25-TA-953: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts "Par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" (turpmāk - Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar:
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu;
Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 3.punktu (Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.).
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu;
Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 3.punktu (Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atsavināt no zemes īpašnieka tam piederošā nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas pie valsts ārējās robežas ar Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu valsts ārējās robežas efektīvu kontroli un aizsardzību. Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas mērķis ir nodrošināt valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu gar valsts ārējo robežu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijas Republikas valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu un valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumi Nr.310 " Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.310), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmajā un sestajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašnieka atsavināt nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dotu iespēju saskaņā ar Noteikumu Nr.310 nosacījumiem noteikt noteikta platuma valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu gar valsts ārējo robežu un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Risinājuma apraksts
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Lapjāņi - 1” (kadastra Nr. 4486 006 0037) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 006 0129) 0,53 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 006 0130) 0,14 ha platībā, Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Lapjāņi -1”).
Nekustamais īpašums "Lapjāņi -1” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Skrudalienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 232. Nekustamajam īpašumam “Lapjāņi - 1” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Lapjāņi - 1” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 006 0129 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120300 - pierobeža - 0.5300 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.5300 ha.
Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 006 0130 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.1382 ha;
-7316120300 - pierobeža - 0.1382 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2025. gada 1. janvāri ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1.zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 006 0129 - fiskālā kadastrālā vērtība - 1484 euro, universālā kadastrālā vērtība - 1696 euro;
2. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 006 0130 - fiskālā kadastrālā vērtība -
392 euro, universālā kadastrālā vērtība - 448 euro.
Nekustamā īpašuma “Lapjāņi-1” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu, 2022.gada 7.decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-15/7432 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
Informācija par nekustamo īpašumu "Lapjāņi -1” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs 2023.gada 12.septembrī, veicot nekustamā īpašuma apsekošanu un novērtēšanu (vērtējumi aktualizēti 2024.gada 12.decembrī), secinājis, ka:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 006 0129) 0,53 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi ir 9 594,79 euro (deviņi tūkstoši pieci simti deviņdesmit četri euro, 79 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 1 559,99 euro (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit deviņi euro, 99 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 8 034,80 euro (astoņi tūkstoši trīsdesmit četri euro, 80 centi);
2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 006 0130) 0,14 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi ir 2 380,21 euro (divi tūkstoši trīs simti astoņdesmit euro, 21 cents), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 412,16 euro (četri simti divpadsmit euro, 16 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 1 968,05 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit astoņi euro, 5 centi).
Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma īpašnieks uz zemes vienības apsekošanu dabā neieradās un ar vērtētāju nesazinājās.
Nekustamā īpašuma “Lapjāņi -1” īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2024.gada 23.janvārī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/589 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu”.
Nekustamā īpašuma “Lapjāņi -1” īpašnieks 2024.gada 16.februāra iesniegumā (Nodrošinājuma valsts aģentūrā saņemts 2024.gada 23.februārī, reģistrācijas Nr.2978) informēja ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 10.maija rīkojumu Nr.1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” izveidoto komisiju (līdz 2024.gada 22.februārim ar Iekšlietu ministrijas 2021.gada 1.jūnija rīkojumu Nr.1-12/492 “Par pastāvīgās komisijas izveidošanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanai” izveidotā komisija) (turpmāk – Komisija), ka aprēķinātajai atlīdzībai piekrīt un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalīsies.
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, 2025.gada 5.martā nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma atsavināšanu 11 975,00 euro (vienpadsmit tūkstoši deviņi simti septiņdesmit pieci euro), tajā skaitā:
1) zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4486 006 0129) 0,53 ha platībā 9 594,79 euro (deviņi tūkstoši pieci simti deviņdesmit četri euro, 79 centi);
2) zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4486 006 0130) 0,14 ha platībā 2 380,21 euro (divi tūkstoši trīs simti astoņdesmit euro, 21 cents).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2025.gada 5.marta protokola Nr.16 1.§ lēmumu un ar Iekšlietu ministrijas 2025.gada 8. aprīļa lēmumu Nr.1-60/81/25 “Par atlīdzības apmēru” nolēma apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Lapjāņi - 1” atsavināšanu, nosakot to 11 975,00 euro (vienpadsmit tūkstoši deviņi simti septiņdesmit pieci euro) apmērā, tajā skaitā:
1) zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4486 006 0129) 0,53 ha platībā – 9 594,79 euro (deviņi tūkstoši pieci simti deviņdesmit četri euro, 79 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība – 1 559,99 euro (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit deviņi euro, 99 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) – 8 034,80 euro (astoņi tūkstoši trīsdesmit četri euro, 80 centi);
2) zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4486 006 0130) 0,14 ha platībā – 2 380,21 euro (divi tūkstoši trīs simti astoņdesmit euro, 21 cents), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība – 412,16 euro (četri simti divpadsmit euro, 16 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) – 1 968,05 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit astoņi euro, 5 centi).
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Nekustamajam īpašumam nodibinātais servitūts neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru. Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Nekustamais īpašums "Lapjāņi -1” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Skrudalienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 232. Nekustamajam īpašumam “Lapjāņi - 1” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Lapjāņi - 1” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 006 0129 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120300 - pierobeža - 0.5300 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.5300 ha.
Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 006 0130 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.1382 ha;
-7316120300 - pierobeža - 0.1382 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 2025. gada 1. janvāri ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1.zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 006 0129 - fiskālā kadastrālā vērtība - 1484 euro, universālā kadastrālā vērtība - 1696 euro;
2. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 006 0130 - fiskālā kadastrālā vērtība -
392 euro, universālā kadastrālā vērtība - 448 euro.
Nekustamā īpašuma “Lapjāņi-1” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu, 2022.gada 7.decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-15/7432 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
Informācija par nekustamo īpašumu "Lapjāņi -1” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs 2023.gada 12.septembrī, veicot nekustamā īpašuma apsekošanu un novērtēšanu (vērtējumi aktualizēti 2024.gada 12.decembrī), secinājis, ka:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 006 0129) 0,53 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi ir 9 594,79 euro (deviņi tūkstoši pieci simti deviņdesmit četri euro, 79 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 1 559,99 euro (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit deviņi euro, 99 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 8 034,80 euro (astoņi tūkstoši trīsdesmit četri euro, 80 centi);
2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 006 0130) 0,14 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi ir 2 380,21 euro (divi tūkstoši trīs simti astoņdesmit euro, 21 cents), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 412,16 euro (četri simti divpadsmit euro, 16 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 1 968,05 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit astoņi euro, 5 centi).
Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma īpašnieks uz zemes vienības apsekošanu dabā neieradās un ar vērtētāju nesazinājās.
Nekustamā īpašuma “Lapjāņi -1” īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2024.gada 23.janvārī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/589 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu”.
Nekustamā īpašuma “Lapjāņi -1” īpašnieks 2024.gada 16.februāra iesniegumā (Nodrošinājuma valsts aģentūrā saņemts 2024.gada 23.februārī, reģistrācijas Nr.2978) informēja ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 10.maija rīkojumu Nr.1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” izveidoto komisiju (līdz 2024.gada 22.februārim ar Iekšlietu ministrijas 2021.gada 1.jūnija rīkojumu Nr.1-12/492 “Par pastāvīgās komisijas izveidošanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanai” izveidotā komisija) (turpmāk – Komisija), ka aprēķinātajai atlīdzībai piekrīt un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalīsies.
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, 2025.gada 5.martā nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma atsavināšanu 11 975,00 euro (vienpadsmit tūkstoši deviņi simti septiņdesmit pieci euro), tajā skaitā:
1) zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4486 006 0129) 0,53 ha platībā 9 594,79 euro (deviņi tūkstoši pieci simti deviņdesmit četri euro, 79 centi);
2) zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4486 006 0130) 0,14 ha platībā 2 380,21 euro (divi tūkstoši trīs simti astoņdesmit euro, 21 cents).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2025.gada 5.marta protokola Nr.16 1.§ lēmumu un ar Iekšlietu ministrijas 2025.gada 8. aprīļa lēmumu Nr.1-60/81/25 “Par atlīdzības apmēru” nolēma apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Lapjāņi - 1” atsavināšanu, nosakot to 11 975,00 euro (vienpadsmit tūkstoši deviņi simti septiņdesmit pieci euro) apmērā, tajā skaitā:
1) zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4486 006 0129) 0,53 ha platībā – 9 594,79 euro (deviņi tūkstoši pieci simti deviņdesmit četri euro, 79 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība – 1 559,99 euro (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit deviņi euro, 99 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) – 8 034,80 euro (astoņi tūkstoši trīsdesmit četri euro, 80 centi);
2) zemes vienībai (kadastra apzīmējums 4486 006 0130) 0,14 ha platībā – 2 380,21 euro (divi tūkstoši trīs simti astoņdesmit euro, 21 cents), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība – 412,16 euro (četri simti divpadsmit euro, 16 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) – 1 968,05 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit astoņi euro, 5 centi).
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Nekustamajam īpašumam nodibinātais servitūts neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru. Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz tajā minēto nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošais īpašums tiek atsavināts.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
12 105
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
12 105
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
12 105
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
12 105
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” plānots finansējums 12 105 euro apmērā, lai nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma "Lapjāņi-1" daļas atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tajā skaitā izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienībām un zemes vienībās augošo koku atsavināšanu (1972,15 euro + 10002,85 euro ) - 11 975,00 euro, izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro, izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts neatbilst Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi