniskās specifikācijas, izsniegtais dokuments būs daudz drošāks un saturēs vairākus pretviltošanas elementus, salīdzinot ar dokumentiem, kas tiek izsniegti šobrīd. Tiks uzlabota dokumentu izmantošanas drošība un uzticamība.
Pagaidu ceļošanas dokuments netiks izsniegts personām, kurām Latvijā ir piešķirta pagaidu aizsardzība, jo šīm personām netiek izsniegta Latvijas pase, bet gan tikai termiņuzturēšanās atļauja uz noteiktu laiku. Tāpat kā citi trešo valstu pilsoņi, arī pagaidu aizsardzībā esošās personas varēs vērsties savas pilsonības valsts diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā un saņemt jaunu personas apliecinošu dokumentu vai pagaidu ceļošanas dokumentam pielīdzināmu dokumentu kā līdz šim. Tāpat, kā līdz šim, pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts Eiropas Savienības pilsonim atbilstoši ETD Direktīvas nosacījumiem.
Citas ETD Direktīvas 7. panta 1. punktā sniegtās rīcības brīvības izmantotas netiek. Šobrīd atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenti tiek izsniegti noteiktām personu kategorijām un to apjomu nav plānots mainīt, piemēram, ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām personām atgriešanās apliecību Latvijā var izsniegt jebkura cita ES dalībvalsts diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība. Attiecībā uz ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām personu kategorijām - nav noslēgtas atsevišķas vienošanās ar citām dalībvalstīm par pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu. Vienlaikus norādāms, ka Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības atrodas valstīs, kur ir arī citu dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Līdz ar to personai nav ierobežojumu personu apliecinoša dokumenta saņemšanai. Turklāt, pārstāvniecību skaits ir neliels. Lielākajā daļā pārstāvniecību ir tikai viena konsulārā amatpersona, kura sniedz konsulārās funkcijas (konsulārā palīdzība un konsulārie pakalpojumi). Uzņemoties papildu pienākumus, tiek uzlikts papildu slogs konsulārajai amatpersonai. Tāpat atzīmējams, ka pārstāvniecību galvenā prioritāte ir konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu sniegšana Latvijas valstspiederīgajiem. Latvijas valstspiederīgo tiesību un interešu aizsardzība ārvalstīs ir ārlietu dienesta ekskluzīvā funkcija un tai ir jābūt prioritātei.
Vienlaikus izvēlēta rīcības brīvība attiecībā uz ETD Direktīvas 5. panta 2. punktu, izvēloties Ministru kabineta noteikumos noteikt atsevišķus izņēmumus, gadījumus, kad persona varēs tikt atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu. Šādi nosacījumi jau šobrīd ir noteikti Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumos Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu". Par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu būs maksājama valsts nodeva (kā līdz šim), tādējādi sedzot tā izmaksas (vismaz daļējas), kā arī noteikti gadījumi, kad personas varēs tiks atbrīvotas no valsts nodevas samaksas.
Šobrīd šo personu kategorijai tiek izsniegta atgriešanās apliecība. Stājoties spēkā likumprojektam, visām personām tiks izsniegts vienots dokuments - pagaidu ceļošanas dokuments, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot galamērķa valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī. Tādējādi tiks atvieglots darbs un veicamās darbības dokumentu izsniegšanai, jo šobrīd tiek izsniegti divi dažādi dokumenti, lai gan šo dokumentu izsniegšanas un izmantošanas mērķis ir vienāds - atgriezties galamērķa valstī. Turklāt, ievērojot ETD Direktīvā noteiktās papildu pagaidu ceļošanas dokumenta tehniskās specifikācijas, izsniegtais dokuments būs daudz drošāks un saturēs vairākus pretviltošanas elementus, salīdzinot ar dokumentiem, kas tiek izsniegti šobrīd. Tiks uzlabota dokumentu izmantošanas drošība un uzticamība.
Pagaidu ceļošanas dokuments netiks izsniegts personām, kurām Latvijā ir piešķirta pagaidu aizsardzība, jo šīm personām netiek izsniegta Latvijas pase, bet gan tikai termiņuzturēšanās atļauja uz noteiktu laiku. Tāpat kā citi trešo valstu pilsoņi, arī pagaidu aizsardzībā esošās personas varēs vērsties savas pilsonības valsts diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā un saņemt jaunu personas apliecinošu dokumentu vai pagaidu ceļošanas dokumentam pielīdzināmu dokumentu kā līdz šim. Tāpat, kā līdz šim, pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts Eiropas Savienības pilsonim atbilstoši ETD Direktīvas nosacījumiem.
Citas ETD Direktīvas 7. panta 1. punktā sniegtās rīcības brīvības izmantotas netiek. Šobrīd atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenti tiek izsniegti noteiktām personu kategorijām un to apjomu nav plānots mainīt, piemēram, ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām personām atgriešanās apliecību Latvijā var izsniegt jebkura cita ES dalībvalsts diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība. Attiecībā uz ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām personu kategorijām - nav noslēgtas atsevišķas vienošanās ar citām dalībvalstīm par pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu. Vienlaikus norādāms, ka Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības atrodas valstīs, kur ir arī citu dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Līdz ar to personai nav ierobežojumu personu apliecinoša dokumenta saņemšanai. Turklāt, pārstāvniecību skaits ir neliels. Lielākajā daļā pārstāvniecību ir tikai viena konsulārā amatpersona, kura sniedz konsulārās funkcijas (konsulārā palīdzība un konsulārie pakalpojumi). Uzņemoties papildu pienākumus, tiek uzlikts papildu slogs konsulārajai amatpersonai. Tāpat atzīmējams, ka pārstāvniecību galvenā prioritāte ir konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu sniegšana Latvijas valstspiederīgajiem. Latvijas valstspiederīgo tiesību un interešu aizsardzība ārvalstīs ir ārlietu dienesta ekskluzīvā funkcija un tai ir jābūt prioritātei.
Vienlaikus izvēlēta rīcības brīvība attiecībā uz ETD Direktīvas 5. panta 2. punktu, izvēloties Ministru kabineta noteikumos noteikt atsevišķus izņēmumus, gadījumus, kad persona varēs tikt atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu. Šādi nosacījumi jau šobrīd ir noteikti Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumos Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu". Par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu būs maksājama valsts nodeva (kā līdz šim), tādējādi sedzot tā izmaksas (vismaz daļējas), kā arī noteikti gadījumi, kad personas varēs tiks atbrīvotas no valsts nodevas samaksas.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Pārējās ETD Direktīvas normas (4. pantā noteiktās procedūras pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanai nepārstāvētajam ES dalībvalsts pilsonim, 5. pantā minētās valsts nodevas apmēru, atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas un samaksas kārtību, 6. pantā minētais pagaidu ceļošanas derīguma termiņš, 8. pantā noteiktā pagaidu ceļošanas dokumenta vienoto formu, tajā iekļaujamo informāciju, 10. pantā noteiktais par pagaidu ceļošanas dokumentu izgatavošanu, 15. pantā noteiktās persondatu aizsardzības nosacījumus, 16. pantā noteiktos pārraudzības rādītājus, datu sagatavošanu un vākšanu, 17. pantā noteikto informācijas sniegšanu, 18. pantā noteikto iepriekšējā parauga atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu veidlapu atzīšanu par nederīgām un iznīcināšanu) tiks transponētas likumprojekta 5. panta septītajā un astotajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
-Cits
Jā6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laiks no 24.05.2024. līdz 07.06.2024. Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
- Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs
- Latvijas goda konsulāti
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi