1.1. Pamatojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" (turpmāk – MK rīkojums Nr. 968) un Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 817) ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas ir nodotas Klimata un enerģētikas ministrijai. Ņemot vērā minēto, ir identificēta nepieciešamība veikt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumos Nr. 660 "Energoefektivitātes monitoringa noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 660), Ekonomikas ministrijas ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas un uzdevumus deleģējot Klimata un enerģētikas ministrijai.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumos Nr. 660 "Energoefektivitātes monitoringa noteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai aktualizētu Ministru kabineta MK noteikumus Nr. 660, ņemot vērā to piemērošanas laikā konstatēto nepieciešamību precizēt atsevišķas tiesību normas un uzlabot MK noteikumi Nr. 660 īstenošanas efektivitāti praksē.
Ņemot vērā Energoefektivitātes likuma (turpmāk - Likums) 5. panta ceturto daļu, 15. panta pirmo daļu un pārejas noteikumu 18. punktu, MK noteikumi Nr. 660 tiek papildināti, lai Energoresursu informācijas sistēmas (turpmāk - ERIS) energoefektivitātes monitoringa modulī enerģijas ietaupījumu uzskaiti īstenotu digitālā veidā.
1.2. Mērķis
Noteikumu projekta mērķis ir uzlabot enerģijas ietaupījumu ziņošanas pienākuma izpildi, izmantojot ERIS, precizēt ziņošanas pienākumu attiecībā uz sertificētas energopārvaldības sistēmas un sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu, kā arī noteikt, ka lielie elektroenerģijas patērētāji pārskatā par sertificēto energopārvaldības sistēmu vai uzņēmuma energoauditu, vai papildinātu sertificēto vides pārvaldības sistēmu var neietvert apakšlietotāju elektroenerģijas patēriņu, ko tas nevar ietekmēt.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Saskaņā ar līdzšinējo kārtību Likumā un tam pakārtotajos tiesību aktos noteiktos pienākumus energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjekti paziņo Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk - Atbildīgai iestādei), izmantojot e-adresi, elektronisko pastu vai papīra formātu, kas ietekmē to ziņošanas efektivitāti, kā arī energoefektivitātes monitoringa ietvaros Atbildīgās iestādes veikto datu apstrādes apjomu un efektivitāti. Atbildīgā iestāde, lai nodrošinātu valsts obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanu, energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektu paziņotos enerģijas ietaupījumus apkopo izklājlapu lietojumprogrammatūrā MS Excel. Līdz ar to Atbildīgā iestāde šobrīd patērē savus resursus manuālai informācijas analīzei.
MK noteikumi Nr. 660 paredz nosacījumus energoefektivitātes monitoringa jomā, t.sk. kārtību, kādā noteiktas personas (valsts iestādes, pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas, kā arī lielie uzņēmumi un lielie elektroenerģijas patērētāji) iesniedz pārskatus Atbildīgajai iestādei par enerģijas ietaupījumiem, uzņēmuma energoauditu veikšanu, sertificētas energopārvaldības sistēmas un, kā arī papildinātas sertificētās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu u.tml. MK noteikumu Nr. 660 piemērošana praksē ir ļāvusi identificēt vairākus būtiskus jautājumus, kuru atrisināšana MK noteikumos Nr. 660 ietvaros sekmētu to piemērošanas efektivitāti, kas savukārt ir svarīga valsts ilgtermiņa energoefektivitātes mērķu sasniegšanai.
Ar MK rīkojuma Nr. 968 un MK noteikumu Nr. 817 stāšanos spēkā ar enerģētikas politiku saistītās funkcijas ir nodotas Klimata un enerģētikas ministrijai, līdz ar to MK noteikumos Nr. 660 ar enerģētikas politiku ietvertās Ekonomikas ministrijas funkcijas un uzdevumus nepieciešams deleģēt Klimata un enerģētikas ministrijai.
Piemērojot MK noteikumus Nr. 660 līdz šim ir konstatētas šādas problēmas:
1) zema aktivitāte enerģijas ietaupījumu ikgadējo ziņojumu iesniegšanā u.tml. Saskaņā ar atbildīgās iestādes sniegto informāciju ikgadējos pārskatus par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem iesniedz mazāk nekā puse no kopējā energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektu skaita, kam tādi būtu jāiesniedz;
2) attiecībā uz pašvaldībām un valsts iestādēm nav atrunāts mehānisms, kas veicinātu Likuma 5. panta prasību izpildi par energopārvaldības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu vai sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu;
3) noteikumos nav norādīts, kādos gadījumos lielie elektroenerģijas patērētāji, iesniedzot pārskatus par energopārvaldības sistēmu, sertificēto energopārvaldības sistēmu vai uzņēmuma energoauditu, vai papildinātu sertificēto vides pārvaldības sistēmu, tajos var neietvert apakšlietotāju elektroenerģijas patēriņu;
4) normatīvajos aktos nav noteikts, atbilstoši kādam standartam tiek sertificēta energopārvaldības sistēma vai sertificēta papildinātā vides pārvaldības sistēma lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kā arī atbilstoši kādam standartam sertificēta energopārvaldības sistēma valstspilsētas pašvaldībai ir jāpaziņo atbildīgajai iestādei.
Lai nodrošinātu efektīvāku visu iesaistīto pušu darbību, kā arī mazinātu administratīvo slogu energoefektivitātes monitoringa sistēmā iesaistītajiem subjektiem (lielajiem uzņēmumiem, lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, brīvprātīgo vienošanos noslēgušajām pusēm, energoefektivitātes pienākumu shēmas atbildīgajām pusēm, publiskajai pārvaldei, iestādēm, kas piešķīrušas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenotājiem maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumus, kredītu procentu likmju subsidēšanu, kā arī citu finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, un citām institūcijām, kurām deleģēti pienākumi likumdošanā) ziņot par Likumā noteikto pienākumu izpildi, tai skaitā par enerģijas ietaupījumiem, ir paredzēta energoefektivitātes monitoringu digitalizēšana, izveidojot ERIS.
ERIS mērķis ir Likumā un tam pakārtotajos tiesību aktos noteiktos ziņošanas pienākumus energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektiem digitalizēt, tas ir, ziņošanu noteikt iepriekš minētās sistēmas ietvaros strukturētu datu veidā, lai Atbildīgajai iestādei tā dotu iespēju efektīvā veidā apkopot, analizēt un sagatavot ziņojumus politikas veidotājiem nacionālā un Eiropas Savienības līmenī par valsts obligātā enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanas progresu u.tml. MK noteikumi Nr. 660 tiek papildināti ar pielikumiem, kuros ir norādīts, kādu informāciju strukturētu datu veidā ir nepieciešams ievadīt ERIS. Minētie pielikumi (dati strukturētā veidā) neatšķiras no iepriekš spēkā esošā regulējuma (Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 668 "Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi"), kas nozīmē, ka iesaistītajām pusēm ir jau zināms datu apjoms, kuru nepieciešams savākt un ievadīt ERIS.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – ES Direktīva 2023/1791) 8. pantu Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek noteikts kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījumu pienākums un energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā iegūtie enerģijas ietaupījumi tiek uzskaitīti kā enerģijas galapatēriņa ietaupījumi. Šobrīd dati par enerģijas galapatēriņu tiek ziņoti ERIS. Ņemot vērā pieejamo finansējuma apjomu ERIS darbībai, Noteikumu projekta pielikumi dublē esošo ERIS funkcionalitāti. Noteikumu projekta saskaņošanas procesā ieinteresētās puses ir paudušas viedokli, ka sniedzot ziņas par enerģija gala patēriņa ietaupījumu, svarīgi ir zināt arī ietaupīto energoresursa veidu, kas savukārt ļauj precīzi novērtēt arī sasniegto primārās enerģijas patēriņu, uzsverot, ka primārās enerģijas patēriņš dažādiem enerģijas galapatēriņa veidiem var būtiski atšķirties. T.k. šie dati ir ārpus ES Direktīvas 2023/1791 8. panta tvēruma, taču tiem būtu pievienotā vērtība energoefektivitātes veicināšanas procesu izvērtēšanai nacionālā līmenī, nākotnē uzlabojot ERIS funkcionalitāti, tiks vērtēta iespēja iekļaut ziņošanā arī ietaupīto enerģijas gala patēriņa veidu (siltumenerģija, elektroenerģija) vai kurināmā resursu (fosilā vai atjaunīgā kurināmā veidu vai atjaunīgiem enerģijas avotu.
Šobrīd informācija par ikgadēji kumulatīvi sasniegto valsts energoefektivitātes mērķi, kā arī informācija par ikgadējo enerģijas ietaupījumu pa nozarēm (MWh) ir publiski pieejama Latvijas Atvērto Datu portālā data.gov.lv.
Vienlaikus ar noteikumu projekta grozījumu 4.punktu ir paredzēts papildināt MK noteikumus Nr.660 ar 6.7.apakšpunktu, kas nosaka – ka atbildīgā iestāde var pieņemt lēmumu,ar ko nosaka šo noteikumu 7., 8., 9., 11., 12., 13., 14., 15. punktā termiņu nokavējušai vai pienākumu neizpildījušai persona 30 dienu laikā izpildīt attiecīgās prasības, cik tas nav pretrunā ar Energoefektivitātes likuma 10. panta trīspadsmitajā daļā noteikto. Lēmuma neizpildes gadījumā, atbildīgā iestāde būs tiesīga piemērot piespiedu naudu Administratīvā procesa likuma (APL) noteiktajā kārtībā. APL 370.pants “Adresātam uzliktā piespiedu nauda” nosaka tiesības adresātam (fiziskai vai juridiskai personai vai šo personu apvienībai) uzlikt piespiedu naudu.
Papildus tam ERIS izveidotā funkcionalitāte paredz ikdienas komunikāciju ar energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektiem, atgādinājumu sūtīšanu, izmantojot juridiskās personas aktivizēto e-adresi. Juridiskās personas, valsts iestādes, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskās personas pamatinformācija satur datus, kurus ERIS automātiski ielasa no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem, proti, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. "Juridiskā adrese" kā strukturēti dati ir nepieciešami, lai nodrošinātu datu analīzi (piemērām: statistikas apkopojums pa reģioniem, pašvaldībām), kā arī lai identificētu juridisko personu un nepieciešamības gadījumā nosūtītu tai ierakstītu sūtījumu. Uzsveram, ka prioritāri saziņai tiek izmantota e-adrese, bet gadījumos, kad e-adrese nav aktivizēta, tiek izmantota juridiskā adrese.
Alternatīvais risinājums ir turpināt atskaišu un ziņojumu iesniegšanu papīra formātā vai e-adresē, vai izmantojot elektronisko pastu. ERIS sistēmas izveidošana energoefektivitātes monitoringa praktiskai izveidošanai izvēlēta, ņemot vērā, ka vienotas elektroniskās sistēmas izmantošana būtiski atvieglos monitoringa procesu, palīdzēs optimizēt un sistematizēt veicamās darbības gan informācijas iesniedzējiem, gan arī sistēmas pārzinim, tādā veidā uzlabojot procesa efektivitāti.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- lielie uzņēmumi
- elektroenerģijas sistēmas operatori
- uzņēmumu energoauditori
- neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā
- valsts kapitālsabiedrības valsts īpašumu pārvaldes jomā
- lielie elektroenerģijas patērētāji
- valsts iestādes
- pašvaldības
- citas atvasinātas publiskās personas
Tāpat ar Noteikumu projektu paredzēts stiprināt ziņošanas pienākuma izpildi, jo MK noteikumos Nr. 660 6.7.apakšpunktā būs ierakstīts, ka to II nodaļā minēto termiņu kavējuma gadījumā atbildīgā iestāde varēs pieņemt lēmumu (administratīvo aktu), ar ko noteiks pienākuma izpildi 30 dienu laikā, tādējādi novēršot būtisku trūkumu sistēmas efektivitātes nodrošināšanā.
Līdz šim Energoefektivitātes likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos ir jau noteikti pienākumi dažādām subjektu grupām iesniegt Atbildīgajai iestādei ziņojumus un atskaites par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ieviešanu un enerģijas ietaupījumiem.
Noteikumu projekts paredz digitalizēt atskaišu un ziņojumu iesniegšanu.
Kopējais subjektu skaits virs 1000.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs