23-TA-1579: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumi" izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 17. panta 3. daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumi” (turpmāk – MKN projekts) izstrādāts, lai noteiktu kārtību un nosacījumus Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju emisijai, ar kuru piesaistīt finansējumu investīciju projektiem, kas atbilst Rīgas valstspilsētas pašvaldības apstiprinātai pašvaldības attīstības programmai, un kas pamato lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumā “Par pašvaldību budžetiem” ir noteikts, ka pašvaldības aizņēmumus var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus vai noslēdzot aizņēmuma līgumus. Līdz šim pašvaldības dažādu projektu finansēšanai līdzekļus piesaistījušas ar aizņēmuma instrumentiem (no Valsts kases, kredītiestādēm vai starptautiskajām finanšu institūcijām), ievērojot normatīvos aktos noteikto aizņemšanās kārtību.
Finanšu sektora attīstības plānā 2022. – 2023. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 396 (prot. Nr. 29 45. §)[1] paredzēti pasākumi kapitāla tirgus attīstībai, t.sk., ieguldījumu aktivitātes veicināšana Latvijas kapitāla tirgū.
Informatīvais ziņojums "Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību", kurš izskatīts un pieņemts Ministru kabineta 2023. gada 16. maija sēdē (prot. Nr. 26 27. §)[2] un, kura mērķis ir noteikt kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējam termiņam, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem, paredz tālākās rīcības virzienu ieguldījumu Latvijā veicināšana un institucionālo investoru līdzekļu piesaiste, t.sk. Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanu. Ar šo kārtību pirmo reizi Latvijā arī pašvaldība finansējumu piesaistītu kapitāla tirgū, izlaižot parāda vērtspapīrus.
Lai īstenotu Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju emisijas, likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 17.panta trešajā daļā noteikts, ka, sagatavojot likumu par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, tiks paredzēts ikgadējais maksimālais finanšu apmērs obligāciju emisijām, kas ir papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam pašvaldību kopējam aizņēmumu pieļaujamam palielinājumam.
[1] https://likumi.lv/ta/id/332903-par-finansu-sektora-attistibas-planu-20222023-gadam
[2] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/6c0691ff-9838-46d6-913d-7d296b01fb5c
Finanšu sektora attīstības plānā 2022. – 2023. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 396 (prot. Nr. 29 45. §)[1] paredzēti pasākumi kapitāla tirgus attīstībai, t.sk., ieguldījumu aktivitātes veicināšana Latvijas kapitāla tirgū.
Informatīvais ziņojums "Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību", kurš izskatīts un pieņemts Ministru kabineta 2023. gada 16. maija sēdē (prot. Nr. 26 27. §)[2] un, kura mērķis ir noteikt kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējam termiņam, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem, paredz tālākās rīcības virzienu ieguldījumu Latvijā veicināšana un institucionālo investoru līdzekļu piesaiste, t.sk. Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanu. Ar šo kārtību pirmo reizi Latvijā arī pašvaldība finansējumu piesaistītu kapitāla tirgū, izlaižot parāda vērtspapīrus.
Lai īstenotu Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju emisijas, likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 17.panta trešajā daļā noteikts, ka, sagatavojot likumu par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, tiks paredzēts ikgadējais maksimālais finanšu apmērs obligāciju emisijām, kas ir papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam pašvaldību kopējam aizņēmumu pieļaujamam palielinājumam.
[1] https://likumi.lv/ta/id/332903-par-finansu-sektora-attistibas-planu-20222023-gadam
[2] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/6c0691ff-9838-46d6-913d-7d296b01fb5c
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka pašvaldībām ir tiesības emitēt vērtspapīrus un, lai dotu iespēju Rīgas valstspilsētas pašvaldībai paplašināt līdzekļu piesaistes iespējas kapitāla tirgū, likumā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” ir dots pilnvarojumu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai emitēt obligācijas, lai finansētu projektus, kuri atbilst Rīgas valstspilsētas pašvaldības apstiprinātai pašvaldības attīstības programmai un, kas pamato lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai. Tomēr, šobrīd nav noteikts normatīvais regulējums pašvaldības obligāciju emisijas kārtībai un nosacījumiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā augstāk minēto, ir izstrādāts Noteikumu projekts Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanai.
MKN projekta 3. punkts nosaka, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības dome pieņem lēmumu par obligāciju emisiju, kurā norādīts emisijas mērķis un tās prognozētais apmērs, tai skaitā, nepieciešamais finansējuma apmērs atbilstoši iepirkuma procedūras rezultātam, paredzētās projektu izmaksas, kā arī finansēšanas avotus un informācija par Rīgas valstspilsētas pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmēru, iekļaujot tajā arī plānoto nepieciešamo finansējumu obligāciju emisijas veidā.
MKN projekta 4. punktā, atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 17.panta trešajā daļā noteiktajam, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai paredzēts finanšu resursu apmērs obligāciju emisijām.
MKN projekta 5. punkts paredz, ka projektu tvērumu, kas tiks finansēti ar obligāciju emisijā iegūtajiem līdzekļiem, nosaka pamatojoties uz nozares ministriju sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību sagatavoto un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegto Ministru kabinetam izskatīšanai un apstiprināšanai informāciju par spēkā esošajā pašvaldības attīstības programmā iekļautajiem stratēģiski svarīgiem infrastruktūras investīciju projektiem, tai skaitā, nepieciešamais finansējuma apmērs atbilstoši obligāciju emisijas ietvaros īstenojamo projektu plānotajām izmaksām, projektu izmaksas pa gadiem, projektu plānotās atmaksas, emitenta uzņemto un plānoto saistību apmēru pa gadiem, kā arī finansēšanas avotus pa gadiem, indikatīvais vērtējums par obligāciju procentu likmēm, kopējais emitenta saistību palielinājums kopējā pašvaldību saistību apjomā, un Rīgas valstspilsētas pašvaldības apliecinājumu, ka minētie projekti nodrošina lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai, kuru īstenošanai nepieciešams piesaistīt finansējumu obligāciju emisijas veidā.
Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” (prot. Nr. 60 20. §) 77. punkts nosaka, ka pašvaldību institūcijas projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgas iesniegt tikai ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu vai nozari. Respektīvi nozares ministrijas, kuras sadarbojas informatīvā ziņojuma izstrādē, nosaka atbilstoši to nolikumā noteiktajām atbildības jomām, kurā tiek īstenots stratēģiski svarīgais infrastruktūras investīciju projekts, piemēram, transporta infrastruktūra - Satiksmes ministrija, izglītības infrastruktūra – Izglītības un zinātnes ministrija, iekšējās drošības infrastruktūra - Iekšlietu ministrija u.c.
MKN projekta 7. -14. punktā noteikts par obligāciju emisijas dokumentāciju, kur Rīgas valstspilsētas pašvaldība obligāciju emisijas realizēs kā obligāciju programmu, kurai pamatā būs pamatprospekts. Pamatprospekta sagatavošanai tiks izmantoti galvenie pamatprincipi, kas noteikti Eiropas Komisijas 2019. gada 14. marta Deleģētājā Regulā (ES) 2019/980 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 papildina attiecībā uz tā prospekta formātu, saturu, pārbaudi un apstiprināšanu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004. Lai arī pašvaldību vērtspapīru emisiju īstenošanai pamatprospekts nav obligāts nosacījums, tomēr tā pieejamība ļaus ērtāk un ātrāk investoriem (ieguldītājiem) iepazīties ar emitenta struktūru, pārvaldību, tā finanšu stāvokli, obligāciju noteikumiem un citu informāciju, lai pieņemt lēmumu par ieguldījumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības piedāvātajās obligācijās to sākotnējā izvietošanā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības pamatprospektā būs iekļautas standartizētas kopējās rīcības klauzulas - Collective Action Clauses (turpmāk – CAC). Šīs klauzulas kopš 2013. gada ir iekļautas euro zonas valstu vērtspapīru dokumentācijā, un to pamato 2012. gada 2. februārī parakstītā Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu 12. panta 3. punkts, kas apstiprināts ar likumu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. CAC savlaicīgi atrunā procedūru un iespējamo rīcības aprakstu kā tiek organizēts sarunu process starp emitentu un vērtspapīru investoriem par izmaiņām vērtspapīru nosacījumos, gadījumos, kad emitents nav spējīgs pildīt savas saistītas un iestājas tā maksātnespēja. Lai arī ir spēkā likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, investoriem papildu skaidrības nolūkos Rīgas valstspilsētas pašvaldības pamatprospektā arī būs iekļauti euro zonas valstu vērtspapīru CAC.
Obligāciju programmas pamatprospekta ietvaros Rīgas valstspilsētas pašvaldība varēs emitēt zaļās pašvaldības obligācijas, pirms tam sagatavojot Zaļo obligāciju ietvaru un saņemot ārējā pārbaudītāja neatkarīgu atzinumu par ietvara atbilstību atbilstoši starptautiskajā praksē izmantotajām vadlīnijām par zaļajām obligācijām, piemēram, Starptautiskās Kapitāla Tirgus Asociācijas (ICMA) vadlīnijām.
MKN projekta 15. - 21. punkts paredz obligāciju sākotnējās izvietošanas nosacījumus, jo Latvijā nepastāv pašvaldību obligāciju emisiju prakse, tāpēc ir svarīgi, lai emitents piesaista pieredzējušus, zinošus emisijas organizētājus ar nepieciešamo kapacitāti emisijas vadīšanai, saņemtu nepieciešamo atbalstu dokumentācijas sagatavošanai, lai emisijas process un dokumentācija atbilstu labākai tirgus praksei, kā arī tiktu sasniegta augsta investoru interese un īstenotas sekmīgas obligāciju emisijas programmas ietvaros.
MKN projekta 22. - 27. punktā attiecībā uz obligāciju norēķiniem, to apgrozība un pirmstermiņa atpirkšana paredzēts, ka norēķinus par obligācijām organizē pēc principa “vērtspapīru piegāde pret samaksu” (delivery versus payment), t.i., piegāde pret maksājumu (DVP) ir vērtspapīru nozares norēķinu metode, kas garantē vērtspapīru pārvedumu tikai pēc maksājuma veikšanas. DVP nosaka, ka pircēja naudas maksājums par vērtspapīriem jāveic pirms vērtspapīra piegādes vai vienlaikus ar to (piemēram, piegāde pret maksājumu ir vērtspapīru norēķinu mehānisms, kas sasaista vērtspapīru pārvedumu ar naudas pārvedumu tā, ka vērtspapīru piegāde notiek tad un tikai tad, ja notiek atbilstīgais naudas pārvedums, un otrādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 2. panta 27. punkta izpratnē). Savukārt pēc obligāciju emisijas Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nekavējoties jāiesniedz regulētā tirgus organizatoram iesniegumu par obligāciju iekļaušanu tirdzniecībai regulētajā tirgū. MKN projekts vienlaikus paredz, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligācijas tiks iekļautas un atrodas apgrozībā regulētajā tirgū līdz dienai, kas tiek noteikta atbilstoši regulētā tirgus organizētāja noteikumiem un Rīgas valstspilsētas pašvaldība, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju viesiem obligacionāriem, var veikt obligāciju pilnīgu vai daļēju atpirkšanu un atpirkto obligāciju pirmstermiņa dzēšanu, tādējādi sekmējot Latvijas parāda vērtspapīru tirgus kapitalizāciju.
MKN projekta 3. punkts nosaka, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības dome pieņem lēmumu par obligāciju emisiju, kurā norādīts emisijas mērķis un tās prognozētais apmērs, tai skaitā, nepieciešamais finansējuma apmērs atbilstoši iepirkuma procedūras rezultātam, paredzētās projektu izmaksas, kā arī finansēšanas avotus un informācija par Rīgas valstspilsētas pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmēru, iekļaujot tajā arī plānoto nepieciešamo finansējumu obligāciju emisijas veidā.
MKN projekta 4. punktā, atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 17.panta trešajā daļā noteiktajam, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai paredzēts finanšu resursu apmērs obligāciju emisijām.
MKN projekta 5. punkts paredz, ka projektu tvērumu, kas tiks finansēti ar obligāciju emisijā iegūtajiem līdzekļiem, nosaka pamatojoties uz nozares ministriju sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību sagatavoto un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegto Ministru kabinetam izskatīšanai un apstiprināšanai informāciju par spēkā esošajā pašvaldības attīstības programmā iekļautajiem stratēģiski svarīgiem infrastruktūras investīciju projektiem, tai skaitā, nepieciešamais finansējuma apmērs atbilstoši obligāciju emisijas ietvaros īstenojamo projektu plānotajām izmaksām, projektu izmaksas pa gadiem, projektu plānotās atmaksas, emitenta uzņemto un plānoto saistību apmēru pa gadiem, kā arī finansēšanas avotus pa gadiem, indikatīvais vērtējums par obligāciju procentu likmēm, kopējais emitenta saistību palielinājums kopējā pašvaldību saistību apjomā, un Rīgas valstspilsētas pašvaldības apliecinājumu, ka minētie projekti nodrošina lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai, kuru īstenošanai nepieciešams piesaistīt finansējumu obligāciju emisijas veidā.
Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” (prot. Nr. 60 20. §) 77. punkts nosaka, ka pašvaldību institūcijas projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgas iesniegt tikai ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu vai nozari. Respektīvi nozares ministrijas, kuras sadarbojas informatīvā ziņojuma izstrādē, nosaka atbilstoši to nolikumā noteiktajām atbildības jomām, kurā tiek īstenots stratēģiski svarīgais infrastruktūras investīciju projekts, piemēram, transporta infrastruktūra - Satiksmes ministrija, izglītības infrastruktūra – Izglītības un zinātnes ministrija, iekšējās drošības infrastruktūra - Iekšlietu ministrija u.c.
MKN projekta 7. -14. punktā noteikts par obligāciju emisijas dokumentāciju, kur Rīgas valstspilsētas pašvaldība obligāciju emisijas realizēs kā obligāciju programmu, kurai pamatā būs pamatprospekts. Pamatprospekta sagatavošanai tiks izmantoti galvenie pamatprincipi, kas noteikti Eiropas Komisijas 2019. gada 14. marta Deleģētājā Regulā (ES) 2019/980 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 papildina attiecībā uz tā prospekta formātu, saturu, pārbaudi un apstiprināšanu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004. Lai arī pašvaldību vērtspapīru emisiju īstenošanai pamatprospekts nav obligāts nosacījums, tomēr tā pieejamība ļaus ērtāk un ātrāk investoriem (ieguldītājiem) iepazīties ar emitenta struktūru, pārvaldību, tā finanšu stāvokli, obligāciju noteikumiem un citu informāciju, lai pieņemt lēmumu par ieguldījumu Rīgas valstspilsētas pašvaldības piedāvātajās obligācijās to sākotnējā izvietošanā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības pamatprospektā būs iekļautas standartizētas kopējās rīcības klauzulas - Collective Action Clauses (turpmāk – CAC). Šīs klauzulas kopš 2013. gada ir iekļautas euro zonas valstu vērtspapīru dokumentācijā, un to pamato 2012. gada 2. februārī parakstītā Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu 12. panta 3. punkts, kas apstiprināts ar likumu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. CAC savlaicīgi atrunā procedūru un iespējamo rīcības aprakstu kā tiek organizēts sarunu process starp emitentu un vērtspapīru investoriem par izmaiņām vērtspapīru nosacījumos, gadījumos, kad emitents nav spējīgs pildīt savas saistītas un iestājas tā maksātnespēja. Lai arī ir spēkā likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, investoriem papildu skaidrības nolūkos Rīgas valstspilsētas pašvaldības pamatprospektā arī būs iekļauti euro zonas valstu vērtspapīru CAC.
Obligāciju programmas pamatprospekta ietvaros Rīgas valstspilsētas pašvaldība varēs emitēt zaļās pašvaldības obligācijas, pirms tam sagatavojot Zaļo obligāciju ietvaru un saņemot ārējā pārbaudītāja neatkarīgu atzinumu par ietvara atbilstību atbilstoši starptautiskajā praksē izmantotajām vadlīnijām par zaļajām obligācijām, piemēram, Starptautiskās Kapitāla Tirgus Asociācijas (ICMA) vadlīnijām.
MKN projekta 15. - 21. punkts paredz obligāciju sākotnējās izvietošanas nosacījumus, jo Latvijā nepastāv pašvaldību obligāciju emisiju prakse, tāpēc ir svarīgi, lai emitents piesaista pieredzējušus, zinošus emisijas organizētājus ar nepieciešamo kapacitāti emisijas vadīšanai, saņemtu nepieciešamo atbalstu dokumentācijas sagatavošanai, lai emisijas process un dokumentācija atbilstu labākai tirgus praksei, kā arī tiktu sasniegta augsta investoru interese un īstenotas sekmīgas obligāciju emisijas programmas ietvaros.
MKN projekta 22. - 27. punktā attiecībā uz obligāciju norēķiniem, to apgrozība un pirmstermiņa atpirkšana paredzēts, ka norēķinus par obligācijām organizē pēc principa “vērtspapīru piegāde pret samaksu” (delivery versus payment), t.i., piegāde pret maksājumu (DVP) ir vērtspapīru nozares norēķinu metode, kas garantē vērtspapīru pārvedumu tikai pēc maksājuma veikšanas. DVP nosaka, ka pircēja naudas maksājums par vērtspapīriem jāveic pirms vērtspapīra piegādes vai vienlaikus ar to (piemēram, piegāde pret maksājumu ir vērtspapīru norēķinu mehānisms, kas sasaista vērtspapīru pārvedumu ar naudas pārvedumu tā, ka vērtspapīru piegāde notiek tad un tikai tad, ja notiek atbilstīgais naudas pārvedums, un otrādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 2. panta 27. punkta izpratnē). Savukārt pēc obligāciju emisijas Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nekavējoties jāiesniedz regulētā tirgus organizatoram iesniegumu par obligāciju iekļaušanu tirdzniecībai regulētajā tirgū. MKN projekts vienlaikus paredz, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligācijas tiks iekļautas un atrodas apgrozībā regulētajā tirgū līdz dienai, kas tiek noteikta atbilstoši regulētā tirgus organizētāja noteikumiem un Rīgas valstspilsētas pašvaldība, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju viesiem obligacionāriem, var veikt obligāciju pilnīgu vai daļēju atpirkšanu un atpirkto obligāciju pirmstermiņa dzēšanu, tādējādi sekmējot Latvijas parāda vērtspapīru tirgus kapitalizāciju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sabiedrība
Ietekmes apraksts
Rīgas attīstības programma 2022.-2027. gadam[1] (turpmāk – programma) ir vidēja termiņa pilsētas attīstības plānošanas dokuments Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, kurā definētas deviņas prioritātes jeb galvenie attīstības virzieni – ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā, dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide, klimata pārmaiņas un vides kvalitāte, kvalitatīva un pieejama izglītība, mājokļu pieejamība, mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība, veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta, konkurētspēja, daudzveidīga un autentiska kultūrvide. Programmā ir ietverta pašreizējās situācijas analīze, tendences un prognozes, Rīcības plāns, Investīciju plāns, īstenošanai nepieciešamo resursu apjoms un Programmas īstenošanas uzraudzības kārtība.
Savukārt Programmas daļā “Investīciju plāns” ir ietverti visi pašvaldības investīciju projekti vai projektu idejas, kas realizējamas, lai sasniegtu Attīstības programmas stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes, kā arī Investīciju plāns ir pamats finansējuma piešķiršanai projektu īstenošanai un ietver projektus, kas tiek finansēti ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļiem. Tiesību aktu projekta izstrādes gaitā nav zināmi kādi projekti tiks iesniegti MKN projekta ietvaros, taču izvēlētiem stratēģiski svarīgiem investīciju projektiem būtu jāsakrīt ar iepriekšminētajām Programmas deviņām prioritātēm jeb galvenajiem attīstības virzieniem.
[1] https://www.rdpad.lv/strategija/attistibas-programma-2022-2027/pasakumi-un-aktivitates/
Savukārt Programmas daļā “Investīciju plāns” ir ietverti visi pašvaldības investīciju projekti vai projektu idejas, kas realizējamas, lai sasniegtu Attīstības programmas stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes, kā arī Investīciju plāns ir pamats finansējuma piešķiršanai projektu īstenošanai un ietver projektus, kas tiek finansēti ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļiem. Tiesību aktu projekta izstrādes gaitā nav zināmi kādi projekti tiks iesniegti MKN projekta ietvaros, taču izvēlētiem stratēģiski svarīgiem investīciju projektiem būtu jāsakrīt ar iepriekšminētajām Programmas deviņām prioritātēm jeb galvenajiem attīstības virzieniem.
[1] https://www.rdpad.lv/strategija/attistibas-programma-2022-2027/pasakumi-un-aktivitates/
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Rīgas attīstības programma 2022.-2027. gadam[1] (turpmāk – programma) ir vidēja termiņa pilsētas attīstības plānošanas dokuments Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, kurā definētas deviņas prioritātes jeb galvenie attīstības virzieni – ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā, dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvide, klimata pārmaiņas un vides kvalitāte, kvalitatīva un pieejama izglītība, mājokļu pieejamība, mūsdienīga un atvērta pilsētas pārvaldība, veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta, konkurētspēja, daudzveidīga un autentiska kultūrvide. Programmā ir ietverta pašreizējās situācijas analīze, tendences un prognozes, Rīcības plāns, Investīciju plāns, īstenošanai nepieciešamo resursu apjoms un Programmas īstenošanas uzraudzības kārtība.
Savukārt Programmas daļā “Investīciju plāns” ir ietverti visi pašvaldības investīciju projekti vai projektu idejas, kas realizējamas, lai sasniegtu Attīstības programmas stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes, kā arī Investīciju plāns ir pamats finansējuma piešķiršanai projektu īstenošanai un ietver projektus, kas tiek finansēti ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļiem. Tiesību aktu projekta izstrādes gaitā nav zināmi kādi projekti tiks iesniegti MKN projekta ietvaros, taču izvēlētiem stratēģiski svarīgiem investīciju projektiem būtu jāsakrīt ar iepriekšminētajām Programmas deviņām prioritātēm jeb galvenajiem attīstības virzieniem.
[1] https://www.rdpad.lv/strategija/attistibas-programma-2022-2027/pasakumi-un-aktivitates/
Savukārt Programmas daļā “Investīciju plāns” ir ietverti visi pašvaldības investīciju projekti vai projektu idejas, kas realizējamas, lai sasniegtu Attīstības programmas stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes, kā arī Investīciju plāns ir pamats finansējuma piešķiršanai projektu īstenošanai un ietver projektus, kas tiek finansēti ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību līdzekļiem. Tiesību aktu projekta izstrādes gaitā nav zināmi kādi projekti tiks iesniegti MKN projekta ietvaros, taču izvēlētiem stratēģiski svarīgiem investīciju projektiem būtu jāsakrīt ar iepriekšminētajām Programmas deviņām prioritātēm jeb galvenajiem attīstības virzieniem.
[1] https://www.rdpad.lv/strategija/attistibas-programma-2022-2027/pasakumi-un-aktivitates/
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes lēmuma par obligāciju emisiju, kurā norādīts emisijas mērķis un tās prognozētais apmērs par Rīgas valsts pilsētas spēkā esošās pašvaldību attīstības programmā iekļautajiem stratēģiski svarīgajiem investīciju projektiem un sagatavojot informāciju par projektu tvērumu, kas tiks finansēti ar obligāciju emisijā iegūtajiem līdzekļiem, iesniegšanai Ministru kabinetam izskatīšanai būs iespējams noteikt kādu pienesumu noteikumu projekts nesīs tautsaimniecībā, kā arī to kāda ietekme noteikumu projektam būs uz pašvaldību funkcijām.
[1] https://www.rdpad.lv/strategija/attistibas-programma-2022-2027/pasakumi-un-aktivitates/
[1] https://www.rdpad.lv/strategija/attistibas-programma-2022-2027/pasakumi-un-aktivitates/
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ietekme uz pašvaldību budžetiem šajā stadijā nav nosakāma.
Ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijas nosacījumiem šajā stadijā precīzi nav nosakāma. Ietekme uz vispārējās valdības parādu radīsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju emisijas rezultātā, savukārt, ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci radīsies izlietojot emisijas rezultātā piesaistītos līdzekļus, veicot procentu maksājumus, kā arī sedzot visus ar obligāciju emisiju saistītos izdevumus (piem. samaksu emisijas organizētājiem, juridisko pakalpojumu sniedzējiem par pakalpojumiem un citām iesaistītajām pusēm pirms un pēc emisijas).
Ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijas nosacījumiem šajā stadijā precīzi nav nosakāma. Ietekme uz vispārējās valdības parādu radīsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju emisijas rezultātā, savukārt, ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci radīsies izlietojot emisijas rezultātā piesaistītos līdzekļus, veicot procentu maksājumus, kā arī sedzot visus ar obligāciju emisiju saistītos izdevumus (piem. samaksu emisijas organizētājiem, juridisko pakalpojumu sniedzējiem par pakalpojumiem un citām iesaistītajām pusēm pirms un pēc emisijas).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Komisijas 2019. gada 14. marta Deleģētājā Regula (ES) 2019/980 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 papildina attiecībā uz tā prospekta formātu, saturu, pārbaudi un apstiprināšanu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004.
2012. gada 2. februāra Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu 12. panta 3. punkts
2012. gada 2. februāra Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu 12. panta 3. punkts
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldībaNevalstiskās organizācijas
NēCits
NASDAQ RIGA, NASDAQ CSD6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemts Latvijas Finanšu nozares asociācijas viedoklis, kas tiek pieņemts zināšanai.
6.4. Cita informācija
Ministru kabineta noteikumu "Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju izlaišanas noteikumi" projekts tika nosūtīts un saskaņots ar NASDAQ RIGA un NASDAQ CSD.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- NASDAQ CSD
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
- NASDAQ RIGA
- Nozares ministrijas, kuru nolikumā noteiktajām atbildības jomām tiek īstenots stratēģiski svarīgais infrastruktūras investīciju projekts Rīgas valstspilsētas pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Iesaistītās institūcijas noteikumu projekta izpildi nodrošina to esošo funkciju un uzdevumu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi