25-TA-2021: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 164 "Noteikumi par arhitekta profesionāliem nosaukumiem un izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Ir pieņemti dokumenti, kuri ir saistoši Latvijai: Ir pieņemti dokumenti, kuri ir saistoši Latvijai: Eiropas Komisijas 2025.gada 30.jūlija deleģētais lēmums (ES) 2025/2187 ar ko attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiemun apmācību kursu nosaukumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2025) 5066) (turpmāk - lēmums Nr. 2187), Eiropas Komisijas 2024. gada 5. marta deleģētais lēmums (ES) 2024/1395, ar ko attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un apmācību kursu nosaukumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2024) 1357) (turpmāk - lēmums Nr. 1395), Eiropas Komisijas 2023. gada 23. maija deleģētais lēmums (ES) 2023/2383 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK grozījumiem un labojumiem, kas attiecas uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un apmācību kursu nosaukumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 3276) (turpmāk - lēmums Nr. 2383). Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 164 "Noteikumi par arhitekta profesionāliem nosaukumiem un izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu"" (turpmāk - noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai Latvijas tiesību aktos būtu iestrādātas lēmumā Nr. 2187 noteiktās tiesību normas, ņemot vērā, ka šis deleģētais lēmums satur arī lēmumā Nr. 1395 un lēmumā Nr. 2383 noteikto.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas tiesību aktu aktualitāti un atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvai 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk - direktīva 2005/36/EK), kurā veikti grozījumi ar deleģēto lēmumu Nr. 2187 Tas dos iespēju atzīt profesionālo kvalifikāciju arhitekta profesijā, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu personām, kurām šādas tiesības nosaka direktīva 2005/36/EK.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 164 "Noteikumi par arhitekta profesionāliem nosaukumiem un izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu" (turpmāk - noteikumi Nr. 164) ir noteikti arhitekta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilstoši direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1. punktā noteiktajiem kvalifikācijas dokumentiem arhitekta profesijā, kuriem tiek piemērota speciālā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma saskaņā ar likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteikto.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 164 ir neatbilstoši direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1. punktā noteiktajiem kvalifikācijas dokumentiem arhitekta profesijā, jo tajos iztrūkst ar lēmumu Nr. 2187 apstiprinātie kvalifikācijas dokumentu nosaukumi. Ja tiks saņemti profesionālās kvalifikācijas atzīšanas iesniegumi, kuriem pievienoti šādi kvalifikācijas dokumenti, institūcijām, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, nebūs tiesiska pamata pozitīva lēmuma pieņemšanai. Pretendenti nevarēs īstenot savas tiesības atzīt profesionālo kvalifikāciju saskaņā ar direktīvā 2005/36/EK noteikto un varēs vērsties Eiropas Savienības tiesā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir paredzēts veikt grozījumus noteikumos Nr. 164 un šo noteikumu pielikumā, jo vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir paziņojušas par izmaiņām arhitekta profesijas kvalifikācijas dokumentos un šie paziņojumi ir pamats pieņemtajam lēmumam Nr. 2187.
Beļģijai ir noteikts gads, līdz kuram izglītības iestādēs "Arhitektūras institūti (Hogere-architectuur-instituten/Instituts supérieurs d'architecture)", Universitāšu lietišķo zinātņu fakultātes (Faculteiten Toegepaste Wetenschappen van de Universiteiten / Facultés des sciences appliquées des universités), Monsas politehniskās fakultātes ("Faculté Polytechnique" van Mons), Lēvenas Katoļu universitāte (K. U.), Inženierzinātņu fakultāte (K. U. Leuven, faculteit ingenieurswetenschappen) jābūt uzsāktām mācībām, tāpat ir noteikti vairāki jauni arhitekta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kā rezultātā Beļģijā izsniegto kvalifikācijas dokumentu nosaukumu skaits ir pieaudzis no 4 līdz 13. Bulgārijai ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai.
Čehijai ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kuru izsniedz Prāgas Arhitektūras institūts (ARCHIP), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai. Vācijai ir vairāki papildinājumi kvalifikācijas dokumentu nosaukumiem, piemēram, kvalifikāciju "Maģistrs; Master of Arts- M.A"." var iegūt vēl 6 izglītības iestādēs ar atbilstošu laiku mācību uzsākšanai, kvalifikācijai "Inženierinātņu bakalaurs / Bachelor of Engineering (B.Eng.)" noteikta vēl viena iegūšanas vieta, kvalifikācijai "Zinātņu maģistrs/ Master of Science" noteikta vēl viena īstenošanas vieta un gads, kad studijām jābūt uzsāktām, kvalifikācijai "Lietišķo zinātņu maģistrs (M. Sc.) apvienojumā ar lietišķo zinātņu bakalauru / Master of Science (M. Sc.) in Kombination mit dem Bachelor of Science (B. Sc.)" noteikta vēl viena īstenošanas vieta un gads, kad ir jābūt uzsāktām studijām. Dānijai tiek paziņots par izglītības iestāžu nosaukumu maiņu, kā arī par laiku, kad šīs izmaiņas ir stājušās spēkā.
Vācijai ir noteikta vēl viena vieta, kur var iegūt kvalifikācijas Master of Science nosaukumu; ir noteikts jauns kvalifikāciju aplieicnošais dokuments, noteiktā augstskola, kas to izsniedz un gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai. Spānijai kvalifikācijai "Arhitektūras bakalaurs (Título de Graduado/a en Arquitectura) ir noteikta vēl viena tā iegūšanas vieta; ir noteikti divi kvalifikāciju apliecinošie dokumenti “Bakalaurs arhitektūrā un maģistra grāds arhitektūrā” (Graduado en Estudios de Arquitectura + Máster Universitario en Arquitectura) un “Arhitektūras zinātņu grāds” (Grado en Arquitectura), kā arī ir noteikta to iegūšanas vieta un gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām.
Īrija ir paziņojusi, ka kvalifikācijas "Bakalaura diploms arhitektūrā (ar viena priekšmeta specializāciju)" (Degree of Bachelor of Architecture (Honours) (B.Arch. (Hons)) piešķiršanas ausgtskolas nosaukums ir mainījies; ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kuru izsniedz Dublinas Tehnoloģiju Universitāte (TU Dublin), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai; Īrijas Republikas arhitekta kvalifikāciju apliecinošs dokuments ir arī "Master of Architecture (M.Arch)" ko izdod "University College Cork and the Cork Institute of Technology through the Cork Centre for Architectural Education".
Attiecībā uz Itāliju ir jāņem vērā, ka izglītības iestādēm abi nosaukumi “Università degli studi di (pilsētas nosaukums)” un “Università di (pilsētas nosaukums)” ir līdzvērtīgi un apzīmē vienu universitāti; kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam "Maģistra grāds arhitektūrā (Laurea magistrale in Architettura)" ir noteikta vēl viena iegūšanas vieta, kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām tā saņemšanai; ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments (Maģistra grāds arhitektūrā – pilsētvides reģenerācija/ Laurea Magistrale Architettura - Rigenerazione Urbana), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai; ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments (Maģistra grāds arhitektūrā - Vides reģenerācija / Laurea Magistrale in Architettura - Rigenerazione dell'Ambiente Costruito (Architecture - Regeneration of Built Environment - ARBE), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai; ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments (Maģistra grāds arhitektūrā un ilgtspējīgā pilsētbūvniecībā / Laurea Magistrale in Architettura e Città Sostenibili), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai; ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments (Maģistra diploms arhitektūrā un pilsētu un ainavu veidošanas praksē / Laurea Magistrale Architecture and Creative Practices for the City and Landscape), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai.
Nīderlandei ir noteikts jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošs dokuments (Zinātņu maģistrs / Master of Science), tā iegūšanas vietas, kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai.
Polijai ir noteiktas vairākas jaunas vietas, kurās var iegūt kvalifikāciju apliecinošo dokumentu "Diploms par augstāko studiju beigšanu, kas apstiprina profesionālā maģistra inženiera arhitekta nosaukuma iegūšanu / Dyplom ukończenia studiów wyższych potwierdzający uzyskanie tytułu zawodowego magistra inżyniera architekta", kā arī laiks, kad ir jābūt uzsāktām mācībām tā iegūšanai.
Portugālei ir notekta jauna vieta, kur var iegūt kvalifikāciju apliecinošo dokumentu "Arhitektūras un pilsētvides bakalaura diploms / Carta de Curso de Licenciatura em Arquitectura e Urbanismo", kā arī laiks, kad ir jābūt uzsāktām mācībām tā iegūšanai; ir paziņots par to, ka no 2021. gada nosaukums mainīts no “ESG/Escola Superior Gallaecia” uz “UPT - Universidade Portucalense Infante D. Henrique”.
Rumānija ir paziņojusi, ka kvalifikāciju apliecinošais dokuments ar nosaukumu “Licenciāta diploms / Diploma de licență” ir izdots tikai paaugstināšanai 2017. gadā.
Somija ir paziņojusi, ka attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošo dokumentu "Arhitekta grāds / Arkkitehdin tutkinto/ Arkitektexamen', kas izdots "Tamperes Tehniskā universitāte / Tampereen teknillinen yliopisto/ Tammerfors tekniska universitet", mācībām tā saņemšanai ir jābūt uzsāktām līdz 2017./2018.g. bet no 2018./2019.g. šo dokumentu izsniegs Tamperes Universitāte / Tampereen yliopisto/Tammerfors universitet.
Beļģijai ir noteikts gads, līdz kuram izglītības iestādēs "Arhitektūras institūti (Hogere-architectuur-instituten/Instituts supérieurs d'architecture)", Universitāšu lietišķo zinātņu fakultātes (Faculteiten Toegepaste Wetenschappen van de Universiteiten / Facultés des sciences appliquées des universités), Monsas politehniskās fakultātes ("Faculté Polytechnique" van Mons), Lēvenas Katoļu universitāte (K. U.), Inženierzinātņu fakultāte (K. U. Leuven, faculteit ingenieurswetenschappen) jābūt uzsāktām mācībām, tāpat ir noteikti vairāki jauni arhitekta kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kā rezultātā Beļģijā izsniegto kvalifikācijas dokumentu nosaukumu skaits ir pieaudzis no 4 līdz 13. Bulgārijai ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai.
Čehijai ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kuru izsniedz Prāgas Arhitektūras institūts (ARCHIP), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai. Vācijai ir vairāki papildinājumi kvalifikācijas dokumentu nosaukumiem, piemēram, kvalifikāciju "Maģistrs; Master of Arts- M.A"." var iegūt vēl 6 izglītības iestādēs ar atbilstošu laiku mācību uzsākšanai, kvalifikācijai "Inženierinātņu bakalaurs / Bachelor of Engineering (B.Eng.)" noteikta vēl viena iegūšanas vieta, kvalifikācijai "Zinātņu maģistrs/ Master of Science" noteikta vēl viena īstenošanas vieta un gads, kad studijām jābūt uzsāktām, kvalifikācijai "Lietišķo zinātņu maģistrs (M. Sc.) apvienojumā ar lietišķo zinātņu bakalauru / Master of Science (M. Sc.) in Kombination mit dem Bachelor of Science (B. Sc.)" noteikta vēl viena īstenošanas vieta un gads, kad ir jābūt uzsāktām studijām. Dānijai tiek paziņots par izglītības iestāžu nosaukumu maiņu, kā arī par laiku, kad šīs izmaiņas ir stājušās spēkā.
Vācijai ir noteikta vēl viena vieta, kur var iegūt kvalifikācijas Master of Science nosaukumu; ir noteikts jauns kvalifikāciju aplieicnošais dokuments, noteiktā augstskola, kas to izsniedz un gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai. Spānijai kvalifikācijai "Arhitektūras bakalaurs (Título de Graduado/a en Arquitectura) ir noteikta vēl viena tā iegūšanas vieta; ir noteikti divi kvalifikāciju apliecinošie dokumenti “Bakalaurs arhitektūrā un maģistra grāds arhitektūrā” (Graduado en Estudios de Arquitectura + Máster Universitario en Arquitectura) un “Arhitektūras zinātņu grāds” (Grado en Arquitectura), kā arī ir noteikta to iegūšanas vieta un gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām.
Īrija ir paziņojusi, ka kvalifikācijas "Bakalaura diploms arhitektūrā (ar viena priekšmeta specializāciju)" (Degree of Bachelor of Architecture (Honours) (B.Arch. (Hons)) piešķiršanas ausgtskolas nosaukums ir mainījies; ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments, kuru izsniedz Dublinas Tehnoloģiju Universitāte (TU Dublin), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai; Īrijas Republikas arhitekta kvalifikāciju apliecinošs dokuments ir arī "Master of Architecture (M.Arch)" ko izdod "University College Cork and the Cork Institute of Technology through the Cork Centre for Architectural Education".
Attiecībā uz Itāliju ir jāņem vērā, ka izglītības iestādēm abi nosaukumi “Università degli studi di (pilsētas nosaukums)” un “Università di (pilsētas nosaukums)” ir līdzvērtīgi un apzīmē vienu universitāti; kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam "Maģistra grāds arhitektūrā (Laurea magistrale in Architettura)" ir noteikta vēl viena iegūšanas vieta, kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām tā saņemšanai; ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments (Maģistra grāds arhitektūrā – pilsētvides reģenerācija/ Laurea Magistrale Architettura - Rigenerazione Urbana), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai; ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments (Maģistra grāds arhitektūrā - Vides reģenerācija / Laurea Magistrale in Architettura - Rigenerazione dell'Ambiente Costruito (Architecture - Regeneration of Built Environment - ARBE), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai; ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments (Maģistra grāds arhitektūrā un ilgtspējīgā pilsētbūvniecībā / Laurea Magistrale in Architettura e Città Sostenibili), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai; ir jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošais dokuments (Maģistra diploms arhitektūrā un pilsētu un ainavu veidošanas praksē / Laurea Magistrale Architecture and Creative Practices for the City and Landscape), kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai.
Nīderlandei ir noteikts jauns arhitekta kvalifikāciju apliecinošs dokuments (Zinātņu maģistrs / Master of Science), tā iegūšanas vietas, kā arī gads, kad ir jābūt uzsāktām mācībām šīs kvalifikācijas iegūšanai.
Polijai ir noteiktas vairākas jaunas vietas, kurās var iegūt kvalifikāciju apliecinošo dokumentu "Diploms par augstāko studiju beigšanu, kas apstiprina profesionālā maģistra inženiera arhitekta nosaukuma iegūšanu / Dyplom ukończenia studiów wyższych potwierdzający uzyskanie tytułu zawodowego magistra inżyniera architekta", kā arī laiks, kad ir jābūt uzsāktām mācībām tā iegūšanai.
Portugālei ir notekta jauna vieta, kur var iegūt kvalifikāciju apliecinošo dokumentu "Arhitektūras un pilsētvides bakalaura diploms / Carta de Curso de Licenciatura em Arquitectura e Urbanismo", kā arī laiks, kad ir jābūt uzsāktām mācībām tā iegūšanai; ir paziņots par to, ka no 2021. gada nosaukums mainīts no “ESG/Escola Superior Gallaecia” uz “UPT - Universidade Portucalense Infante D. Henrique”.
Rumānija ir paziņojusi, ka kvalifikāciju apliecinošais dokuments ar nosaukumu “Licenciāta diploms / Diploma de licență” ir izdots tikai paaugstināšanai 2017. gadā.
Somija ir paziņojusi, ka attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošo dokumentu "Arhitekta grāds / Arkkitehdin tutkinto/ Arkitektexamen', kas izdots "Tamperes Tehniskā universitāte / Tampereen teknillinen yliopisto/ Tammerfors tekniska universitet", mācībām tā saņemšanai ir jābūt uzsāktām līdz 2017./2018.g. bet no 2018./2019.g. šo dokumentu izsniegs Tamperes Universitāte / Tampereen yliopisto/Tammerfors universitet.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32025D2187
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2025.gada 30.jūlija deleģētais lēmums (ES) 2025/2187 ar ko attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiemun apmācību kursu nosaukumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2025) 5066) (turpmāk - lēmums Nr. 2187)
Apraksts
Deleģētie lēmumi, ar kuriem tiek grozīti direktīvas 2005/36/EK V pielikumā noteiktie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kuriem tiek piemērota automātiskā jeb speciālā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma. Deleģētie lēmumi tiek izdoti, balstoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu paziņojumiem par to, kādi dokumenti ir jāiekļauj direktīvas 2005/36/EK V pielikumā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2025.gada 30.jūlija deleģētais lēmums (ES) 2025/2187 ar ko attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiemun apmācību kursu nosaukumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2025) 5066) (turpmāk - lēmums Nr. 2187)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Lēmums Nr. 2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Beļģiju
Noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 2.punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr. 2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Čehiju
Noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 4.punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr. 2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Bulgāriju
Noteikumu projekta 1.punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 3.punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr. 2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Vāciju
Noteikumu projekta 1.punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 30.punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr. 2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Dāniju
Noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 5. punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr. 2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Spāniju
Noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 27. punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr. 2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Īriju
noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 10. punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr. 2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Itāliju
Noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 12. punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr.2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Nīderlandi
Noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 19. punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr.2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Poliju
Noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 21. punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr.2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Portugāli
Noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 22. punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr.2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Rumāniju
Noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 23. punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmums Nr.2187 attiecībā uz direktīvas 2005/36/EK V pielikuma 5.7.1 punktu par Somiju
Noteikumu projekta 1. punkts par noteikumu Nr. 164 pielikuma 26. punktu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Ar noteikumu projektu tiek pārņemts deleģētajā lēmumā noteiktais attiecībā uz arhitekta kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem. Attiecībā uz citām profesijām tiks veikti grozījumi šādos Ministru kabineta noteikumos: Ministru kabineta 2005. gada 29. marta noteikumi Nr. 207 "Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu", Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumi Nr. 125 "Noteikumi par zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu", Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumi Nr. 320 "Noteikumi par veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumi Nr.124 “Noteikumi par farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, Ministru kabineta 2005. gada 1. marta noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu", Ministru kabineta 2005. gada 24. maija noteikumi Nr. 351 "Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu"
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar tiesību akta projektu tiek pārēnmtas Latvijai saistošās Eiropas Savienības tiesību normas
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
