Anotācija (ex-ante)

Ar 2022. gada 13. oktobra grozījumiem Civillikumā veiktas izmaiņas bezmantinieku mantas regulējumā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru tiesību aizsardzību un pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu. Civillikuma 416. panta otrajā daļā noteikts, ka bezmantinieku mantas gadījumā valsts vai pašvaldība atzīst tikai tādas kreditoru pretenzijas, kas pieteiktas mantojuma lietā zvērinātam notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā un kuras par pamatotiem atzinis zvērināts tiesu izpildītājs. Tas nozīmē, ka līdz ar veiktajām izmaiņām notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu zvērināts notārs iekļauj visas sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteiktās pretenzijas – gan nodrošināto, gan nenodrošināto mantojuma atstājēja kreditoru pieteiktās pretenzijas. Tādējādi nodrošinot vienādu mantojuma atstājēja nodrošināto un nenodrošināto kreditoru aizsardzību attiecībā uz tiesībām pretendēt uz savu prasījumu apmierināšanu, proti, atceltas formas prasības kreditoru pretenzijām, kas tiek apmierinātas bezmantinieku mantas procesā.
Vienlaikus lai novērstu iespējamību, ka bezmantinieku mantas procesā tiek apmierinātas nepamatotas vai neīstas kreditoru pretenzijas vai segta parāda daļa, par kuru mantojuma atstājējs jau dzīves laikā norēķinājies, likumdevējs paredzējis prasību izvērtēt visu sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību un atbilstību, šo funkciju deleģējot zvērinātiem tiesu izpildītājiem, pamatojoties uz Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem. Grozījumos Nr. 192 ietverta kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs izvērtē sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību un atbilstību. Tai skaitā kreditoru pretenziju pamatotības izvērtējuma veikšanas ietvaros pārbaudāmo ziņu apjomu. 
Spēkā esošais regulējums šobrīd nenodrošina iespēju zvērinātam tiesu izpildītājam lietā par bezmantinieku mantu saņemt kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par mantojuma atstājēja kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem, kas atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju pamatotības un atbilstības izvērtēšanai, pieņemot lēmumu par kreditoru pretenziju atzīšanu vai neatzīšanu.
Ievērojot minēto un arī to, ka no kredītiestādēm ir tiesības saņemt informāciju tikai Kredītiestāžu likuma 63. pantā noteiktajos gadījumos un apjomā, zvērinātam tiesu izpildītājam likumā noteikto amata pienākumu izpildes pilnīgai un kvalitatīvai nodrošināšanai nepieciešams papildināt Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās zvērināta tiesu izpildītāja tiesības saņemt informāciju no kredītiestādēm kreditoru pieteikto pretenziju pamatotības un atbilstības izvērtēšanai lietās par bezmantinieku mantu. Ņemot vērā, ka zvērināti tiesu izpildītāji jau saņem informāciju no kredītiestādēm un ar likumprojektu paredzēts tikai paplašināt gadījumu skaitu, kuros informācija saņemama, kredītiestādēm neradīsies papildu izmaksas vai papildu administratīvais slogs.
 

Likumprojekts paredz papildināt tiesisko regulējumu ar zvērināta tiesu izpildītāja tiesībām uz atsevišķa pieprasījuma pamata lietās par bezmantinieku mantu saņemt kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par mantojuma atstājēja kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem, ja šāda informācija, zvērināta tiesu izpildītāja ieskatā, nepieciešama, lai pieņemt atbilstošu, izsvērtu un uz pierādījumiem balstītu lēmumu par sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju atzīšanu vai neatzīšanu.
Likumprojekts paredz paplašināt to gadījumu uzskaitījumu, kad zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības amata pienākumu izpildes ietvaros iegūt ziņas par fizisko personu kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem.
Jāņem vērā, ka zvērinātam tiesu izpildītājam no kredītiestādes iegūstamā vai pārbaudāmā informācija var būt atšķirīga atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem. Tādēļ  nav pilnībā izslēdzama iespēja, ka no kredītiestādes saņemtā informācija par mantojuma atstājēju varētu saturēt arī ziņas par mantojuma atstājēja kreditoru - fizisku personu, veiktiem maksājumiem mantojuma atstājēja kontā. Piemēram, lai pārbaudītu, vai kreditora pretenzijā norādītā saistība ir vai nav izpildīta (pilnībā vai kādā daļā), zvērinātam tiesu izpildītājam vispārīgi  būtu nepieciešams saņemt ziņas par mantojuma atstājēja kontā noteiktā periodā ienākošiem un izejošiem maksājumiem konkrētam kreditoram (neprecizējot kreditora kontu, jo zvērināts tiesu izpildītājs var nezināt visus kontus) – turpmāk t.s. minimāli nepieciešamā informācija, bet nevar tikt izslēgta iespējamība, ka izvērtējot konkrētās situācijas faktisko un tiesisko apstākļu kopumu, zvērinātam tiesu izpildītājam var būt nepieciešama papildu kredītiestāžu rīcībā esoša informācija. Līdz ar to likumprojekts netieši var skart fizisko personu pamattiesības un brīvības, konkrēti, Satversmes 96. pantā ikvienam noteiktās tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. 
Satversmes 116. pants nosaka, ka Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Turklāt Satversmes tiesa ir norādījusi, lai konstatētu, vai ierobežojumi pamattiesību īstenošanai atbilst Satversmes 116. panta prasībām, nepieciešams noskaidrot vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ierobežojums atbilst samērīguma principam (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03). Kredītiestāžu likums šobrīd nosaka sniedzamās informācijas apjomu zvērinātiem tiesu izpildītājiem gadījumos, kad ziņas nepieciešamas inventāra saraksta sastādīšanai, kā arī mantas aprakstes veikšanai kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā. Likumprojekts nosaka, ka zvērinātam tiesu izpildītājam būs tiesības pieprasīt informāciju lietā par bezmantinieku mantu, tātad likumā noteiktu funkciju veikšanai. Atbilstoši Grozījumiem Nr. 192 pēc lietas par bezmantinieku mantu ievešanas zvērināts tiesu izpildītājs pieprasa visiem kreditoriem iesniegt kreditoru pretenziju pamatojošus dokumentus, kā arī sniegt citas ziņas, kas apliecina pieteikto parādsaistību esību un apmēru. Vienlaikus zvērinātam tiesu izpildītājam noteikts patstāvīgi īstenojams pienākums veikt kreditoru sniegto ziņu pārbaudi, tai skaitā, ja tas nepieciešams, iegūt papildu informāciju, kas ir nozīmīga kreditoru pieteikto pretenziju izvērtēšanas procesa daļa, jo tikai veicot šādas pārbaudes, tiktu nodrošināts, ka pieejama patiesa un pārbaudīta informācija par mantojuma atstājēja veiktajiem darījumiem un tā saistībām un priekšnosacījums tam, lai nodrošinātu Civillikuma 416. panta otrajā daļā ietvertās normas izpildi, aizsargājot visu leģitīmo kreditoru tiesības saņemt savu prasījumu apmierināšanu no bezmantinieku mantas. Nav citu alternatīvu risinājumu, kas nodrošinātu ziņu iegūšanu par mantojuma atstājēja kontiem un tajos veiktajiem darījumiem, kuras kredītiestāde iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Līdz ar to atzīstams, ka ar likumprojektu noteiktās tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam saņemt no kredītiestādēm ziņas par to klientiem, lai veiktu amata darbības bezmantinieku mantas lietās, ir samērīgas un pamatotas.