23-TA-968: Cits plānošanas dokumenta (grozījumu) projekts (Groza ar plānošanas dokumentu)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. jūlija rīkojumā Nr. 346 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 54.0. versija)"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta rīkojuma Nr. 549 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumā Nr. 374 "Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam") 2.pielikuma izmaiņām, projektam “Būvniecības procesu un IS attīstība (2.kārta)” (projekts Nr.2.2.1.1./19/l/005; turpmāk – Projekts) plānotais finansējums tiek palielināts par 780 000 EUR, nosakot tā kopējo finansējumu 3 855 000 euro apmērā.
Projekts ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts, kas tiek īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzija fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros.
Ievērojot iepriekšminēto, nepieciešami grozījumi apstiprinātajās Projekta izmaksās un pielikumā iekļautā projekta apraksta tvērumā.
Projekts ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts, kas tiek īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzija fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” ietvaros.
Ievērojot iepriekšminēto, nepieciešami grozījumi apstiprinātajās Projekta izmaksās un pielikumā iekļautā projekta apraksta tvērumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ar Ministru kabineta rīkojuma projektu tiek apstiprināts un iekļauts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) mērķarhitektūras 54.0 versijā jaunais projekta apraksta tvērums - paplašināta projektā realizējamā funkcionalitāte, pagarināts projekta realizācijas laiks un precizētas projekta izstrādes un uzturēšanas izmaksas. Projekta apraksts tika izvērtēts atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izstrādātajai un apstiprinātajai metodikai par projektu iekļaušanu IKT.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
VARAM ir atbalstījis projekta iekļaušanu IKT mērķarhitektūras kārtējā versijā un konceptuāli atbalstījis uzturēšanas izmaksu palielinājumu, pamatojoties un projekta tvēruma paplašināšanu un to, ka pēc projekta tvēruma paplašināšanas jānodrošina konsultācijas un atbalsts jaunam un potenciāli apjomīgam klientu lokam.
Līdz ar plānoto papildu aktivitāšu realizāciju projektā ir pārskatītas projekta uzturēšanas izmaksas gan pēc projekta 6.laidiena realizācijas, kurš sākotnēji bija projekta pēdējais laidiens, gan pēc projekta beigām.
Projekta 2.kārtas realizācija tika uzsākta 2019.gadā un 2022. gada novembrī projekts ir noslēdzies ar visu projekta rezultāta rādītāju un iznākuma rādītāju izpildi.
Projekta realizācijas gaitā ir pilnveidoti procesi, kas uzlabo darbu būvspeciālistiem, nekustamo īpašumu pārvaldniekiem, būvvalžu un kontrolējošo iestāžu darbiniekiem.
Ir pilnveidoti:
• būvniecības ieceru un būvprojektu izskatīšanas un saskaņošanas process;
• būvniecības uzraudzības procesi;
• būvju ekspluatācijas uzraudzības procesi;
• mājas lietu pārvaldības procesi;
• būvkomersantu datu pārvaldības procesi;
• būvspeciālistu datu pārvaldības procesi;
• ēku energoefektivitātes pārvaldības procesi;
• apziņošanas un informēšanas procesi;
• pilnvarošanas/deleģēšanas pārvaldības procesi;
• būvniecības atkritumu/būvgružu uzskaites procesi.
Nospraustie projekta mērķi nemainās:
• Būvniecības nozares produktivitātes un būvniecības procesa efektivitātes kāpināšana, paaugstinot IKT izmantošanu būves dzīves cikla pārvaldībā;
• administratīvā sloga samazināšana privātpersonām un juridiskām personām;
• pakalpojumu pieejamības uzlabošana un publisko datu atkalizmantošanas pieaugums.
Projekta realizācijas gaitā funkcionalitātes pilnveidojumi ir tapuši sadarbībā ar pašiem sistēmas lietotājiem. 2021.gadā organizējot "Prāta vētru" par Būvniecības informācijas sistēmas tālāko attīstību "Kā Būvniecības informācijas sistēma var sekmēt investīcijas būvniecībā un atvieglot būvniecības, kā arī ēku apsaimniekošanas procesus?" ar būvniecības nozares pārstāvjiem, tika saņemti virkne priekšlikumu sistēmas tālākai attīstībai. Būvniecības valsts kontroles birojs nozares saņemtos priekšlikumus apkopoja un uzsāka darbu pie finansējuma piesaistes priekšlikumu realizācijai. VARAM ierosinājums par papildu finansējuma piešķiršanu projektam ļauj papildināt
projekta aktivitātes ar prioritārajiem priekšlikumiem un kritiski nepieciešamo Būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) datu apmaiņu ar privātajiem partneriem (Būvniecības ierosinātāju informācijas sistēmām, būvniecības projektētāju informācijas sistēmām, būvnieku informācijas sistēmām), palielinot gan projekta, gan BIS tvērumu, nodrošinot aizvien plašāku sistēmas izmantošanu un procesu caurspīdīgumu būvniecības procesa organizēšanā.
Mainot projekta apraksta tvērumu, ir:
• veikti projekta detalizētā apraksta grozījumi;
• precizētas projekta iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības, tās papildinot ar trim izstrādātām datu apmaiņas saskarnēm ar privātiem partneriem;
• palielināts projekta īstenošanas termiņš no 36 uz 48 mēnešiem.
Galvenais ieguvums datu apmaiņas risinājumu izstrādei un šādu risinājumu pieejamībai BIS un privāto partneru informācijas sistēmās, būtu administratīvā sloga samazināšana un sociāli ekonomisko ieguvumu palielināšana fiziskām un juridiskām personām, novēršot datu ievades dublēšanu vairākās sistēmās un veicinot uzmanības veltīšanu privāto partneru pamata pakalpojumu sniegšanai.
Grozījumi Projektā neietekmēs jau noslēgtos līgumus par projekta īstenošanu, uzsāktos projektus, tostarp finansējuma saņēmēju un Projekta izpildi. Iepirkums ir noslēdzies un tiek slēgts līgums ar izstrādātāju par grozījumu projektā ietvertajām izmaiņām.
Līdz ar plānoto papildu aktivitāšu realizāciju projektā ir pārskatītas projekta uzturēšanas izmaksas gan pēc projekta 6.laidiena realizācijas, kurš sākotnēji bija projekta pēdējais laidiens, gan pēc projekta beigām.
Projekta 2.kārtas realizācija tika uzsākta 2019.gadā un 2022. gada novembrī projekts ir noslēdzies ar visu projekta rezultāta rādītāju un iznākuma rādītāju izpildi.
Projekta realizācijas gaitā ir pilnveidoti procesi, kas uzlabo darbu būvspeciālistiem, nekustamo īpašumu pārvaldniekiem, būvvalžu un kontrolējošo iestāžu darbiniekiem.
Ir pilnveidoti:
• būvniecības ieceru un būvprojektu izskatīšanas un saskaņošanas process;
• būvniecības uzraudzības procesi;
• būvju ekspluatācijas uzraudzības procesi;
• mājas lietu pārvaldības procesi;
• būvkomersantu datu pārvaldības procesi;
• būvspeciālistu datu pārvaldības procesi;
• ēku energoefektivitātes pārvaldības procesi;
• apziņošanas un informēšanas procesi;
• pilnvarošanas/deleģēšanas pārvaldības procesi;
• būvniecības atkritumu/būvgružu uzskaites procesi.
Nospraustie projekta mērķi nemainās:
• Būvniecības nozares produktivitātes un būvniecības procesa efektivitātes kāpināšana, paaugstinot IKT izmantošanu būves dzīves cikla pārvaldībā;
• administratīvā sloga samazināšana privātpersonām un juridiskām personām;
• pakalpojumu pieejamības uzlabošana un publisko datu atkalizmantošanas pieaugums.
Projekta realizācijas gaitā funkcionalitātes pilnveidojumi ir tapuši sadarbībā ar pašiem sistēmas lietotājiem. 2021.gadā organizējot "Prāta vētru" par Būvniecības informācijas sistēmas tālāko attīstību "Kā Būvniecības informācijas sistēma var sekmēt investīcijas būvniecībā un atvieglot būvniecības, kā arī ēku apsaimniekošanas procesus?" ar būvniecības nozares pārstāvjiem, tika saņemti virkne priekšlikumu sistēmas tālākai attīstībai. Būvniecības valsts kontroles birojs nozares saņemtos priekšlikumus apkopoja un uzsāka darbu pie finansējuma piesaistes priekšlikumu realizācijai. VARAM ierosinājums par papildu finansējuma piešķiršanu projektam ļauj papildināt
projekta aktivitātes ar prioritārajiem priekšlikumiem un kritiski nepieciešamo Būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) datu apmaiņu ar privātajiem partneriem (Būvniecības ierosinātāju informācijas sistēmām, būvniecības projektētāju informācijas sistēmām, būvnieku informācijas sistēmām), palielinot gan projekta, gan BIS tvērumu, nodrošinot aizvien plašāku sistēmas izmantošanu un procesu caurspīdīgumu būvniecības procesa organizēšanā.
Mainot projekta apraksta tvērumu, ir:
• veikti projekta detalizētā apraksta grozījumi;
• precizētas projekta iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības, tās papildinot ar trim izstrādātām datu apmaiņas saskarnēm ar privātiem partneriem;
• palielināts projekta īstenošanas termiņš no 36 uz 48 mēnešiem.
Galvenais ieguvums datu apmaiņas risinājumu izstrādei un šādu risinājumu pieejamībai BIS un privāto partneru informācijas sistēmās, būtu administratīvā sloga samazināšana un sociāli ekonomisko ieguvumu palielināšana fiziskām un juridiskām personām, novēršot datu ievades dublēšanu vairākās sistēmās un veicinot uzmanības veltīšanu privāto partneru pamata pakalpojumu sniegšanai.
Grozījumi Projektā neietekmēs jau noslēgtos līgumus par projekta īstenošanu, uzsāktos projektus, tostarp finansējuma saņēmēju un Projekta izpildi. Iepirkums ir noslēdzies un tiek slēgts līgums ar izstrādātāju par grozījumu projektā ietvertajām izmaiņām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Inflācijas radītais uzturēšanas izmaksu un specializētās programmatūras papildu uzturēšanas izmaksu pieaugums
Risinājuma apraksts
Ar Projekta grozījumiem ir pārskatītas BIS nepieciešamās uzturēšanas izmaksas darbības nodrošināšanai. Rīkojumā norādītās uzturēšanas izmaksas tika rēķinātas 2019. gada sākumā, kad tika gatavota Projekta pamatojošā dokumentācija un kopš tā brīža ir būtiski mainījušies dažādi apstākļi gan Covid-19 pandēmijas, gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē. Uzturēšanas izmaksu sadārdzinājumu galvenie ietekmējošie apstākļi ir:
1) Būvniecības administratīvā procesa pārvaldība tiek veikta tikai elektroniski.
Ar Būvniecības likuma grozījumiem tika noteikts, ka sākot ar 2020. gada 1. janvāri būvniecības administratīvais process tiks veikts tikai elektroniski BIS. Pārejot uz pilnībā elektroniski pārvaldāmu būvniecības administratīvo procesu, Birojam ir jānodrošina BIS pielāgojumu veikšana nekavējoši, atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem (tajā skaitā arī citu jomu regulējošo normatīvo aktu izmaiņām, kas ietekmē būvniecība un ekspluatācijas procesu). Proti, ja pirms Būvniecības likuma grozījumiem bija iespējams normatīvā regulējuma izmaiņas ieviest praksē dokumentārā apritē un secīgi pēc tam - BIS, tad šobrīd ir jānodrošina visu nepieciešamo izmaiņu tūlītēja iekļaušana BIS, lai vienlaikus ar normatīvo aktu izmaiņām lietotājiem ir iespējams veikt nepieciešamās darbības BIS.
2) BIS kopējā apjoma pieaugums un komplicētība.
Projekta ietvaros ir izstrādāts jauns apjomīgs BIS funkcionālais bloks – Būvju ekspluatācija, kas ietver jaunus procesus un e-pakalpojumus saistībā ar namu pārvaldīšanas jomu (Ekspluatācijas un Māju lietas). Ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir noteikts, ka sākot ar 2023. gada 1.martu namu pārvaldniekiem Māju lietu pārvaldība ir jāorganizē BIS. Papildus jāmin Covid-19 pandēmijas ietekme, kas veicināja visu valsts pārvaldes procesu un pakalpojumu digitalizāciju, līdz ar to tika veidotas datu apmaiņu saskarnes ar citām valsts informācijas sistēmām un papildināti e-pakalpojumi. Jau šobrīd BIS nodrošina 11 reģistru darbību, 96 e-pakalpojumus iedzīvotājiem, datu apmaiņu ar 23 citām valsts informācijas sistēmām un darba vidi 107 225 lietotājiem. Turpmākās BIS attīstības un izaugsmes rezultātā šie apjomi tikai pieaugs. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 2021. gada beigās BIS ir atzīta par kritisko infrastruktūru, kas uzliek papildus prasības sistēmas izstrādes un uzturēšanas procesiem.
3) Būvniecības administratīvā procesa sarežģītība.
Normatīvie akti būvniecības jomā paredz daudzus izņēmumu gadījumus, kas ir atkarīgi no būvniecības objekta, veicamajām darbībām un iesaistītajām personām. Līdz ar to mainoties normatīvo aktu regulējumam vienā procesa posmā, var veidoties situācijas, kad ir nepieciešams pārstrādāt esošo funkcionalitāti arī citos procesa posmos un pielāgot tos jaunajām prasībām. Kā viens no piemēriem minams Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Administratīvi teritoriālās reformas ietekmē BIS datu struktūrā bija jāpalielina uzkrājamo datu apjoms ne tikai, lai mainītu konkrētās būvvaldes piederību jaunajai administratīvajai teritorijai un izsekotu izmaiņām, bet arī papildus jāadministrē konkrētas būvniecības lietas pārdale, piederība un pārvaldība. Pārejas procesā no sistēmas viedokļa, ir uzturamas divas paralēlas datu plūsmas līdz to atvērto būvniecības lietu slēgšanai, kuras izveidotas līdz 2021. gada 1. jūlijam. Pēc būvniecības administratīvā procesa pārejas uz tikai elektronisko pārvaldību palielinājās to lietotāju skaits, kas BIS izmanto ļoti reti (ar būvniecības jomu nesaistītas personas), kuriem nav padziļinātas zināšanas būvniecības normatīvo aktu regulējumā un terminoloģijā, vai tādi, kuriem datora prasmes ir zemā līmenī, kā rezultātā rodas izmaksas kļūdu labošanai, kas rodas nekorektas sistēmas izmantošanas rezultātā (nekorekti uzsākti būvniecības procesi, nekorekti ievadīta informācija u.tml.), un datu kvalitātes kontrolei.
4) BIS lietotāja skaita pieaugums.
Pēc Būvniecības administratīvā procesa pārejas tikai uz elektronisko vidi ir būtiski pieaudzis BIS lietotāju skaits (4,3 reizes, salīdzinot ar 2019.gadu). Papildus ikgadējam BIS būvniecības administratīvā procesa lietotāju skaita pieaugumam, paredzams, ka līdz ar Māju lietas obligātu pārvaldību BIS no 2023.gada 1.marta, turpmāko gadu laikā BIS lietotāju skaits palielināsies par aptuveni 676 905 lietotājiem (pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, BIS automātiski izveidoto Māju lietu kopējais īpašnieku skaits). Pamatojoties uz EUROSTAT datiem par Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju līmeni 2021.gadā[1], 40% no iedzīvotājiem ir zems digitālo prasmju līmenis, kā rezultātā paredzams, ka papildus aptuveni 270 762 lietotājiem būs nepieciešama gan operatoru palīdzība, gan apmācības, gan videomateriāli. Līdz ar to būtiski ir pieaudzis sistēmas lietotāju atbalsta pakalpojumu apjoms un attiecīgi arī uzturēšanas izmaksas.
5) Izmaksu pieaugums informāciju tehnoloģiju jomā.
Saspringtās ģeopolitiskās situācijas un citu faktoru ietekmē ir vērojama strauja inflācija, kas nenovēršami ietekmē arī izmaksas informāciju tehnoloģiju nozarē. Pēc oficiālās statistikas portāla datiem, inflācija visām precēm un pakalpojumiem laika posmā no 2019.gada janvāra līdz 2022.gada oktobrim ir sasniegusi 30.1% (pieejams: https://stat.gov.lv/lv/inflacijas-kalkulators). Netiešā veidā to apstiprina arī tikko pabeigtā BIS pilnveides un uzturēšanas iepirkuma rezultāti, kuros redzams, ka izstrādes likme ir palielinājusies no 340 euro bez PVN 2019.gada iepirkumā, līdz 440 euro bez PVN 2022.gada iepirkumā. Kā rezultātā Birojs uzturēšanas izmaksu aprēķinos ir pielietojis koeficientu 1.3.
BIS ir būvniecības nozares pamata informācijas sistēma, kas nodrošina būvniecības administratīvā un būvju ekspluatācijas procesa elektronisku norisi, ir būtiski nodrošināt BIS finansējumu uzturēšanas izmaksām pilnā apjomā, lai atbalstītu būvniecības nozares attīstības tempu un kopējo valsts ekonomisko izaugsmi. Vēršam uzmanību, ka pateicoties pilnībā digitalizētajam procesam, 2020. gada 1. un 2.ceturksnī, kad, iestājoties Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem, vairākas nozares piedzīvoja lejupslīdi vai pilnīgu pārtraukumu, būvniecības lietu skaita dinamika turpināja stabili pieaugt.
Ņemot vērā VARAM informatīvā ziņojuma "Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam" 1.pielikumam (pieejams: https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40389212) un visu augstāk minēto, pēc Biroja aprēķiniem BIS uzturēšanai pēcgarantijas periodā papildus nepieciešami 2023.gadā 615 820 euro; 2024.gadā 956 036 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); 2025.gadā 978 919 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); 2026. un turpmākajos gados 1 010 966 euro (tajā skaitā 149 072 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai). Projekta uzturēšana sākas pēc projekta 6.laidiena ieviešanas, sākot ar 2023.gadu.
[1] https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=isoc_sk_dskl_i21&lang=en
1) Būvniecības administratīvā procesa pārvaldība tiek veikta tikai elektroniski.
Ar Būvniecības likuma grozījumiem tika noteikts, ka sākot ar 2020. gada 1. janvāri būvniecības administratīvais process tiks veikts tikai elektroniski BIS. Pārejot uz pilnībā elektroniski pārvaldāmu būvniecības administratīvo procesu, Birojam ir jānodrošina BIS pielāgojumu veikšana nekavējoši, atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem (tajā skaitā arī citu jomu regulējošo normatīvo aktu izmaiņām, kas ietekmē būvniecība un ekspluatācijas procesu). Proti, ja pirms Būvniecības likuma grozījumiem bija iespējams normatīvā regulējuma izmaiņas ieviest praksē dokumentārā apritē un secīgi pēc tam - BIS, tad šobrīd ir jānodrošina visu nepieciešamo izmaiņu tūlītēja iekļaušana BIS, lai vienlaikus ar normatīvo aktu izmaiņām lietotājiem ir iespējams veikt nepieciešamās darbības BIS.
2) BIS kopējā apjoma pieaugums un komplicētība.
Projekta ietvaros ir izstrādāts jauns apjomīgs BIS funkcionālais bloks – Būvju ekspluatācija, kas ietver jaunus procesus un e-pakalpojumus saistībā ar namu pārvaldīšanas jomu (Ekspluatācijas un Māju lietas). Ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir noteikts, ka sākot ar 2023. gada 1.martu namu pārvaldniekiem Māju lietu pārvaldība ir jāorganizē BIS. Papildus jāmin Covid-19 pandēmijas ietekme, kas veicināja visu valsts pārvaldes procesu un pakalpojumu digitalizāciju, līdz ar to tika veidotas datu apmaiņu saskarnes ar citām valsts informācijas sistēmām un papildināti e-pakalpojumi. Jau šobrīd BIS nodrošina 11 reģistru darbību, 96 e-pakalpojumus iedzīvotājiem, datu apmaiņu ar 23 citām valsts informācijas sistēmām un darba vidi 107 225 lietotājiem. Turpmākās BIS attīstības un izaugsmes rezultātā šie apjomi tikai pieaugs. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 2021. gada beigās BIS ir atzīta par kritisko infrastruktūru, kas uzliek papildus prasības sistēmas izstrādes un uzturēšanas procesiem.
3) Būvniecības administratīvā procesa sarežģītība.
Normatīvie akti būvniecības jomā paredz daudzus izņēmumu gadījumus, kas ir atkarīgi no būvniecības objekta, veicamajām darbībām un iesaistītajām personām. Līdz ar to mainoties normatīvo aktu regulējumam vienā procesa posmā, var veidoties situācijas, kad ir nepieciešams pārstrādāt esošo funkcionalitāti arī citos procesa posmos un pielāgot tos jaunajām prasībām. Kā viens no piemēriem minams Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Administratīvi teritoriālās reformas ietekmē BIS datu struktūrā bija jāpalielina uzkrājamo datu apjoms ne tikai, lai mainītu konkrētās būvvaldes piederību jaunajai administratīvajai teritorijai un izsekotu izmaiņām, bet arī papildus jāadministrē konkrētas būvniecības lietas pārdale, piederība un pārvaldība. Pārejas procesā no sistēmas viedokļa, ir uzturamas divas paralēlas datu plūsmas līdz to atvērto būvniecības lietu slēgšanai, kuras izveidotas līdz 2021. gada 1. jūlijam. Pēc būvniecības administratīvā procesa pārejas uz tikai elektronisko pārvaldību palielinājās to lietotāju skaits, kas BIS izmanto ļoti reti (ar būvniecības jomu nesaistītas personas), kuriem nav padziļinātas zināšanas būvniecības normatīvo aktu regulējumā un terminoloģijā, vai tādi, kuriem datora prasmes ir zemā līmenī, kā rezultātā rodas izmaksas kļūdu labošanai, kas rodas nekorektas sistēmas izmantošanas rezultātā (nekorekti uzsākti būvniecības procesi, nekorekti ievadīta informācija u.tml.), un datu kvalitātes kontrolei.
4) BIS lietotāja skaita pieaugums.
Pēc Būvniecības administratīvā procesa pārejas tikai uz elektronisko vidi ir būtiski pieaudzis BIS lietotāju skaits (4,3 reizes, salīdzinot ar 2019.gadu). Papildus ikgadējam BIS būvniecības administratīvā procesa lietotāju skaita pieaugumam, paredzams, ka līdz ar Māju lietas obligātu pārvaldību BIS no 2023.gada 1.marta, turpmāko gadu laikā BIS lietotāju skaits palielināsies par aptuveni 676 905 lietotājiem (pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, BIS automātiski izveidoto Māju lietu kopējais īpašnieku skaits). Pamatojoties uz EUROSTAT datiem par Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju līmeni 2021.gadā[1], 40% no iedzīvotājiem ir zems digitālo prasmju līmenis, kā rezultātā paredzams, ka papildus aptuveni 270 762 lietotājiem būs nepieciešama gan operatoru palīdzība, gan apmācības, gan videomateriāli. Līdz ar to būtiski ir pieaudzis sistēmas lietotāju atbalsta pakalpojumu apjoms un attiecīgi arī uzturēšanas izmaksas.
5) Izmaksu pieaugums informāciju tehnoloģiju jomā.
Saspringtās ģeopolitiskās situācijas un citu faktoru ietekmē ir vērojama strauja inflācija, kas nenovēršami ietekmē arī izmaksas informāciju tehnoloģiju nozarē. Pēc oficiālās statistikas portāla datiem, inflācija visām precēm un pakalpojumiem laika posmā no 2019.gada janvāra līdz 2022.gada oktobrim ir sasniegusi 30.1% (pieejams: https://stat.gov.lv/lv/inflacijas-kalkulators). Netiešā veidā to apstiprina arī tikko pabeigtā BIS pilnveides un uzturēšanas iepirkuma rezultāti, kuros redzams, ka izstrādes likme ir palielinājusies no 340 euro bez PVN 2019.gada iepirkumā, līdz 440 euro bez PVN 2022.gada iepirkumā. Kā rezultātā Birojs uzturēšanas izmaksu aprēķinos ir pielietojis koeficientu 1.3.
BIS ir būvniecības nozares pamata informācijas sistēma, kas nodrošina būvniecības administratīvā un būvju ekspluatācijas procesa elektronisku norisi, ir būtiski nodrošināt BIS finansējumu uzturēšanas izmaksām pilnā apjomā, lai atbalstītu būvniecības nozares attīstības tempu un kopējo valsts ekonomisko izaugsmi. Vēršam uzmanību, ka pateicoties pilnībā digitalizētajam procesam, 2020. gada 1. un 2.ceturksnī, kad, iestājoties Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem, vairākas nozares piedzīvoja lejupslīdi vai pilnīgu pārtraukumu, būvniecības lietu skaita dinamika turpināja stabili pieaugt.
Ņemot vērā VARAM informatīvā ziņojuma "Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam" 1.pielikumam (pieejams: https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40389212) un visu augstāk minēto, pēc Biroja aprēķiniem BIS uzturēšanai pēcgarantijas periodā papildus nepieciešami 2023.gadā 615 820 euro; 2024.gadā 956 036 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); 2025.gadā 978 919 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); 2026. un turpmākajos gados 1 010 966 euro (tajā skaitā 149 072 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai). Projekta uzturēšana sākas pēc projekta 6.laidiena ieviešanas, sākot ar 2023.gadu.
[1] https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=isoc_sk_dskl_i21&lang=en
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 1 gada periodā ir aptuveni 19,676 milj. euro, kas 10 gadu periodā ir lielāks par kopējām Projekta izstrādes (3,855 milj. euro) un papildus funkcionalitātes uzturēšanas izmaksām (9,6275346 milj. euro), kas sastāda 13,482535 milj. euro.
Sociālekonomisko aprēķinu ietvaros izmantoti šādi statistikas dati:
• Vidēja darba alga Latvijā stundā, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozei uz 2023. gadu ir 9,0946;
• Kopējais izsniegto būvatļauju skaits, atbilstoši Biroja rīcībā esošajiem 2017. gada datiem, ir 9828 būvatļaujas;
• Kopējais ierosināto būvniecības ieceru skaits 2021. gadā 31 296;
• Kopējais aktīvo būvniecības lietu skaits 2022. gada jūlijā 200 000.
Visi pieņēmumi balstīti uz būvniecības industrijas pārstāvju aptaujas rezultātiem un BIS statistikas datiem.
Sociālekonomiskā ieguvuma pamatojums:
1. Mājas lietas/Būves ekspluatācijas lietas skatīšanās (informācijas sniegšana)
Laika ietaupījums procesā iesaistītām pusēm, piekļūstot būves ekspluatācijas lietas datiem sistēmā, ir daudzdzīvokļu ēkām aptuveni 2 stundas un privātmāju ēkām aptuveni 0,5 stundas.
Būvju skaits Latvijā, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, neskaitot inženierbūves (31 141), ir 1 396 904, no kurām dzīvojamās ēkas ir 362 952 (ar lietošanas veidu daudzdzīvokļu ēkas 39 468), nedzīvojamās ēkas 1 006 952. Tiek pieņemts, ka lietas skatīšana būs reizi gadā (piemēram, mājas pārvaldnieks apskatīs vismaz reizi gadā) visām daudzdzīvokļu mājām, savukārt 5% (pieņemot, ka reizi 20 gados katrai privātmājai tiek veikta būvniecība) no visām privātmājām.
Kopējais sociālekonomiskais ieguvums no pilnveidotas būves ekspluatācijas lietas funkcionalitātes ir 791 443,28 euro (2h*9,0946 euro/h * 39 468 [Dzīvojamo ēku skaits ar lietošanas veidu daudzdzīvokļu ēkas]+ 0,5h*9,0946 euro/h * (362 952-39 468)*5%).
2. Trešo pušu saskaņojumi
Tiek pieņemts, ka vismaz pusei no būvniecības atļaujas izsniegšanas gadījumu ir nepieciešama trešo pušu saskaņošana un tā tiks veikta elektroniski sistēmā līdz ar to ietaupot 2 stundas sistēmas lietotājam, kas izmantos iespēju trešo pušu saskaņojumus identificēt automatizēti.
Kopējais sociālekonomiskais ieguvums ir 44 691,03 euro (1h * 9,0946 euro/h * 4914 [puse no izsniegto būvatļauju skaita 2017. gadā]).
3. Mobilās lietotnes atbalsts darbā ar sistēmu
Mobilās lietotnes pieejamība darbam ar BIS sniegtu darba laika ietaupījumu. Pieņemot, ka 30% būvspeciālistu izmantos mobilo lietotni un tas ietaupīs 1 darba stundu mēnesī, tad kopējais ietaupījums gadā sasniegtu 442 424,86 euro gadā (12mēn. * 1h * 9,0946 EUR/h * 13513[Sertificēto būvspeciālistu skaits 2018. gadā BIS būvspeciālistu reģistrā] * 30%)
4. Inteliģents palīgs sistēmas lietošanā
Pieņemot, ka darbā ar sistēmu katras būvniecības ieceres iesniegšanas un saskaņošanas, kas beidzas ar būvatļaujas izsniegšanu, procesā visiem iesaistītajiem lietotājiem kopā tiks ietaupītas 3 stundas, tad indikatīvais sociālekonomiskā ieguvuma apjoms ir 89 382,07 euro gadā (1h * 9,0946 euro/h * 9828 [Izsniegto būvatļauju skaits]).
5. Datu apmaiņa ar privātajiem partneriem
Izstrādājot datu apmaiņas saskarnes ar privātajiem partneriem, tiks nodrošināts, ka komersantiem informācija ir jāievada tikai vienā informācijas sistēmā. Būvniecības ieceres sagatavošanā, atbilstoši BIS statistikas datiem, no visām būvniecības iecerēm 2021. gadā vidēji 72% būvniecības ieceres sagatavoja komersanti, kas izmanto savas informācijas sistēmas. Vidēji vienas būvniecības ieceres datu manuālai ievadei BIS, ja informācija iepriekš ir sagatavota savā informācijas sistēmā, nepieciešamas vismaz 2 h. Līdz ar to kopējais ietaupījums gadā potenciāli ir 409 858,79 euro, kas aprēķināts pēc formulas – (2h*9,0946 [vidējās algas stundas likmes prognoze 2023. gadā]*22 533 [72% no 2021. gadā iesniegto ieceru skaita – 31 296]).
Otrs būtiskais ietaupījums veidojas aktīvo būvniecību lietu ietvaros, kur manuāla datu ievade BIS ir vismaz 2 h mēnesī vienā aktīvā būvniecības lietā. Atbilstoši BIS statistikas datiem apmēram 41% no visām aktīvajām būvniecības lietām informāciju ievada komersanti, kas izmanto savas informācijas sistēmas. Līdz ar to kopējais ietaupījums gadā potenciāli ir 17 898 240,45 euro, kas aprēķināts pēc formulas – (2h*12 mēn.* 9,0946 [vidējās algas stundas likmes prognoze 2023. gadā]*82 000 [41% no 2022. gada jūlijā aktīvajām būvniecības lietām – 200 000]).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta realizācijas rezultātā tiks samazināts administratīvais slogs iedzīvotājiem, nodrošinot BIS pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu.
Būvniecības nozares produktivitāte un būvniecības procesa efektivitāte tiks kāpināta, paaugstinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu būves dzīves cikla pārvaldībā.
Augstāk minēto darbību īstenošana radīs būtisku ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, jo samazinās ar būvniecību saistītus izdevumus un laika patēriņu privātpersonām.
Vienlaikus projekta realizācija ietekmēs arī Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi un Projekta finansējuma saņēmēju.
Būvniecības nozares produktivitāte un būvniecības procesa efektivitāte tiks kāpināta, paaugstinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu būves dzīves cikla pārvaldībā.
Augstāk minēto darbību īstenošana radīs būtisku ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, jo samazinās ar būvniecību saistītus izdevumus un laika patēriņu privātpersonām.
Vienlaikus projekta realizācija ietekmēs arī Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi un Projekta finansējuma saņēmēju.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta realizācijas rezultātā tiks samazināts administratīvais slogs juridiskām personām, nodrošinot BIS pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu.
Būvniecības nozares produktivitāte un būvniecības procesa efektivitāte tiks kāpināta, paaugstinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu būves dzīves cikla pārvaldībā.
Augstāk minēto darbību īstenošana radīs būtisku ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, jo samazinās ar būvniecību saistītus izdevumus un laika patēriņu komersantiem.
Vienlaikus projekta realizācija ietekmēs arī Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi un Projekta finansējuma saņēmēju.
Būvniecības nozares produktivitāte un būvniecības procesa efektivitāte tiks kāpināta, paaugstinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu būves dzīves cikla pārvaldībā.
Augstāk minēto darbību īstenošana radīs būtisku ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, jo samazinās ar būvniecību saistītus izdevumus un laika patēriņu komersantiem.
Vienlaikus projekta realizācija ietekmēs arī Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi un Projekta finansējuma saņēmēju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks radīta pozitīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā, jo tiks samazināti ar būvniecību saistītie izdevumi
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
663 000
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
663 000
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 395 820
0
956 036
0
978 919
1 010 966
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 395 820
0
956 036
0
978 919
1 010 966
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-732 820
0
-956 036
0
-978 919
-1 010 966
3.1. valsts pamatbudžets
0
-732 820
0
-956 036
0
-978 919
-1 010 966
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-732 820
-956 036
-978 919
-1 010 966
5.1. valsts pamatbudžets
-732 820
-956 036
-978 919
-1 010 966
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projektam “Būvniecības procesu un IS attīstība (2.kārta)” plānotais finansējums tiek palielināts par 780 000 euro, nosakot tā kopējo finansējumu 3 855 000 euro apmērā.
Plānots, ka papildu finansējums projekta īstenošanai 780 000 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 663 000 euro un nacionālais līdzfinansējums 117 000 euro) būs nepieciešams 2023.gadā.
Lai nodrošinātu ilgtspējību projekta ietvaros izstrādātiem un ieviestiem IKT risinājumiem, pēc projekta termiņa beigām ir plānojamas IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas: 2023.gadā 615 820 euro; 2024.gadā 956 036 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); 2025.gadā 978 919 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); 2026.gadā un turpmāk - 1 010 966 euro (tajā skaitā 149 072 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai; papildus projekta „Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde” un projekta "Būvniecības procesu un IS attīstība (1.kārta)” IKT risinājumu uzturēšanas izmaksām).
Detalizēts aprēķins nepieciešamajam finansējumam pa gadiem:
2023.gadā - sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumiem nepieciešami 42 592 euro; sistēmas pielāgošanas pakalpojumiem nepieciešami 408 173 euro; datu centru infrastruktūras uzturēšanai nepieciešami 19 166 euro, kā arī citiem izdevumiem nepieciešami 145 889 euro. Kopā 2023.gadā nepieciešami 615 820 euro.
2024.gadā - sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumiem nepieciešami 74 536 euro; sistēmas pielāgošanas pakalpojumiem nepieciešami 612 260 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes pielāgošanai); datu centru infrastruktūras uzturēšanai nepieciešami 38 333 euro; sistēmas auditam nepieciešami 19 269 euro, kā arī citiem izdevumiem nepieciešami 211 638 euro. Kopā 2024.gadā nepieciešami 956 036 euro.
2025.gadā - sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumiem nepieciešami 111 804 euro; sistēmas pielāgošanas pakalpojumiem nepieciešami 605 431 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes pielāgošanai); datu centru infrastruktūras uzturēšanai nepieciešami 51 110 euro, kā arī citiem izdevumiem nepieciešami 210 574 euro. Kopā 2025.gadā nepieciešami 978 919 euro.
2026.gadā - sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumiem nepieciešami 138 424 euro (tajā skaitā 26 620 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); sistēmas pielāgošanas pakalpojumiem nepieciešami 578 811 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes pielāgošanai); datu centru infrastruktūras uzturēšanai nepieciešami 63 888 euro; sistēmas auditam nepieciešami 19 269 euro, kā arī citiem izdevumiem nepieciešami 210 574 euro. Kopā 2026.gadā nepieciešami 1 010 966 euro.
Detalizēta aprēķina tabula pievienota Projekta anotācijai kā pielikums.
Plānots, ka papildu finansējums projekta īstenošanai 780 000 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 663 000 euro un nacionālais līdzfinansējums 117 000 euro) būs nepieciešams 2023.gadā.
Lai nodrošinātu ilgtspējību projekta ietvaros izstrādātiem un ieviestiem IKT risinājumiem, pēc projekta termiņa beigām ir plānojamas IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas: 2023.gadā 615 820 euro; 2024.gadā 956 036 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); 2025.gadā 978 919 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); 2026.gadā un turpmāk - 1 010 966 euro (tajā skaitā 149 072 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai; papildus projekta „Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde” un projekta "Būvniecības procesu un IS attīstība (1.kārta)” IKT risinājumu uzturēšanas izmaksām).
Detalizēts aprēķins nepieciešamajam finansējumam pa gadiem:
2023.gadā - sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumiem nepieciešami 42 592 euro; sistēmas pielāgošanas pakalpojumiem nepieciešami 408 173 euro; datu centru infrastruktūras uzturēšanai nepieciešami 19 166 euro, kā arī citiem izdevumiem nepieciešami 145 889 euro. Kopā 2023.gadā nepieciešami 615 820 euro.
2024.gadā - sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumiem nepieciešami 74 536 euro; sistēmas pielāgošanas pakalpojumiem nepieciešami 612 260 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes pielāgošanai); datu centru infrastruktūras uzturēšanai nepieciešami 38 333 euro; sistēmas auditam nepieciešami 19 269 euro, kā arī citiem izdevumiem nepieciešami 211 638 euro. Kopā 2024.gadā nepieciešami 956 036 euro.
2025.gadā - sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumiem nepieciešami 111 804 euro; sistēmas pielāgošanas pakalpojumiem nepieciešami 605 431 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes pielāgošanai); datu centru infrastruktūras uzturēšanai nepieciešami 51 110 euro, kā arī citiem izdevumiem nepieciešami 210 574 euro. Kopā 2025.gadā nepieciešami 978 919 euro.
2026.gadā - sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumiem nepieciešami 138 424 euro (tajā skaitā 26 620 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); sistēmas pielāgošanas pakalpojumiem nepieciešami 578 811 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes pielāgošanai); datu centru infrastruktūras uzturēšanai nepieciešami 63 888 euro; sistēmas auditam nepieciešami 19 269 euro, kā arī citiem izdevumiem nepieciešami 210 574 euro. Kopā 2026.gadā nepieciešami 1 010 966 euro.
Detalizēta aprēķina tabula pievienota Projekta anotācijai kā pielikums.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekts tiks finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, un tā kopējais finansējuma apjoms ir 3 855 000 miljoni euro, no tiem 2019.gadā – 72 307 euro, 2020. gadā – 657 781 euro, 2021.gadā – 981 199 euro, 2022.gadā - 1 363 713 euro, 2023.gadā – 780 000 euro (no tā kopā par visiem gadiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 276 750 euro un nacionālais līdzfinansējums – 578 250 euro).
Projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, savukārt pēc projekta pabeigšanas nepieciešamais finansējums projekta uzturēšanas izmaksu segšanai (2023. gadā ne vairāk kā 615 820 euro; 2024. gadā ne vairāk kā 956 036 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); 2025. gadā ne vairāk kā 978 919 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai) un 2026. un turpmākajos gados ne vairāk kā 1 010 966 euro (tajā skaitā 149 072 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai) apmērā) tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, savukārt pēc projekta pabeigšanas nepieciešamais finansējums projekta uzturēšanas izmaksu segšanai (2023. gadā ne vairāk kā 615 820 euro; 2024. gadā ne vairāk kā 956 036 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai); 2025. gadā ne vairāk kā 978 919 euro (tajā skaitā 122 452 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai) un 2026. un turpmākajos gados ne vairāk kā 1 010 966 euro (tajā skaitā 149 072 euro projekta pagarinājuma (7.laidiena) ietvaros izstrādātās funkcionalitātes uzturēšanai) apmērā) tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Ekonomikas ministrija
- Valsts digitālās attīstības aģentūra
- Valsts zemes dienests
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Latvijas Nacionālais arhīvs
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar grozījumu projektā ietvertās funkcionalitātes izstrādi tiks būtiski uzlabota publisko pakalpojumu attīstība, tiks atvieglota publisko pakalpojumu izmantošana kā fiziskām, tā juridiskām personām.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar grozījumu projektā ietvertās funkcionalitātes izstrādi tiek pozitīvi ietekmēta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, pilnveidojot, uzlabojot un attīstot jau esošo valsts sistēmas funkcionalitāti un lietošanas ērtumu.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar rīkojuma grozījumu projektā ietvertā finansējuma piešķiršanu procesu automatizācijai, tiks veicināta fizisko personu datu aizsardzība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Detalizēta aprēķinu tabula